+ All Categories
Home > Documents > Buletin Edisaun I.pdf

Buletin Edisaun I.pdf

Date post: 03-Jan-2017
Category:
Upload: dinhduong
View: 400 times
Download: 0 times
Share this document with a friend
18
D alen Indonézia difikulta Estudante timoroan iha Indonézia Ministru Edukasaun Bendito dos Santos Freitas hateten, es- tudante timóroan iha indonézia hasoru proble- ma dalen. Tanba dalen akadémika la hanesan ho dalen baibain. Ministru hamutuk ho Komisaun F Parlamentu Nasionál iha fim do ano akompaña ba vizita estudante iha Brazil, Portugal, Filipina no In- donezia hodi haree kondisaun real estudante sira nian ne’ebé maka sira hasoru atu nune’e iha debate Orsamentu Jerál Estadu sira bele foti opiniaun ruma hodi responde preokupasaun estudante sira nian. Bendito hateten, problema ne’ebé durante ne’e estudante sira infren- ta iha Nasaun Indonézia maka subsídiu no dalen, no problema sira se- luk ne’ebé durante ne’e estudante sira infrenta iha sira nia estudu. Estudante sira ne’ebé maka ami hasoru ikus iha Bali-Indonézia, kestaun ne’ebé maka universitáriu timóroan sira hasoru maka dalen. Tanba dalen ne’ebé iha sinetron televizaun la hanesan ho dalen aka- démika, tanba ne’e maka difikulta atu hakerek teze, Bendito ba jornalista sira iha Parlamentu Nasional Kinta 9/01/2014. Relasiona ho problema ne’e Bendito promete, bainhi- ra haree Orsamentu Jeral Estadu ne’e aprova sei hadi’a di’ak liu tan situasaun estudante estranjeiru, min- istru mos informa katak, ministériu edukasaun komesa transfere ona osan ba estudante finalista sira iha Indonezia nune’e bele halo sira nia skripsi. Nia dehan edukasaun ne’ebé di’ak mai husi família. Ne’ebé inan no aman sira presiza fo ha- noin di’ak atu nune’e bele fokus liu ba estuda. Iha vizita ne’ebé halo husi ministru edukasaun Ben- dito dos Santos Freitas, ho komisaun F Parlamentu Na- sional, atu haree no identifika situasaun estudante timóroan sira ne’ebé kontinua estuda iha nasaun indonézia durante ne’e. “Dalen Indonézia difikulta estudante Timoroan iha Indonézia” 1
Transcript
Page 1: Buletin Edisaun I.pdf

Dalen Indonézia difikulta Estudante timoroan iha Indonézia Ministru Edukasaun Bendito dos Santos Freitas hateten, es-tudante timóroan iha indonézia hasoru proble-

ma dalen. Tanba dalen akadémika la hanesan ho dalen baibain. Ministru hamutuk ho Komisaun F Parlamentu Nasionál iha fim do ano akompaña ba vizita estudante iha Brazil, Portugal, Filipina no In-donezia hodi haree kondisaun real estudante sira nian ne’ebé maka sira hasoru atu nune’e iha debate Orsamentu Jerál Estadu sira bele foti opiniaun ruma hodi responde preokupasaun estudante sira nian.Bendito hateten, problema ne’ebé durante ne’e estudante sira infren-ta iha Nasaun Indonézia maka subsídiu no dalen, no problema sira se-luk ne’ebé durante ne’e estudante sira infrenta iha sira nia estudu. Estudante sira ne’ebé maka ami hasoru ikus iha Bali-Indonézia, kestaun ne’ebé maka universitáriu timóroan sira hasoru maka dalen. Tanba dalen ne’ebé iha sinetron televizaun la hanesan ho dalen aka-démika, tanba ne’e maka difikulta atu hakerek teze, Bendito ba jornalista sira iha Parlamentu Nasional Kinta 9/01/2014. Relasiona ho problema ne’e Bendito promete, bainhi-ra haree Orsamentu Jeral Estadu ne’e aprova sei hadi’a di’ak liu tan situasaun estudante estranjeiru, min-istru mos informa katak, ministériu edukasaun komesa transfere ona osan ba estudante finalista sira iha Indonezia nune’e bele halo sira nia skripsi. Nia dehan edukasaun ne’ebé di’ak mai husi família. Ne’ebé inan no aman sira presiza fo ha-noin di’ak atu nune’e bele fokus liu ba estuda. Iha vizita ne’ebé halo husi ministru edukasaun Ben-dito dos Santos Freitas, ho komisaun F Parlamentu Na-sional, atu haree no identifika situasaun estudante timóroan sira ne’ebé kontinua estuda iha nasaun indonézia durante ne’e.

“Dalen Indonézia difikulta estudante Timoroan iha Indonézia”

1

Page 2: Buletin Edisaun I.pdf

Deputadu Estani-slau da Silva : Trata-mentu edukasaun iha timór tenke hanesan

Deputadu husi Bankada Fretilin, Estanislau Da Silva, iha nia inter-vensaun hateten, povu sei moris iha kiak nia laran no nia rendi-mentu perkapita US$. 40 Dolar Fulan ida. Ida ne’e ita mós haree eskola privada no eskola púb-lika. Boot nia oan sira la sente, tanba saida? Tanba boot nia oan sira ba hotu iha eskola privada. Maibé povu kbiit laek nian oan, ba hotu iha eskola públika. Es-kola ne’ebé kualidade laiha. Buat ne’ebé hau laiha dúvida husi ke-das luta ba ukun rasik an, luta atu ema hotu-hotu hetan eduka-saun ho kualidade no kualidade saúde hanesan. La’ós de’it boot nia oan sira maka hetan moris di’ak. Hau fó parabens ba ministériu sau-de no edukasaun, tanba ita nia rain maka agora hetan númeru 1 iha mundu. Tanba saida? Tanba timór agora sai númeru 1 konsumu taba-ku iha mundu. Nia implikasaun ba saude públika ne’e boot tebtebes. Investimentu saude iha futuru sei boot tebtebes. Informasaun ne’e hau hetan iha BBC iha edisaun Sábadu 11 Janeiru 2014. Tanba ne’e maka hau parabens boot ba gover-nu idane’e. biar governu no depu-tadu sira foti kestaun ne’e maka’as iha Parlamentu Nasional atu hatun públisidade sira ne’e. maibé, pub-

lisidade sira ne’e sei barak iha fatin hotu-hotu. Medida tenke halo imediatamente. Aat liu tan maka fuma sigaru iha edifísiu públiku no eskola públika sira. Ida ne’e asuntu sériu, tanba ema barak ba ona konsulta iha ospital. Ezemplu, vise primeiru ministru ba hospital, to’o ope-rasaun fuan tanba saida? Tanba tabaku. Deputadu Natalino ba hospital tanba saida? Tanba tabaku. Portantu, Sr. Primeiru Ministru, ne’e asaun imedia-ta ne’ebé governu tenke hola. La’os foin maka deputadu sira levanta asuntu ida ne’e. agora labarik barak maka fa’an sigaru iha sidade Dili no iha fatin hotu-hotu. Idane’e medida tenke hola. Tanba iha impaktu boot ba la-barik kiik oan sira nia saúde. Sit-uasaun sames durante ne’e nunka rezolve. Ita hetan nafatin difi-kuldade konaba medikamentu. Edukasaun, halo investimen-tu ba formasaun profesór sira. Profesór sira iha difikuldade nafatin. Osan ne’ebé tau ba iha formasaun profesór sira, montante ki’ik liu, ne’e la to’o. Osan atu investe ba institutu lin-guístika, atu hadi’a tetun maibé, ita nunka tau osan ba ne’ebá, no ba sira ne’ebé halo tradusaun husi dalen portugés ba tetum, sira halo sala hotu. Tenke uni-formiza dalen tetum ninian. Ne’e presiza halo investimentu.Rekrutamentu profesór sira.

Karik ita profesór la to’o, bele re-kruta profesór husi liur mai. Ita labele moe, tanba ita la hatene. Ita tenke buka aprende ho ema seluk. Ensinu portugés, ensinu siénsia, ensinu lingua no ensinu matemá-tika kontinua difikuldade. Liuliu eskola públika sira. Eskola públiku ne’e maka aat liu. Entaun tenke halo saida? Tenke iha investimentu ba área ne’ebá. Hau haree orsamen-tu ba ida ne’e abordajen tebtebes. Dezgualdade ensinu públiku no ensinu privadu diferente tebtebes Edukasaun importante tebtebes. Ita tenke fó formasaun husi ki’ik to’o boot. Husi ki’ik to’o boot maka ita haree iha ona diferensa, ita be hetan edukasaun di’ak liu ne’e maka sei sai diak liu tan nafatin. Idane’e problema ba ita nia jovem sira, fu-turu ba ita nia rain ida ne’e ninian. Formasaun tékniku profesionál. Sr. Primeiru Ministru. Ita agora hakaas an hakarak tama lalais ba Asean. Karik ita maka la asegura ba for-masaun téknika profesionál, loron ruma eletresista no kanalizasaun bé mós ita sei lori husi liur mai hotu. Bainhira ita tama Asean, iha buat importante ida maka Asean, sira fo asaun livre ba pesoál tékniku! Idane’e ita dada abordajen oin-sa? Ita tenke halo investimentu sériu ba área ida ne’e atu labele fó implikasaun mai ita nia rain.

Deputadu Virgilo Hor-nay, Prezidente komi-saun F, seitór eduka-saun área ida ne’ebé ita

hotu-hotu tenke taumatan. Tanba área idane’e maka hamosu futu-ru nasaun ne’e nian ho kualidade diak. Tanba ne’e maka ita tenke de-bate ninia orsamentu liu husi or-samentu jeral estadu tinan ida ne’e. Kualidade ensinu sira ne’ebé ita halo, hau hateten katak ita iha kondisaun katak ema hotu-hotu

hanesan ba nível ensinu hotu-hotu ne’ebé iha ita nia pulítika. Liuliu V Governu, ita nia ensinu superiór liu-liu graduasaun ba mestradu sira ne’e ita prosesu ba S1, S2, no S3. Situ-asaun sira hanesan ne’e iha UNTL la’o hela. Maibé, derepente de’it para. Iha parte ida, iha universidade sira seluk, sira graduasaun ba mestradu la’o hela. Oinsa governu nia rekuñese-mentu ba ida ne’e. sei karik iha balun la hetan rekoñesimentu ba kontinua la’o hela, entaun ne’e marjen ida ba ita nia finalista sira katak aban bain rua bele fó impaktu ba sira nia graduasaun rasik. Tanba ne’e maka governu tenke foti desizaun, simu ka la simu. Akredita ka la akredita, governu tenke halo estra-téjia polítika ida atu universiáriu sira laran metin ba sira nia estudu ba oin. Governu tenke fo apoiu ba estudante sira iha estranjeíru, atu fasilita sira nia kitas. Tanba bain-bain prob-lema ne’ebé mosu iha estudante sira iha liur maka problema Kitas. Nia kustu la boot. Oinsa maka ita uni-formiza koordenasaun ida ho apoiu finanseiru ba adidu sira. Atu sira fasilita ba estudante finalista sira. Dala barak, ema deporta sira tan-ba, problema Kitas ne’ebé du-rante ne’e ministériu ladaduk sé-riu rezolve problema ida ne’e. Asuntu seluk, tenke halo estandariza-saun ba kurrikulu. Husu univesidade sira atu uniformiza kurrikulu ne’ebé hanesan ba universidade hotuhotu. Atu universidade sira labele halo tuir ida-idak nia esperiénsia rasik. Karik ita la haree ida ne’e? produ-saun rekursu umanu sei laiha kuali-dade diak no ba futuru nasaun ne’e sei problema no ita maka lori todan ne’e, tanba ita nia polítika maka sala. Ne’e duni, husu nafatin ba ema hotu nia apoiu atu, hadia ba oin.

Deputadu, Aurelio Guterres husi bankada Fretilin, liu husi nia deklarasaun polítika hateten, konabá

merenda eskolár. Tinan ida ne’e liu hosi fiskalizasaun ami nian, mer-enda eskolár ne’ebé eskola efetivu kada tinan ita hatene husi fulan 8 ate fulan 9. Maibé merenda eskolár ne’ebé hala’o iha kada eskola loron 94 de’it iha tinan ida nia laran. Ita konta loloos la to’o fulan rua. En-taun fulan hitu ne’e ba ne’ebé?Se mantein nafatin ida ne’e, hau ha-noin mehi ne’ebé ita iha, sei la per-feitu. Ne’eduni husu ba ministériu atu haree didiak programa ida ne’e

Deputada Maria Besoi husi Frente Mudansa iha deklarasaun polítika hateten, iha estrajeíru,

adidu balun la akompañia estudante ho máximu. iha keixa balun no ami mós ba haree kedan, katak lós duni, adidu balun ba halo akompañiamen-tu estudante sira iha rai liur, sira bal-un ba ne’ebá eskola fali ba S2 no S3. Idane’e maka preokupasaun alunu sira. Dalaruma sira tel-ephone la tama, la simu no la-kohi halo atendimentu ba ita nia

11 Janeiru 2014Debate OJE 2014 ba seitór edukasaun

Husu univesidade sira atu halo uniformizasaun kurrikular

Adidu balun la akompaña es-tudante ho máximu

Husu ba ME atu hadi’a programa me-renda eskolár

LIAN PARLAMENTAR

2 3

Page 3: Buletin Edisaun I.pdf

Eselénsia Prezidente Par-lamentu Nasionál, dis-tintus deputadus no

deputada sira, no eselensia ba membru governu, média, au-diensia tomak no povo timór.Hafoin rona tuir debate ba jeneralidade, orsamentu jeral estadu tinan 2014, iha uma fukun ida ne’e no aponta ba re-komendasaun husi komisaun C, iha relatóriu pareser no re-komendasaun pasífika ami haree katak husi ministériu edukasaun, agradese tebtebes ba konsiénsia boot ne’ebé ho-tu-hotu hatúr kona ba eduka-saun hanesan pilár importante dezenvolvimentu ba nasaun.Ho krítika konstrutivu maka bele kria no liberta situasaun mukit no propreza. Edukasaun fó formasaun ba partisipasaun ida dinámiku liu, atu alkan-sa prosesu dezenvolvimentu ekonómika sustentabilidade polítika nasaun ida nian. Tam-ba ida ne’e ita hotu-hotu nia preokupasaun atu investe iha seitór edukasaun, sintidu inves-timentu edukasaun ba futuru. Polítika edukasaun nian atu iha tinan 2030, povu Timor-Leste hetan edukasaun ne’ebé diak ho koñesementu kualifikasaun adekuada bele moris vida naruk no produtiva ho respeitu as ba família ho valór tradisionál. Ema hotu-hotu núdar si-dadaun ka individu, sei iha oportunidade hanesan atu asesu edukasaun ho kualidade ne’ebé hanesan. Atu par-tisipa prosesu ekonómiku, sosiál no polítiku atu garante

armonia unidade nasionál. Haree ba preokupasaun ne’ebé hato’o husi deputadu sira, ministériu edukasaun hanesan baibain aponta prioridade hat maka sai hanesan komponente fundamental atu iha atendi-mentu ne’ebé diak efikas no efisiente maka relativamente ba infraestrutura, profesór, kur-

rikulu no merenda eskolár. Rona tuir rekomendasaun no ideia sira ne’ebé hato’o husi deputadu sira iha sesaun jener-alidade liuliu ideia balun ne’ebé mosu husi parte diskusaun kon-ta estadu tinan 2012, deputadu Osório Florindo, ba diagnós-tiku nasionál ho rekursu umanu hanesan kompetente ba área ka-pasitasaun eskola futuru timór nian haree importante tebes.Tanba ita haree katak ita nia jovem barak maka tuir edu-kasaun maibé iha parte balun presiza akompañamentu ne’ebé integradu, sira nia disiplina

ba área astudu espesialidade bele hato’o duni nesesidade merkadu serbisu nian Dala barak ita haruka fó bolsa ba es-tudante sira, depois fila fali mai rezul-tadu finál labele kompete ba merkadu serbisu nian ladauk diak. Entaun ita bolu dehan deajustamentu de kompe-tensia. Idane’e maka prioridade atu ori-enta ita nia vizaun no polítika ba ne’ebá. Horiseik mós deputadu Marí Alkati-ri aponta katak kapasitasaun forma-saun ba profesór sira tenke kontinua no buka kualidade profesór sira atu bele hanorin alunu sira mós bele iha kualidade diak liu tan ba futuru. idane’e maka importante tebes atu bele kria es-píritu kriativu no produtivu ba iha es-tudante sira atu bele kompleta sira nia estudu, sira mós bele marka no deter-mina hanesan sidadaun ne’ebé kria-tivu no proativu atu bele kondus sira nia profesionalismu iha kampu sosiál Labele hein deit katak estadu no gov-ernu maka tenke fó serbisu. Tanba ne’e presiza halo esforsu hotu atu bele ha-ree instituisaun estadu liliu institutu superiór sira ne’ebé iha ligasaun ba mundu serbisu nian tenke iha vizaun ida atu dezenvolve no difini polítika hodi bele kanaliza duni teoria sientífika akadémika ba mundu serbisu ne’ebé sai hanesan dezafiu boot ohin loron nian. Difikuldade seluk maka haree mós aponta iha ne’e, aprezenta husi ilustri deputadu sira maka estensaun ka ra-mufikasaun departementu fakuldade universidade sira prinsipal liu UNTL, UNPAS no universidade sira seluk ba iha distritu. Ida ne’e hanesan problema boot konaba rekursu umanu timoroan tanba iha nível nasional deit, universidade ka instituisaun sira seidauk garante kuali-dade diak iha sira nia instituisaun rasik. Maibé, sira loke tan ramu ba iha Dis-tritu sira, ne’e ita labele duni fo garantia. Tanba ida ne’e maka estrutura minis-tériu edukasaun V Governu, iha mós vise ministru ensinu superiór, ami mós koalia makaas hela atu tau kontrola ba inspesaun. Kestaun hanesan mós ami halo koordenasaun ho ministériu saude. Tanba, área saúde mós loke ona medisi-

na konaba estudu médiku nian iha distritu ne’ebé ita nota katak fasilidade, laboratóriu, rekursu umanu no infraestrutura la kondis. Hau hanoin katak universidade sira labele haree hanesan negósiu maibé mós tenke iha objetivu sentralizadu ba rekursu umanu atu prepara pontesial timoroan sira ba futuru.

Ami mós agradese ba rekomendasaun hotu-hotu. Konaba fundu dezenvolvimentu kapital umanu, ami sei halo revizaun hodi priense ba pedidu sira ne’ebé hato’o husi Sr. Deputadu Arão Noel no deputadu barak maka horiseik foti. Importante tebes katak polítika ne’ebé esta-belese tiha ona kumesa husi IV governu mai fundu dezenvolvimentu kapital umanu so bele atribui bolsa estudu ba estudante sira ba na-saun sira ne’ebé koalia dalen portugés no inglés.Entaun mosu difikuldade katak estudante sira ba estuda iha Indonezia. Sira labele hetan oportunidade ba situasaun ida ne’e. Ministé-riu haree ba frasilidade parte polítika, minis-tériu edukasaun halo diskusaun atu haree área espesífiku liu ba área téknika enjeñeria rekere duni ba abilitasaun téknika atu bele iha oportunidade ba estuda iha indonesia. Tanba indonesia ninia téknika no enjeñeria sira avansadu tebes no ba oin ita relasaun diak ba ne’eba atu ita nia estudante sira bele estuda diak iha sira nia rain konaba teknika enjineria nian. Husi rekomendasaun deputadu sira nian presi-za hadia konaba fundu dezenvolvimentu kapi-tal umanu ministériu sei prepara bolsa estudu, orsamentu estadu tinan 2014, ne’ebé aprezenta iha ne’e liliu parte ministériu edukasaun nian ami sei fo importansia ba parte tekniku no en-jineria liliu planu estratéjiku edukasaun nian Prisipiu fundamental bele sai kualidade no asesu ba edukasaun relevante sosial ekonómi-ka, partisipasaun sosial no fleksibilidade. Tan-ba ida ne’e maka parte jeneralidade koalia liu konaba estruturasaun, subtansia nune’e ami bele responde konaba polítika edukasaun nian atendimentu ba ita nia melhoramentu serbisu. No iha espesialidade ami prontu fó klarifika-saun konabá kestaun edukasaun atu bele hadia diak liu tan ba oin. no ikus liu hau agradese ba distintus no distintas hau hato’o obrigadu barak.

Resposta husi Ministru edukasaun, Sr. Bendito

Freitas ba OJE 2014 iha11 Janeiru PN

Profesór sira prepara iha aula INFORDEPE atu simu sertifikadu kursu komplementar intensivu husi INFORDEPE-ME

Estudante eskola otelaria no turismu Becora Dili

kóru eskola St. Ináciode de Loiola Kasait Liquica

3

4 5

Page 4: Buletin Edisaun I.pdf

Dili, ministériu edukasaun iha debate or-samentu jeral estadu tinan 2014, propoin orsamentu hamutuk milloens US$. 26,6 hodi hadia programa merenda eskolár

no mantein labarik sira iha eskola no hasa’e la-barik sira nia nutrisaun hodi kombate mal nutrisaun. Hateten ministru edukasaun Bendito Freitas iha parlamentu nasional, sesta (10/01/2014).Nia hateten, orsamentu ba tinan ne’e aumenta kompara ho tinan kotuk milloens US$. 13. Or-samentu s a ’ e tanba i h a

ME propoin Milloens US$. 26,6 ba merenda eskolár

tinan kotuk kada estudante hetan osan US$. 0,15 senta-vus no ba tinan ne’e kada estudante sei hetan sentavus 25.Portantu programa merenda eskolár tuir ministé-riu, agora dadaun la’o ona iha kapital Dili. Ho or-samentu ne’ebé iha. Ministériu sei buka hadi’a hotu frakeza no fallansu ne’ebé mosu iha tinan kotuk. Tinan ida ne’e hadi’a ninia atendimentu diak liu tan ba ita nia oan sira, atu hasa’e nutrisaun hodi bele kombate ba mal nutrisaun iha Timor-Leste.

Iha fatin seluk responsavel programa merenda eskolár, eskola en-

sinu báziku central nu-meru 1 Farol, Elias dos

Reis hateten, tuir loloos programa merenda eskolar hahú iha segunda dia (13/01/2014) maibé chefe depar-tementu Distritu Dili ba programa merenda eskolar

nian okupadu. Tanba ne’e maka la

konsege foti memo. Maibé programa meren-

da eskolár iha eskola Farol, komesa 14/01/2014, halo ona .

Entretantu numeru alunu Esko-la Farol hamutuk ema na’in 5903. Tuir observa-saun buletin ministériu edukasaun ba progra-ma merenda eskolár iha eskola ensinu baziku sentral kapital Dili no mós iha Distritu komesa la’o ona, tanba prosesu aprendizajen mós komesa ona.

“Futuru Nasaun nian maka

LABARIK SIRA”

foto Joao Bosco

foto Joao Bosco

6 7

Page 5: Buletin Edisaun I.pdf

Prinseja Thailándia nian mai vizita Timor-Leste, hili mós edu-kasaun hanesan área

ne’ebé importante ba nia vizita. Prinseja nia serbisu iha área ag-rikultura maibé nia mós halo knaar iha área edukasaun iha sira nia rain ne’ebá. Ne’eduni bainhira iha ajenda mai vizita Timór, nia hakarak haree kondisaun eskola balun iha Timór, tan ne’e maka husi em-baxador Thailándia iha Timór, koordena ho Ministériu Eduka-saun no Ministériu deside hili eskola Ensinu Básiku Sentral Akanunu no Ensinu Báziku Sentral Hera ba Prinseja Thai-lándia Señora Maha Chakri Sirindhorn durante nia iha Timór tanba nia hakarak haree rasik kondisaun eskola rua ne’e. Hafoin simu vizita Prinseja Thailándia iha loron Kinta feira, fulan janeiru tinan 2014, Vise Ministra Ensinu Báziku Dulce de Jesus Soares ba jor-nalista sira hateten, Señora ne’e nia servisu barak iha área agrikultura maibé nia mós ha-karak fo kontribuisaun ba área edukasaun espesial mai eskola rua ne’e atu halo kintal ba es-kola rua ne’e liu husi embax-ada thailándia iha timor atu

halo kintal ba eskola rua ne’e no sei sai ezemplu ba eskola hotu hotu iha nasaun Timór tomak Husi embaxada Thailándia maka sei mai haree fatin atu identi-fika área ne’ebé maka prinse-ja sente interesante atu fo apoiu. Ministériu Edu-kasaun garante katak, iha futuru, prinseja sei apoiu mai eskola rua ne’e liu husi Ministériu Edukasaun Entretantu diretór es-

Prinseja Thailándia sei ajuda EBC Akanunu no EBC Hera

kola EBC Hera Agustino Mendonca iha nia relatóriu hateten, katak nu-meru alunu iha eskola refere hamu-tuk ema na’in rihun rua atus neen rua

nulu resin ida (2621). Ho pro-fesór hamutuk ema na’in 80.

Programa merenda es-kolar durante ne’e la’o. Oras ne’e, husi inisiu tinan akadé-miku, merenda es-kolár mós hahú. Menu ne’ebé

eskola tuir manual ministériu nian. Eskola laiha lutu ne’eduni loro-loron komu-

nidade nia animal sira mai nafatin halo aat ambiente eskola. Tan ne’e ho vizita prin-

seja Thailándia bele iha ajuda ruma ba eskola ne’e atu hadia kondisaun

sira ne’ebé aat bele hadia fila fali.

VIZ

ITA

ESP

ECIA

L

Prinseja Thailándia no Vise Ministra

Ensinu báziku Timor-Leste

foto Joao Bosco

8 9

Page 6: Buletin Edisaun I.pdf

Vise Ministru Ensinu Sekundáriu jeral Vir-gilio Simith , kongratula

ba Kongregasaun koléjiu Verbo Divino ne’ebé halo tinan ba dala 38, no ajuda tan governu no es-tadu loke tan eskola sekundária públiku atu forma rekursu umanu ho kualidade ba futuru dezenvolvi-mentu nasaun Timor-Leste nian. Vise Ministru hodi Ministru Edukasaun no Ministériu Edu-kasaun tomak nia naran hato’o “vo-tus de parabens” no susesu ba mi-saun Kongregasaun SVD iha Timor-Leste . Lia hirak ne’e Virgilo Smith hato’o iha nia diskursu ba selebrasaun aniversáriu kole-jiu do Verbo Divino, kuarta fei-ra, 15 Janeiru 2014 iha Palaka Batugade Distritu Bobonaro. Nia hatutan tan katak Ministériu Edukasaun fó konfiansa tomak ba amo SVD sira, diretór eskola sira katak servisu ba koléjiu ida ne’e no rai parte ida ne’e ita hakarak eki-libriu iha Bobonaro ho parte Leste . Ba tinan rua ka tinan hat mai, hein katak fatin ida ne’e sei sai hanesan sidade edukasaun nível as ba futuru intelektuais Timor nian. Ami iha esperansa katak koléjiu

ida ne’e bele lori ema husi fatin seluk tama mai eskola iha ne’e. Vise Ministru Ensinu Sekundáriu jerál , Virgilio Simith apresia tebes-tebes tamba fatin ida ne’e sei bele forma ita nia joven sira

ba futuru ho kual-idade diak.

E s p e r-ansa

Minis-tériu Edu-

kasaun nian maka ne’e ,katak governu mesak sei la halo buat hotu-hotu maibé ho parseiru sira liu-liu ba parte hotu-hotu ne’ebé maka iha vonta-de diak sai hanesan mós fornese-dor ba edukasaun ba ita nia oan sira. Ministériu Edukasaun sei fo apoiu ba koléjiu tamba ne’e kna’ar no dever estadu nian.Vise ministru sublina tan ka-tak ita hotu aposta ba futuru ida diak ba ita nia jerasaun liu-liu ba joven sira atu hetan kualidade edukasaun ne’ebé diak ba ita nia rain duni .Ita iha esperansa ka-tak Kolejiu do Verbo Divino sei

hamosu duni ita nia esperansa bo’ot ida ne’e e konfiansa husi popula-saun Batugade nian mai koléjiu ida ne’e tenke metin . Imi nia oan tenke mai eskola iha ne’e , ba imi nia oan sira nia futuru imi maka tenke es-forsa tamba ne’e investimentu ida.Investimentu bo’ot ida maka inan aman sira haruka nia oan sira ba eskola, ne’e kontribuisaun boot ida husi inan aman sira ba estadu no nasaun ida ne’e. bainhira inan aman sira esforsa imi nia an haruka imi nia oan sira ba eskola, bele garante ba sira nia futuru no mós garante ba estabelidade , dezenvolvimentu ba nasaun nian .Bainhira imi nia oan sira sai husi ne’e sei ho kuli-dade diak hanesan rekursu umanu ne’ebé maka válidu ba nasaun .Ikus liu Vise Ministru husu ba inan aman sira atu depozita imi nia kon-fiansa ba kolégio, tamba kolégio sei forma ema ho kualidade diak .Entretantu, Padre Superiór Re-gional SVD Timor Leste, Gabriel S. Koten iha nia intervensaun hateten, iha aniversáriu tinan ida ne’e hahu istória foun hodi hahú ofisialmente loke eskola Kolégio do Verbo Divino iha Aldeia Palaka, Suku Sanirin, Sub Distritu Balibo, Distritu Bobonaro. Ida ne’e la’os derepente mosu maibe’e mehi kleur ona. SVD nia prezensa iha Timor-Leste 38 ona. Durante 38, SVD servisu iha parókia lubuk ida, maibé kaér mós eskola sira ne’ebé pertense relijioja sira nian. Amo mós sublina tan katak iha planu tinan 2016 sei hahú mós loke eskola

ensinu sekundáriu Tékniku Profissional no Péskas , tamba saida maka labele hahú agora hamutuk ho eskola ne’e maibé tamba ida ne’e presija pre-parasaun lubuk ida. Preparasaun ba área rekursu umanu ne’ebé maka kompetente iha área siénsia pekuária no prepara mós ekipamentu adekuadu ba prátika ba profesór sira no estudante. Tamba eskola téknika ne’e la’os eskola téknika bain-bain maibé eskola téknika tenke iha mós kapasidade . Iha parte seluk, Padre Superiór Regional SVD Timor Leste, Gabriel S. Koten hodi mission-arius Kongregasaun Verbo Divino, agradese no hato’o nia votu de gratidaun ba xefe suku , xefe tradisionais , intelektuais no povu suku Sani-rin tomak ne’ebé ho sira nia generosidade no sira nia laran luak hodi entrega rai Palaka ba kongregasaun hodi bele hari’i eskola ida ne’e .Ami laiha buat ida atu bele halo ,so ami bele loke oportunidade no fasilita ba prosesu aprendiza-jem servisu hamutuk ho leigos kompetente, tre-inadór no formadu iha á rea ne’ebé ami presija atu bele hamutuk serbisu tulun desenvolve re-kursu humanu iha ita nia Rai doben Timor Leste.No ikus liu amo mos hato’o nia votu de gar-tidaun ba presensa Vise Ministru no Ensinu Sekundáriu nian no entidade tomak ne’ebé maka fo apoiu no suporta ho ida-idak nia tékniku nia nafatin tamba buat ne’ebe hala’o la’os esforsu ema ida nian ka grupu ida nian , maibé elementus sosiedade nian tomak.Ba inan aman sira ,edukasaun ne’e la’os en-trega imi nia oan sira mai iha ami iha imi nia kna’ar hotu ona, maibé oinsa hamutuk nafa-tin ho diretór , profesór sira hodi akompaña prosesu tomak , kresimentu imi nia oan sira liu husi prosesu edukasaun no formasaun iha fatin ida ne’e.. Ita servisu ho ema , forma no trata ema nu’udar ema atu ita hetan ema diak.Iha fatin hanesan Administrador distritu Malaina Domingos hato’o agradesimentu ba Administra-dor sub. Distritu sira, komuniddade no mós amo sira. Iha nia diskursu hato’o katak Distritu Mali-ana ne’ebé luan ho populasaun barak no ho idade eskolár hamutuk 60-80 % kompara ho distritu seluk. Iha distritu Maliana iha eskola sekundáriu lima ona, kada sub. Distritu iha sekundáriu. nia mos hein katak iha Atabae mós sei iha es-

Vise Ministru Ensinu Sekundáriu Jerál hamutuk ho kongregasaun SVD loke

eskola “Kolégio do Verbo Divino” iha Palaka Batugade

kola sekundáriu. Maliana nia populasaun barak ba da-toluk iha Timor-Leste kompara ho distritu seluk. Ikus liu nia mós sublina katak Maliana sei sai hanesan Kota pelajar hanesan rai Yogya no Malang iha Indonézia .

Pe. Provinsial-Vise Ministru Ensinu Sekundáriu, asina

plaka ba konstrusaun Eskola Koléjiu do Verbo Divino iha Palaka, Bobonaro

10 11

Page 7: Buletin Edisaun I.pdf

Kursu formasaun komplementar intensivu-hanesan programa ministériu edukasaun nian , implementa husi INFORDEPE , hahú

loron 5 Novembru 2012, no hotu iha 31 dezemb-ru 2013. Kursu ne’e hala’o atu forma profesór ha-mutuk ema 7124 integra an iha rejime karreira dosente, atu konkretiza nia kualifikasaun profi-sional, konforme ejiji iha lei báze edukasaun, hosi estatutu karreira dosente no kuadru kompeténsia obrigatória pesoal dosente ho grau bacharelatu. Ministru edukasaun, Bendito dos Santos Freitas esplika lia hirak ne’e ba jornalista sira hafoin re-mata fahe sertifikadu ba profesór sira distritu Dili nian hamutuk ema na’in 335, loron sexta-feira 31 Janeiru 2014, iha salaun INFORDEPE Balide Dili. nia hatutan liu tan katak, sertifika profesór sira, nune’e formasaun espesífika ne’ebé nia iha atu hanorin, tuir nesesidade dezempeiñu pro-fesional relativu ho edukasaun. Ho nune’e profesór sira bele hadia sira nia kompeten-sia no entrega an iha rejime karreira dosente. Formasaun ne’e hala’o iha distritu no sub distritu hotu iha rai laran. Planeadu no hala’o ho akor-du kooperasaun bilateral husi repúblika portu-guesa ho repúblika demokrátika de Timor-Leste.Iha implementasaun akordu ba área edukasaun, selesiona iha instituisaun rua : Camões-institutu kooperasaun no lian, I. P.1 , no ministériu edu-kasaun timor-leste , ne’ebé fó responsabilidade

ba implementasaun iha institutu nasional formasaun dosente no profesional edukasaun , ho repon-sabilidade. No orsamentu fahe hanesan husi governu rua ne’e.Akordu ne’ebé refere fó da-lan ba projeitu formasaun kon-tinua ba profesór ne’ebé hamutuk ho profesór 125. Tinan-tinan, sira foka liu ba formasaun profesór. Supervizaun sientífika pedagójiku ba kursu formasaun komplemen-tar intensiva, responsabilidade universidade Minho nian kolabora rasik ho PFICP iha área eduka-saun pré-eskolár ho ensinu báziku.Instituisaun maka halo módulu ne’ebé define hosi INFORDEPE no aprova husi ministru edukasaun, elabora

programa, karga orária, manual. Kursu ne’e sura mós ho partisipasaun husi profesór kooperante hamu-tuk ema 75 ne’ebé servisu iha organizasaun PFICP, hanesan formadór timór oan ba lian portugés, tetun, edukasaun relijioza ho moral no inglés. Manual edu-kasaun relijioza no moral elabora husi konsellu na-sional edukasaun katólika Timor-Leste (KONEKTIL). Profesór sira ne’ebé maka simu sertifikadu konklu-zaun kursu formasaun komplementar inten-siva sei hetan sertifikadu liu husi INFORDEPE ekivalente bacharelatu, nune’e válidu atu inte-gra an iha karreira dosente , konforme diplo-ma ministerial No. 17/ME/2013, 25 Setembru. Iha parte seluk, formadu sira husi Distritu 12, ha-mutuk ema na’in 3930 sei simu sertifikadu iha ida-idak ninia distritu iha fulan fevereiru laran. Entretantu, partisipa iha serimónia entrega ser-tifikadu ne’e, Ministru Edukasaun Bendito do Santos Freitas, Embaxador Portugal Manuel, Vise Ministru edukasaun ensinu superior, Mar-çal Avelino, Diretor jeral Servisu korporativu.

Profesór simu sertifikadu

Ministériu Edukasaun no United Nation Edu-cational Scientific and

Cultural Organization (UN-ESCO), hala’o sorumutu konaba intervensaun programa passa-do no futuru iha Timor-Leste. Hafoin sorumutu ne’e hala’o iha Quarta-feira , 05/02/2014, iha Hotel Timor Dili. ministru edu-kasaun Bendito Freitas, informa ba jornalista sira katak, Programa importante husi ministériu edu-kasaun deskute hamutuk ho UN-ESCO mak hanesan fundus emer-jensia ne’ebe iha tempu passado apoiu husi UNESCO hanesan for-masaun profesór sira no dezen-volvimentu ba dalen materna no mós komisaun siensia ba matemá-tika nian ne’ebé importante tebes no mós direitór Regional UN-ESCO husi Jakarta, Indonesia, halo aprezenta-saun konaba programa kooperasaun ne’ebé esta-belese entre governu Timor-Leste no UNESCO.”Iha sorumutu ne’e ministru edukasaun Preoku-pa liu ba dezenvolvimentu sistema eduka-saun no kurrikulu atu reforsa profesór sira iha área siénsia matemátika ne’ebé presi-ja duni tau atensaun makaas iha area ne’ebá.Ne’eduni Iha okaziaun ida ne’e atu haree modelu kooperasaun ba oin halo nusa mak bele ajuda no bele defini hanesan planu estratejia liuliu dezen-volvimentu ba área edukasaun tékniku vokasional no asegura guarda nasional hodi promove kultura no mos asuntu seluk konaba edukasaun iha parte siensia nian ba dezenvolvimentu sustentavel .Ministru Edukasaun aumenta liu tan katak Ministe-riu Edukasaun kontinua fo kolaborasaun hamutuk ho UNESCO no sira mós iha estrutura ba futuru no tenki dezenvolvimentu dalen inan ou lian materna espesialmente fokus ba koñesementu siensia ne’e.“Ita haree katak siensias nee importante ba ita nia dezenvolvimentu liuliu rasosinu ka matemátika sira nee.Tanba ida nee maka ita presija ita nia oan sira hetan edukasaun ne’ebé rezultadu makaas liu ba siensia nia. Tanba ida nee mak prioridade planu asaun ne’ebe mak tenki aplika maka formasaun ba profesór sira iha área siesia nee, tenik Bendito. Ho aprezentasaun husi UNESCO nian bele indika lós ona katak prinsipais fundamentu ba ko-operasaun nee saida no bele haree ba futuru diak

liu tan atu junta praseria ida ne’ebe sólidu no orientadu ba dezenvolvimentu sentífiku ba dezenvolvimentu rekursu no mós fó protesaun ba kultura timór nian. Iha fatin hanesan reprezentante UNESCO Timor-Leste, hateten, enkontru ida ne’e husi Governu timor ho organizasaun internasional UNESCO, liu husi reprezentante UNESCO regional husi Jakarta ho reprezentante Timor-Leste diskuti konaba koo-perasaun bazeia ba rezultadu apoiu husi UNESCO mai governu presiza hanoin didiak ba futuru nian. UNESCO pretende kontinua apoiu timor leste liu-liu iha Ásia, maibé tenke tuir UNESCO maka hili nune’e saida maka diak no saida maka ladiak du-rante apoiu sira ne’e tanba ne’e maka kria diskusaun ida ne’e atu haree lisuk no tau hanoin ba futuru mai.

ME-UNESCO diskute programa prioridade ba Edukasaun

Diretor UNESCO husi Jakarta, Sr. Ibrahim

12 13

Page 8: Buletin Edisaun I.pdf

Inagurasaun ida ne’e simu mos apoiu sapatu husi ONG Interna-sional Childfund ba estudante sira atu sira mai partisipa prosesu aprendizajen ho diak, objetivu atu fo protesaun ba sira nia ain bainhira sira la’o ain mai eskola Iha fatin ida ne’e komunidade sira husu mai ministeriu edukasaun atu buka fatin ba loke eskola pre-eskola nian, maibe ministru hatan katak, ida ne’e kompetensia vise ministra edukasaun ensinu pre-eskolar no ensinu banziku nian. Konaba formasaun profesór sira ba ensinu pré-eskolár, idane’e politika ministeriu nian kon-tinua taumatan diak atu reforsa partikularmente metodolojia no pedagojia ensinu pré-eskolárProfesór sira ne’ebe atu ha-norin alunu pré-eskolár sira, tenke iha abilidade tuir mé-todu ensinu labarik sira nian.

7 fevereiru 2014, Ministeriu edukasaun hamutuk ho organ-izasaun internasional Child-

fund, inagura eskola pré-primária Holsa Maliana. Obra eskola ida ne’e apoiu husi Childfund no ministeriu edukasaun hanesan fasilita rai deit. Ministru edukasaun, Bendito dos Santos Freitas iha ninia diskursu hateten, ekipa tomak ne’ebe atu servisu iha eskola ida ne’etenke servisu makaas ba labarik sira ne’ebe eskola iha fatin ida ne’e. Sira hotu tenke hetan oportu-nidade mai eskola iha fatin ne’e atu aprende matenek wa’in husi profesór sira ne’ebe loroloron hanorin hela sira iha eskola Kontinua nafatin ba diretor dis-trito no diretor eskola sira hotu, tenki servisu makaas ba es-kola sira hotu nune’e bele hetan kualidade edukasaun diak ba nasaun ida ne’e nia futuru.

Konaba kurrikulu, minis-tériu sei taumatan tan-ba bainhira ita atu tra-

sa planu ba ensinu pré-eskolár nian sei lala’ok kurrikulu nian. Governu ministériu edukasaun hakaas an dadauk liu husi orsamen-tu estadu ne’ebé aprova ona husi parlamentu nasional, ministériu sei ezekuta tuir planu ne’ebé trasa tiha ona. No sei rezolve problema ne’ebé tinan naruk la rezolve. 4220 mil profesór sira bele tama ba iha rejime kareira dosente permanente ida ne’e maka ministériu esforsu dadaun. Ba estudante sira, tenke hatudu von-tade diak estuda makaas nune’e iha ezame final mai, bele hetan rezul-tadu diak ba imi nia kaderneta sira Ba profesór sira, hanorin es-tudante sira ekilibriu ho moral no etika loloos ne’ebé as. Labele ha-norin hanesan lutu toos han fali nia aihoris rasik iha toos laran (pagar makan tanaman sendiri) tanba ohin loron krize mosu ko-naba moral, lideransa no edukador. Edukador tenke sai modelu. Ohin loron kazu barak maka akontese iha eskola dalaruma edukador sira rasik maka es-traga fali aihoris iha toos laran. Ne’eduni ba inan aman no profesór sira tenke hanorin modelu no mat-

Alunu EBC Tunubibi Maliana hamutuk Presidente Childfund Internasional no Ministru Edukasaun

Inagurasaun eskola Holsa Bobonaro

Profesór sira tenke promove étika no moral iha eskola

(Bendito Freitas, Ministru Edukasaun)

adalan diak ba alunu sira. Tanba labarik sira maka futuru nasaun nian tenke hanorin moral no étika as ba sira.

Prezidente Child-fund Interna-sional, Anne

Goddard sente Kon-tente tebes bele mai hamutuk ho eskola pre-primária Holsa, Tunu-bibi Distrito Bobonaro no mós agradese ba ministru edukasaun ne’ebé fahe nia tempu mai hamutuk ho ita Childfund ha-mutuk nafatin ho

ministériu edukasaun atu hadia labarik timoroan sira nia futuru nune’e abanbain-rua sira bele jere nasaun ne’e ho di’ak. Alein Childfund apoiu konstrusaun ba uma es-kola, childfund mós halo lansamentu fahe sapatu ba alunu sira iha eskola Holsa distritu Bobonaro hamutuk ema na’in 40. No tuir Childfund nia planu, atividade fahe sapatu sei kontinua ba es-kola pre-primária sira ne’ebé iha área rural tebes.

Diretor distritu, superintendente no diretor eskola pre-primaria sira, servisu makaas atu garante kualidade edukasaun ba labarik sira nune’e sira hotu tenke hetan oportunidade sai lider ne’ebe diak ba nasaun Timor-Leste (Bndito Freitas, Ministru Edukasaun)

Presiza HAMETIN

MORAL NO ÉTIKA iha

eskola

B u

l e

t i

n

E d

u k

a s

a u

n

14 15

Page 9: Buletin Edisaun I.pdf

Dili, 11 Junho 2013, Ministru Eduka-saun, Bendito dos S. Freitas hafoin en-trega komputadór 606 ba Diretor EBC,

ba jornalista hateten, tinan 2013, papel impor-tante Ministériu Edukasaun nian maka kontinua garante kualidade Edukasaun iha Timor-Leste. Ita koalia edukasaun, kualidade tenke reflete, análi-za kona ba métodu ensinu husi profesór sira. Ita labele hanoin katak profesór sira ba aponta iha kuadru metan, alunu sira kopia. Ida ne’e labele ona. Agora Ministériu Edukasaun iha ona planu, kria fali métodu foun ne’ebé krítiku hanesan Ita hakarak métodus ensinu leitura grupu no alunu sira halo diskusaun konabá testu. Atu sira bele intende, inter-pretasaun testu. Tanba métodu tradisonal hanesan mestre hakerek alunu kopia, ida ne’e la’os ona tempu no la fó vantajen diak ba situasaun ensinu modernu. Tanba ida ne’e maka eskola agora, tenke ativu, no dinámiku atu alunu sira la’os simu de’it matéria ne’ebé profesór sira fó maibé, sira mós ita fó orientasaun atu sira buka leitura estra seluk atu bele hetan informasaun foun mai husi fontes se-luk atu bele inspira liutan sira nia matenek no hanoin diak liutan.

ME Sei Kria Métodu Ensinu Foun

Eskola hotuhotu iha timór laran tomak, iha obrigasaun tenke hanorin no fo ensaiu ba estudante sira kona ba Hino nasional. Alunu

sira iha obrigasaun tenke hatene, dekór no hananu. Sr. Bendito dos Santos Freitas, Ministru Edu-kasaun hato’o kestaun ida ne’e iha loron 26 fulan jullu tinan 2013, ba profesór no alunu sira Es-kola Ensinu Báziku Central Com, Distritu Lautem.Tuir Ministru nia observasaun durante ne’e, alu-nu sira barak seidauk hatene no hananu Hino “Patria Patria”. Husi eskola Pré-Primária mai to’o Universidade iha eventu hasa’e Bandeira Na-sional, barak seidauk hatene hananu idane’e. Ne’eduni komesa ohin ba oin, alunu sira tenke hananu Hino Nasional iha eventu hasa’e Bandeira Nasional, Ministériu fó ordemIha nasaun tomak iha mundo, laiha estudante ida mak la hatene nia hino nasional. Ministériu iha ordem ba eskola sira iha timór laran tomak tenke fó ensaiu beibeik hino nasional “Pátri Pátria”. No mós istória nasional, alunu sira tenke hatene. Iha tempu ne’e mós, Jerónimo do Carmo, Di-retór Ensinu Báziku Central, Com hato’o di-fikuldade ne’ebé eskola enfrenta ba Minis-tru, hanesan distánsia tasi mai eskola besik liu. wainhira laloran tasi boot, tasi bén tama liu mai sala laran. Difikulta ba prosesu aprendiza-jen inklui meza no kadeira balun seidauk iha. Eskola idane’e iha alunu hamutuk ema na’in 343 ho Eskola Filial, Iraara, Teno no Maiña 1 hamutuk ema na’in 661. Profesór ema na’in 22 no komputadór 2 ba administrasaun.

ME orienta Eskola hotu ensaiu Hino Nasional

“Labele haree dalen portugés ne’e laiha valor, dalen ida ne’e ba Timór, valór boot liu iha istória luta ba ukun rasik an”

Ministru Edukasaun, Sr. Bendito dos Santos Freitas :

“Labele tuir ekonomista

sira nia hanoin katak portugés valór laiha.

Ne’e hanoin sala” foto Joao Bosco

foto Joao Bosco

16 17

Page 10: Buletin Edisaun I.pdf

UNITAL-UNDIL Akreditadu

Universidade Oriental (UNITAL) no Universidade Dili (UNDIL) ofisialmente sai ona instituisaun Ensinu Su-periór ne’ebé akreditadu no akreditasaun Institusional

ne’e válidu ba tinan 5 no iha obrigasaun atu submete ba akredi-tasaun programátiku iha futuru.Lia fuan nee hato’o husi Ministru Edukasaun, Bendito Freitas ba jornalista sira Kinta feira (20/2/14) iha salaun konferensia Ministériu Edukasaun Vila verde Dili. hafoin konferensia imprensa, Ministru esplika prosesu akredi-tasaun ba reitor UNDIL no UNITAL ne’ebé kontribui tebes ba dezenvolvimento rekursu umanu Timor-Leste no prienxe ona kriteria hotu,”dehan Bendito. Ministru Eduksaun husu ba universidade rua ne’e atu halo nafatin kooperasaun hamutuk no kumpri ninia kondisaun kriteria ne’ebé fo sai iha jornal da Repúblika no Instituisaun Superior, hanesan fonte importante ne’ebé lori jovem sira ba kampu servisu ne’ebé iha dezafiu no kompetisaun barak tebtebes .

“Ita nia joven sira, buka asesu ba Ensinu Superiór no hakarak ba de’it UNTL, maibé orasne’e bele ba UNDIL no UNI-TAL, tanba instituisaun ensinu superiór rua ne’e akreditadu ona, hanesan parseíru importante ba guvernu, liuliu ba dezen-volvimentu siénsia akadémika ba futuru,” esplika BenditoMinistru realsa katak universidade rua ne’e hatudu duni ona sira nia kualidade bazeia ba kritéria avaliasaun pontu 8 hanesan misaun institusioanal, Guvernu no maneijementu administrativu, pro-grama akadémiku, Kurrikulu, strutura dosénsia , propriedade no finanseiru Avaliasaun ne’e rasik hala’o iha Outu-bru 2013 husi avaliador internasional Prof.Dr.Nirwan Idrus husi Malásia no Dr.Manuel Corpus husi Filipina no husi Timor Sra.Dirce Belo. Iha avaliasaun ne’e ho objetivu hodi avalia no observa evi-densia ne’ebé hetan no kondisaun reali-dade husi universidade rua ne’e nian.Iha parte seluk konaba universidade balun ne’ebé loke klase parellelu, Bendito hateten, Ministériu Edukasaun iha kom-peténsia tomak hala’o estabelesementu

regulamentu atu limita ou taka klase paralelu tanba razaun kondisaun no universidade hotu-hotu tenki konsentra lai ba institusional atu dezenvolve iha niv-el nasional, tanba iha distritu balun, estudante foin akaba pré-Sekundária tama kedas ba klase paralelu.Iha fatin hanesan Reitór Universidade Dili (UNDIL) Antonio Cardoso sente kontenti tebes tanba Minis-tériu Edukasaun ofisialmente fo sai universidade ida ne’e hanesan Instituisaun Ensinu Superiór ne’ebé akreditadu. “Ami sente kontenti tebes tanba ami nia universidade hetan konfiansa husi Ministériu Edu-kasaun hodi fó akreditasaun ba ami nia universidade no ami hein katak ho akreditasaun ne’e ami bele servisu hamutuk liu tan ho ministériu edukasaun hadia nafatin sistema iha universidade laran,”dehan Antonio Cardoso. Reitór UNDIL ne’e esplika liu tan katak, sira mós konteti tanba valór ne’ebé mak Ministériu fó la hanesan ho akreditasaun dahuluk ne’ebé ho valór la kondiz ho realidade ne’ebé iha. Iha parte seluk, Antonio Cardoso sujere ba Ministériu Edukasaun atu tau orsamentu ba kontin-uasaun bolséiru ne’ebé fó ba universidade ne’e tanba universidade iha bolsu estudu ba Portugal sei dauk la’o tanba laiha osan ba transporte. Nune’e mós Reitór Universidade Oriental (UNITAL) Roberto Jerónimo hatete, sira simu akreditasaun ne’e ho laran haksolok no hakas atu hadia nafatin

kualidade instituisaun atu nafatin hetan apoiu no konfiansa husi Ministériu Edukasaun. “Ami sei servisu makaas nafatin, tanba ho akreditasaun ida ne’e, responsabilidade atu lori universidade ne’e ba era global nian no bele produz joven sira ho kualidade,”dehan Roberto.

18 19

Page 11: Buletin Edisaun I.pdf

Diresaun nasionál pré-eskolár no En-sinu Báziku, Ministériu Edukasaun, hala’o workshop konaba Padraun na-

sional ba kualidade eskola nudar gia ba mel-loramentu Ensinu Báziku Iha Timor-Leste.Diretór jeral pré-eskolár no Ensinu Báziku, Ci-dálio Leite iha ninia deskursu hatete Workshop nee importante atu produs hanoin di’ak ko-naba kualidade eskola iha nasaun foun ida ne’e.“ Hau fo apresiasaun boot ba partisi-pante sira nia prezensa, tanba bele pro-dus padraun nasioanal ba Ensinu Báziku ho diak no kualidade ba implementasaun. hafoin workshop, Diresaun Nasional Pré eskolár no EBC fahe esbosu ministériu ba parseiru sira,

atu sira mós fó hanoin ba kualidade eskola iha Timor-Leste ba futuru. no sei implementa ba sosializasaun iha eskola hotu,”dehan Cidálio iha Beach Garde Hotel, Sexta (21/2/14).Diretór Jerál, agradese ba UNICEF tanba fo ona sira nia koperasaun hamutuk no kontribusaun intensivu ba dezenvolvimentu edukasaun liu husi servisu ha-mutuk ho Ministériu Edukasaun iha Timor-Leste.“UNICEF sei fó kontribuisaun boot ba Timor-Leste liu husi edukasaun, tanba ita nia guver-nu presija kontribusaun matenek, rekursu, finan-seiru ba dezenvolvimentu edukasaun. liuliu ba workshop ne’e tanba ho apoiu UNICEF,”dehan Cecilio.Cidálio deklara katak Ministériu ninia misaun prinsi-pal iha oin rua, ministériu promove asesu edukasaun ba labarik idade eskola sira hotu , tanba nee tenki ha-

ree ba kuantidade ba eskola hira mak loke ona husi guvernu, nune bele fó asesu ba labarik sira ba es-kola. Iha parte seluk, haree kualidade tenki haree mós ba kulaidade eskola, liuliu ba rekursu umanu.“Tanba nee mak, Ministériu Edukasuan halo ona forma-saun ba profesór sira ne’ebé foin dadauk halo ona hanesan kursu intensivu atu nunee profesór sira iha koñesemen-tu diak ba material ne’ebé mak sira lori,”Tenik Cidálio.Iha tempu hanesan Diretór Nasionál Pré-eskolár no ensinu báziku, Alfredo, fó ninia agredese ba partisi-pante sira ne’ebé tau ona ideia hamutuk hodi fina-liza padraun ida ne’e, tanba workshop ne’e hanesan loron ikus ba Ministériu Edukasaun ho parseiru hodi finaliza planu ida ne’e ba ministériu edukasaun.Tuir planu sei iha tan workshop na-sionál ida atu aprezenta padraun nasion-al ba kualidade eskola lolós ba sosiedade tomak.“Padraun nasional ida ne’e halo ona legalizasaun iha tinan hirak kotuk liu ba maibé seidauk lós ne’eduni maka ham-osu workshop idane’e atu sai padraun nasional, lolós. Ministériu Edukasaun hamutuk ho komunidade tomak preokupa kona ba kualidade eskola no re-kursu umanu ba dezenvolvimentu nasaun nian ne’eduni ministériu edukasaun hakaas an buka kuali-dade eskola ne’ebé diak ba futuru,” dehan Alfredo.Diretór Nasional pré eskolár no EBC ne’e hatutan liu tan katak, atu atinji padraun ne’ebe diak, sei liu husi prosesu naruk hodi bele hetan ninia objetivu, tanba ne’e mak hein katak rezultadu workshop ida ne’e hamosu ideia ne’ebé diak no sai alersesi ba dezenvolvimentu ba nasaun ida nee.Durante ne’e UNICEF nia apoiu barak ba seitór edukasaun liuliu ba ensinu pré-eskolár no En-sinu Báziku iha territóriu timór laran tomak. Iha biban ne’e reprezentante UNICEF, Taka Ho ha-tete UNICEF Timor-Leste kontinua nafatin fó apoiu ba kualidade edukasaun iha Timor-Leste liuliu Ensinu Báziku ne’ebé ministériu oras ne’e hanaran eskola foun.“ida ne’e hanesan onra boot ba UNICEF no ba oin sei hamutuk nafatin ho Ministériu Eduka-saun buka parseiru sira hotu atu dezenvolve pa-draun nasional ba edukasaun nia,” dehan Taka Ho.Eskola foun hanesan eskola ativu ida hodi bele hadia kualidade edukasaun liu husi partisipasaun labarik nian iha ensinu aprendizajen no aprosimasaun seluk ne’e oinsa fó korajen ba labarik sira partisipa prosesu aprendizajen. Aprosimasaun eskola foun sai hanesan inisiativu ida ba nasaun hodi habelar liu tan iha eskola hotu iha rai laran.“Eskola foun hanesan mós sai pontu prinsipal ida hodi hadia liu tan kualidade eskola iha rai laran.Padraun ou Esbosu ne’ebé mak diskuti iha work-shop ne’e iha ona prosesu naruk liu husi konsulta-saun ne’ebé halo hamutuk ho diresaun hotu iha área edukasaun no parseiru sira hotu,” dehan Taka Ho.

Entretantu, partisipa iha workshop ida ne’e diretór nasional no diretór distritu sira inklui konsellu inan aman estudante sira nian. (elabora husi Juela)

Ministériu Edukasaun hala’o workshop ba Kualidade Eskola.

Diretór Nasionál Diresaun Ensinu Báziku , Sr. Alfredo hamutuk ho Diretór Jeral Ensinu Pré-Eskolár no EB, Sr. Cidalio Leite

Eufória Workshop ba kuali-dade eskola, iha Hotel Garden beach Pantai kelapa Dili

20 21

Page 12: Buletin Edisaun I.pdf

Atu promove politéknika iha Timor-Leste Ministériu Edukasaun asina akordu bilateral ho Institutu Teknolojia Bandung, Indonesia (ITB) atu halo dezeñu ba Politeknika 3 no akademia peska 1 ho kustu orsamentu ne’ebé atu gasta ba konstrusaun. Hafoin asina akordu bilateral, Ministru Edukasaun Bendito Freitas ba Jornalista sira, Sexta feira,

21/02/2014 iha Hotel Timor hateten katak, asina akordu ida ne’e hanesan inisiu atu halo prosesu konstrusaun politéknika no akademia peska tuir orsamentu jeral estadu nian hane- san institutu

politéknika enjineria ba harii iha dis- tritu Suai, institutu politéknika turismu no hotelaria iha distritu Lautem

no institutu politéknika agrikultura iha distritu Same no akademia peska iha distritu Mana- tuto.

Esforsu hotu ne’ebé halibur no mós apro-vasa husi Konsellu Ministru,

maka Ministériu Edukasaun hamutuk ho ITB, atu hahu dezeñu ba politéknika 3 ho akademia peska 1 iha nasaun ida ne’e. objetivu katak, atu buka kualidade edukasaun ba jovem sira iha área

siensia teknika nian.Durasaun kontratu dahuluk ba fulan 6 iha tinan ida ne’e nia laran.

ME garante katak iha tinan ida ne’e bele remata halo dezeñu no bele hahu konstrusaun tinan tuir mai. ITB nia reputasaun makaas, iha parte téknika iha rejiaun Asia no iha rekuñesementu nasaun balun iha mundu. Iha fatin

hanesan Reitor ITB, Akmhaloka hateten, Ministériu Edukasaun Timor-Leste maka husu atu servisu

hamutuk atu harii politéknika no aka-demia peska iha nasaun foun ida ne’e. maibe akordu dahuluk sei halo de’it dezeñu, durante fulan 6 nia laran. Karik iha kontinuasaun, parte rua sei tur hamutuk asina tan akordu maka bele la’o ba oin. metin no dura ba tempu naruk.

ME - ITB Asina akordu Bilateral ba Politéknika

22 23

Page 13: Buletin Edisaun I.pdf

atu dezenvolve rekursu umanu iha seitor tekniku, planu V gov-ernu sei harií politéknika iha Distritu Lautem, Manufahi, Suai

no Manatuto ne’ebé sei loke akademia peska no estudu ma-rina nian. Orasne’e Ministériu Edukasaun komesa hala’o fáze

negosiasaun ho Institutu Teknologi Bandung Indonesia(ITB) atu mai halo estudu viabilidade no dezeiñu ba politéknika 4, ne’ebé ministériu planeia atu halo. Estudu idane’e sei kumesa

iha fulan setembru no outubru tinan 2013 laran. Marçal Avelino Ximenes, vise Ministru Edukasaun asuntu ensinu superiór no siensia, iha serimónia entrega rai hosi

komunidade ba Ministériu Edukasaun, Kuarta-feira 28 Agostu 2013 iha salaun Edukasaun Distritu Lautem

hateten, sente preokupa konaba universidade paralelu barak ne’ebé la priense kritéria fo impaktu ba finalista sira ne’ebé akaba sira nia estudu iha universidade sira

ne’e. Universidade sira oras ne’e konsentra hotu iha Dili maibé seidauk iha kualidade diak atu kompete ho

nasaun sira seluk iha mundu liuliu iha rejiaun Asia. Ministériu Edukasaun oras ne’e halo esforsu ba

planu polítika ne’ebé diak atu responde ba preoku-pasaun komunidade nian konaba área eduka-

saun. Tanba ne’e, husu komunidade atu koopera hamutuk ho Ministériu Edukasaun atu bele

alkansa objetivu loloós.

Planu V governu sei harií Politéknika 4

Refórma kurrikulu ne’e sai hane-san interese Timór nian rasik. Tanba ne’e maka aspetu kultura Timór nian tenke tama kurriku ne’e atu hanorin estudante sira. Matéria ne’ebé hetan reforma maka matéria siensia sosial, istória no kultura. Tolu ne’e importante sei hanorin tuir lisan timor nian Revizaun kurikulu ida ne’e ba de’it ensinu báziku siklu dahuluk no siklu daruak nian. Durante ne’e kurikulu iha tiha ona maibé adop-ta husi rai liur maka barak liu no la refleta nesesidade Timór nianDurante ninia implentasaun iha observasaun hatudu katak pre-siza hadia ninia kontiudu ida ne’e agora tenke muda no re-vizaun ne’e tenke refleta tuir kultura no kustume Timór nian. Lia hirak ne’e hato’o husi Dire-tor Jeral Pré-Eskolár no En-sinu Báziku, Cidalio Leite iha salaun CNE Kaikoli Dili. Lia menon, ba eskola sira imple-menta dadaun kurríkulu atual, no hein revizaun foun aprova husi ministériu no konsellu ministru maka ekipa sei halo sosializasaun ba profesór sira iha eskola molok implementa. Iha fatin hanesan Ego Lemos nudar Xefe ekipa péritu nasionál ba revizaun kurrikulu ensinu báziku hateten, ami halo konsul-tasaun ba ema péritu sira husi Distritu 13, hanesan líder komu-nitáriu, lia na’in no Xefe juven-tude sira. Sira mai atu deklara istória distritu ida-idak ninian,kurrikulu nasionál maibe tenke iha kontiudu lokal, hanesan koalia istória, bainhira mestre

sira hanorin iha distritu ida tenke koalia konaba istória distritu refere. Liamenon, husu ba estudante timór oan tomak liuliu ba alunu ensinu báziku atu labele sente baruk aprende istória no kultura orijinal timór nian tanba ida ne’e maka ita nia identidade.

Reforma kurríkulu tanba la tuir kultura Timór nian

Estu

dant

e ba

lun

la h

atai

s far

da tu

r iha

esk

ola

lara

n

foto Joao Bosco

24 25

Page 14: Buletin Edisaun I.pdf

Ministeriu Edukasaun hala’o lansamentu distribuisaun kaderneta eskolar no sertifikadu ba tinan 2013.

Lansamentu kaderneta tinan 2013, hala’o segun-da feira, 18/11/2013, iha sentru grafika nasional Comoro dili. Hamutuk rihun 128.ba distritu 13.Ministru edukasaun, Bendito dos Santos Frei-tas ba jornalista sira hateten, ne’e hanesan pasu ministériu edukasaun, ne’ebé produs hosi sen-tru imprimesaun ministériu nian. ida ne’e bele

ajuda ministériu poupa orsamentu tinan ida nian, nune’e ministériu haree fali prioridade seluk. no mós sertifikadu rihun 12 ne’ebé hanesan pasu dahuluk hosi sen-tru imprimesaun produs hatudu kualidade diak tebes no ida ne’e sai sasukat ida atu ministériu kon-tinua produs livru sira ne’e ba oin. Hanesan kontiudu kurrikular ne’ebé presiza, dala barak sai ba liur hodi produs livru, maibe orasne’e sentru imprimesaun ne’e funsiona no iha kualidade diak tebes ba oin min-isteriu sei maneza sentru ida ne’e atu imprime livru no nesesidade sira seluk ne’ebe ministeriu presiza”.Iha sentru imprimesaun, minis-tru rekonese, sei iha limitasaun funsionariu atu serbisu iha sen-tru refere. Tanba ne’e presiza ka-pasitasaun ba rekursu umanu.“iha ne’e funsionariu mos limitadu, ministeriu identifika ona no sei preve orsamentu tinan 2014 bele iha for-masaun kursu teknika ba sira ne’ebe oras ne’e serbisu dadaun, nune’e sira nia konesementu kleaan liu tan kon-aba operasaun makina imprimesaun ida ne’e. serbisu na’in sira ne’ebe oras ne’e serbisu mesak timor oan deit.kaderneta ba ensinu basiku hamu-tuk rihun ualunulu (80.000). ensinu sekundariu inklui tekniku profes-sional hamutuk rihun ruanulu resin tolu (23.000). ensinu pre-eskolar hamutuk rihun sanulu resin rua (12.000), no sei distribui ba dis-tritu 13 iha iha timor laran tomak.

Hafoin monitoriza programa merenda eskolár durante semana ida, ekipa diagnóstika husi nasaun Brazil, hato’o relatóriu ba Ministériu edukasaun. Iha relatóriu ne’e, ekipa diagnóstika identifika difikuldade barak ne’ebé eskola sira infrenta ba implementasaun programa merenda eskolár.Relatóriu ne’e hato’o liu husi aprezentasaun power point iha loron quinta feira, 8 fulan Agostu tinan 2013, iha salaun konferensia Ministériu edukasaun Vila verde Dili. Difikuldade sira ne’ebé ekipa diagnóstika hetan iha terrenu, hanesan, eskola sira falta koziña, bé mós, laiha refeitóriu, atraza aprovasaun orsamentu, laiha armázen, faan modo laiha no aifuan sira, koñesementu programa merenda la-dauk di’ak no seluk seluk tan. Hafoin aprezentasaun, Ministru Edukasaun, Bendito dos Santos Freitas, hateten Monitorizasaun programa mer-enda eskolár ne’ebé hala’o husi ekipa diagnóstika Brazil, iha Distritu Dili, Liquiça, Ermera no Distritu Baucau, hanesan foti ezemplu kondisaun real konaba atendimentu programa merenda eskolár iha terenu. Nune’e Ministériu bele halo preparasaun dia’k liu tan iha planu anual. Difikuldade ne’ebé eskola sira infrenta ministériu sei hala’o servisu integradu interministeriál hanesan ministériu saude haree ba parte nutrisaun nian, no agrikultura, atu haree ko-naba hahan, modo, aifuan ne’ebé atu bele fó. No mos minis-tériu Komérsiu Industria fornese fós ba eskola sira. Konsultasaun sira ne’e hala’o mós ho prezidente repúblika, membru parlamentu nasionál, no vise ministru ensinu sekundáriu. Iha ne’ebá sira mós hetan rekomendasaun husi prezidente repúblika, atu hadi’a sistema merenda eskolár iha timór. Prezensa ekipa husi nasaun Brazil ne’e, katak kooperasaun forte husi nasaun rua nian iha area merenda eskolár. Iha nasaun Brazil, alunu sira rihun 44 konsume merenda es-kolár loroloron. Agora sira mai haree iha ne’e atu bele tulun no hadi’a. Nune’e prosesu atendimentu programa merenda eskolár bele sai di’ak liu tan. Elabora : João Bosco

Ekipa Diagnóstika rekomenda ba ME, hadi’a MerendaEskolár

ME Lansa kaderneta rihun 128

26 27

Page 15: Buletin Edisaun I.pdf

KOICA Entrega Sentru Impresaun ba ME

ka rekursu umanu ba ma-nutensaun mákina ida ne’e atu bele aseguru ho di’ak nafa-tin kontinua halo produsaun. Entretantu funsionáriu ne’ebé orasne’e servisu iha sentru im-presaun ida ne’e hamutuk ema na’in 20. Sira hetan kapasita-saun tékniku husi Koica no an-tes sentru ne’e entrega mai gov-ernu Timor-Leste, funsionáriu hirak ne’e hetan saláriu husi Koica. Maibé, oras ne’e, entrega ona mai governu, funsionáriu na’in 20 sei hetan salariu husi Ministériu Edukasaun fulafulan. Iha fatin hanesan, Embaxador Koreia hateten, sentru gráfika impresaun ida ne’e harií ho or-samentu 5 miliaun husi Governu Korea. No halo núdar jestu aju-da bilateral husi nasaun Korea fó

Governu Korea liu husi Ko-rea International Coop-eration Agency (KOICA)

entrega Sentru Gráfika Impre-saun ba Governu Timor-Leste liu husi Ministériu Edukasaun. Eventu entrega mákina ida ne’e hala’o iha 23/07/2013, iha salaun gráfika impresaun Komoro. Sr.Bendito dos Santos Frei-tas, Ministru Edukasaun iha diskursu, agradese ba kope-rasaun internasional nasaun Ko-reia ne’ebé estabelese sentru na-sional ba gráfika no impresaun atu apoiu governu Timor-Leste liuliu Ministériu Eduksaun. Eventu ida ne’e istóriku tebes tanba governu Korea bele ajuda ho vol-ume boot harií sentru imprensaun nasionál ba Timor-Leste no liu-liu istóriku ba prosesu edukasaun nian atu buka kualidade kompete ho nasaun sira seluk iha mundu. Ba oin ministériu sei kria re-kursu umanu ho kualidade ba futuru nasaun ne’e nian.Ministeriu, sei administra máki-na idane’e atu produs mate-rial didátiku sira ba siklu da-huluk, siklu daruak no siklu datoluk inklui ensinu sekundáriu nian, atu hanorin eskola sira.Sentru impresaun ne’e antes KOI-CA entrega mai Ministériu, sen-tru ne’e hala’o uluk ona servisu impresaun ba manual merenda es-kolár, livru istória Dom Boaventu-ra, no mós livru balun ne’ebé uti-liza ba nesesidade ensinu nian. Ba oin, Ministériu sei fó priori-dade ba kapasitasaun área tékni-

mai governu Timor-Leste hanesan nasaun amigo di’ak iha mundu.Governu Korea sei la husik sen-tru impresaun ida ne’e la’o mesak. Maibé iha planu sei halo kope-rasaun bilateral, halo manuten-saun rutina ba mákina ne’e atu bele funsiona di’ak nafatin fornese produsaun livru kuantidade boot ho kualidade ás ba estudante sira iha nasaun Timor-Leste. Partisipa iha serimónia ida ne’e, Sr. Bendito Freitas, Ministru Edu-kasaun, ho Vise Ministru Ensinu Sekundária jeral, Virgilho sim-ith, Vise Ministra Ensinu Bázika, Dulce de Jesus Soares no Embax-ador Korea, Reprezentante Koi-ca hamutuk ho Diretór nasionál Ministériu Edukasaun nian.

foto Joao Bosco

28 29

Page 16: Buletin Edisaun I.pdf

Dili. 12 Juñu 2013. Minis-tériu edukasaun hetan apoiu karteira rihun

sanulu (10.000) husi Unicef, atu fahe ba Eskola Bázika (EB) sira iha teritóri Timor-Leste laran tomak. Iha seremónia fahe karteira, Vise Ministra edukasaun , Dulce de Jesus Soares rekoñese katak, durante ne’e eskola bázika barak seidauk iha kadeira no meza tanba ne’e karteira sira ne’ebé oferese husi Unicef, sei distribui ba eskola báziku sira ne’ebé enfrenta kadeira meza laiha. Distribuisaun, ministériu fahe tuir pedidu eskola idak-idak nian. Alein distribuisaun kartéira, Vise ministra mós apela ba diretór eskola báziku sentral hotu-hotu atu kuidadu no kontrola didi’ak sasan sira estadu no governu entrega. Tanba wainhi-ra lakon, ministériu sei husu respon-sabiliza diretór eskola idak-idak.

Ministériu Edukasaun distribui Kadeira no Meza

ME husu kuidadu material sensitivu sira iha Eskola

Same, 09 Fevereiru 2013. Ministériu Edukasaun liu husi Vise Ministra edukasaun Asuntu Pré-Eskolár no Ensinu Báziku, Dulce de Jesus Soares husu ba eskola hotu-hotu iha Timor laran tomak atu kuidadu material sensitvu sira ne’ebé Ministériu Edukasaun fó.Husu Diretor eskola no Profesór sira hotu katak, rai didiak no kuidadu material hanesan livru, Kaderneta, no mobil-iáriu sira seluk ne’ebé Ministériu haruka ba Eskola sira.Kestaun ne’e vise Ministra hateten iha Vizita Eskola Bázika Filial 1, 2 Rialau Distritu Same. Tuir Vise nia haré katak, durante nia vizita iha eskola refere, detekta livru no kader-neta estudante sira nian barak mak la tau iha armari laran, balun iha ona armari maibé nia xave laiha. Vise Ministra hatutan tan katak, ba livru aprendizajen nian, tenke fahe hotu ba estudante sira, atu sira bele estuda loron-loron iha uma. Labele livru sira ne’e tau de’it iha eskritóriu Profesór sira nian no sai aat. Ida ne’e la bele. Ministériu haruka livru aprendizajen ba eskola hotu-hotu objetivu atu fahe ba alunu no aluna sira atu estuda. La’os rai de’it iha eskritóriu profesór sira nian. Material Ministériu haré sensitivu liu mak kaderneta. Tanba livru kaderneta importante tenke tau iha armari ida no tenke xave metin. Karik eskola la kuidadu mate-rial sensitivu hirak ne’e, mak lakon, ne’e Eskola idak-idak mak responsabiliza. Vise hatutan katak, sasan balun sei falta, Ministériu sei buka meius atu kompleta maibe buat ne’ebé iha ona tenke kuidadu, atu la bele aat, no lakon. Durante ne’e, tuir Ministériu nia observasaun iha fatin barak, sasan sira ne’ebé Ministériu entrega ba Eskola sira, barak mak aat no lakon.Hafoin vizita eskola, Vise Ministra, fahe kedas livru loriku 1, 2, 3, 4, 5, no 6 konaba dalen Portugés ba alunu-aluna klase dahuluk to’o klase danen iha Eskola Bázika filial Rialau Distritu Manufahi.

30 31

Page 17: Buletin Edisaun I.pdf

Buletin Ministériu Edukasaun

Publika husi :Diresaun Nasionál Media Edukativa no Sentru Impresaun

(DNMECI-ME)

Maria Filomena SoaresDiretora Nasionál

Joanico M. de JesusXefe Departamentu Rádio no Publikasaun

João Bosco Xavier Carvalho Xefe Seksaun Publikasaun

João Bosco Xavier Carvalho redasaun Tetun

Korresaun ortografiaMaria Filomena Soares

João Bosco Xavier Carvalho Fotógrafu, edisaun, Layout no dezeñu

Leocadio da Silva dezenu grafiku

Cipriano de Oliveira Xefe Seksaun Finansa no Lojistika

Doben Timoroan,

Publikasaun idane’e hakarak hato’o ba pro-fesór, alunu, inan-aman sira, katak V Gov-ernu Konstitusionál hetan pose iha loron 8 fulan Agostu tinan 2012.

Atu lidera edukasaun otas foun ida ne’e, ha’u Bendito dos Santos Freitas hetan pose husi S.E. Sr. Prezidente Repúblika, Taur Matan Ruak, no hetan fiar husi S.E. Sr. Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão hodi hola parte iha governu foun ida ne’e.

Atu sistema edukativu nasionál iha Timor-Leste la’o ho efisiénsia no iha rezultadu ne’ebé ho kualidade, durante tinan 5 mai ne’e, sei hamutuk ho ha’u, vise ministru na’in 3, maka hanesan Sr. Marçal Avelino Ximenes-Vise Ministru ba Ensinu Superiór no Siénsia; Sr. Virgilo Simith-Vise Ministru ba ensinu sekundáriu no Sra. Dulce de Jesus Soares, Vise Ministra ba Ensinu Báziku no Pré-Eskolár.

liuhusi publikasaun Buletin Ministeriál fulan tolu-tolu ne’e atu informa ba governu no sosiedade hotu konaba asaun prinsipál sira ne’ebé implementa husi Ministériu Eduka-saun.

obrigadu wa’in.

Editoriál

32 33

Page 18: Buletin Edisaun I.pdf

EDUKASAUNMINISTÉRIU

Notisia no Imformasaun

ME propoin Milloens

US$. 26,6 ba

merenda eskolár

Presiza hametin Étika no morÁl iha eskola

Edisaun I / Janeiru - Abril 2014

JANEIROJaneiro Fevereiro Março AbrilD S T Q Q S S D S T Q Q S S D S T Q Q S S D S T Q Q S S

1 2 3 4 1 1 1 2 3 4 55 6 8 9 10 11 2 3 4 5 6 7 8 2 3 4 5 6 7 8 6

12 13 14 15 16 17 18 9 10 11 12 13 14 15 9 10 11 12 13 14 15 13 17 18 1919 20 21 22 23 24 25 16 17 18 19 20 21 22 16 17 18 19 20 21 22 20 24 25 2626 27 28 29 30 31 23 24 25 26 27 28 23 24 25 26 27 28 29 27 28 29 30

30 31

Maio Junho Julho AgostoD S T Q Q S S D S T Q Q S S D S T Q Q S S D S T Q Q S S

1 3 1 2 3 4 5 6 7 1 2 3 4 5 1 24 5 6 7 8 9 10 8 9 10 11 12 13 14 6 7 8 9 10 11 12 3 4

11 12 13 14 15 16 17 15 16 17 18 19 20 21 13 14 15 16 17 18 19 1018 19 20 21 22 23 24 22 23 24 25 26 27 28 20 21 22 23 24 25 26 17 18 19 20 21 22 2325 26 27 28 29 30 31 29 30 27 28 29 30 31 24 25 26 27 28 29 30

31

Setembro Outubro Novembro DezembroD S T Q Q S S D S T Q Q S S D S T Q Q S S D S T Q Q S S

1 2 3 4 5 6 1 2 3 4 1 2 3 4 5 67 8 9 10 11 12 13 5 6 7 8 9 10 11 2 3 7 8 7 8 9 10 11 12

14 15 16 17 18 19 20 12 13 14 15 16 17 18 9 10 11 12 1421 22 23 24 25 26 27 19 20 21 22 23 24 25 16 17 18 19 20 21 22 21 22 23 24 25 26 2728 29 30 26 27 28 29 30 31 23 28 28 29 30 31

30

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTEMINISTÉRIO DA EDUCAÇÃO

CALENDÁRIO ESCOLAR DO ANO LETIVO DE 2014

7

25

2

15 16 17 18

2 3 4 5 6

9 10 11 12

19

Matrícula

Início do Ano Letivo e Trimestrais

Preenchimento de Cadernetas e Diplomas

Férias/Feriados

20

13

14 15 16

21 22 23

151411 12 13 16

4 5 6 7 8 9

7 8 9 10 11 12

24 25 26 27 29

14 5 6

13 14 15

Exames/Provas de Avaliação (Não inclui Pré-Escolar, I e II Ano do I Ciclo do Ensino Básico)

1o Período Letivo - 75 dias de aulas

7 de Janeiro - Início do ano letivo

5 de Março - Data Oficial Comemorativa - Quarta-feira de cinzas

7 a 12 abril (6 dias) - Provas de avaliação (Não inclui Pré-Escolar, Ie II Ano do I Ciclo do Ensino Básico)

14 a 16 de Abril (3 dias) - Preenchimento das Cadernetas

17 a 19 de Abril - Férias da Pascua

21 a 23 de Abril (3 dias) - Preenchimento e Entrega de Cadernetas

24 a 30 de Abril - Férias final 1o Período

1 de Maio - Feriado Nacional - Dia mundial dos trabalhadores

2o Período Letivo - 76 dias de aulas

2 de Maio - Início do 2o Período

20 de Maio - Feriado Nacional - Dia Restauração da Independência

19 de Junho -Feriado Nacional - Dia de Corpo de Cristo

28 de Julho - Feriado Nacional - Dia de Idul Fitri

4 a 9 de Agosto - Provas de avaliação(Não inclui Pré-Escolar, I e IIAno do I Ciclo do Ensino Básico)

11 a 16 de Agosto - Preenchimento e Entrega das Cadernetas

18 a 23 de Agosto - Férias final 2o Período

20 de Agosto - Feriado Nacional - Dia de Falintil

3o Período Letivo - 68 dias de aulas

25 de Agosto - Início do 3o Período

30 de Agosto - Feriado Nacional - Dia de Consulta Popular

5 de Outubro - Feriado Nacional - Dia de Idul Adha

1 de Novembro - Feriado Nacional - Dia de todos os Santos

2 de Novembro - Feriado Nacional - Dia dos Fiéis Defuntos

4 a 6 de Novembro - Exames Nacionais (9o e 12o anos)

12 de Novembro - Feriado Nacional - Dia Nacional da Juventude

13 a 15 de Novembro - Exames Locais (9o e 12o anos)

24 de Novembro a 1 de Dezembro - Exames de passagem de ano avaliação (Não inclui Pré-Escolar, I e II Ano do I Ciclo do Ensino Básico)

28 de Novembro - Feriado Nacional - Dia de Proclamação da Independência

2 a 6 de Dezembro - Preenchimento das Cadernetas

7 de Dezembro - Feriado Nacional - Dia dos Heróis Nacionais

8 de Dezembro - Feriado Nacional - Dia da N. Sra. da Imaculada Conceição

9 a 13 de Dezembro - Preenchimento e Entrega das Cadernetas e Diplomas

15 a 20 de Dezembro - Matrícula

25 de Dezembro - Feriado Nacional - Dia de Natal


Recommended