LATVIJAS VIDE SKAITÏOS 2018. GADÂ: klimata pârmaiòas, dabas … · 2019-12-16 · latvijas vide...

Arvien tuvâk

faktiem un

cilvçkiem!

2019

LATVIJAS VIDE SKAITÏOS 2018. GADÂ: klimata pârmaiòas, dabas resursi un vides kvalitâte

ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES: climate change, natural resources and environmental quality 2018

CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE

CENTRAL STATISTICAL BUREAU OF LATVIA

LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ:

KLIMATA PĀRMAIŅAS, DABAS RESURSI

UN VIDES KVALITĀTE

ENVIRONMENT OF LATVIA IN

FIGURES: CLIMATE CHANGE, NATURAL

RESOURCES AND ENVIRONMENTAL

QUALITY

2018

STATISTISKO DATU KRĀJUMS

COLLECTION OF STATISTICS

RĪGA

2019

2

Datu krājumā sniegti statistiskie dati par investīciju izlietojumu un kārtējām izmaksām dabas resursu un apkārtējās

vides aizsardzībai (izlases apsekojuma dati), par piesārņojošo vielu izplūdi atmosfērā no stacionārajiem avotiem, vides

kvalitāti, par klimata pārmaiņām, siltumnīcefekta gāzu emisijām, energoresursu patēriņu, par dabas resursiem un to

izmantošanu (materiālu plūsmām, resursu efektivitāti), mežsaimniecību un atkritumu apsaimniekošanu 2018. gadā. Dati

ir salīdzināmi ar iepriekšējiem gadiem, kā arī atsevišķi rādītāji publicēti arī sadalījumā pa pilsētām.

Informācijas sagatavošanā par gaisa aizsardzību, vides kvalitāti, gaisa emisiju kontiem, kā arī sadzīves un bīstamajiem

atkritumiem izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

* * *

The collection of statistics presents information on environmental investment and current expenditure on protection of natural resources and environment (sample survey data), it also contains information on the emission of polluting substances into the atmosphere from stationary sources, environmental quality, climate change, greenhouse gas emissions, consumption of energy resources, natural resources and utilisation thereof ( material flow accounts, resources efficiency), forestry and waste management in 2018. The indicators are comparable to the previous years and in some tables are broken down by city.

The information on air protection, environmental quality, air emissions accounts, as well as generation of municipal and hazardous waste was developed based on the data of the Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.

NOSACĪTIE APZĪMĒJUMI

EXPLANATION OF SYMBOLS

Parādība nav konstatēta - Magnitude zero

Parādība ir konstatēta, bet tās

lielums ir mazāks par pusi no

lietotās mērvienības

0; 0,0 Magnitude less than half of

the unit employed

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi … Data not available or too uncertain for

presentation

© Centrālā statistikas pārvalde, 2019.

Central Statistical Bureau of Latvia, 2019.

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.

Reproductions and quotations are permitted on condition

that the source is stated.

Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301

tālrunis: 67366922; [email protected];

www.csb.gov.lv

Lāčplēša iela 1, Riga, LV-1301

phone: +371 67366922; [email protected];

www.csb.gov.lv

ISBN 978-9984-06-540-3

ISSN 2255-8055 (PDF)

ISSN 1407-0766 (druka/print)

19-020-000

mailto:[email protected]

https://www.csb.gov.lv/

mailto:[email protected]

https://www.csb.gov.lv/

3

SATURA RĀDĪTĀJS

CONTENTS

Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija (NACE 2. red.) 7

Statistical Classification of Economic Activities in the European Community (NACE Rev.2)

Lietotie saīsinājumi 11

Abbreviations

1. ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS 12

GEOGRAPHICAL CHARACTERISTICS

1.1. Latvijas teritorija pēc zemes lietošanas veida 12

Territory of Latvia by type of land use

Diagr. 1.2. Latvijas kopējās platības struktūra; 01.01.2019 12

Fig. Structure of the total area of Latvia; 01.01.2019

Diagr. 1.3. Teritorijas struktūra Baltijas valstīs un ES-28; 2015 13

Fig. Land cover in Baltic states and EU-28; 2015

1.4. Nacionālie parki un dabas rezervāti 13

National parks and strict nature reserves

Diagr. 1.5. Dabas aizsardzības mežu platības; 2010–2018 14

Fig. Forests in nature protection areas; 2010–2018

Diagr. 1.6. Mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā; 2018 15

Fig. Mean monthly air temperature in Latvia; 2018

1.7. Mēneša vidējā gaisa temperatūra Rīgā; 2010–2018 15

Mean monthly air temperature in Riga; 2010–2018

2. DABAS RESURSI UN TO IZMANTOŠANA 16

NATURAL RESOURCES AND THEIR USE

2.1. Materiālu plūsmas konti 16

Material flow accounts

2.1.1. Materiālu plūsmas konti; 2010, 2015–2018 17

Material flow accounts; 2010, 2015–2018

Diagr. 2.1.2. Resursu produktivitāte IKP/DMC; 2005–2018 18

Fig. Resource productivity as GDP/DMC; 2005–2018

Diagr. 2.1.3. Iekšzemes materiālu patēriņš un tiešā materiālu ieejošā plūsma uz vienu iedzīvotāju;

2005–2018

18

Fig. Domestic material consumption and direct material input per capita; 2005–2018

2.2. Meža resursi 19

Forest resources

2.2.1. Galvenie Latvijas mežu raksturojošie rādītāji; 2006–2009, 2014, 2019 19

Key forest indicators in Latvia; 2006–2009, 2014, 2019

Diagr.

Fig.

2.2.2. Mežaudžu platību struktūra pēc koku sugas Latvijas mežos

Structure of forest stands in Latvia by tree species 20

Diagr. 2.2.3. Izcirstās krājas; 2010–2018 20

Fig. Timber felling; 2010–2018

Diagr. 2.2.4. Galvenā cirte un meža atjaunošana; 2010–2018 21

Fig. Final felling and forest regeneration; 2010–2018

Diagr. Fig.

2.2.5. Ugunsgrēku skaits un uguns skartā platība meža zemēs; 2010–2018

Number of forest fires and forest land area affected by fire; 2010–2018 21

2.3. Zivsaimniecība 22

Fishery

2.3.1. Galvenie Latvijas zvejniecību raksturojošie rādītāji; 2010–2018 22

Key fishery indicators in Latvia; 2010–2018

Diagr. 2.3.2. Nozveja pa zivju sugām; 2010–2018 23

Fig. Fish catches by fish species; 2010–2018

Diagr. 2.3.3. Nozveja Baltijas valstīs; 2010-2017 23

Fig. Fish catches in Baltic states; 2010-2017

2.4. Medības 24

Hunting

2.4.1. Medījamo dzīvnieku skaits (uz 1. aprīli); 2012–2019 24

Number of game animals (April 1st); 2012–2019

2.4.2. Medību sezonā nomedītie dzīvnieki; 2012–2018 24

Game animals killed during hunting season; 2012–2018

4

3. ATKRITUMI 25

WASTE

3.1. Sadzīves atkritumi 25

Municipal waste

3.1.1. Sadzīves atkritumu daudzums valstī; 2018 25

Amount of municipal waste in the country; 2018

Diagr. 3.1.2. Radītais un savāktais sadzīves atkritumu daudzums valstī; 2010–2018 26

Fig. Municipal waste generated and collected in the country; 2010–2018

Diagr. 3.1.3. Radītais sadzīves atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju ES-28; 2017 26

Fig. Municipal waste generated per capita in EU-28; 2017

Diagr. 3.1.4. Pārstrādātais un apglabātais sadzīves atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Baltijas

valstīs un ES-28; 2017

27

Fig. Municipal waste recycled and landfilled per capita in Baltic states and EU-28; 2017

Diagr. 3.1.5. Pārstrādāto sadzīves atkritumu īpatsvars no radītajiem sadzīves atkritumiem Baltijas

valstīs un ES-28; 2005, 2010-2017

Municipal waste recycled in generated in Baltic states and EU-28; 2005, 2010-2017

27

Fig. 3.2. Bīstamie atkritumi 28

Hazardous waste

3.2.1. Bīstamo atkritumu daudzums valstī; 2018 28

Amount of hazardous waste in the country; 2018

Diagr. 3.2.2. Radītais un savāktais bīstamo atkritumu daudzums valstī; 2010–2018 28

Fig. Hazardous waste generated and collected in the country; 2010–2018

4. GAISA PIESĀRŅOJUMS 29

AIR POLLUTION

4.1. Gaisa piesārņojums no stacionāriem avotiem 29

Air pollution from stationary sources

4.1.1. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionāriem avotiem; 2010–2018 30

Emissions from stationary air pollution sources; 2010–2018

Diagr. 4.1.2. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionāriem avotiem Latvijas lielākajās

pilsētās; 2018

30

Fig. Emissions from stationary air pollution sources in largest cities of Latvia; 2018

Diagr. 4.1.3. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no katlumājām un no stacionāriem avotiem;

2010–2018

31

Fig. Emissions from heat plant and other stationary air pollution sources; 2010–2018

4.1.4. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionārajiem avotiem statistiskajos

reģionos; 2018

31

Emissions from stationary air pollution sources by statistical region; 2018

4.1.5. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionāriem avotiem sadalījumā pa

darbības veidiem; 2018

32

Emissions from stationary air pollution sources by economic activity; 2018

4.1.6. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no katlumājām sadalījumā pa darbības veidiem;

2018

33

Emissions from heat plants by economic activity; 2018

4.1.7. Sēra dioksīda (SO2) emisiju apjoms atmosfērā no stacionāriem avotiem; 2010–2018 34

SO2 emitted into atmosphere from stationary air pollution sources; 2010–2018

Diagr. 4.1.8. SOx piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2017 35

Fig. Emissions of SOx in Baltic states and EU-28; 2010–2017

Diagr. 4.1.9. NMGOS piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2017 35

Fig. Emissions of NMVOC in Baltic states and EU-28; 2010–2017

Diagr. 4.1.10. PM10 piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2017 36

Fig. Emissions of PM10 in Baltic states and EU-28; 2010–2017

Diagr. 4.1.11. NOx piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2017 36

Fig. Emissions of NOx in Baltic states and EU-28; 2010–2017

4.2. Vides kvalitāte 37

Environmental quality

4.2.1. Gaisa kvalitāte; 2018 37

Air quality; 2018

5

5. KLIMATA PĀRMAIŅAS 38

CLIMATE CHANGE

5.1. Siltumnīcefekta gāzu emisiju konti 38

Greenhouse gas air emission accounts

5.1.1. CO2 emisijas; 2010, 2013–2017 39

CO2 emissions; 2010, 2013–2017

5.1.2. CH4 emisijas; 2010, 2013–2017 40

CH4 emissions; 2010, 2013–2017

5.1.3. N2O emisijas; 2010, 2013–2017 41

N2O emissions; 2010, 2013–2017

5.1.4. Netiešo siltumnīcefekta gāzu emisijas; 2017 42

Emissions of indirect greenhouse gases; 2017

Diagr. 5.1.5. CO2, CH4 un N2O emisiju intensitāte Latvijā; 2010-2017

CO2, CH4 and N2O emissions intensity in Latvia; 2010-2017 43

Fig. Diagr. 5.1.6. Siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti; 2017

Emissions of greenhouse gasses by source sector; 2017 43

Fig. Diagr. 5.1.7. Siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju Latvijā un ES-28; 2010–2017

Greenhouse gas emissions per capita in Latvia and EU-28; 2010–2017 44

Fig. Diagr. 5.1.8. Mājsaimniecībās radītās siltumnīcefekta gāzu emisiju īpatsvars no kopējām emisijām;

2010–2017

44

Fig. Share of greenhouse gas emissions from households in total emissions; 2010–2017

Diagr. 5.1.9. Lauksaimniecībā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas Baltijas valstīs un ES-28;

2010-2017

Greenhouse gas emissions from agriculture in Baltic states and EU-28; 2010-2017

45

Fig.

Diagr. 5.1.10. Transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2017

Greenhouse gas emissions from transport in Baltic states and EU-28; 2010–2017 45

Fig. Diagr.

Fig.

5.1.11. Kopējā energoresursu patēriņa siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte Baltijas valstīs un

ES-28; 2010–2017

Greenhouse gas emissions intensity of energy consumption in Baltic states and EU-28; 2010–2017

46

5.2. Energoresursi 47

Energy resources

Diagr.

Fig. 5.2.1. Kopējais energoresursu patēriņš Latvijā; 2000; 2005, 2010–2018

Gross inland consumption of energy resources in Latvia; 2000; 2005, 2010–2018 48

Diagr. 5.2.2. Atjaunīgās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā Latvijā; 2005, 2010-2017

Share of renewable energy in gross final energy consumption in Latvia; 2005, 2010-2017 48

Fig. Diagr. 5.2.3. No atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā

Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2017

49

Fig. Share of renewable energy in gross final energy consumption in Baltic states and EU-28; 2010–2017

Diagr. 5.2.4. No atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars transportā Baltijas valstīs

un ES-28; 2010–2017 Share of renewable energy in transport sector in Baltic states and EU-28; 2010–2017

49

Fig.

Diagr. 5.2.5. No atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars elektroenerģijā Baltijas

valstīs un ES-28; 2010–2017 Share of renewable energy in electricity production in Baltic states and EU-28; 2010–2017

50

Fig.

5.2.6. Saražotā elektroenerģija no atjaunīgiem energoresursiem; 2010, 2015–2018 50

Electricity produced from renewable sources; 2010, 2015–2018

Diagr. 5.2.7. Enerģijas intensitāte Latvijā un ES-28; 2005, 2010–2017 51

Fig. Energy intensity of the economy in Latvia and EU-28; 2005, 2010–2017

Diagr. 5.2.8. Enerģijas produktivitāte Latvijā un ES-28; 2005, 2010–2017 51

Fig. Energy productivity in Latvia and EU-28; 2005, 2010–2017

Diagr. 5.2.9. Kopējais energoresursu patēriņš uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs un ES-28;

2010–2017

52

Fig. Gross inland energy consumption per capita in Baltic states and EU-28; 2010–2017

Diagr. 5.2.10. Energoresursu galapatēriņa un pievienotās vērtības īpatsvars apstrādes rūpniecībā Latvijā;

2017

Final energy and added value share in manufacturing; 2017

53

Fig.

6

Diagr. 5.2.11. Energoresursu gala patēriņš mājsaimniecībās uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs un ES-

28; 2010-2017

Final energy consumption in households per capita in Baltic states and EU-28; 2010-2017

54

Fig.

Diagr. 5.2.12. Enerģētiskā atkarība Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2017 54

Fig. Energy dependence in Baltic states and EU-28; 2010–2017

Diagr. Fig.

5.2.10. Elektroenerģijas vidējās cenas Baltijas valstīs un ES-28; 2018

Average price of electricity in Baltic states and EU-28; 2018 55

6. VIDES EKONOMIKA 56

ENVIRONMENTAL ECONOMICS

6.1. Līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai 56

Environmental protection expenditure

6.1.1. Līdzekļu izlietojums vides aizsardzības jomās; 2018 57

Environmental protection expenditure by environmental domain; 2018

Diagr. 6.1.2. Līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai; 2010–2018 58

Fig. Environmental protection expenditure; 2010–2018

Diagr. 6.1.3 Investīcijas vides aizsardzībai pēc finansēšanas avota; 2018 58

Fig. Investments in environmental protection by source of funding; 2018

Diagr. 6.1.4. Investīcijas vides aizsardzībai pēc darbības veida un vides jomas; 2018 59

Fig. Investments in environmental protection by economic activity and environmental domain; 2018

Diagr. Fig.

6.1.5. Kārtējās izmaksas vides aizsardzībai pēc darbības veida; 2018

Current expenditure on environmental protection by economic activity; 2018 60

Diagr. 6.1.6. Ekoinovāciju indekss ES valstīs; 2018 61

Fig. Eco-innovation index in EU countries; 2018

6.2. Vides nodokļi 62

Environmental taxes

Diagr. 6.2.1. Vides nodokļu ieņēmumu īpatsvars no kopējiem nodokļu ieņēmumiem un sociālajām

apdrošināšanas iemaksām Baltijas valstīs un ES-28; 2005, 2010–2017 63

Fig. Share of environmental taxes in total tax revenues from taxes and social contributions in Baltic states and EU-28; 2005, 2010–2017

Diagr. 6.2.2. Vides nodokļu ieņēmumu īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Baltijas valstīs un ES-28;

2005, 2010–2017 63

Fig. Share of environmental tax revenues in gross domestic product in Baltic states and ES-28; 2005, 2010–2017

6.2.3. Vides nodokļi pa darbības veidiem; 2016

Environmental taxes by economic activity; 2016 64

Diagr. 6.2.4. Vidējā Eiropas Savienības CO2 emisiju kvotas (EUA) cena Eiropas enerģijas biržā;

2013-2018

Average CO2 European emission allowances (EUA) price in European energy exchange; 2013-2018

65

Fig.

7

SAIMNIECISKO DARBĪBU STATISTISKĀ KLASIFIKĀCIJA (NACE 2. red.) STATISTICAL CLASSIFICATION OF ECONOMIC ACTIVITIES IN THE EUROPEAN COMMUNITY (NACE REV. 2)

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Darbības apraksts

Description

A Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Agriculture, Forestry and Fishing 01 Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības

Crop and animal production, hunting and related service activities 02 Mežsaimniecība un mežizstrāde

Forestry and logging 03 Zivsaimniecība

Fishing and aquaculture B Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

Mining of coal and lignite 05 Ogļu un brūnogļu (lignīta) ieguve

Mining of coal and lignite 06 Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve

Extraction of crude petroleum and natural gas 08 Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

Other mining and quarrying 09 Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības

Mining support service activities C Apstrādes rūpniecība

Manufacturing 10 Pārtikas produktu ražošana

Manufacture of food products 11 Dzērienu ražošana

Manufacture of beverages 12 Tabakas izstrādājumu ražošana

Manufacture of tobacco products 13 Tekstilizstrādājumu ražošana

Manufacture of textiles 14 Apģērbu ražošana

Manufacture of wearing apparel 15 Ādas un ādas izstrādājumu ražošana

Manufacture of leather and related products 16 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu

ražošana

Manufacture of wood and of products of wood and cork, except furniture; manufacture of articles of straw and plaiting materials

17 Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

Manufacture of paper and paper products 18 Poligrāfija un ierakstu reproducēšana

Printing and reproduction of recorded media 19 Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana

Manufacture of coke and refined petroleum products 20 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana

Manufacture of chemicals and chemical products 21 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana

Manufacture of basic pharmaceutical products and pharmaceutical preparations 22 Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana

Manufacture of rubber and plastic products 23 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

Manufacture of other non-metallic mineral products 24 Metālu ražošana

Manufacture of basic metals 25 Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

Manufacture of fabricated metal products, except machinery and equipment

8

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Darbības apraksts

Description

26 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana

Manufacture of computer, electronic and optical products 27 Elektrisko iekārtu ražošana

Manufacture of electrical equipment 28 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana

Manufacture of machinery and equipment n.e.c. 29 Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana

Manufacture of motor vehicles, trailers and semi-trailers 30 Citu transportlīdzekļu ražošana

Manufacture of other transport equipment 31 Mēbeļu ražošana

Manufacture of furniture 32 Cita veida ražošana

Other manufacturing 33 Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

Repair and installation of machinery and equipment D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

Electricity, gas, steam and air conditioning supply 35 Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

Electricity, gas, steam and air conditioning supply

E Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

Water supply, sewerage, waste management and remediation activities 36 Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde

Water collection, treatment and supply 37 Notekūdeņu savākšana un attīrīšana

Sewerage 38 Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde

Waste collection, treatment and disposal activities; materials recovery 39 Sanitārija un citi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi

Remediation activities and other waste management services F Būvniecība

Construction 41 Ēku būvniecība

Construction of buildings 42 Inženierbūvniecība

Civil engineering 43 Specializētie būvdarbi

Specialised construction activities G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts

Wholesale and retail trade; repair of motor vehicles and motorcycles 45 Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts

Wholesale and retail trade and repair of motor vehicles and motorcycles 46 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

Wholesale trade, except of motor vehicles and motorcycles 47 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

Retail trade, except of motor vehicles and motorcycles H Transports un uzglabāšana

Transportation and storage 49 Sauszemes transports un cauruļvadu transports

Land transport and transport via pipelines 50 Ūdens transports

Water transport 51 Gaisa transports

Air transport 52 Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

Warehousing and support activities for transportation 53 Pasta un kurjeru darbība

Postal and courier activities

9

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Darbības apraksts

Description

I Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

Accommodation and food service activities 55 Izmitināšana

Accommodation 56 Ēdināšanas pakalpojumi

Food and beverage service activities J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

Information and communication 58 Izdevējdarbība

Publishing activities 59 Kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana

Motion picture, video and television programme production, sound recording and music publishing activities

60 Radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide

Programming and broadcasting activities 61 Telekomunikācija

Telecommunications 62 Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības

Computer programming, consultancy and related activities 63 Informācijas pakalpojumi

Information service activities K Finanšu un apdrošināšanas darbības

Financial and insurance activities 64 Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu

Financial service activities, except insurance and pension funding

65 Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo

apdrošināšanu

Insurance, reinsurance and pension funding, except compulsory social security 66 Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības

Activities auxiliary to financial services and insurance activities L Operācijas ar nekustamo īpašumu

Real estate activities 68 Operācijas ar nekustamo īpašumu

Real estate activities M Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

Professional, scientific and technical activities 69 Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

Legal and accounting activities 70 Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās

Activities of head offices; management consultancy activities 71 Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze

Architectural and engineering activities; technical testing and analysis 72 Zinātniskās pētniecības darbs

Scientific research and development 73 Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi

Advertising and market research 74 Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

Other professional, scientific and technical activities 75 Veterinārie pakalpojumi

Veterinary activities N Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

Administrative and support service activities 77 Iznomāšana un ekspluatācijas līzings

Rental and leasing activities 78 Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu Employment activities

79 Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi

Travel agency, tour operator and other reservation service and related activities

10

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Darbības apraksts

Description

80 Apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana

Security and investigation activities 81 Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

Services to buildings and landscape activities 82 Biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības

Office administrative, office support and other business support activities O Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

Public administration and defence; compulsory social security 84 Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

Public administration and defence; compulsory social security P Izglītība

Education 85 Izglītība

Education

Q Veselība un sociālā aprūpe

Human health and social work activities 86 Veselības aizsardzība

Human health activities 87 Sociālā aprūpe ar izmitināšanu

Residential care activities 88 Sociālā aprūpe bez izmitināšanas

Social work activities without accommodation R Māksla, izklaide un atpūta

Arts, entertainment and recreation 90 Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības

Creative, arts and entertainment activities 91 Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība

Libraries, archives, museums and other cultural activities 92 Azartspēles un derības

Gambling and betting activities 93 Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

Sports activities and amusement and recreation activities S Citi pakalpojumi

Other service activities 94 Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība

Activities of membership organisations 95 Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts

Repair of computers and personal and household goods 96 Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana

Other personal service activities T Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu

sniegšana individuālajās mājsaimniecībās

Activities of households as employers; undifferentiated goods- and services-producing activities of households for own use

97 Mājsaimniecību kā darba devēju darbība ar algotā darbā nodarbinātām personām

Activities of households as employers of domestic personnel 98 Pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās

Undifferentiated goods- and services-producing activities of private households for own use U Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība

Activities of extraterritorial organizations and bodies 99 Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība

Activities of extraterritorial organisations and bodies

11

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI LIST OF ABBREVIATIONS

GOS – gaistošie organiskie savienojumi

VOC – volatile organic compounds

NMGOS – nemetāna gaistošie organiskie savienojumi NMVOCS – non-methane volatile organic compounds

SO2 – sēra dioksīds SO2 – sulphur dioxide

SOx – sēra oksīdi SOx - sulphur oxides

NOx – slāpekļa oksīdi NOx – nitrogen oxides

N2O – slāpekļa oksīds N2O – nitrous oxide

CO – oglekļa oksīds CO – carbon monoxide

CO2 – oglekļa dioksīds CO2 – carbon dioxide

CH4 – metāns CH4 – methane

HFC – fluorogļūdeņraži HFCs – hydrofluorocarbons

PFC – perfluorogļūdeņraži PFCs – perfluorocarbons

SF6 – heksafluorīds SF6 – sulphur hexafluoride

Rg – gada vidējās koncentrācijas robežlielums Rg – allowed quantity of mean yearly concentration

Rd – maksimālais diennakts koncentrācijas robežlielums Rd – allowed quantity of maximum daily concentration

Rh – maksimālais stundas koncentrācijas robežlielums Rh – allowed quantity of maximum hourly concentration

DMC – iekšzemes materiālu patēriņš DMC – domestic material consumption

DMI – tiešā materiālu ieejošā plūsma DMI – direct material input

NACE 2. red. – saimniecisko darbību statistiskā

klasifikācija Eiropas Kopienā

NACE Rev.2 – Statistical Classification of Economic Activities in the European Community

SEG – siltumnīcefekta gāzes GHG – greenhouse gases

IKP – iekšzemes kopprodukts GDP – gross domestic product

1 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018

12

1. ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS GEOGRAPHICAL CHARACTERISTICS

Latvijas kopējā platība ir 64,6 tūkstoši km2, no kuriem

96 % ir sauszemes teritorija, bet 4 % – iekšzemes ūdeņi.

Valsts robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un

Lietuvu sauszemē ar kopgarumu 1 388 km un ar Zviedriju

veido jūras robežu ar kopgarumu 498 km.

Latvija atrodas mērenā klimata joslā; relatīvi līdzenais

reljefs, jūras tuvums un no Atlantijas okeāna nestās gaisa

masas ietekmē tās klimatu. Valsts teritorijā valda maigs un

mitrs klimats, un ir vērojama izteikta četru gadalaiku

maiņa. 2018. gada vēsākajā mēnesī – februārī – vidējā

gaisa temperatūra bija -4,9 C, bet siltākajā mēnesī – jūlijā –

vidējā gaisa temperatūra bija +19,8°C.

Tā kā Latvija atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumos,

tā ir līdzenumu valsts. Reljefa augstākais punkts atrodas

312 m virs jūras līmeņa. Valsts teritorijā ir vairāk nekā

12 tūkstoši upju un 2 tūkstoši ezeru.

The total area of Latvia comprises 64.6 thousand km2, of which 96 % are occupied by land, while the remaining 4 % are covered by inland waters. The country has 1 388 km long land border with Estonia, Russia, Belarus and Lithuania and 498 km long maritime border with Sweden. Latvia is located in the temperate climate zone; relatively flat terrain, the proximity to the sea and air masses from the Atlantic Ocean influence climate in the country. Climate is mild and humid with four explicit seasons. In 2018, the mean air temperature in February, the coldest month of the year, comprised -4.9 C, while in July, the hottest month, it constituted +19.8°C. Latvia is located in the western part of the East European Plain and is rich in lowlands. The highest point of the relief is located 312 m above the sea level. Within the country territory, there are more than 12 thousand rivers and two thousand lakes.

1.1. LATVIJAS TERITORIJA PĒC ZEMES LIETOŠANAS VEIDA TERRITORY OF LATVIA BY TYPE OF LAND USE

(tūkstošos kvadrātkilometru/ thousand square kilometers)

Zemes lietošanas veids Platība Type of land use

Pavisam 64.6 Total

Sauszeme 62.1 Land

lauksaimniecībā izmantojamā zeme 23.2 agricultural land

mežs 30.8 forest Iekšzemes ūdeņi 2.5 Inland waters

CSP datubāze internetā (tabula: GZG010).

CSB online database (Table number: GZG010).

1.2. LATVIJAS KOPĒJĀS PLATĪBAS STRUKTŪRA; 01.01.2019.

STRUCTURE OF THE TOTAL AREA OF LATVIA; 01.01.2019

(procentos/ per cent)

Valsts zemes dienesta Latvijas administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību zemes pārskats 2019. gada 1. janvārī.

Land Report of the Republic of Latvia on areas registered with the State Land Service on 1 January 2019.

47.8%

35.8%

4.1%

3.5%3.4%

2.2% 1.6% 1.6%Mežs/ Forests

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme/ Agricultural land

Iekšzemes ūdeņi/ Inland waters

Pārējās zemes platības/ Other land

Purvs/ Swamps

Zeme zem ceļiem/ Roads

Krūmājs/ Bushes

Zeme zem ēkām un pagalmiem/ Yards

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__geogr__ikgad/GZG010.px

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/vide/vide__geogr__ikgad/GZG010.px/

LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 1

13

1.3. TERITORIJAS STRUKTŪRA BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2015 LAND COVER IN BALTIC STATES AND EU-28; 2015


Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: lan_lcv_ovw). Eurostat data (online data code: lan_lcv_ovw).

1.4. NACIONĀLIE PARKI UN DABAS REZERVĀTI

NATIONAL PARKS AND STRICT NATURE RESERVES

Dibināšanas gads

Year of foundation

Platība, hektāros

Area, hectares

Nacionālie parki/ National parks

Ķemeri 1997 36 180

Gauja 1973 91 790

Slītere 1923 16 414

Rāzna 2007 59 615

Dabas rezervāti/ Strict nature reserves

Moricsala 1912 818

Grīņi 1936 1 455

Krustkalni 1977 2 978

Teiči 1982 19 779

Dabas aizsardzības pārvaldes dati.

Data of the Nature Conservation Agency.

0 20 40 60 80 100

Lietuva/ Lithuania

Igaunija/ Estonia

Latvija/ Latvia

ES-28/ EU-28

Meža zeme/ Woodland

Aramzeme/ Cropland

Iekšzemes ūdeņi/ Inland waters

Pārējā zeme/ Other land

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=lan_lcv_ovw&lang=en

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=lan_lcv_ovw&lang=


14

1.5. DABAS AIZSARDZĪBAS MEŽU PLATĪBAS; 2010–2018 FORESTS IN NATURE PROTECTION AREAS; 2010–2018 (tūkstošos hektāru/ thousand hectares)

CSP datubāze internetā (tabula: MSG060).Valsts meža dienesta dati.

CSB online database (Table number: MSG060). Source: State Forest Service.

9.1 8.6 8.7 8.7 8.7 8.9 8.9 8.9 8.9

102.2 102.8 102.8 103.4 103.8 100.7 100.3 102.1 102.6

98.7 104.0 105.5 106.0 106.5 107.6 106.5 107.1 107.1

62.5 63.1 63.0 63.3 63.5 63.4 63.1 63.4 64.0

78.782.1 82.1 82.4 82.9 83.5 83.8 84.5 84.4

3.5 3.5 3.1 3.0 3.1 3.1

102.198.7 98.2 99.6 99.3 97.4 98.2 104.0 111.1

39.4 38.1 39.2 41.8 41.041.4

42.2

16.8 16.6

13.6 13.2 13.8 12.5 13.012.7

12.1

0

100

200

300

400

500

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Īpaši aizsargājamo iecirkņu meži un bioloģiski vērtīgi meži/ Special protection forest areas and biologically

valuable forests

Mikroliegumu meži/ Forests in microreserves

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu meži/ Environment and natural resources protection forest

Dabas pieminekļu meži/ Forests in natural monuments

Aizsargājamo ainavu apvidu meži/ Forests in protected landscape areas

Dabas parku meži/ Forests in nature parks

Dabas liegumu meži/ Forests in nature reserves

Nacionālo parku meži/ Forests in national parks

Dabas rezervātu meži/ Forests in strict nature reserves

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__mezsaimn__plat_mez/MSG060.px

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/lauks/lauks__mezsaimn__plat_mez/MSG060.px/


15

1.6. MĒNEŠA VIDĒJĀ GAISA TEMPERATŪRA LATVIJĀ; 2018 MEAN MONTHLY AIR TEMPERATURE IN LATVIA; 2018

(Celsija grādos/ degrees Celsius)

CSP datubāze internetā (tabula: GZG070). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

CSB online database (Table number: GZ5G070). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.

1.7. MĒNEŠA VIDĒJĀ GAISA TEMPERATŪRA RĪGĀ; 2010–2018

MEAN MONTHLY AIR TEMPERATURE IN RIGA; 2010–2018

Periods Period

Vidējā gaisa temperatūra, oC

Mean air temperature, oC

ilggadīgo

novērojumu dati

long-term observations

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

I -4.4 -10.4 -2.0 -2.3 -5.3 -5.1 -0.1 -6.1 -2.1 -0.8

II -3.8 -4.2 -7.0 -7.5 -0.8 1.1 0.8 1.9 -1.6 -5.6

III 0.0 0.4 0.8 2.1 -3.8 4.7 4.6 2.4 3.1 -0.9

IV 5.9 7.0 7.9 7.4 4.9 8.6 6.9 7.5 5.2 9.3

V 12.6 13.6 12.6 13.3 15.7 13.3 11.4 15.4 12.2 17.4

VI 16.8 16.2 18.5 15.5 19.2 15.2 15.6 17.9 15.6 17.6

VII 17.9 23.2 21.1 19.6 19.1 21.4 17.5 19.3 17.4 21.5

VIII 17.0 20.3 17.9 17.2 18.3 18.4 19.4 17.4 18.2 20.3

IX 12.4 12.6 14.2 14.0 13.1 14.2 14.5 12.5 13.7 15.8

X 7.5 6.0 8.8 7.8 8.9 7.5 6.9 5.7 7.3 9.3

XI 2.3 3.3 5.1 4.7 5.3 3.1 5.2 1.6 4.3 3.9

XII -2.0 -5.8 2.6 -3.9 2.7 -0.2 3.7 1.8 1.8 -0.5

CSP datubāze internetā (tabula: GZ010m). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

CSB online database (Table number: GZ010m). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.

-1.6

-6.9

-2.4

7.8

15.3 15.8

19.818.7

14.6

8.1

3.0

-1.1

-5.3 -4.9

-1.3

4.6

11.0

14.916.4 15.7

11.4

6.8

1.6

-2.7

-10

-5

0

5

10

15

20

25

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

Faktiski/ Actual Norma/ Normal


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/vide/vide__geogr__ikgad/GZG070.px/

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__geogr__isterm/GZ010m.px/

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/vide/vide__geogr__isterm/GZ010m.px/


16

2. DABAS RESURSI UN TO IZMANTOŠANA NATURAL RESOURCES AND THEIR USE

Dabas resursi ir resursi, ko izmanto vai tiem pastāv

potenciāls tikt izmantotiem cilvēces materiālo bagātību

radīšanai, ar mērķi nodrošināt tās eksistenci un labklājības

paaugstināšanu. Lai cik bagāta būtu mūsu planētas daba un

cik daudzveidīgi būtu tās resursi, perspektīvā tie visi ir

ierobežoti un, tikpat strauji pieaugot iedzīvotāju skaitam un

patēriņam, daļa no tiem izsīks ievērojami ātrāk nekā tiks

rastas iespējas tos aizvietot ar citiem resursiem vai

izejvielām. Līdz ar to ir augstu jāvērtē dabas resursu

nozīme, un tie jāizmanto ilgtspējīgi, t.i., mūsdienu

vajadzības jāapmierina, neradot draudus nākamo paaudžu

vajadzību apmierināšanai.

Natural resources are resources that are used or may potentially be used in creation of material wealth of the mankind in order to ensure existence and promote prosperity thereof. No matter how rich our planet's nature is and how diverse its resources are, in perspective they are all limited, and with the rapidly growing population and consumption, some of them will run short much sooner than opportunities for substituting them with other resources or raw materials will be found. Therefore, it is extremely important to appreciate the significance of natural resources and use them sustainably, namely, today's needs should be met without compromising the needs of future generations.

2.1. MATERIĀLU PLŪSMAS KONTI

MATERIAL FLOW ACCOUNTS

Materiālu plūsmas kontos ietver visus cietos, gāzveida

un šķidros materiālus (izņemot gaisa un ūdens plūsmas),

ko mēra masas vienībās gadā.

Iekšzemes ieguves (DE) kategorijā iekļauj cieto, šķidro un

gāzveida materiālu (izņemot gaisu un ūdeni) gada

daudzumu, ko iegūst no dabiskas vides, lai izmantotu

ekonomikā.

Fizisks imports un eksports ietver visas importētās vai

eksportētās preces masas vienībās. Tirgotās preces ir

preces visos apstrādes posmos no izejmateriāliem līdz

gatavām precēm.

Iekšzemes materiālu patēriņš (DMC) raksturo kopējo

materiālu patēriņu valstī, un to aprēķina, gada laikā valsts

teritorijā iegūto izejmateriālu daudzumu saskaitot ar

kopējo fizisko importa apjomu un atņemot kopējo fizisko

eksporta apjomu.

Tiešā materiālu ieejošā plūsma (DMI) raksturo tiešo

materiālu ieejošo plūsmu to izmantošanai valstī, t.i., visus

materiālus, kam ir ekonomiskā vērtība un kas tiek

izmantoti patēriņam. DMI ietver valsts teritorijā iegūtos

(izmantotos) resursus un importu.

Material flow accounts covers all solid, gaseous, and liquid materials, except for flows of air and water, measured in mass units per year. Domestic extraction (DE) covers the annual amount of solid, liquid and gaseous materials (excluding air and water) extracted from the natural environment to be used as inputs in the economy. Physical imports and physical exports cover all imported or exported commodities in mass units. Traded commodities comprise goods at all stages of processing from raw products to finished goods. Domestic material consumption (DMC) measures the total amount of materials directly used by economy and is defined as the annual quantity of raw materials extracted from the domestic territory, plus all physical imports minus all physical exports. Direct material input (DMI) measures the direct input of materials for use into economy, i.e. all materials which are of economic value and are used in production and consumption activities. DMI equals domestic (used) extraction plus imports.

Resursu produktivitāte raksturo kopējo materiālu

daudzumu, kas tiek izmantots valstī saimnieciskajai

darbībai. Šis rādītājs parāda, vai notiek dabas resursu un

ekonomiskās izaugsmes atsaiste. Resursu produktivitāti

izsaka kā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu

(2015. gada salīdzināmajās cenās) uz iekšzemes resursu

patēriņa vienību, t.i., IKP/DMC eiro uz kilogramu.

Resource productivity is a measure of the total amount of materials directly used by an economy in relation to economic activity. It provides insights into whether decoupling between the use of natural resources and economic growth is taking place. Resource productivity is expressed by amount of gross domestic product (GDP) generated (at constant prices of 2015) per unit of domestic material consumption, i.e., GDP/DMC in euros per kilogram.


17

2.1.1. MATERIĀLU PLŪSMAS KONTI; 2010, 2015–2018 MATERIAL FLOW ACCOUNTS; 2010, 2015–2018

(tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)

2010 2015 2016 2017 2018

Iekšzemes ieguve/ Domestic extraction

Biomasa/ Biomass 12 472 14 484 14 575 14 571 13 538

Nemetālu minerāli/ Non-metallic minerals 14 695 15 306 13 967 17 082 18 591

Fosilās enerģijas materiāli/ nesēji/ Fossil energy materials/ carriers

704 1 222 820 998 1 483

Imports/ Imports

Biomasa un biomasas produkti/ Biomass and biomass products

2 803 4 825 5 668 5 530 7 286

Metāla rūdas un koncentrāti (neapstrādāti un

apstrādāti)/

Metal ores and concentrates (raw and processed)

1 550 1 496 1 463 1 429 1 708

Nemetālu minerāli (neapstrādāti un

apstrādāti)/ Non-metallic minerals (raw and processed)

1 598 2 971 1 986 2 354 2 855

Fosilās enerģijas materiāli/ nesēji (apstrādāti

un neapstrādāti)/

Fossil energy materials/ carriers (raw and processed)

3 661 4 340 4 105 4 401 4 067

Citi produkti/ Other products 404 513 520 567 587

Importētie atkritumi, lai veiktu galīgu

apstrādi un apglabāšanu/ Waste imported for final treatment and disposal

31 326 309 301 326

Eksports/ Exports

Biomasa un biomasas produkti/ Biomass and biomass products

12 286 12 895 13 776 13 969 14 897

Metāla rūdas un koncentrāti (neapstrādāti un

apstrādāti)/

Metal ores and concentrates (raw and processed)

1 673 1 433 1 258 1 381 1 574

Nemetālu minerāli (neapstrādāti un

apstrādāti)/

Non-metallic minerals (raw and processed) 1 193 1 821 1 778 2 111 2 158

Fosilās enerģijas materiāli/ nesēji (apstrādāti

un neapstrādāti)/ Fossil energy materials/ carriers (raw and processed)

2 043 2 872 2 922 2 939 2 735

Citi produkti/ Other products 380 501 489 546 574

Eksportētie atkritumi, lai veiktu galīgu

apstrādi un apglabāšanu/ Waste exported for final treatment and disposal

345 345 238 582 532

Iekšzemes materiālu patēriņš/ Direct

material consumption (DMC) 19 998 25 600 22 954 25 705 27 970

Tiešā resursu ieejošā plūsma/ Direct

material input (DMI) 37 918 45 465 43 415 47 233 50 441

CSP datubāze internetā (tabulas: VIG080, VIG090, VIG100).

CSB online database (Table number: VIG080, VIG090, VIG100).

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__vide__ikgad/VIG080.px







18

2.1.2. RESURSU PRODUKTIVITĀTE IKP/DMC; 2005–2018 RESOURCE PRODUCTIVITY AS GDP/DMC; 2005–2018

(eiro uz kilogramu/ euros per kilogram)

CSP datubāze internetā (tabula: VIG100).

CSB online database (Table number: VIG100).

2.1.3. IEKŠZEMES MATERIĀLU PATĒRIŅŠ UN TIEŠĀ MATERIĀLU IEEJOŠĀ PLŪSMA

UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU; 2005–2018 DOMESTIC MATERIAL CONSUMPTION AND DIRECT MATERIAL INPUT PER CAPITA; 2005–2018

(tonnās uz iedzīvotāju/ tonnes per capita)



0.84 0.830.79

0.85

1.23

1.020.94 0.98

0.930.99 0.95

1.081.00

0.97

0.0

0.2

0.4

0.6

0.8

1.0

1.2

1.4

Resursu produktivitāte/ Resource productivity

17.219.0

21.220.1

14.7

18.1

20.321.2 21.8 21.7 23.0

22.024.1

26.2

11.212.7

15.013.5

8.2

9.511.2 11.4

12.4 12.013.0

11.713.2

14.5

0

5

10

15

20

25

30

35

Tiešā materiālu ieejošā plūsma/ Direct material input

Iekšzemes materiālu patēriņš/ Domestic material consumption






19

2.2. MEŽA RESURSI FOREST RESOURCES

Mežs ir viens no galvenajiem dabas resursiem Latvijā. Ik

gadu meža platība un tajā uzkrātie resursi valstī turpina

pieaugt, vairojot meža pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību.

2019. gada 1. janvārī pēc Meža resursu monitoringa

datiem, ko veic Latvijas valsts mežzinātnes institūts

“Silava”, Latvijā meža platība bija 3 285 tūkstoši hektāru,

no kuriem valstij pieder 1 519 tūkstoši hektāru (46,2 % no

visu mežu platības), savukārt pārējo īpašnieku meža

kopplatība bija 1 766 tūkstoši hektāru (53,8 % no visu

mežu platības). 2018. gadā nocirsti 12,9 miljoni

kubikmetru koksnes, no kuriem 5,9 miljoni kubikmetru

iegūts valsts mežā, bet pārējais – privāto meža īpašnieku,

pašvaldību un citu meža īpašnieku mežos. Salīdzinot ar

iepriekšējo gadu, 2018. gadā izcirstās koksnes apjoms ir

palielinājies par 12,4 %. Valsts mežā izcirstais koksnes

apjoms ir palielinājies par 190,6 tūkstošiem kubikmetru

koksnes, bet pārējā mežā – par 1 227,7 tūkstošiem

kubikmetru koksnes.

Forests are one of the key natural resources in Latvia. Every year, national forest areas and resources thereof keep growing thus having positive effect on national economy. The data of the monitoring of forest resources conducted by the Latvian State Forest Research Institute "Silava" show that on 1 January 2019 forest area in Latvia occupied 3 285 thousand hectares, of which 1 519 thousand ha were owned by the state (46.2 % of the total forest area) and the rest of the area – 1 766 thousand hectares – by other owners (53.8 % of the total forest area). In 2018, 12.9 million cubic meters of timber were felled, of which 5.9 cubic meters were acquired from state-owned forests and the rest from private forests, forests owned by local governments or other owners. Compared to the year before, in 2018 the volume of felled timber increased by 12.4 %. The volume of timber felled in state forests grew by 190.6 thousand cubic meters, while that felled in other forests by 1 227.7 thousand cubic meters.

2.2.1. GALVENIE LATVIJAS MEŽU RAKSTUROJOŠIE RĀDĪTĀJI; 2006–2009, 2014, 2019 KEY FOREST INDICATORS IN LATVIA; 2006–2009, 2014, 2019

20061 20071 20081 20092 20142 20192

Meža zeme, tūkstošos hektāru/

Forest land, thousand hectares 3 240 3 242 3 238 3 537 3 553 3 589

Mežs, tūkstošos hektāru/

Forest, thousand hectares 2 958 2 961 2 956 3 232 3 248 3 285

mežaudze/

forest stands 2 805 2 812 2 820 3 176 3 189 3 233

iznīkusī audze, degums, vējgāze, izcirtums/

defoliated stands, burning, windfall, cleaning

154 149 136 56 59 52

Koksnes krāja mežā, miljonos kubikmetru/

Standing timber, million cubic meters 572 569 569 647 663 679

Meža blīvums, kubikmetros hektārā/

Forest density, cubic meters per hectare 204 202 202 204 208 210

Mežainums, procentos/

Forest cover, per cent 46 46 46 50 50 50

Meža platība uz vienu iedzīvotāju, hektāros/

Forest area per capita, hectares 1.33 1.34 1.35 1.49 1.62 1.71

Koksnes krāja uz vienu iedzīvotāju,

kubikmetros/

Standing timber per capita, cubic meters 256.8 257.6 259.6 299.1 331.3 353.7

1 Par 2006.–2008. gadu Valsts meža dienesta dati. Source of the data on 2006–2008 – State Forest Service. 2 Sākot ar 2009. gadu, Zemkopības ministrijas Meža resursu monitoringa dati Since 2009, the data of the monitoring of forest resources conducted by the Ministry of Agriculture.


20

2.2.2. MEŽAUDŽU PLATĪBU STRUKTŪRA PĒC KOKU SUGAS LATVIJAS MEŽOS STRUCTURE OF FOREST STANDS BY TREE SPECIES (procentos/ per cent)

CSP datubāze internetā (tabula: MSG020). Meža resursu monitoringa 3. cikla dati.

CSB online database (Table number: MSG020). Source: Data of the monitoring of forest resources (Cycle 3)).

2.2.3. IZCIRSTĀS KRĀJAS; 2010–2018 TIMBER FELLING; 2010–2018 (miljonos kubikmetru/ million cubic meters)

CSP datubāze internetā (tabula: MEG020). Valsts meža dienesta dati.

CSB online database (Table number: MEG020). Source: State Forest Service.

27.5

26.3

18.7

10.2

8.2

6.01.2 1.9

Bērzs/ Birch

Priede/ Pine

Egle/ Spruce

Baltalksnis/ Grey alder

Apse/ Aspen

Melnalksnis/ Black alder

Osis, ozols/ Ash tree, oak

Citi/ Other

13.0 12.711.7 11.7 11.7

10.6 10.611.4

12.9

0

2

4

6

8

10

12

14

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Ciršu krāja/ Felling

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__mezsaimn__plat_mez/MSG020.px/?rxid=1a4c15c3-506c-4f78-826b-3e30e08b42d7


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__mezsaimn__mezizstr__ikgad/MEG020.px/?rxid=a39c3f49-e95e-43e7-b4f0-dce111b48ba1



21

2.2.4. GALVENĀ CIRTE UN MEŽA ATJAUNOŠANA; 2010–2018 FINAL FELLING AND FOREST REGENERATION; 2010–2018 (tūkstošos hektāru/ thousand hectares)

CSP datubāze internetā (tabulas: MEG020, MEG060). Valsts meža dienesta dati.

CSB online database (Table number: MEG020, MEG060). Source: State Forest Service.

2.2.5. UGUNSGRĒKU SKAITS UN UGUNS SKARTĀ PLATĪBA MEŽA ZEMĒS; 2010–2018 NUMBER OF FOREST FIRES AND FOREST LAND AREA AFFECTED BY FIRE; 2010–2018

CSP datubāze internetā (tabulas: MSG90). Valsts meža dienesta dati.

CSB online database (Table number: MSG90). Source: State Forest Service.

49.6 47.2 44.7 43.2 43.4 40.0 41.2 42.7 47.9

32.235.2 35.2

40.338.0

41.738.6 40.4 41.1

0

10

20

30

40

50

60

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Izcirstās platības galvenajā cirtē/ Areas cut in final felling

Meža atjaunošana/ Forest regeneration

317360

162

422

698 704

641

423

972

104 11590

217 591540 467

265

2864

0

600

1200

1800

2400

3000

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

0

200

400

600

800

1000

(ugunsgrēku skaits/

number of forest fires)(hektāri/ hectares)

Ugunsgrēku skaits/ Number of fires Uguns skartā platība, hektāros/ Area affected by fire, hectares








22

2.3. ZIVSAIMNIECĪBA FISHERY

Zivju resursi un to izmantošana tradicionāli ieņem

nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā. Latvijas zvejas

darbība galvenokārt ir koncentrēta Baltijas jūrā un Rīgas

jūras līcī. 2018. gadā zivju nozveja bija 136,4 tūkstoši

tonnu, kas ir par 14,6 % vairāk nekā 2017. gadā. Pērn

Latvijā nozveja bija 2,2 reizes lielāka nekā Lietuvā un par

63,0 % lielāka nekā Igaunijā. Savukārt vislielākā nozveja

ES-28 valstīs bija Dānijā.

Fish and use thereof traditionally have been significant in the national economy of Latvia. Fishery activities in Latvia mainly are concentrated in the Baltic Sea and the Gulf of Riga. In 2018, fish catches constituted 136.4 thousand tonnes, which is 14.6 % more than in 2017. Last year, Latvian fish catch was 2.2 times bigger than in Lithuania and 63.0 % bigger than in Estonia. The biggest fish catch among the EU-28 was recorded in Denmark.

2.3.1. GALVENIE LATVIJAS ZVEJNIECĪBU RAKSTUROJOŠIE RĀDĪTĀJI; 2010–2018 KEY FISHERY INDICATORS IN LATVIA; 2010–2018 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Kopējā nozveja/ Total catches 165.4 155.9 90.4 116.7 120.3 82.3 114.2 119.0 136.4

zivju nozveja/ fish catches 164.4 155.5 89.8 116.3 120.0 78.5 109.9 119.0 136.4

vēžveidīgo un molusku nozveja/

catches of crustaceans and mollusc

1.0 0.4 0.5 0.5 0.2 3.8 4.3 0.0 0.0

Nozveja iekšējos ūdeņos/

Catches in inland waters 0.9 0.9 0.9 1.0 1.0 1.1 1.0 1.1 1.2

Nozveja Atlantijā (ieskaitot

Baltijas jūru un Rīgas jūras līci)/

Catches in the Atlantic(including Baltic Sea and Gulf of Riga)

164.5 155.0 89.5 115.8 119.4 81.2 113.2 117.9 135.2

Nozveja Baltijas jūrā un Rīgas

jūras līcī/ Catches in Baltic Sea and Gulf of Riga

74.0 63.2 57.6 61.0 59.9 62.5 60.4 67.4 70.4

Nozveja uz vienu iedzīvotāju (kg

uz vienu iedzīvotāju)/ Catches per capita (kg per capita)

78.0 75.1 44.2 57.7 60.1 41.4 58.0 61.0 70.5

CSP datubāze internetā (tabulas: ZVG010, ZVG020).

CSB online database (Table number: ZVG010, ZVG020).

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__zvejn__ikgad/ZVG010.px





23

2.3.2. NOZVEJA PA ZIVJU SUGĀM; 2010–2018 FISH CATCHES BY FISH SPECIES; 2010–2018 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)

CSP datubāze internetā (tabula: ZVG010).

CSB online database (Table number: ZVG010).

2.3.3. NOZVEJA BALTIJAS VALSTĪS; 2010–2017 FISH CATCHES IN THE BALTIC STATES; 2010–2017 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: fish_ca_main). Eurostat data (online data code: fish_ca_main).

45.9

33.430.7

33.330.8 30.5 28.1

35.7 37.1

21.4 22.820.1 20.7

23.325.2

26.1 24.8 26.9

5.2 4.9 4.3 2.6 2.0 3.0 2.73.6

2.3

91.9 94.4

34.7

59.763.9

19.8

53.0 54.9

70.1

0

20

40

60

80

100

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Brētliņas/ Sprat Reņģes/ Baltic herring Mencas/ Cod Pārējās zivis/ Other fish

164.5156.1

89.5

115.8

119.3

81.3

114.7

138.2

137.1

70.274.8

148.8

72.4

105.7

72.1

92.4

78.6

63.766.8 66.1 70.8 72.8

79.6

0

30

60

90

120

150

180

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__zvejn__ikgad/ZVG010.px/?rxid=1a4c15c3-506c-4f78-826b-3e30e08b42d7

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__zvejn__ikgad/ZVG010.px/?rxid=1a4c15c3-506c-4f78-826b-3e30e08b42d7

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=fish_ca_main&lang=en

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=fish_ca_main&lang=en


24

2.4. MEDĪBAS

HUNTING

Neatņemams dabas resurss Latvijā ir savvaļas dzīvnieki.

Vēsturiski dzīvnieki tika medīti, lai nodrošinātu iztiku,

mūsdienās medību tradīcijas tiek turpinātas, lai kontrolētu

dzīvnieku skaitu un novērstu postījumus mežsaimniecībai

un lauksaimniecībai. Valsts meža dienests Latvijā veic

medību saimniecības stāvokļa kontroli un uzraudzību un,

iesaistot medību tiesību lietotājus, ik gadus organizē

medījamo dzīvnieku uzskaiti pēc Zemkopības ministrijas

apstiprinātas kārtības. Nozīmīgākajām medījamo

dzīvnieku sugām nosaka lielāko pieļaujamo nomedīšanas

apjomu. Latvijas teritorijā visplašāk pārstāvēta stirnu

populācija, savukārt visvairāk nomedītie dzīvnieki ir bebri.

Wild animals are an integral part of the Latvian natural resources. Historically, animals were hunted for living, and today hunting traditions are continued to control the number of animals and prevent damage to forestry and agriculture. Latvian State Forest Service performs game management and control and by engaging users of the hunting rights every year organizes registration of game animals based on the procedure approved by the Ministry of Agriculture. It also sets the maximum allowable hunting rate for the most important game species. Roe deer population is the most wide-spread within the territory of Latvia, whereas beavers are the most hunted animals.

2.4.1. MEDĪJAMO DZĪVNIEKU SKAITS (1. APRĪLĪ); 2012–2019 NUMBER OF GAME ANIMALS (ON 1 APRIL); 2012–2019

(tūkstošos/ thousands)

2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Aļņi/ Elks 19.3 20.9 21.1 21.7 22.0 23.0 23.0 23.0

Staltbrieži/ Red deer 49.6 51.8 52.5 53.2 54.0 57.0 59.0 62.0

Stirnas/ Roe deer 145.4 141.5 130.2 133.2 137.0 158.0 173.0 184.0

Vilki/ Wolves 1.2 1.2 1.1 1.2 1.2 1.2 1.3 1.2

Lūši/ Lynxes 1.7 1.7 1.6 1.7 1.7 1.6 1.6 1.5

Lapsas/ Foxes 32.8 29.8 28.2 29.8 28.6 27.7 28.7 28.0

Meža cūkas/ Wild boars 72.5 74.2 55.4 49.5 32.0 23.0 20.0 20.0

Jenotsuņi/ Racoons 29.2 29.3 29.2 29.4 28.9 26.3 28.7 27.7

Āpši/ Badgers 13.0 13.9 13.8 13.8 14.1 13.5 15.1 15.5

Caunas/ Martens 29.2 30.3 29.7 30.0 30.1 26.3 29.5 29.1

Bebri/ Beavers 79.5 76.4 74.3 71.4 67.7 58.4 60.9 59.0

Zaķi/ Hares 34.3 35.1 34.7 34.1 35.8 33.1 37.1 37.1

Amerikas ūdeles/ American minks 22.3 23.3 23.2 23.3 23.0 21.6 22.6 22.1

Ondatras/ Muskrats 4.8 5.3 5.5 5.7 5.8 5.0 4.9 4.5

CSP datubāze internetā (tabula: GZG100). Valsts meža dienesta dati.

CSB online database (Table number: GZG100). Source: State Forest Service.

2.4.2. MEDĪBU SEZONĀ NOMEDĪTIE DZĪVNIEKI; 2012–2018 GAME ANIMALS KILLED DURING HUNTING SEASON; 2012–2018

(tūkstošos/ thousands)

2012/2013 2013/2014 2014/2015 2015/2016 2016/2017 2017/2018 2018/2019

Aļņi/ Elks 3.8 4.3 4.9 5.8 6.4 7.1 7.5

Staltbrieži/ Red deer 7.6 8.7 9.8 11.8 13.7 15.3 17.8

Stirnas/ Roe deer 7.0 5.9 9.4 13.2 17.3 22.1 27.4

Vilki/ Wolves 0.2 0.3 0.3 0.3 0.3 0.3 0.3

Lūši/ Lynxes 0.2 0.1 0.2 0.1 0.1 0.1 0.1

Lapsas/ Foxes 8.4 6.2 5.9 6.5 7.6 7.3 9.4

Meža cūkas/ Wild boars 37.4 37.6 44.9 51.0 34.1 25.5 15.2

Jenotsuņi/ Racoons 7.1 6.9 6.5 6.5 5.9 4.9 5.8

Āpši/ Badgers 0.4 0.7 0.6 0.7 0.8 0.7 1.1

Caunas/ Martens 2.7 2.1 2.1 1.8 2.0 2.1 2.5

Bebri/ Beavers 24.7 31.4 24.2 23.6 23.1 22.3 29.5

Zaķi/ Hares 0.7 0.7 0.8 1.2 1.2 1.1 1.9

Amerikas ūdeles/

American minks 0.4 0.7 0.6 0.7 0.5 0.5 0.7

Ondatras/ Muskrats 0.1 0.2 0.2 0.2 0.1 0.1 0.2

CSP datubāze internetā (tabula: GZG110). Valsts meža dienesta dati.

CSB online database (Table number: GZG110). Source: State Forest Service.

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__geogr__ikgad/GZG100.px/?rxid=c0371963-a385-4deb-a629-2cd7cf23ec87

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__geogr__ikgad/GZG100.px/?rxid=c0371963-a385-4deb-a629-2cd7cf23ec87



LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 3

25

3. ATKRITUMI WASTE

Pieaugot sabiedrības labklājībai, pieaug pieprasījums pēc

precēm un līdz ar to arī atkritumu daudzums. Atkritumu

apglabāšana atkritumu poligonos ir videi kaitīgs process,

tāpēc, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu, ir

nepieciešama to šķirošana un atkārtota pārstrāde. Šķirojot

un pārstrādājot atkritumus, tiek taupīti dabas resursi un

netiek piesārņota vide, tiek samazināti draudi dzīvajiem

organismiem un cilvēku veselībai. Pārstrādājot tādus

materiālus kā plastmasa, stikls, metāls, makulatūra ir

iespējams tos atgriezt saimnieciskajā ciklā. Piemēram,

stiklu ir iespējams pārstrādāt bezgalīgi. Šajā datu krājumā

atkritumi klasificēti kā bīstamie un sadzīves (sadzīves +

ražošanas).

Growing welfare of the society increases the demand for goods and, consequently, the amount of waste generated. Waste disposal in landfills is harmful for the environment, therefore reduction of the amount of waste to be landfilled requires sorting and processing thereof. Sorting and processing of waste allows to economize natural resources are eliminate environmental contamination, thus reducing threat to living organisms and health of humans. By recycling plastic, glass, metal, or waste paper these materials can be returned into the economic cycle, e.g., glass may be recycled indefinitely. In this collection of statistics, the waste has been classified as hazardous and municipal (municipal + production) waste.

3.1. SADZĪVES ATKRITUMI MUNICIPAL WASTE

Sadzīves jeb nebīstamie atkritumi ir mājsaimniecībās,

tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanas vai ražošanas

procesā radušies atkritumi. No visiem Latvijā radītajiem

sadzīves atkritumiem 49,4 % ir mājsaimniecībās radītie

atkritumi, savukārt no tiem lielākā daļa atkritumu ir jauktie

atkritumi. 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, radītais

sadzīves atkritumu daudzums ir samazinājies par 25,8 %,

un savāktais atkritumu daudzums samazinājies par 21,7 %.

Savukārt pārstrādātais atkritumu apjoms 2018. gadā

salīdzinājumā ar 2017. gadu ir samazinājies par 2,7 %, bet

eksportētais sadzīves atkritumu daudzums – par 8,9 %.

Municipal or non-hazardous waste is the waste generated in households, trade, services, or within production process. Household waste constitutes 49.4 % of all non-hazardous waste generated in Latvia, and the greatest part thereof consists of mixed ordinary waste. In 2018, compared to 2017, the amount of municipal waste generated decreased by 25.8 % and that of waste collected by 21.7 %. Over the same period, the amount of recycled waste reduced by 2.7 % and that of exported municipal waste by 8.9 %.

3.1.1. SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2018 AMOUNT OF MUNICIPAL WASTE IN THE COUNTRY; 2018

(tonnās/ tonnes)

Sadzīves atkritumi/Amount of municipal waste

Radītais 1/ Generated 1 1 587 737

Savāktais/ Collected 1 495 066

Pārstrādātais/ Processed 1 164 884

Apglabātais/ Landfilled 508 807

Eksportētais/ Exported 523 366

Importētais/ Imported 311 653

CSP datubāze internetā (tabula: VIG040). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

CSB online database (Table number: VIG040). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.

1 Aptuvens novērtējums par kopējo radīto sadzīves atkritumu daudzumu, kas aprēķināts, no kopējā radīto un savākto atkritumu

daudzuma atņemot tos atkritumu veidus, kas netiek viennozīmīgi klasificēti kā atkritumi (kūtsmēsli, koksnes atliekas, kas izmantotas

kā kurināmais, metāllūžņi).

Approximate estimate of the total amount of municipal waste generated. This amount is calculated by subtracting the types of waste not unambiguously classified as waste (manure, wood waste used as fuel, scrap metal) form the total amount of waste generated and collected.


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/vide/vide__vide__ikgad/VIG040.px/

3 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018

26

3.1.2. RADĪTAIS 1 UN SAVĀKTAIS SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2010–2018 MUNICIPAL WASTE GENERATED 1 AND COLLECTED IN THE COUNTRY; 2010–2018 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)



3.1.3. RADĪTAIS 1 SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU ES-28; 2017 MUNICIPAL WASTE GENERATED1 PER CAPITA IN EU-28; 2017

(kilogramos uz vienu iedzīvotāju/ kilograms per capita)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_wasmun).

Eurostat data (online data code: env_wasmun,).

1 Aptuvens novērtējums par kopējo radīto sadzīves atkritumu daudzumu, kas aprēķināts, no kopējā radīto un savākto atkritumu

daudzuma atņemot tos atkritumu veidus, kas netiek viennozīmīgi klasificēti kā atkritumi (kūtsmēsli, koksnes atliekas, kas izmantotas

kā kurināmais, metāllūžņi).

Approximate estimate of the total amount of municipal waste generated. This amount is calculated by subtracting the types of waste not unambiguously classified as waste (manure, wood waste used as fuel, scrap metal) form the total amount of waste generated and collected.

781

633514 510 489 455 452 438 390

315

486

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

Dānija/

Denmark

Vācija/

Germany

Francija/

France

Somija/

Finland

Itālija/

Italy

Lietuva/

Lithuania

Zviedrija/

Sweden

Latvija/

Latvia

Igaunija/

Estonia

Polija/

Poland

Atkritumu daudzums/ Amount of waste ES-28/ EU-28

1 375.82 039.4 1 1796.6 1 956.3 1 821.3 1 742.1 1 560.6 1 909.6 2 346.4

1 131.4

1 535.1

1 799.41 902.0

2 013.7 2 028.4 1 980.32 141.2

1587.7

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Savāktais/ Collected Radītais/ Generated



http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/submitViewTableAction.do

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=env_wasmun&lang=en

LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018 3

27

3.1.4. PĀRSTRĀDĀTAIS UN APGLABĀTAIS SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS UZ VIENU

IEDZĪVOTĀJU BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2017

MUNICIPAL WASTE RECYCLED AND LANDFILLED PER CAPITA IN BALTIC STATES AND EU-28; 2017

(kilogramos uz vienu iedzīvotāju/ kilograms per capita)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_wasmun).

Eurostat data (online data code: env_wasmun).

3.1.5. PĀRSTRĀDĀTO SADZĪVES ATKRITUMU ĪPATSVARS NO RADĪTAJIEM SADZĪVES

ATKRITUMIEM BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2005, 2010-2017

SHARE OF RECYCLED MUNICIPAL WASTE IN GENERATED MUNICIPAL WASTE IN BALTIC STATES AND EU-28; 2005, 2010-2017


Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: T2020_RT120).

Eurostat data (online data code: T2020_RT120).

73

110

96

144

119

149

75

113

Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28

Atkritumu pārstrāde/ Recycled Atkritumu apglabāšana/ Landfilled

3.8

9.4

9.7

14.7

25.927.0

28.7

25.223.3

1.9

8.5

19.9

23.5

27.830.5

33.1

48.0 48.1

22.521.0

23.3

19.1

17.9

31.3

28.3

28.1 28.4

31.7

38.3 39.241.1 41.7

43.444.7

46.0 46.4

0.0

10.0

20.0

30.0

40.0

50.0

60.0

2005 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017




https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/t2020_rt120/default/table?lang=en

https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/t2020_rt120/default/table?lang=en

3 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2018. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2018

28

3.2. BĪSTAMIE ATKRITUMI HAZARDOUS WASTE

Bīstamie atkritumi ir atkritumi, kuriem piemīt viena vai

vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēku dzīvībai

un veselībai, videi, kā arī personu mantai, un kas atbilst

atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu

kategorijām.

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, radītais bīstamo

atkritumu daudzums ir palielinājies 1,7 reizes, bet

savāktais daudzums palielinājies par 58,8 %. Savukārt

apglabātais atkritumu daudzums, salīdzinot ar iepriekšējo

gadu, ir palielinājies par 14,3 %, bet pārstrādātais

atkritumu daudzums – par 51,3 %.

Hazardous waste is a waste which has one or several properties making it dangerous to human life and health, environment, and personal property as well as which can be classified under the categories of hazardous waste laid down in the waste classification. In 2018, compared to 2017, the amount of hazardous waste generated increased 1.7 times and of that collected by 58.8 %. Over the same period, the amount of waste landfilled grew by 14.3 % and of that recycled by 51.3 %.

3.2.1. BĪSTAMO ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2018 AMOUNT OF HAZARDOUS WASTE IN THE COUNTRY; 2018 (tonnās/ tonnes)

Bīstamie atkritumi/ Amount of hazardous waste

Radītais/ Generated 118 142

Savāktais 1/ Collected 1 123 395

Pārstrādātais 1/ Processed 1 36 227

Apglabātais/ Landfilled 5 362

Eksportētais/ Exported 9 094

Importētais/ Imported 14 173



3.2.2. RADĪTAIS UN SAVĀKTAIS1 BĪSTAMO ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2010–2018 HAZARDOUS WASTE GENERATED AND COLLECTED1 IN THE COUNTRY; 2010–2018

(tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)



1 Savāktais un pārstrādātais atkritumu daudzums ir lielāks par radīto, jo Latvijā pārstrādā atkritumus, kas nav radušies Latvijā, bet tiek

nodoti šeit apsaimniekošanai.

The amount collected and recycled exceeds the amount generated, since waste of non-Latvian origin is transferred for management and is being recycled in Latvia.

86.9

68.2

91.5

116.6

88.796.2

73.1 77.7

123.4

55.1 58.5

85.1

109.2

81.086.6

63.768.8

118.1

0

20

40

60

80

100

120

140

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Savāktais/ Collected Radītais/ Generated






29

4. GAISA PIESĀRŅOJUMS AIR POLLUTION

Gaisa piesārņojums var būt gan dabīgs (dzīvās būtnes

izdala oglekļa dioksīdu elpojot), gan antropogēns jeb

cilvēku radīts (piemēram, automašīnu izplūdes gāzes vai

emisijas, kas rodas sadedzinot fosilo kurināmo), kā arī tas

var būt gan saskatāms, piemēram, smogs virs pilsētas, gan

neredzams, kas veicina globālo sasilšanu un kaitē cilvēka

veselībai. Gaisa piesārņojums ir ne vien Latvijas, bet arī

Eiropas un visas pasaules jautājums, jo gaisu piesārņojošās

vielas, kas tiek emitētas vienā valstī, atmosfērā var tikt

pārnestas ārpus valsts robežām, tā veicinot gaisa kvalitātes

pasliktināšanos citviet.

Air pollution can be both natural (living beings emit carbon dioxide when breathing) and anthropogenic or human-induced (e.g., car emissions or emissions from fossil fuels); pollution can be visible, such as smog over a city, or invisible, which contributes to global warming and has a negative impact on human health. Air pollution is serious problem not only in Latvia but also in Europe and the entire world, because air pollutants that are emitted in one country may be transmitted into the atmosphere outside the its borders, thus contributing to air quality deterioration elsewhere.

4.1. GAISA PIESĀRŅOJUMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM AIR POLLUTION FROM STATIONARY SOURCES

Gaisu piesārņojošo vielu emisijas no stacionāriem

avotiem – piesārņojošo vielu daudzums pēc

instrumentāliem mērījumiem vai nozares apstiprinātām

metodikām, ieskaitot piesārņojošās vielas, kas izplūst gaisā

tehnoloģisko iekārtu nehermētiskuma dēļ. Individuālās

apkures radītās emisijas netiek ieskaitītas.

Emissions from stationary air pollution sources refer to the amount of polluting substances (including pollutants emitted through not hermetically sealed technological equipment) that are measured either by means of controlling instruments or by applying the confirmed methodology of the respective branch. Emissions of individual heating are not included.

Stacionārais avots ir jebkura nekustīga ēka, celtne, iekārta

vai ierīce, kas tieši vai netieši emitē piesārņojumu gaisā.

Stationary source means any fixed building, structure, facility, installation, or equipment that emits or may emit any polluting substances directly or indirectly into the atmosphere.

Sēra dioksīds (SO2) ir ķīmisks savienojums, kura ķīmiskā

formula ir SO2. Šī gāze ir galvenais produkts, kas rodas

sēra savienojumu oksidēšanās rezultātā, un tā nozīmīgi

ietekmē vidi. Gāze veidojas, sadegot sēram vai

sērūdeņradim. Visvairāk sēru vai tā savienojumus satur

akmeņogles un naftas produkti. To sadegšanas produkti

satur sēra dioksīdu, kas atmosfērā oksidējas par sēra

trioksīdu, tālāk veidojot sērskābi, kas ir skābā lietus

sastāvdaļa.

Sulphur dioxide (SO2) is the chemical compound with the formula SO2. This gas is the main product formed within the oxidation of sulphur compounds and having significant effect on the environment. Gas is generated in the combustion process of sulphur or hydrogen sulphide. Coal and oil products have the highest content of sulphur or its compounds. Combustion products contain sulphur dioxide which oxidises in the atmosphere into sulphur trioxide, further forming sulphuric acid, which is a component of acid rain.

Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) ir organiski

ķīmiskie savienojumi, kuriem normālos apstākļos ir

pietiekami augsts tvaika spiediens, lai tie spētu iztvaikot un

ieplūst atmosfērā. Nosacīti tos var iedalīt divu veidu

apakšgrupās: metāns (CH4) un nemetāna gaistošie

organiskie savienojumi (NMGOS). GOS reaģē ar slāpekļa

oksīdu, kas ir viens no būtiskiem gaisa piesārņotājiem, un

saules gaismā rada ķīmisko smogu. GOS emisiju avoti

galvenokārt ir degvielas uzpildes vai uzglabāšanas vietas.

Volatile organic compounds (VOC) are organic chemical compounds that under normal conditions have vapour pressures high enough to vaporize and enter the atmosphere. They can be divided into two sub-groups: methane (CH4) and non-methane volatile organic compounds (NMVOC). VOC reacts with nitrogen oxide, which is one of the most important air pollutants, and in the sunlight causes chemical smog. The main VOC emission sources are refuelling or storage facilities.

PM10 ir cietās daļiņas, kas ir mazākas par desmit

mikroniem un ir viens no galvenajiem gaisa piesārņotājiem

Latvijā. Galvenie piesārņojuma avoti ir transports,

sadedzināšanas iekārtas, rūpnieciskie procesi un pārrobežu

pārnese. Pilsētās lielu PM10 gaisa piesārņojumu rada ielu

kaisīšana ar pretslīdes materiālu.

PM10 is particulate matter that is smaller than ten microns. and is one of the main air pollutants in Latvia. The key emitters of PM10 are transport, combustion plants, industrial processes and transboundary flows. In cities notable PM10 emissions emerge from using anti-slip materials on streets and roads.

Slāpekļa oksīdi (NOx) ietver slāpekļa oksīdu (NO) un

slāpekļa dioksīdu (NO2), kas izteikti kā slāpekļa dioksīds.

Nozīmīgu gaisa piesārņojumu rada intensīva satiksme.

NOx gāzes veidojas transportlīdzekļa dzinējā – degšanas

procesā slāpekļa klātbūtnē. NOx gāzes reaģē, veidojot

smogu un skābo lietu, kā arī ir troposfēras ozona veidotājs.

Nitrogen oxides (NOx) mean nitric oxide and nitrogen dioxide, expressed as nitrogen dioxide (NO2). Significant pollution is caused by heavy traffic; NOx gases are formed in the vehicle engine – in the combustion process in the presence of nitrogen. NOx gases react, forming smog and acid rain, and causing tropospheric ozone.


30

4.1.1. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM;

2010–2018 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES; 2010–2018 (tonnās/ tonnes)

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Pavisam/ Total 34 532 38 539 39 370 36 796 35 757 35 386 33 196 34 612 34 673

NOx 8 448 8 561 9 178 8 920 8 157 8 698 8 645 9 242 9 477

SO2 1 512 1 005 1 121 643 570 476 406 407 448

CO 13 872 14 321 16 106 14 573 13 580 12 587 11 573 11 791 12 464

GOS/ VOC 2 443 3 577 2 248 2 192 2 006 1 808 1 652 2 853 2 050

cietās daļiņas/

particulate matter

3 354 2 690 3 368 3 419 3 509 3 544 2 727 3 257 3 173

NMGOS/

NMVOC … … … … … … … 1 832 1 736

citas vielas/

other substances 4 920 8 335 7 349 7 049 7 935 8 273 8 193 5 230 5 325



4.1.2. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM

LATVIJAS LIELĀKAJĀS PILSĒTĀS; 2018 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES IN LARGEST CITIES OF LATVIA; 2018 (tonnās/ tonnes)

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.

6 287

1 202

972

842

817

576

480

323

304

Rīga

Ventspils

Rēzekne

Daugavpils

Jelgava

Jēkabpils

Liepāja

Valmiera

Jūrmala

0 1 000 2 000 3 000 4 000 5 000 6 000 7 000




31

4.1.3. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO KATLUMĀJĀM UN NO

STACIONĀRIEM AVOTIEM; 2010–2018 EMISSIONS FROM HEAT PLANTS AND STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES; 2010–2018 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.



STATISTISKAJOS REĢIONOS; 2018 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES BY STATISTICAL REGION; 2018

(tonnās/ tonnes)

Statistiskais

reģions

Statistical region

Pavisam

Total

tai skaitā:/ of which: cietās

daļiņas

particulate matter

SO2 NOx CO GOS

VOC

NMGOS

NMVOC

citas vielas

other substances

Pavisam/ Total 34 673.8 3 173.3 447.8 9 477.2 12 464.5 2 049.9 1 736.4 5 324.8

Rīga 6 286.9 527.2 20.0 1 934.3 2 326.5 482.8 547.8 448.3

Pierīga 5 977.6 608.7 36.4 1 637.1 2 017.6 278.8 328.4 1 070.6

Vidzeme 5 136.8 435.4 49.9 898.7 2 325.0 167.9 218.7 1 041.0

Kurzeme 7 911.5 393.2 182.3 2 886.1 2 644.2 656.7 271.7 877.4

Zemgale 5 321.0 621.1 128.0 1 116.9 1 572.8 371.3 275.8 1 235.1

Latgale 4 040.0 587.6 31.2 1 004.1 1 578.4 92.4 94.0 652.3



18.8 18.1 18.3 17.014.9 14.2 14.8 14.1 14.5

34.5

38.5 39.4

36.835.8 35.4

33.234.6 34.7

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Katlumājas/ Heat plants Stacionārie avoti/ Stationary sources


32


SADALĪJUMĀ PA DARBĪBAS VEIDIEM; 2018 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES BY ECONOMIC ACTIVITY; 2018 (tonnās/ tonnes)

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Pavisam

Total


daļiņas

particulate matter

SO2 NOx CO GOS

VOC

NMGOS

NMVOC

citas vielas

other substances

Pavisam/

Total 34 673.8 3 173.3 447.8 9 477.2 12 464.5 2 049.9 1 736.4 5 324.8

A 01 1 290.0 50.4 1.3 195.1 227.3 54.2 174.6 587.1

02 72.6 1.8 0.0 16.9 38.2 1.0 0.3 14.4

03 1.2 0.0 0.1 0.5 0.4 0.0 0.0 0.2

B 08 144.4 64.5 0.0 7.7 10.3 0.1 0.0 61.8

C 10 1 090.3 138.0 44.1 146.3 250.5 38.5 33.3 439.6

11 36.4 0.6 1.2 14.3 13.0 3.4 2.6 1.3

12 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0

13 40.6 6.2 1.5 9.2 7.6 0.0 5.3 10.8

14 2.2 0.0 0.4 0.7 0.8 0.0 0.0 0.3

15 0.1 0.0 0.0 0.1 0.0 0.0 0.0 0.0

16 7 027.3 1 097.0 10.8 1 556.1 2 275.0 429.6 154.7 1 504.1

17 7.1 0.0 0.0 3.0 2.5 1.6 0.0 0.0

18 12.7 0.3 0.0 1.4 2.0 6.3 2.4 0.3

19 7.3 0.3 1.0 0.8 3.2 0.6 0.3 1.1

20 280.7 8.8 2.6 57.0 98.8 3.0 52.9 57.6

21 104.4 0.1 0.1 41.2 21.4 0.3 40.4 0.9

22 307.6 0.9 0.1 29.8 28.3 28.7 214.3 5.5

23 4 252.2 221.2 105.8 2 163.2 1 514.5 4.2 7.5 235.8

24 63.7 11.0 0.2 1.6 34.4 0.0 1.2 15.3

25 353.9 26.8 1.5 36.5 37.8 111.0 62.9 77.4

26 27.8 0.0 0.0 0.4 0.5 22.5 4.2 0.2

27 32.9 3.8 0.1 5.2 8.4 6.0 4.4 5.0

28 145.4 4.7 0.1 21.6 12.8 15.2 45.8 45.2

29 135.2 0.0 0.3 63.4 16.5 7.1 5.9 42.0

30 0.1 0.0 0.0 0.1 0.0 0.0 0.0 0.0

31 769.2 14.4 0.8 47.8 144.2 286.3 115.0 160.7

32 10.6 0.5 0.1 2.0 1.6 0.0 5.7 0.8

33 128.9 54.8 0.7 11.0 16.3 2.2 16.7 27.2

D 35 13 255.9 1 036.0 240.6 4 188.8 6 149.6 86.9 140.3 1 413.7

E 36 173.1 0.2 0.0 4.9 4.9 0.2 120.0 42.9

37 153.6 0.0 0.6 6.1 10.2 0.0 104.6 32.1

38 213.2 7.4 1.7 71.0 109.4 9.3 6.6 7.8

39 1.1 0.0 0.0 0.4 0.5 0.0 0.0 0.2

F 41 10.1 0.1 0.0 2.2 3.1 0.4 0.9 3.4

42 272.1 54.5 2.2 31.7 131.7 3.2 3.4 45.4

43 28.2 2.3 0.0 5.3 6.9 12.1 0.0 1.6

G 45 15.0 0.4 0.2 3.9 3.4 1.9 4.4 0.8

46 621.2 54.3 7.8 63.1 196.3 13.6 193.7 92.4

47 443.0 1.6 0.8 8.6 11.9 264.8 147.1 8.2

H 49 139.8 16.5 1.7 64.3 21.0 10.8 5.8 19.7

50 50.4 0.0 0.0 0.0 0.0 49.3 1.1 0.0

52 1069.3 120.1 1.9 88.0 40.8 572.1 51.1 195.3

I 55 6.3 0.0 0.0 2.0 2.5 0.0 0.0 1.8

56 2.8 0.4 0.0 0.9 0.9 0.1 0.1 0.4

J 61 0.6 0.0 0.0 0.3 0.3 0.0 0.0 0.0

63 0.1 0.0 0.0 0.1 0.0 0.0 0.0 0.0

K 64 0.8 0.0 0.0 0.4 0.4 0.0 0.0 0.0

L 68 481.0 26.0 3.8 124.1 282.0 0.8 5.3 39.0

M 73 4.4 0.1 0.0 0.4 3.9 0.0 0.0 0.0

74 3.0 0.4 0.0 1.2 1.4 0.0 0.0 0.0

N 77 30.5 16.7 0.0 1.6 10.5 0.5 0.0 1.2

80 1.3 0.2 0.0 0.5 0.6 0.0 0.0 0.0


33

turpinājums continued

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Pavisam

Total


daļiņas

particulate matter

SO2 NOx CO GOS

VOC

NMGOS

NMVOC

citas vielas

other substances

81 113.5 3.2 3.1 69.7 27.4 0.1 0.0 10.0

O 84 686.5 88.4 0.9 166.5 361.4 1.7 0.0 67.6

P 85 244.6 19.6 3.6 49.4 155.7 0.0 0.0 16.3

Q 86 171.4 10.7 2.8 47.3 95.5 0.0 0.0 15.1

87 104.2 6.8 2.9 27.8 55.6 0.0 0.0 11.1

R 91–93 9.5 0.0 0.0 3.3 3.3 0.0 0.0 2.9

S 94–96 22.5 1.3 0.3 10.5 7.1 0.4 1.6 1.3



4.1.6. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO KATLUMĀJĀM SADALĪJUMĀ PA

DARBĪBAS VEIDIEM; 2018 EMISSIONS OF POLLUTING SUBSTANCES FROM HEAT PLANTS BY ECONOMIC ACTIVITY; 2018

(tonnās/ tonnes)

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Pavisam

Total

tai skaitā:/ of which:

cietās daļiņas

particulate matter

SO2 NOx CO

Pavisam/ Total 14 497.9 939.4 319.3 5 346.3 7 893.1

A 01 271.5 4.8 1.2 110.2 155.3

02 40.0 0.9 0.0 12.6 26.5

03 0.9 0.0 0.1 0.4 0.4

B 08 19.8 4.3 0.0 6.0 9.5

C 10 374.2 16.8 43.2 120.5 193.7

11 31.1 0.7 1.2 14.6 14.6

13 11.9 0.0 0.0 6.3 5.6

14 1.8 0.0 0.4 0.7 0.7

15 0.1 0.0 0.0 0.1 0.0

16 1 883.1 237.9 6.1 595.8 993.3

17 1.0 0.0 0.0 0.5 0.5

18 2.6 0.2 0.0 0.8 1.6

19 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0

20 130.3 2.8 2.6 42.4 82.5

21 60.2 0.0 0.0 41.0 19.2

22 57.8 0.4 0.0 29.3 28.1

23 17.6 0.2 0.1 10.6 6.7

24 1.3 0.1 0.2 0.5 0.5

25 39.0 3.2 1.1 14.2 20.5

26 0.2 0.0 0.0 0.1 0.1

27 7.4 0.0 0.1 4.5 2.8

28 14.5 0.4 0.0 5.8 8.3

29 3.8 0.0 0.2 2.1 1.5

30 0.1 0.0 0.1 0.0 0.0

31 204.8 12.7 0.8 47.6 143.7

32 3.4 0.4 0.0 1.5 1.5

33 31.1 4.2 0.6 10.3 16.0

D 35 9 290.5 456.4 234.7 3 597.5 5 001.9

E 36 9.7 0.0 0.0 4.9 4.8

37 16.9 0.0 0.6 6.1 10.2

38 35.6 2.1 0.2 9.0 24.3

39 0.9 0.0 0.0 0.4 0.5

F 41 5.4 0.1 0.0 2.2 3.1

42 11.5 2.2 0.8 2.9 5.6

43 13.7 1.4 0.1 5.3 6.9


34

turpinājums continued

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Pavisam

Total


cietās daļiņas

particulate matter

SO2 NOx CO

G 45 7.3 0.3 0.2 3.5 3.3

46 125.5 24.8 4.0 29.9 66.8

H 47 17.3 0.3 0.8 6.7 9.5

49 79.0 2.2 1.8 59.1 15.9

50 0.1 0.0 0.0 0.1 0.0

I 52 85.6 13.5 1.1 45.0 26.0

55 4.5 0.0 0.0 2.0 2.5

J 56 2.1 0.2 0.0 1.0 0.9

61 0.6 0.0 0.0 0.3 0.3

K 63 0.1 0.0 0.0 0.1 0.0

L 64 0.7 0.0 0.0 0.4 0.3

M 68 413.8 20.6 3.7 121.0 268.5

N 73 4.4 0.1 0.0 0.4 3.9

77 1.6 0.0 0.0 0.9 0.7

80 1.3 0.2 0.0 0.5 0.6

O 81 101.9 1.6 3.2 69.7 27.4

P 84 612.6 85.1 0.9 165.6 361.0

Q 85 228.3 19.6 3.6 49.4 155.7

86 156.2 10.7 2.8 47.3 95.4

R 87 93.1 6.7 2.9 27.9 55.6

91 1.9 0.0 0.0 1.1 0.8

S 93 4.3 0.0 0.0 2.2 2.1

94 3.5 0.9 0.0 1.1 1.5

96 8.5 0.4 0.0 4.3 3.8

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.

4.1.7. SĒRA DIOKSĪDA (SO2) EMISIJU APJOMS ATMOSFĒRĀ NO STACIONĀRIEM

AVOTIEM; 2010–2018 SO2 EMITTED INTO ATMOSPHERE FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES; 2010–2018 (tonnās/ tonnes)



1 512

1 005

1 121

643570

476 406 407 448

0

200

400

600

800

1 000

1 200

1 400

1 600

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018




35

4.1.8. SOX PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017

EMISSIONS OF SOx IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (kilogramos uz iedzīvotāju/ kilograms per capita)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_emis).

Eurostat data (online data code: env_air_emis).

4.1.9. NMGOS PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017

EMISSIONS OF NMVOC IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (kilogramos uz iedzīvotāju/ kilograms per capita)



2.1 2.1 2.2 1.9 2.0 1.8 1.8 2.05.8 6.5 5.8 5.1 4.7 5.2 5.2 4.6

62.5

54.7

32.4 31.6

35.6

27.4 26.629.4

8.4 8.2 7.3 6.4 5.85.5 4.6 4.5

0

10

20

30

40

50

60

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017


19.019.8

20.5 20.4 21.020.2

19.4 19.5

17.5 17.217.8

16.9 16.816.0 16.1 16.1

17.517.4 17.3 16.9 16.8 16.5 16.4 16.9

15.915.0 14.7 14.2 13.7 13.6 13.5 13.6

0

5

10

15

20

25

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017


http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=env_air_emis&lang=en

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=env_air_emis&lang=en

https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/submitViewTableAction.do



36

4.1.10. PM10 PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017

EMISSIONS OF PM10 IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (kilogramos uz iedzīvotāju/ kilograms per capita)



4.1.11. NOX PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017

EMISSIONS OF NOx IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (kilogramos uz iedzīvotāju/ kilograms per capita)



12.013.5 13.8

13.0 13.1 12.912.3 12.8

4.7 4.9 5.1 5.1 5.0 4.9 4.8 5.0

17.5

25.9

10.7

15.5

11.711.1

9.110.6

4.7 4.4 4.3 4.2 4.0 4.0 3.93.9

0

5

10

15

20

25

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017


19.3

18.4 18.5 18.9 19.1 19.1 18.6 19.2

18.7 18.3 19.3 19.1 19.3 19.8 19.9 18.8

32.131.1

29.0 28.2 27.9

24.8 24.6 25.2

18.9 18.2 17.5 16.7 16.0 15.6 15.0 14.7

0

5

10

15

20

25

30

35

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017







37

4.2. VIDES KVALITĀTE ENVIRONMENTAL QUALITY

Gaisa kvalitātes mērījumus veic ar dažādu automātisko

staciju palīdzību, veicot nepārtrauktu piesārņojošo vielu

reģistrāciju pilsētās.

Air quality measurements, with logging of pollutant concentrations, are made with various automatic stations in towns.

Sēra un slāpekļa dioksīds nokļūst atmosfērā no apkures

sistēmām, autotransporta un rūpniecības uzņēmumiem.

Sulphur and nitrogen dioxide are emitted into the atmosphere from heating systems, road transport and industries.

4.2.1. GAISA KVALITĀTE; 2018 AIR QUALITY; 2018

(mikrogramos kubikmetrā/ microgrammes per cubic meter)

Robežlielums (R) cilvēka

veselības aizsardzībai vai

iedzīvotāju informēšanas

rādītājs (IR)

Rīga Liepāja Rēzekne Ventspils

Maskavas

iela 165

Raiņa

bulvāris

19

O. Kalpaka

iela 34

2. stars,

O. Kalpaka

iela 34

Atbrīvošanas

aleja 108

2. stars,

Atbrīvošanas

aleja 108

Talsu/

Tārgales

ielas

krustojums

Limit value (R) for the protection of human health

or information threshold (IR)

Riga Liepaja Rezekne Ventspils Maskavas iela 165

Raiņa bulvāris 19

O. Kalpaka iela 34

2nd beam, O. Kalpaka iela 34

Atbrīvošanas aleja 108

2nd beam, Atbrīvošanas aleja 108

intersection of streets Talsu and Tārgales

Sēra dioksīds/

Sulphur dioxide

maksimālā

diennakts

koncentrācija

maximum daily concentration

Rd = 125 9 7 8 8 12 13 6

maksimālā

stundas

koncentrācija

maximum hourly concentration

Rh = 350 20 18 42 49 30 33 20

Slāpekļa dioksīds/

Nitrogen dioxide

gada vidējā

koncentrācija

mean yearly concentration

Rg = 40 25 27 23 17 14 11 8

maksimālā

stundas

koncentrācija


Rh = 200 136 140 175 141 137 137 64

Ozons/

Ozone

maksimālā

stundas

koncentrācija


IR = 180 117 98 116 115 111 106 105

Cietās daļiņas (PM10)/

Particulate matter (PM10)

maksimālā

diennakts

koncentrācija

maximum daily concentration

Rd = 50 … 65 79 … 81 - 72

CSP datubāze internetā (tabula: VIG010). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.





38

5. KLIMATA PĀRMAIŅAS CLIMATE CHANGE

Dažādu siltumnīcefektu pastiprinošu gāzu (CO2, CH4,

N2O) un antropogēnās slodzes rezultātā radušās gāzes

(freoni un sēra heksafluorīds SF6) nonāk atmosfērā un

pastiprina siltumnīcas efektu, kas veicina vidējās globālās

temperatūras paaugstināšanos, izraisot citas klimata

pārmaiņas. Latvijā vislielāko siltumnīcefekta gāzu (SEG)

emisiju apjomu rada enerģētikas sektors, kas vidēji gadā

emitē 7 milj. tonnas CO2 ekvivalenta (64 % no kopējām

Latvijas SEG emisijām). Desmit gadu laikā no 2008. līdz

2017. gadam CO2 emisiju apjoms enerģētikas sektorā ir

samazinājies par 13,6 %. Mājsaimniecībā radītais SEG

emisiju apjoms 2017. gadā palielinājās par 5,2 %

salīdzinājumā ar 2016. gadu. 2017. gadā SEG emisiju

intensitāte samazinājās par 5,4 % salīdzinājumā ar 2016.

gadu.

Various greenhouse gases (CO2, CH4, N2O), and anthropogenic loads (freons and sulphur hexafluoride SF6) are released into the atmosphere and intensify greenhouse effect, which contributes to the increase in the average global temperature, causing other climate changes. In Latvia, the greatest greenhouse gas (GHG) pollution is released by the energy sector that annually emits on average 7 million tonnes of CO2 equivalent (64% of total Latvian GHG emissions). Over the past ten years (from 2008 to 2017), CO2 emissions in energy sector have reduced by 13.6 %. In 2017, compared to 2016, GHG emissions generated in household sector increased by 5.2 %. In 2017, GHG intensity decreased by 5.4 %, compared to 2016.

5.1. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU KONTI GREENHOUSE GAS AIR EMISSION ACCOUNTS

Siltumnīcefekta gāzes (SEG) ir dabiskas un antropogēnas

izcelsmes atmosfēras sastāvdaļas, kas absorbē un reemitē

infrasarkano starojumu.

Tiešās siltumnīcefekta gāzes ir attiecīgā produkta,

procesa vai darbības lietošanas laikā radītās emisijas, kas

parasti ir saistītas ar fosilā kurināmā sadedzināšanu (CO2,

CH4, N2O, HFC, PFC un SF6 ).

Netiešās siltumnīcefekta gāzes ir oglekļa monoksīds

(CO), slāpekļa oksīdi (NOx) un nemetāna gaistošie

organiskie savienojumi (NMGOS).

Greenhouse gases are atmosphere components of natural and anthropogenic origin that absorb and re-emit infrared radiation. Direct greenhouse gases are carbon dioxide (CO2), methane (CH4), nitrous oxide (N2O), hydrofluorocarbons (HFCs), perfluorocarbons (PFCs) and sulphur hexafluoride (SF6). Indirect greenhouse gases are carbon monoxide (CO), nitrogen oxides (NOx) and non-methane volatile organic compounds (NMVOCs).

Gaisa emisiju kontos reģistrē un atspoguļo datus par

emisijām gaisā tādā veidā, kas ir saderīgs ar nacionālo

kontu sistēmu. Tajos reģistrē valstu ekonomiku emisijas

gaisā to saimniecisko darbību dalījumā, kas radījušas

emisijas.

Izmantojot informāciju no Apvienoto Nāciju Organizācijas

Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un

Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos

attālumos 2018. gada ziņojumiem, kā arī CSP datus,

emisiju dati tika sadalīti pa nozarēm NACE 2. red.

griezumā un mājsaimniecībās.

Kopējā energoresursu patēriņa siltumnīcefekta gāzu

emisiju intensitāte – enerģijas patēriņa siltumnīcefekta

gāzu intensitāte ir attiecība starp diviem apakšrādītājiem:

ar enerģijas ražošanu un patēriņu saistītām siltumnīcefekta

gāzu emisijām (CO2, CH4, N2O fluorētas gāzes) un bruto

iekšzemes enerģijas patēriņu.

Aprēķinā iekļautās siltumnīcefekta gāzu emisijas atbilst

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas

par klimata pārmaiņām 1. avota kategorijai (Enerģētika).

SEG emisiju intensitāte parāda, cik efektīvi ekonomikas

sektoros tiek ierobežotas emisijas, ražojot preces un

pakalpojumus lietotāju patēriņam. To aprēķina, kopējās

(NACE 2. red.) nozarēs radītās SEG emisijas (tonnas CO2

ekvivalenta) dalot ar bruto pievienoto vērtību (milj. eiro),

faktiskajās cenās. Bruto pievienotā vērtība ir produkta

tirgus vērtības pieaugums, kas ir radies jebkuras

saimnieciskās darbības rezultātā.

Air emissions accounts record and present data on emissions into the air in a way that is compatible with the national accounts. They record national economies’ emissions to air in a breakdown by emitting economic activities. By using information of the United Nations Framework Convention on Climate Change and Convention on Long-range Transboundary Air Pollution reports of 2018 as well as CSB data, the emissions data are broken down by NACE Rev. 2 Sections and households. Greenhouse gas intensity of energy consumption is the ratio between two sub-indicators: energy-related greenhouse gas emissions (carbon dioxide, methane and nitrous oxide and fluorinated gases) and gross inland energy consumption. The greenhouse gas emissions included in the calculation are those of source category 1 (Energy) under United Nations Framework Convention on Climate Change (UNFCCC). Greenhouse gas intensity shows how efficiently emissions from manufacturing goods and providing services are limited in the sectors of national economy. The indicator is estimated at current prices by dividing total GHG emissions (tonnes of CO2 equivalent) generated in economic sectors (NACE Rev. 2) by gross value added (million euros). Gross value added is the increase in the market value of a product resulting from any economic activity.


39

5.1.1. CO2 EMISIJAS; 2010, 2013–2017 CO2 EMISSIONS; 2010, 2013–2017 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division 2010 2013 2014 2015 2016 2017

Pavisam/ Total 10 249.02 8 620.44 8 601.80 8 845.17 8 743.05 8 978.10

A 01–03 523.00 493.55 490.44 497.47 550.13 584.26

B 05–09 31.35 54.76 43.80 40.85 48.70 35.68

C 10–12 197.89 162.70 156.73 143.71 144.67 134.93

13–15 20.66 20.42 14.85 14.44 13.09 13.89

16–18 179.48 104.59 108.51 107.50 118.56 120.98

19 0.07 0.10 0.13 0.12 0.12 0.23

20 32.55 23.58 21.14 22.61 25.31 30.45

21 14.61 13.33 12.28 11.30 11.96 10.91

22–23 828.50 885.18 920.92 785.69 613.47 755.51

24–25 358.65 69.22 22.28 41.64 20.49 18.67

26 0.83 1.34 0.87 0.69 1.02 0.96

27 3.94 4.36 5.21 3.42 5.41 4.45

28 6.02 7.63 6.26 5.18 5.27 6.66

29–30 9.17 8.07 6.72 5.51 5.80 6.27

31–33 33.38 79.01 83.21 27.95 23.32 24.05

D 35 2 277.27 1 940.53 1 682.25 1 757.76 1 836.04 1 540.54

E 36–39 40.84 22.67 29.16 31.70 35.28 37.89

F 41–43 229.50 213.98 206.36 228.98 205.22 202.11

G 45–47 304.86 212.16 180.05 229.73 228.29 278.05

H 49 2 061.49 1 639.80 1 768.96 2 019.77 1 875.51 1 947.81

50 32.42 40.84 28.03 26.20 33.70 31.14

51 561.84 397.64 433.67 446.37 461.18 647.81

52 154.56 108.71 97.34 127.24 125.32 82.88

53 8.16 5.30 6.54 6.51 7.47 7.56

I 55–56 22.48 16.51 18.74 22.65 18.16 18.52

J 58–63 23.78 15.37 8.70 12.29 12.97 10.73

K 64–66 11.11 6.78 5.70 6.83 7.41 6.18

L 68 122.06 102.25 102.37 109.96 121.68 111.81

M 69–75 41.24 32.69 25.67 31.67 38.90 45.44

N 77–82 55.81 56.35 46.26 59.16 53.18 42.33

O 84 124.21 79.66 84.14 93.77 98.14 93.37

P 85 38.05 17.31 16.47 15.99 17.05 13.70

Q 86–88 68.13 43.09 44.52 42.80 43.41 40.85

R 90–93 16.87 12.95 7.98 10.56 10.23 10.09

S 94–96 8.87 7.83 7.57 9.57 11.34 12.33

Mājsaimniecības/

Households 1 805.37 1 720.18 1 907.97 1 847.58 1 915.25 2 049.06






40

5.1.2. CH4 EMISIJAS; 2010, 2013–2017 CH4 EMISSIONS; 2010, 2013–2017 (tonnās/ tonnes)

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division 2010 2013 2014 2015 2016 2017

Pavisam/

Total 69 253.37 70 413.08 72 691.96 69 178.08 71 197.34 72 239.86

A 01–03 34 629.40 37 141.08 38 472.18 38 554.41 38 676.39 39 103.22

B 05–09 1.63 3.11 2.23 1.97 2.28 2.03

C

10–12 482.64 548.39 186.74 130.88 173.91 90.16

13–15 1.01 0.78 0.47 0.71 0.59 0.75

16–18 273.02 375.69 432.65 446.93 400.53 398.53

19 0.00 0.01 0.01 0.00 0.00 0.01

20 13.72 15.66 20.74 116.56 130.64 136.52

21 0.35 0.33 0.30 0.27 0.28 0.25

22–23 54.22 80.48 91.90 83.93 62.28 76.42

24–25 13.61 6.03 5.24 3.49 3.70 4.44

26 0.51 0.09 0.04 0.02 0.03 0.04

27 0.13 0.13 0.16 0.17 0.18 0.15

28 0.40 0.59 0.55 0.59 0.40 0.37

29–30 0.36 0.36 0.26 0.24 0.32 0.38

31–33 16.99 30.18 26.04 27.83 32.09 39.72

D 35 3 378.40 3 856.86 4 994.39 3 951.36 4 454.47 5 449.01

E 36–39 22 848.88 21 129.46 21 132.55 19 564.51 20 881.72 19 665.61

F 41–43 20.61 17.74 11.62 12.15 11.61 10.79

G 45–47 134.53 230.64 216.59 283.35 274.29 353.79

H 49 185.58 149.33 105.36 101.60 91.49 107.93

50 2.02 2.48 1.85 1.64 2.14 1.98

51 7.66 5.10 6.07 6.60 5.96 8.03

52 58.09 51.98 102.24 89.20 84.31 124.05

53 4.98 5.39 5.10 3.82 15.05 4.50

I 55–56 14.05 28.73 52.12 25.42 22.48 37.81

J 58–63 4.99 2.25 2.73 1.87 2.76 4.23

K 64–66 3.08 1.40 2.80 2.09 2.61 4.19

L 68 190.51 228.14 248.43 298.85 287.12 361.15

M 69–75 17.38 35.05 11.91 7.18 10.55 17.09

N 77–82 27.96 23.37 21.75 32.10 18.71 23.13

O 84 712.75 681.69 688.28 511.79 570.62 589.11

P 85 175.33 126.67 100.68 74.47 126.83 108.36

Q 86–88 199.06 161.06 171.70 148.46 142.77 175.83

R 90–93 22.95 9.25 11.11 10.07 11.11 17.89

S 94–96 5.15 42.36 17.96 14.69 12.25 23.68

Mājsaimniecības/

Households 5 751.42 5 421.22 5 547.21 4 668.86 4 684.87 5 298.71






41

5.1.3. N2O EMISIJAS; 2010, 2013–2017

N2O EMISSIONS; 2010, 2013–2017 (tonnās/ tonnes)

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division 2010 2013 2014 2015 2016 2017

Pavisam/ Total 6 160.87 6 466.44 6 605.35 6 832.32 6 790.02 6 846.87

A 01–03 5 535.95 5 791.11 5 900.07 6 113.77 6 085.17 6 120.46

B 05–09 1.95 11.01 5.72 3.87 3.99 5.59

C 10–12 6.15 7.70 7.56 6.21 6.38 7.33

13–15 0.24 0.13 0.15 0.30 0.24 0.26

16–18 40.91 58.86 68.31 69.79 64.96 65.53

19 0.00 0.00 0.00 0.00 0.00 0.00

20 3.18 2.14 3.20 8.69 9.60 10.15

21 0.05 0.05 0.05 0.05 0.05 0.05

22–23 24.26 19.65 21.07 19.29 15.96 19.52

24–25 2.41 0.80 1.27 0.91 1.04 1.16

26 0.08 0.02 0.01 0.01 0.01 0.01

27 0.09 0.02 0.21 0.09 0.08 0.10

28 0.11 0.10 0.25 0.14 0.12 0.13

29–30 0.84 1.20 0.74 0.54 0.52 0.70

31–33 1.64 21.48 24.00 2.98 2.18 1.81

D 35 25.93 41.50 48.54 53.09 66.85 75.97

E 36-39 129.62 115.29 123.88 124.71 134.92 125.04

F 41–43 14.28 26.09 22.27 22.79 22.75 20.34

G 45–47 14.64 12.43 9.60 13.49 13.21 35.14

H 49 117.64 126.05 132.53 139.71 122.62 123.96

50 8.48 12.36 7.13 7.23 9.72 9.29

51 20.02 14.35 16.12 17.05 17.25 24.06

52 15.20 13.10 15.50 27.09 20.92 4.45

53 0.22 0.19 0.23 0.21 0.25 0.27

I 55–56 1.82 0.79 0.57 3.24 0.76 0.49

J 58–63 0.61 0.43 0.26 0.42 0.38 0.30

K 64–66 0.23 0.14 0.13 0.15 0.17 0.12

L 68 4.42 4.45 4.37 6.46 5.10 3.14

M 69–75 1.13 1.33 0.88 1.02 1.10 1.26

N 77–82 6.51 4.20 4.33 10.11 5.72 2.50

O 84 13.97 12.17 12.17 12.32 12.46 11.39

P 85 3.50 2.35 1.89 2.27 1.95 1.50

Q 86–88 14.76 14.12 13.94 14.57 13.67 14.44

R 90–93 0.50 0.28 0.38 0.85 0.36 0.27

S 94–96 0.17 0.22 0.17 0.41 0.26 0.39

Mājsaimniecības/

Households 149.36 150.33 157.85 148.49 149.56 159.78






42

5.1.4. NETIEŠO SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS; 2017 EMISSIONS OF INDIRECT GREENHOUSE GASES; 2017 (tonnās/ tonnes)

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division CO NOx

NMGOS

NMVOC Pavisam/ Total 127 134.05 45 998.16 38 516.77

A 01–03 6 487.49 9 696.70 8 349.19

B 05–09 157.45 234.27 32.86

C 10–12 515.87 436.01 1 493.91

13–15 35.49 26.69 11.49

16–18 7881.70 1 767.99 5 139.65

19 0.44 0.70 0.07

20 185.02 120.78 1 116.48

21 11.77 16.90 31.14

22–23 2 404.11 2 190.55 745.10

24–25 126.97 66.79 448.83

26 3.20 2.05 8.26

27 6.59 9.76 7.42

28 16.26 13.52 10.54

29–30 25.91 26.02 177.92

31–33 189.88 90.70 376.82

D 35 2 821.64 4 139.38 750.45

E 36–39 145.06 201.72 412.69

F 41–43 803.74 1 058.85 1 863.09

G 45–47 2 005.31 1 485.98 3 284.27

H 49 3 663.04 12 961.41 816.51

50 42.43 760.57 47.63

51 927.08 1 780.15 163.40

52 252.75 301.92 71.85

53 27.20 38.17 7.39

I 55–56 71.18 43.23 23.37

J 58–63 56.16 31.02 10.19

K 64–66 29.38 13.69 5.15

L 68 472.13 238.85 219.67

M 69–75 259.03 117.21 44.69

N 77–82 187.73 186.43 41.53

O 84 1 745.79 733.06 639.64

P 85 217.76 61.80 104.08

Q 86–88 347.52 113.12 148.68

R 90–93 45.19 24.33 13.22

S 94–96 54.44 36.94 24.01

Mājsaimniecības/

Households 94 911.33 6 970.90 11 875.58






43

5.1.5. CO2, CH4 UN N2O EMISIJU INTENSITĀTE LATVIJĀ; 2010–2017 CO2, CH4 AND N2O EMISSIONS INTENSITY IN LATVIA; 2010–2017

(grami CO2 ekvivalenta uz eiro, faktiskajās cenās/ grams of CO2 equivalent per euro, at current prices)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_ac_aeint_r2)

Eurostat data (online data code: env_ac_aeint_r2 ) 5.1.6. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU AVOTI; 2017

EMISSIONS OF GREENHOUSE GASSES BY SOURCE SECTOR; 2017 (tūkstošos tonnu CO2 ekvivalenta/ thousand tonnes of CO2 equivalent)



533.0

422.8

364.6342.8

321.3 326.0 312.2 296.3

113.1 99.4 95.3 93.5 92.2 92.8 90.5 85.2

100.2 85.9 80.8 80.7 80.6 75.1 76.0 71.6

746.2

608.1

540.7517.1

494.2 493.9 478.8453.0

0

100

200

300

400

500

600

700

800

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

CO₂ N₂O CH₄ Kopā CH₄ , N₂O un CO₂ /Total of CH₄ , N₂O and CO₂

7 225.2

2 782.3

733.5

565.2

Enerģētika/ Energy

Lauksaimniecība/ Agriculture

Rūpniecība/ Industry

Atkritumu apsaimniekošana/ Waste

management

https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=env_ac_aeint_r2&lang=en

https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=env_ac_aeint_r2&lang=en


44

5.1.7. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU LATVIJĀ UN ES-28;

2010–2017 GREENHOUSE GAS EMISSIONS PER CAPITA IN LATVIA AND EU-28; 2010–2017 (tonnas CO2 ekvivalenta uz vienu iedzīvotāju/ tonnes of CO2 equivalent per capita)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rd300).

Eurostat data (online data code: t2020_rd300).

5.1.8. MĀJSAIMNIECĪBĀS RADĪTĀS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU ĪPATSVARS NO

KOPĒJĀM EMISIJĀM; 2010–2017 SHARE OF GREENHOUSE GAS EMISSIONS FROM HOUSEHOLDS IN TOTAL EMISSIONS; 2010–2017 (procentos/ per cent)



6.0 5.8 5.8 5.8 5.8 5.9 6.0 6.1

9.8 9.5 9.3 9.18.7 8.8 8.7 8.8

0

2

4

6

8

10

12

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Latvija/ Latvia ES-28/ EU-28

17.6 18.1 18.7 20.022.2 20.9 21.9 22.8

8.3 8.5 8.6 7.7 7.6 6.7 6.6 7.3

2.4 2.4 2.4 2.3 2.4 2.2 2.2 2.3

54.0 53.951.1

44.141.0

35.0 33.5 35.0

0

10

20

30

40

50

60

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Oglekļa dioksīds (CO₂)/ Carbon dioxide (CO₂)

Metāns (CH₄)/ Methane (CH₄)

Slāpekļa oksīds (N₂O)/ Nitrous oxide (N₂O)

Biomasas izcelsmes oglekļa dioksīds (CO₂)/ Carbon dioxide (CO₂) from biomass

http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&plugin=1&language=en&pcode=t2020_rd300

http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&plugin=1&language=en&pcode=t2020_rd300




45

5.1.9. LAUKSAIMNIECĪBĀ RADĪTĀS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS BALTIJAS

VALSTĪS UN ES-28; 2010-2017 GREENHOUSE GAS EMISSIONS FROM AGRICULTURE IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (miljonos tonnu CO2 ekvivalenta/ million tonnes of CO2 equivalent )

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_gge).

Eurostat data (online data code: env_air_gge).

5.1.10. TRANSPORTA RADĪTĀS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS BALTIJAS VALSTĪS

UN ES-28; 2010–2017 GREENHOUSE GAS EMISSIONS FROM TRANSPORT IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (miljonos tonnu CO2 ekvivalenta/ million tonnes of CO2 equivalent)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_gge).

Eurostat data (online data code: env_air_gge).

3.32.9

2.8

2.8 3.0

3.2

3.23.3

4.4

4.4

4.4 4.4

4.95.1

5.5

5.82.3 2.3

2.32.2

2.32.3 2.4 2.4

937.6

925.5

896.0

888.7

896.1

913.3

932.5

945.9

860

880

900

920

940

960

0

1

2

3

4

5

6

7

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017


2.5 2.52.6

2.6

2.72.8

2.8 2.8

4.3 4.34.4 4.4

4.6 4.6 4.54.4

1.2 1.3 1.3 1.4 1.4 1.4 1.3 1.4

423.4 423.9421.7

425.2

432.9433.8 434.8

439.0

400

410

420

430

440

450

0

1

2

3

4

5

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017







46

5.1.11. KOPĒJĀ ENERGORESURSU PATĒRIŅA SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU

INTENSITĀTE BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017 GHG INTENSITY OF ENERGY CONSUMPTION IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017

(tonnas CO2 ekvivalenta uz teradžoulu/ tonnes of CO2 equivalent per terajoule)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: tsdcc220, nrg_bal_c).

Eurostat data (online data code: tsdcc220, nrg_bal_c).

43.6 41.3

38.2

38.6

37.8

39.139.4 37.9

45.0

40.7

40.4

40.4

39.0

38.2 38.3 36.7

80.0 79.676.0 74.7

76.9

69.969.7

76.8

51.3 51.1 50.9 50.2 49.4 49.2 48.6 48.0

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017


https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=sdg_13_20&plugin=1





47

5.2. ENERGORESURSI ENERGY RESOURCES

Energoresursi – apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas

avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas

iegūšanai.

Kopējais patēriņš – energoresursu kopējais patēriņš

pārveidošanas sektorā, enerģētikas sektorā, visās

tautsaimniecības nozarēs, kā arī mājsaimniecībās.

Galapatēriņš – energoresursu patēriņš rūpniecībā,

transportā, mājsaimniecībās, lauksaimniecībā,

mežsaimniecībā, medniecībā, zivsaimniecībā un pārējiem

patērētājiem (NACE 2. red. 33., 36.–39., 45.–47., 52.–96.,

99. nodaļa).

Atjaunīgie energoresursi ietver vēja enerģiju, saules

enerģiju, hidroenerģiju, plūdmaiņu enerģiju, ģeotermālo

enerģiju, biomasu (kurināmo koksni, salmus, biogāzi,

biodegvielu) un atjaunojamos atkritumus.

Enerģijas intensitāte raksturo enerģijas izmantošanas

efektivitāti pievienotās vērtības radīšanai. To aprēķina:

enerģijas patēriņš pret iekšzemes kopproduktu (IKP)

2010. gada salīdzināmajās cenās.

Enerģijas produktivitāte mēra enerģijas patēriņa

produktivitāti. Rādītājs tiek aprēķināts, dalot IKP

2010. gada salīdzināmajās cenās ar energoresursu kopējo

patēriņu.

Enerģētiskā atkarība ir rādītājs, kas tiek aprēķināts,

atņemot no energoresursu neto importa rādītāja eksporta

apjomu, dalot ar kopējo energoresursu patēriņu un

pieskaitot bunkurēšanu.

Elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām – vidējās

nacionālās elektroenerģijas cenas (EUR/kWh), iekļaujot

piemērotos nodokļus, nodevas un maksājumus, katra gada

otrajā semestrī, vidēja izmēra mājsaimniecību patērētājiem

(patērētāju grupa DC ar elektroenerģijas patēriņu gadā no

2500 līdz 5000 kWh).

Elektroenerģijas cenas galalietotājiem, kas nav

mājsaimniecības – vidējās nacionālās elektroenerģijas

cenas Latvijā (EUR/kWh), iekļaujot piemērotos nodokļus,

nodevas un maksājumus, katra gada otrajā semestrī, vidēja

izmēra galalietotājiem, kas nav mājsaimniecības

(patērētāju grupa IC ar elektroenerģijas patēriņu gadā no

500 līdz 2000 MWh).

Energy resources – identified fuel supplies and energy sources which may be used directly or for energy production. Total consumption (energy) – consumption of energy resources by transformation sector, energy sector, all sectors of national economy, as well as by households. Final consumption (energy) – consumption by industry, transport, households, agriculture, forestry, hunting, fishery, and other consumers (NACE Rev. 2 divisions 33, 36–39, 45–47, 52–96, 99). Renewable energy – wind, solar, geothermal, wave, tidal, hydropower, aerothermal energy (heat which accumulates in the air), geothermal energy (heat which is located below the land surface) and hydrothermal energy (heat which is located in surface waters), landfill gas, biogas and biomass. Energy intensity of the economy measures the energy consumption of an economy and its overall energy efficiency. This indicator is the ratio between the gross inland consumption of energy and the gross domestic product (GDP) at constant prices of 2010. Energy productivity measures the productivity of energy consumption. The indicator results from the division of GDP at constant prices of 2010 by the gross inland consumption of energy. Energy dependence shows the extent to which an economy relies upon imports in order to meet its energy needs. The indicator is calculated as net imports divided by the sum of gross inland energy consumption plus bunkers. Electricity prices for household consumers – the national average electricity price (euros per kWh), including taxes and levies applicable, for the second semester of each year for medium-size household consumers (consumption band DC with annual consumption between 2500 and 5000 kWh).

Electricity prices for non-household consumers – the national average electricity price (euros per kWh), including taxes applicable, for the second semester of each year for medium size non-household consumers (consumption band IC with annual consumption between 500 and 2000 MWh).


48

5.2.1. KOPĒJAIS ENERGORESURSU PATĒRIŅŠ LATVIJĀ; 2000; 2005, 2010–2018

GROSS INLAND CONSUMPTION OF ENERGY RESOURCES IN LATVIA; 2000; 2005, 2010–2018

(petadžoulos/ petajoules) (Indekss, 2000=100 %/ Index, 2000=100 %)

CSP datubāze internetā (tabula: ENG020).

CSB online database (Table number: ENG020).

5.2.2. ATJAUNĪGĀS ENERĢIJAS ĪPATSVARS ENERĢIJAS BRUTO GALAPATĒRIŅĀ

LATVIJĀ; 2005, 2010–2017

SHARE OF RENEWABLE ENERGY IN GROSS FINAL ENERGY CONSUMPTION IN LATVIA; 2005, 2010–2017 (procentos/ per cent)



164

192 195

184191

187 186 184 185191

201100

117119

112

116114 114 112 113

117

123

80

85

90

95

100

105

110

115

120

125

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

2000 2005 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

PJ Indekss 2000=100 %/ Index 2000=100 %

32.330.4

33.535.7 37.0 38.6 37.5 37.1 39.0

43.0 42.144.7

44.948.7

51.03 52.21 51.25 54.36

42.7

40.744.7

47.349.7 52.15 51.74 51.81

54.58

2.4 4.0 4.1 4.0 4.0 4.08 3.92 2.76 2.54

0

10

20

30

40

50

60

2005 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

No AER saražotās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā, %/ Share of renewable energy in

gross energy consumption, %

No AER saražotās enerģijas īpatsvars elektroenerģijā, %/ Share of renewable energy in electricity, %

No AER saražotās enerģijas īpatsvars apsildē un dzesēšanā, %/ Share of renewable energy in heating

and conditioning, %

No AER saražotās enerģijas īpatsvars transportā, %/ Share of renewable energy in transport, %

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG020.px/

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG020.px/

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG051.px/?rxid=a39c3f49-e95e-43e7-b4f0-dce111b48ba1

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG051.px/table/tableViewLayout1/


49

5.2.3. NO ATJAUNĪGIEM ENERGORESURSIEM SARAŽOTĀS ENERĢIJAS ĪPATSVARS

BRUTO ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅĀ BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017 SHARE OF RENEWABLE ENERGY IN GROSS FINAL ENERGY CONSUMPTION IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (procentos/ per cent)

CSP datubāze internetā (tabula: ENG051). Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_ind_ren).

CSB online database (Table number: ENG051). Eurostat data (online data code: nrg_ind_ren).


TRANSPORTĀ BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017 SHARE OF RENEWABLE ENERGY IN TRANSPORT SECTOR IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (procentos/ per cent)


CSB online database (Table number: ENG051). Eurostat data (online data code nrg_ind_ren).

30.4

33.535.7

37.038.6 37.5 37.1

39.0

19.6 19.921.4

22.7 23.625.8 25.6 25.8

24.6 25.4 25.5 25.4 26.228.4 28.6 29.2

13.1 13.4 14.7 15.4 16.2 16.7 17.017.5

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Latvija/Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28

4.0

4.1

4.0 4.04.1 3.9

2.82.5

3.8 3.8

4.9 4.84.3 4.6

3.6 3.7

0.4 0.4 0.4 0.4 0.4 0.4 0.4 0.4

5.2

4.0

5.65.9

6.5 6.67.1

7.4

0

1

2

3

4

5

6

7

8

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017




http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/vide/vide__energetika__ikgad/ENG051.px/?rxid=a39c3f49-e95e-43e7-b4f0-dce111b48ba1







50


ELEKTROENERĢIJĀ BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017 SHARE OF RENEWABLE ENERGY IN ELECTRICITY PRODUCTION IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (procentos/ per cent)


CSB online database (Table number: ENG051). Eurostat data (online data code: nrg_ind_ren).

5.2.6. SARAŽOTĀ ELEKTROENERĢIJA NO ATJAUNĪGIEM ENERGORESURSIEM;

2010, 2015–2018 ELECTRICITY PRODUCED FROM RENEWABLE SOURCES; 2010, 2015–2018 (gigavatstundās/ gigawatt hours)

2010 2015 2016 2017 2018

PAVISAM/ Total 3 635 2 777 3 482 5 461 3 499

Hidroelektrostacijas kopā/ Hydroelectric plants, total 3 520 1 860 2 530 4 381 2 432

Vēja elektrostacijas/ Wind power plants 49 147 128 150 122

Saules mikroģeneratori un elektrostacijas/ Solar micro-generators and power plants

… … … … 1

Biomasas koģenerācijas stacijas un elektrostacijas/ Biomass CHP plants and power plants

9 378 427 525 570

Biogāzes koģenerācijas stacijas kopā/ Biogas CHP plants, total 57 392 397 405 374

atkritumu poligonu gāzes, citas biogāzes koģenerācijas stacijas/ landfill gas, other biogas CHP plants

46 382 386 394 365

notekūdeņu dūņu gāzes koģenerācijas stacijas/ sewage gas CHP plants

11 10 11 11 9



42.144.7 44.9

48.751.0 52.2 51.3

54.4

7.49.0

10.913.1 13.7

15.5 16.818.3

10.412.3

15.813.0 14.1 15.1 15.5 17.0

19.721.7

23.525.4

27.4 28.8 29.6 30.7

0

10

20

30

40

50

60

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017






https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG090.px

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG090.px


51

5.2.7. ENERĢIJAS INTENSITĀTE LATVIJĀ UN ES-28; 2005, 2010–2017 ENERGY INTENSITY OF THE ECONOMY IN LATVIA AND EU-28; 2005, 2010-2017 (kilogrami naftas ekvivalenta uz 1000 eiro/ kilograms of oil equivalent per 1000 euros)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_ind_ei).

Eurostat data (online data code: nrg_ind_ei).

5.2.8. ENERĢIJAS PRODUKTIVITĀTE LATVIJĀ UN ES-28; 2005, 2010–2017 ENERGY PRODUCTIVITY IN LATVIA AND EU-28; 2005, 2010–2017 (eiro par kilogramu naftas ekvivalenta/ euros per kilogram of oil equivalent)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rd310).

Eurostat data (online data code: t2020_rd310).

266.0274.4

242.7 242.7233.4 228.1

219.1 218.0 213.0

153.5141.5 134.5 133.5 131.6 124.6 123.6 122.0 121.0

0

50

100

150

200

250

300

2005 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017


3.8 3.64.1 4.1 4.3 4.4 4.6 4.6 4.7

6.5

7.17.4 7.5 7.6

8.0 8.1 8.2 8.3

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

2005 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017




http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=t2020_rd310&plugin=1

http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=t2020_rd310&plugin=1


52

5.2.9. KOPĒJAIS ENERGORESURSU PATĒRIŅŠ UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU BALTIJAS VALSTĪS

UN ES-28; 2010–2017 GROSS INLAND ENERGY CONSUMPTION PER CAPITA IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (tonnas naftas ekvivalenta/ tonnes of oil equivalent)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_bal_c).

Eurostat data (online data code: nrg_bal_c).

2.2 2.1 2.2 2.2 2.2 2.2 2.2 2.32.2 2.3 2.4 2.3 2.3 2.4 2.5 2.6

4.2 4.3 4.2

4.64.4

4.1

4.64.4

3.5 3.4 3.4 3.3 3.2 3.2 3.2 3.3

0

1

2

3

4

5

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/EU-28




53

5.2.10. ENERGORESURSU GALAPATĒRIŅA UN PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS ĪPATSVARS

APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ LATVIJĀ; 2017 SHARE OF FINAL ENERGY CONSUMPTION AND VALUE ADDED IN LATVIAN MANUFACTURING; 2017


CSP datubāze internetā (tabula: ENG020, IKG10_060).

CSB online database (Table number: ENG020, IKG10_060).

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Energoresursu galapatēriņš Pievienotā vērtība

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana,

izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu

ražošana (16)

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

(23)

Pārtikas produktu ražošana; dzērienu ražošana;

tabakas izstrādājumu ražošana (10-12)

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana;

farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko

preparātu ražošana (20, 21)

Gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un

iekārtas), datoru, elektronisko un optisko iekārtu,

elektrisko iekārtu, citur nekvalificētu iekārtu,

mehānismu un darba mašīnu ražošana (25-28)

Gumijas un plastmasas izstrādājumu, mēbeļu un

cita veida ražošana (22, 31, 32)

Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas

izstrādājumu ražošana (13-15)

Automobiļu, piekabju, puspiekabju ražošana un

citu transportlīdzekļu ražošana (29, 30)

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana,

poligrāfija un ierakstu reproducēšana (17, 18)

Metālu ražošana (24)

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG020.px/

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikp__IKP__ikgad/IKG10_060.px/

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG020.px/

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikp__IKP__ikgad/IKG10_060.px/


54

5.2.11. ENERGORESURSU GALA PATĒRIŅŠ MĀJSAIMNIECĪBĀS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU

BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017 FINAL ENERGY CONSUMPTION IN HOUSEHOLDS PER CAPITA IN BALTIC STATES AND EU-28;2010–2017

(kilograms naftas ekvivalenta/ kilogram of oil equivalent)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: sdg_07_20).

Eurostat data (online data code: sdg_07_20).

5.2.12. ENERĢĒTISKĀ ATKARĪBA BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2017 ENERGY DEPENDENCE IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2017 (procentos/ per cent)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: tsdcc310).

Eurostat data (online data code: tsdcc310).

662 644677

630 621

559584

616

514 506 514 496478 468

500 515

771

705734

708676

652

707 715

639

568 593 599

525 547563 563

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/EU-28

45.5

59.956.4 55.9

40.651.2

47.244.1

81.9 81.8 80.5 78.5 78.3 78.4 77.6 75.6

15.3 13.8

19.8

13.911.1 9.6 7.9

4.1

52.7 54.2 53.7 53.3 53.6 53.9 53.8 55.1

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017




https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=t2020_rd320&plugin=1

https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=t2020_rd320&plugin=1


55

5.2.13. ELEKTROENERĢIJAS VIDĒJĀS CENAS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2018 AVERAGE ELECTRICITY PRICE IN BALTIC STATES AND EU-28; 2018 (eiro par kilovatstundu/ euros per kilowatt hour)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_pc_205, nrg_pc_204).

Eurostat data (online data code: nrg_pc_205, nrg_pc_204).

0.2113

0.15110.1418

0.1097

0.14220.1267

0.1109 0.1089

0.00

0.05

0.10

0.15

0.20

0.25

EU-28/ EU-28 Latvija/ Latvia Igaunija/ Estonia Lietuva/ Lithuania

Vidēja izmēra mājsaimniecības/ Medium-size households

Vidēja izmēra galalietotāji, kas nav mājsaimniecības/ Medium-size non-household consumers

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=nrg_pc_205&lang=en





56

6. VIDES EKONOMIKA ENVIRONMENTAL ECONOMICS

6.1. LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS VIDES AIZSARDZĪBAI

ENVIRONMENTAL PROTECTION EXPENDITURE

Līdzekļi vides aizsardzībai ietver investīcijas un kārtējās

izmaksas vides aizsardzības pasākumiem. Līdzekļi

paredzēti gaisa aizsardzībai, notekūdeņu un atkritumu

apsaimniekošanai, bioloģiskās daudzveidības un ainavas

aizsardzībai, vides pētniecībai un attīstībai un citām vides

aizsardzības darbībām.

Environmental protection expenditure includes investments in and current expenditure on environmental protection measures. Resources are envisaged for air protection, management of waste and wastewater, protection of biological diversity and landscape, environmental research and development, as well as other environmental protection activities.

Investīcijas vides aizsardzībai ietver kapitālieguldījumus

vides aizsardzības pasākumiem (ieskaitot metodes,

tehnoloģijas, procesus, iekārtas vai to daļas), kuru

galvenais nolūks ir savākt, apstrādāt, kontrolēt, samazināt,

novērst vai likvidēt piesārņojumu vai jebkādu citu vides

degradāciju, ko izraisa uzņēmumu ražošanas process.

Investments in environmental protection involve capital investments in environmental protection measures (methods, technologies, processes, equipment or parts thereof) the main aim of which is to collect, process, control, reduce, eliminate or prevent pollution or any other environmental degradation caused by manufacturing process of businesses.

Kārtējās izmaksas vides aizsardzībai ietver izlietoto

materiālu izmaksu summu vides aizsardzības nozīmes

objektu, tehnoloģiju, iekārtu (vai to daļu) darbībai, to

uzturēšanai, samazinot no uzņēmumu darbības radušos

piesārņojumu (emisijas gaisā, notekūdeņu izplūdes,

atkritumus u.c.) apkārtējā vidē.

Ekoinovācija ir jebkāda veida jauninājums jeb inovācija

(jauns produkts, pakalpojums, process, vadīšanas metode),

kas veicina efektīvāku resursu izmantošanu vai vides

aizsardzību.

Ekoinovāciju indekss parāda, kāds ir katras ES dalībvalsts

sniegums ekoinovāciju jomā, salīdzinot ar ES vidējo

rādītāju, kas ir pielīdzināts 100 (indekss ES=100). Indekss

apkopo dažādus ekoinovāciju aspektus, izmantojot 16

rādītājus, kas iedalīti piecās tematiskajās jomās:

ekoinovāciju ieguldījumi, ekoinovāciju pasākumi,

ekoinovāciju rezultāti, resursu efektivitāte un

sociālekonomiskie rezultāti. Indeksa mērķis ir veicināt

vienotu viedokli par ekonomisko, vides un sociālo darbību

Eiropas Savienībā.

Aprites ekonomika ir ražošanas un patēriņa modelis, kas

paredz esošo materiālu un produktu iznomāšanu, atkārtotu

izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi, cik ilgi

vien iespējams. Tādā veidā pagarinot izstrādājuma dzīves

ciklu.

Current expenditure on environmental protection involves total costs of materials used for operation and maintenance of environmental protection units, technologies, equipment (or parts thereof) decreasing environmental contamination caused by businesses (air emissions, waste water discharge, waste, etc.). Eco-Innovation is any kind of innovation (new product, service, process, management method) that promote more efficient use of resources or environmental protection.

Eco-Innovation Index shows how well individual Member States perform in different dimensions of eco-innovation compared to EU average, which is equated with 100 (index EU=100). This indicator is based on 16 sub-indicators in five thematic areas: eco-innovation inputs, eco-innovation activities, eco-innovation outputs, resources efficiency and socio-economic outcomes. The aim of this index is to promote a holistic view on economic, environmental and social performance.

Circular economy is a model of production and consumption, which involves leasing, reusing, repairing, refurbishing and recycling existing materials and products as long as possible. In this way, the life cycle of products is extended.

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2016/573899/EPRS_BRI%282016%29573899_EN.pdf

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2016/573899/EPRS_BRI%282016%29573899_EN.pdf


57

6.1.1. LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS VIDES AIZSARDZĪBAS JOMĀS; 20181 ENVIRONMENTAL PROTECTION EXPENDITURE BY ENVIRONMENTAL DOMAIN; 20181

(tūkstošos eiro/ thousand euros)

Pavisam

Total


investīcijas vides

aizsardzībai

investments in environmental

protection

kārtējās izmaksas

vides aizsardzībai

current expenditure on environmental

protection

Pavisam 217 040.4 46 335.9 170 704.5 Total

ūdens resursu

aizsardzībai 71 817.1 20 803.9 51 013.2

protection of water resources

gaisa aizsardzībai 13 512.2 9 503.5 4 008.7 air protection

atkritumu savākšanas

un pārstrādes iekārtām 106 127.1 9 216.4 96 910.7

waste treatment and disposal facilities

Citas 25 584.0 6 812.1 18 771.9 other

CSP datubāze internetā (tabulas: VIG050).

CSB online database (Table ID: VIG050). ________________________________________________

1 Dati apkopoti par ekonomiski aktīviem uzņēmumiem, kuru pamatnozares pēc saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas

NACE 2. red. ir 08–39 un 46–49, 68.

Data are compiled on economically active enterprises the main economic activity of which may be classified under the Division 08–39 and 46-49, 68 of the NACE Rev. 2.




58

6.1.2. LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS VIDES AIZSARDZĪBAI; 2010–2018 ENVIRONMENTAL PROTECTION EXPENDITURE; 2010–2018

(tūkstošos eiro/ thousand euros)



6.1.3. INVESTĪCIJAS VIDES AIZSARDZĪBAI PĒC FINANSĒŠANAS AVOTA; 2018 1 INVESTMENTS IN ENVIRONMENTAL PROTECTION BY SOURCE OF FUNDING; 2018 1



NACE 2. red. ir 08–39 un 46–49, 68. Data are compiled on economically active enterprises the main economic activity of which may be classified under the Division 08–39 and 46-49, 68 of the NACE Rev. 2.

57 857

38 309

117 003

135 651

51 486 49 361 53 383 50 98546 336

68 91866 549

68 965

81 739

98 186

120 590

151 257 152 306

170 705

126 775

104 858

185 968

217 391

149 671

169 951

204 641 203 291217 041

0

50 000

100 000

150 000

200 000

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Investīcijas/ Investments Kārtējās izmaksas/ Current expenditure Pavisam/ Total

61.1%

29.9%

6.7%

1.8% 0.5%

Uzņēmumu un organizāciju līdzekļi/

Resources of enterprises

Cits finansējuma avots/ Other funding

source

Banku kredīts/ Bank loans

Pašvaldību budžets/ Local government

budget

Valsts budžets/ State budget




59

6.1.4. INVESTĪCIJAS VIDES AIZSARDZĪBAI PĒC DARBĪBAS VEIDA UN VIDES JOMAS; 2018 INVESTMENTS IN ENVIRONMENTAL PROTECTION BY ECONOMIC ACTIVITY AND ENVIRONMENTAL DOMAIN; 2018 (tūkstošos eiro/ thousand euros)

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Pavisam

Total


ūdens resursu

aizsardzībai

protection of water resources

gaisa

aizsardzībai

air protection

atkritumu

savākšanas un

pārstrādes

iekārtām

waste treatment and

disposal facilities

citas

other

Pavisam/

Total 46 335.9 20 803.9 9 503.5 9 216.4 6 812.1

B 08 1.5 0.9 0.0 0.0 0.6

C

10–11 1 799.8 1 343.1 187.1 43.7 225.9

13–14 574.9 - 572.4 2.5 -

16 5 410.1 98.7 5 240.5 3.4 67.5

18 357.6 0.4 21.1 336.1 -

20–21 18.9 13.1 4.8 1.0 -

22 175.7 12.1 163.6 - -

23 269.8 60.5 200.0 3.4 5.9

24 56.4 24.8 19.2 12.4 -

25 4.4 1.4 3.0 - -

27 384.7 - 55.7 - 329.0

28 232.2 - 152.4 62.2 17.6

31 89.9 - 89.9 - -

33 199.7 - - - 199.7

D 35 6 827.5 477.9 1 908.3 70.0 4 371.3

E 36 15 058.9 15 031.4 - - 27.5

37 4 785.2 3 505.1 15.5 974.5 290.1

38 7 671.1 - - 7 671.1 -

39 28.0 - - - 28.0

G 46 1 208.6 33.2 127.9 4.5 1 043.0

47 396.0 11.0 378.5 6.5 -

H 49 778.1 185.7 363.6 25.1 203.7

L 68 6.9 4.6 - - 2.3

________________________________________________


NACE 2. red. ir 08–39 un 46–49, 68. Data are compiled on economically active enterprises the main economic activity of which may be classified under the Division 08–39 and 46-49, 68 of the NACE Rev. 2.


60

6.1.5. KĀRTĒJĀS IZMAKSAS VIDES AIZSARDZĪBAI PĒC DARBĪBAS VEIDA; 2018 CURRENT EXPENDITURE ON ENVIRONMENTAL PROTECTION BY ECONOMIC ACTIVITY; 2018 (tūkstošos eiro/ thousand euros)

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Pavisam

Total


ūdens resursu

aizsardzībai

protection of water

resources

gaisa

aizsardzībai

air protection

atkritumu

savākšanas un

pārstrādes

iekārtu uzturēšanai citas

other

waste treatment and disposal facilities

Pavisam/

Total 170 704.5 51 013.2 4 008.7 96 910.7 18 771.9

B 08 162.4 39.9 3.2 95.3 24.0

C 10–11 12 176.4 5 946.0 591.7 2 386.2 3 252.4

13–15 718.2 384.4 31.9 252.3 49.8

16 1 991.5 429.0 182.7 1 082.5 297.2

17 312.4 35.3 - 121.2 155.9

18 431.4 167.4 11.3 227.5 25.2

19 3.1 - - 3.0 0.1

20–21 2 028.1 1 345.4 79.7 411.4 191.7

22 2 089.8 68.4 7.5 1 965.4 48.5

23 3 445.5 1 202.5 309.9 1 522.4 410.6

24 144.6 19.6 0.5 112.8 11.7

25 903.0 302.6 24.9 519.8 55.7

26–27 436.5 130.1 61.6 215.0 29.8

28 450.5 124.4 22.2 276.9 26.9

29–30 595.6 216.8 28.1 226.1 124.6

31 308.0 64.1 25.2 174.9 43.8

32–33 342.4 45.1 15.6 207.5 74.2

D 35 10 589.4 4 569.4 962.8 3 093.30 1 963.9

E 36 18 609.2 18 288.7 - 104.9 215.7

37 13 839.9 11 808.0 45.4 1 058.6 927.9

38–39 79 815.4 885.0 33.9 75 512.9 3 383.6

G 46 5 343.0 395.6 8.7 1 276.1 3 662.6

47 8 873.7 1 172.7 74.2 4 018.3 3 608.5

H 49 2 906.3 646.3 1 487.7 584.6 187.6

L 68 4043.2 2706.92 - 1336.3 -

N 81 145.0 19.6 - 125.4 -


CSB online database (Table number:VIG051).




61

6.1.6. EKOINOVĀCIJU INDEKSS ES-28 VALSTĪS; 2018 ECO-INNOVATION INDEX IN EU-28; 2018 (indekss ES=100/ index EU=100)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rt200). Eurostat data (online data code: t2020_rt200 ).

45

50

59

59

66

68

73

81

82

83

83

88

89

92

94

100

100

101

105

107

110

112

112

115

119

121

132

137

138

0 20 40 60 80 100 120 140 160

Kipra/ Cyprus

Bulgārija/ Bulgaria

Polija/ Poland

Malta/ Malta

Rumānija/ Romania

Slovākija/ Slovakia

Ungārija/ Hungary

Igaunija/ Estonia

Latvija/ Latvia

Grieķija/ Greece

Beļģija/ Belgium

Horvātija/ Croatia

Lietuva/ Lithuania

Nīderlande/ Netherlands

Īrija/ Ireland

Čehija/ Czechia

EU-28 VIDĒJAIS/ EU-28 AVERAGE

Portugāle/ Portugal

Spānija/ Spain

Slovēnija/ Slovenia

Lielbritānija/ United Kingdom

Itālija/ Italy

Francija/ France

Dānija/ Denmark

Austrija/ Austria

Somija/ Finland

Zviedrija/ Sweden

Vācija/ Germany

Luksemburga/ Luxembourg

https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&pcode=t2020_rt200&language=en



62

6.2. VIDES NODOKĻI

ENVIRONMENTAL TAXES Vides nodokļi – nodokļi, kuru bāze ir fiziska vienība (vai

fiziskas vienības aizstājējs) kaut kam tādam, kam ir

pierādīta noteikta negatīva ietekme uz vidi un kas Eiropas

kontu sistēmā (EKS'95) norādīti kā nodokļi. Vides nodokļi

tiek iedalīti šādās kategorijās: energoresursu, transporta,

piesārņojuma un resursu nodokļi.

Energoresursu nodokļi – nodokļi par energoresursiem,

kurus izmanto gan transportlīdzekļos, gan stacionāros

avotos. Svarīgākie energoresursi, ko izmanto transportā, ir

benzīns, dīzeļdegviela un sašķidrinātā naftas gāze.

Stacionāros avotos izmanto mazutu, dabasgāzi, ogles un

elektroenerģiju.

Environmental taxes – the taxes the tax base whereof is a physical unit (or a proxy of a physical unit) of something that has a proven, specific negative impact on the environment, and which is identified in ESA'95 as a tax. Environmental taxes can be of four types: energy, transport, pollution and resource taxes.

Energy taxes – taxes on energy products used for both transport and stationary purposes. The most important energy products for transport purposes are petrol, diesel, and liquefied petroleum gas. Energy products for stationary use include fuel oils, natural gas, coal and electricity.

Transporta nodokļi – nodokļi, kas saistīti ar

īpašumtiesībām un transportlīdzekļu izmantošanu. Nodokļi

par citām transporta iekārtām un ar to saistītiem

pakalpojumiem arī ir iekļauti šajā grupā, ja vien tie atbilst

vispārējai vides nodokļu definīcijai. Transporta nodokļi var

būt vienreizēji nodokļi, kas saistīti ar iekārtas importu vai

pārdošanu, vai periodiski (tādi kā transportlīdzekļu

ikgadējā nodeva).

Piesārņojuma un resursu nodokļi – nodokļi par

piesārņojošo vielu gaisā un ūdenī, atkritumu

apsaimniekošanu un trokšņa kontroli, kā arī nodokļi par

derīgo izrakteņu un ūdens izmantošanu un ieguvi.

Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības

sistēma (ES ETS) – ekonomisks instruments klimata

pārmaiņu mazināšanā, kura mērķis ir palīdzēt ES

dalībvalstīm izpildīt Kioto protokolā noteiktās emisiju

samazināšanas saistības un nodrošināt emisiju

samazināšanu iespējami visefektīvākajā veidā. ES ETS

dalībnieki ir operatori, kuri saskaņā ar likuma „Par

piesārņojumu” prasībām ir saņēmuši siltumnīcefekta gāzu

emisijas atļaujas un veic likuma „Par piesārņojumu”

2. pielikuma minētās darbības.

Emisiju kvota – pieļāvums emitēt noteiktā laika posmā

vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas

siltumnīcefekta gāzes, izteiktu oglekļa dioksīda

ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes

globālās sasilšanas potenciālu. ES ETS sistēmā pastāv ES

emisijas kvota (EUA) un ES aviācijas emisijas kvota

(EUAA) atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikuma

I daļas minētajām darbībām un II daļas minētajām

darbībām. Vidējā oglekļa dioksīda ekvivalenta (EUA) cena

tiek aprēķināta, balstoties uz Latvijas veiktajiem

darījumiem Eiropas Enerģijas biržā.

Transport taxes – taxes related to the ownership and use of motor vehicles. Taxes on other transport equipment (e.g., planes), and related transport services (e.g., duty on charter or scheduled flights) are also included here, when they conform to the general definition of environmental taxes. The transport taxes may be ‘one-off’ taxes related to imports or sales of the equipment or recurrent taxes such as an annual road tax. Taxes on petrol, diesel and other transport fuels are included under energy taxes.

Pollution taxes – taxes on measured or estimated emission to air and water, management of solid waste and noise.

EU Emissions Trading System (EU ETS) – economics instrument in reduction of climate change aimed at helping the EU Member States to meet the emission reduction commitment set out in Kyoto protocol and ensure emission reduction in most efficient way. The EU ETS members are operators which in line with the requirements of the law On Pollution have received greenhouse gas emission permits and are performing activities listed in the Annex 2 to the law On Pollution.

Allowance – an allowance to emit one tonne of carbon dioxide or a specified quantity of other greenhouse gases (expressed in carbon dioxide equivalents) during a specified period taking into account the global-warming potential of the relevant greenhouse gas. The EU ETS sets EU allowance (EUA) and EU aviation allowance (EUAA) in line with the activities listed in the Part I and Part II of the Annex II to the law On Pollution. The average price of carbon dioxide equivalent (EUA) is calculated based on the transactions of Latvia on the European Energy Exchange.


63

6.2.1. VIDES NODOKĻU IEŅĒMUMU ĪPATSVARS NO KOPĒJIEM NODOKĻU IEŅĒMUMIEM

UN SOCIĀLAJĀM APDROŠINĀŠANAS IEMAKSĀM BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28;

2005, 2010–2017

SHARE OF ENVIRONMENTAL TAXES IN TOTAL REVENUES FROM TAXES AND SOCIAL CONTRIBUTIONS IN BALTIC STATES AND ES-28; 2005, 2010–2017 (procentos/ per cent)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rt320).

Eurostat data (online data code: t2020_rt320).

6.2.2. VIDES NODOKĻU IEŅĒMUMU ĪPATSVARS NO IEKŠZEMES KOPPRODUKTA

BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2005, 2010–2017

SHARE OF ENVIRONMENTAL TAX REVENUES IN GROSS DOMESTIC PRODUCT IN BALTIC STATES AND EU-28; 2005, 2010–2017 (procentos/ per cent)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rt320).

Eurostat data (online data code: t2020_rt320).

9.0

10.5 10.610.3

10.811.3

11.8 11.711.2

7.9

6.5

6.26.1

6.2 6.3

6.46.5 6.57.6

8.8 8.7 8.6

8.1 8.3 8.2

8.9 8.8

6.66.4

6.4 6.4 6.3 6.3

6.3 6.3 6.1

5

6

7

8

9

10

11

12

13

2005 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017


2.52

2.982.99 2.99

3.17

3.35

3.53 3.633.48

2.29

1.83

1.69 1.64 1.68 1.731.85

1.93 1.91

2.27

2.93

2.73 2.73

2.562.66

2.73

2.982.88

2.492.37 2.4 2.43 2.45 2.45 2.43 2.44 2.4

2

2

3

3

4

2005 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017




http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=t2020_rt320&plugin=1

http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=t2020_rt320&plugin=1


64

6.2.3. VIDES NODOKĻI PA DARBĪBAS VEIDIEM; 2016

ENVIRONMENTAL TAXES BY ECONOMIC ACTIVITY; 2016

(milj. eiro/ million euros)

Sadaļa

Section

Pavisam

Total


Energoresursu

nodokļi

Energy taxes

Transporta

nodokļi

Transport taxes

Piesārņojuma un

resursu nodokļi

Pollution taxes

Pavisam/

Total 9 009.0 774.3 115.7 19.0

A 70.0 65.0 3.8 1.2

B 8.5 6.6 0.6 1.2

C 90.9 83.5 4.9 2.6

D 70.3 67.4 0.6 2.4

E 14.7 8.1 1.0 5.5

F 31.8 26.3 4.8 0.7

G 61.1 53.8 6.4 1.0

H 163.3 131.6 31.3 0.4

I 4.7 4.4 0.2 0.1

J 6.1 5.7 0.4 0.0

K 1.8 1.5 0.2 0.1

L 34.6 33.6 0.6 0.5

M 6.6 5.5 1.1 0.0

N 9.8 7.5 1.3 1.0

O 19.3 16.0 1.8 1.5

P 4.0 3.8 0.2 0.0

Q 5.9 5.3 0.4 0.1

R 3.7 3.5 0.2 0.0

S 2.1 1.9 0.2 0.0

U 1.0 1.0 0.0 0.0

Mājsaimniecības/

Households 298.8 242.3 55.7 0.7



http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__vide__ikgad/VIG060.px/

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__vide__ikgad/VIG060.px/


65

6.2.4. VIDĒJĀ EIROPAS SAVIENĪBAS CO2 EMISIJU KVOTAS (EUA) CENA EIROPAS

ENERĢIJAS BIRŽĀ; 2013–2018

AVERAGE PRICE OF EUROPEAN UNION CO2 EMISSION ALLOWANCES (EUA) ON EUROPEAN ENERGY EXCHANGE; 2013–2018

(eiro par tonnu CO2 ekvivalenta/ euros per tonne of CO2 equivalent)

Eiropas Enerģijas biržas dati (tiešsaistes datu kods: EEX).

Source: European Energy Exchange (online data code: EEX).

4.40

5.91

7.64

5.255.75

15.58

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

2013 2014 2015 2016 2017 2018

https://www.eex.com/en/market-data/environmental-markets/auction-market/european-emission-allowances-auction/european-emission-allowances-auction-download

https://www.eex.com/en/market-data/environmental-markets/auction-market/european-emission-allowances-auction/european-emission-allowances-auction-download

ISBN 978-9984-06-540-3ISSN 2255-8055 (PDF)ISSN 1407-0766 (druka/print)19-020-000

CENTRÂLÂ STATISTIKAS PÂRVALDECENTRAL STATISTICAL BUREAU OF LATVIA

Lâèplçða iela 1, Rîga, LV-1301, Latvija, tâlrunis 67366850e-pasts: [email protected], www.csb.gov.lv

Date post:	27-Jun-2020
Category:	Documents
Upload:	others
View:	0 times
Download:	0 times

LATVIJAS VIDE SKAITÏOS 2018. GADÂ: klimata pârmaiòas, dabas … · 2019-12-16 · latvijas vide...

Documents