Nagluplašu (NP) sistēma - tās pamatprincipi. 2. Pamatprincipi. ĀTRĀK, EFEKTĪGĀK, UN DROŠI . Visā pasaulē pārbaudītā perforēto zoboto plākšĦu sistēma ( nagluplašu NP sistēma) koka būvkonstrukciju ražošanai, kuras galvenais savienotājelements ir perforēta 1,5-2.0 mm bieza cinkota vai nerūsējošā tērauda plāksne ar izštancētām naglām - NAGLUPLATE (NP), tiek plaši pielietota jau kopš 1955.gada. Ar šo sistēmu tiek saprasts viss ražošanas tehnoloăiskais cikls, kas ietver sevī visus NP konstrukciju izstrāžu etapus, sastāvdaĜas un materiālus: projektēšanu, ražošanu, glabāšanu, transportu, uz objektu un būvkonstrukciju montāžu tajā, izmantojamo koksni un nagluplates. NP sistēma nodrošina ātru, efektīvu, drošu un Ĝoti kvalitatīvu savienojuma mezglu veidošanu dažādās nagluplašu - koka konstrukcijās: # NP kopnēs (ar laidumu līdz 35 metriem) u.c. nesošajos koka rāmjos, # NP sienu rāmjos (dažādu ēku sienu, starpsienu ražošai), Dažādu speciālu koka rāmju konstrukcijās (tiltos, kupolos, stalažās ), Speciālajās konstrukcijās un palīgkonstrukcijās (betonliešanas, veidĦu formas, tribīnes, margas). Augstākminētie faktori liecina par praktiski neierobežotām NP sistēmas iespējām koka būvniecībā. 2.1. Projektēšana. Nagluplašu konstrukcijas tiek projektētas ar tam speciāli izstrādātām sertificētām datorprogrammām. Tās nodrošina ātru un maksimāli efektīvu dažādu konstrukciju un konstruktīvo risinājumu izvēli, to piemeklēšanu programmā ietvertajā kartotēkā un aprēėināšanu jebkurā projektēšanas stadijā. Tas attiecināms uz jebkuru būvkonstrukciju veidu. Nagluplašu, metāla mezglu, pastiprināto brusu un balstu konstrukcijām, kā arī projektēšanas procesu no pirmās arhitektūras skices (idejas skices ) līdz pēdējā zāăējuma dēlim un urbumiem tajā. Plānot, konstruēt, rēėināt - tas notiek Ĝoti ātri, komfortabli un Ĝoti efektīvi. 2.2. Nagluplašu konstrukciju ražošanas princips. Nagluplašu - koka būvdetaĜu atsevišėie elementi ar augstu precizitāti tiek savienoti speciālos pārstādāmos konduktoros. Ar hidraulisko prešu palīdzību kopnes mezglu punktos, vienlaicīgi no abām pusēm, tiek iepresētas noteiktā lieluma un tipa nagluplates. Šādi tiek izveidots statiski noturīgs-precīzi aprēėināts un tehnoloăiski pareizi samontēts mezgls. Nagluplašu kopnes jumtu nesošajām konstrukcijām ir pieĜaujamas ar laidumu līdz 35 metriem. KopĦu kopējie garumi, ietverot dažādas jumtu pārkares, protams, drīkst būt lielāki. 2.3. Nagluplašu konstrukciju glabāšana un transportēšana. Gatavās konstrukcijas - nagluplašu kopnes ir nepieciešams pareizi uzglabāt pirms vešanas uz montāzas vietu, pareizi kraut un transportēt, kā arī tās glabāt montāžas laukumā. Glabāšanas un to transportēšanas (celšanas ) būtība gatavajām kopnēm ir:

a) vienmēr atrasties tādā stāvoklī, kā tās ir paredzēts ekspluatēt t.i. vertikāli (izĦēmuma gadījumos ir pieĜaujama transportēšana un glabāšana horizontālā stāvoklī),

b) kopĦu balstīšanai izmantot balsta klucīšus paredzētajās balsta

vietās, c) paliktĦu augstumu izvēlēties tādu, lai kopnes neatbalstītos pret

grīdu (zemi), d) kopnes sastiprināt kopā pakās, ar balstiem tās nofiksēt pret

nobīdīšanos un apgāzšanos, e) kopnes uzglabājot un transportējot zem klajas debess, tās ir

aizsargājamas pret atmosfēras nokrišĦiem (nosedzot ar plēvēm),

f) celšanai izmantot štropes un traverses tā, lai izslēgtu iespēju radīt manāmas deformācijas un vienmērīgi sadalītos celšanas spriegumi.

2.4. Koksne. Nagluplašu konstrukcijās galvenokārt tiek pielietota skujukoku massīvkoksne t.i. Latvijā sastopamās-priedes un egles koksne. Savas augstās cenas dēĜ retāk tiek izmantota skujukoku līmētā koksne. To pielieto tikai vissmagāk slogotajos konstrukciju elementos, kā arī dekoratīvām detaĜām. Koka būvkonstrukcijās izmantojamai koksnei jāatbilst LVS 184:2000 ( „Konstrukciju kokmateriāli. Prasības vizuāli pēc stiprības šėirotiem skujkoku zāămateriāliem. Drošības kritēriji” ) B stiprības grupai (atbilstošās stiprības klases pēc DIN 4074 ir S10, pēc EN 338:2003 ir C24). Būvkonstrukcijās ar sevišėām statiskās noturības prasībām tiek pielietoti paaugstinātas stiprības zāămateriāli-A stiprības grupas koksne (S13 vai C30 secīgi) . Šīs koksnes stiprības prasības ir obligāti uzrādāmas konstrukciju rasējumos. Koksnes pieĜaujamais mitrums drīkst būt 20 +/- 2%. StieĦiem , kas biezāki par 40mm, viduspunktā mitrums nedrīkst pārsniegt 25%.Vienā būvelementā iestrādātās koksnes biezumu starpība ir pieĜauta 0,5 mm robežās. Atbilstoši Latvijas būvnormatīva (LBN 206:1999) prasībām būvkonstrukciju koksne tiek impregnēta. Tāda koksne nekorodē un pat agresīvā atmosfērā ir Ĝoti noturīga. Savienojumā ar korozijas izturīgām nagluplatēm (cinkotas vai nerūsējošā tērauda, kā arī speciāli krāsotas ) tiek iegūtas agresīvās vidēs noturīgas nagluplašu - koka konstrukcijas, piem., lopu fermām, ėīmiskajām noliktavām u.c. 2.5. Nagluplates (cits Latvijā populārs apzīmējums - konektoru plates, konektori). Nagluplates ir 1-2 mm biezi perforēta tērauda plākšĦveida savienotājelementi ar ~20 mm garām štancētām nagliĦām to vienā pusē. To materiāls galvenokārt ir cinkots tērauda skārds. Būvkonstrukcijām īpaši agresīvās vidēs tiek pielietotas nerūsējošā tērauda nagluplates. Dažādiem nagluplašu tipiem ir dažādu garumu un konfigurāciju naglas. Tās tiek ražotas dažādos standartizētos lielumos, kā arī speciālos izmēros. Nagluplates , to izmēri, izpildījums, slodžu un aprēėinu nosacījumi ir aprakstīti Vācijas Būvtehnikas institūta sertifikātos. Šajos nagluplašu sertifikātos ir precīzi definēti: forma, izmēri, ražošanas metodes,

kvalitātes kontrole, apzīmējumi, pieĜaujamās slodzes (spiedē, stiepē , cirpē ) konkrētajam nagluplašu tipam, kā arī maksimālie laidumi un precīzs pielietojums konkrētajam nagluplašu tipam. Nagluplašu sistēmas aprēėina metodoloăiju un konstrukciju izstrādes pamatnosacījumus atspoguĜo DIN 1052. Atbilstošos nosacījumus varam atrast LBN 206:1999 ). 2.6. Konstrukciju elementu aizsardzība metodes. Naglu plates atkarībā no paredzētajiem ekspluatācijas apstākĜiem var būt ar divu veidu pretkorozijas aizsardzību: cinkotas jeb arī nerūsējošā tērauda. Specifiskās vidēs tās ir pārklājamas arī ar dažādiem specifiskiem aizsargkrāsojumiem. Koksnes pozitīva īpašība ir , ka tā ir mazjūtīga pret agresīvām vidēm un augstu temperatūru gadījumā tā nezaudē savu īpatnējo nestspēju. Lai palielinātu koka konstrukciju bioloăisko aizsardzību un pretuguns aizsardzību tiek izmantoti mūsdienās plaši pielietotie antiseptiėi un antipirēni. Šīs vielas, atsevišėi katrs jeb kopā, ir uzklājami ar dažādu metožu palīdzību: ar otas vai pulverizatora palīdzību, ar iemērkšanas metodi vannās, kā arī ar augstspiediena impregnēšanas metodi autoklāvos. Īpaši augstu pretuguns prasību gadījumos ir pielietojamas dažādas speciālās krāsas , kā arī speciāli termoizolācijas materiāli, kas izolē koka konstrukciju no iespējamās liesmu izcelsmes vietas. Elektrokomunikācijas koka konstrukcijās iestrādājamas speciālās tam paredzētās caurulēs. Nākošajā izdevumā –„ Nagluplašu nesošās būvkonstrukcijas - to galvenie veidi ”.