1

1

2

2

Liepāja Symphony Orchestra Kurland Sounds

01 Vilnis Šmīdbergs - Merry-Go-Round .....................................................................

Ēriks Ešenvalds - 4th Liepāja concerto “Visions of Arctic: Night”Soloist: Ints Dālderis, clarinet

02 Part I .........................................................................................................................................

03 Part II ........................................................................................................................................

04 Part III .......................................................................................................................................

05 Pēteris Vasks - Symphony No. 2 .................................................................................

11’51

6’00

7’46

10’15

38’13

TT 74’09

3

3

ENG

With KURLAND SOUNDS we begin our efforts promoting the rich and unique Latvian music of our region around the world. This project is the Liepāja Symphony Orchestra’s first to enter global distribution.

Kurland (also spelled Courland) is an historic land on the Baltic shore – part of the Terra Mariana ruled by German aristocracy and once a part of the Russian Empire. In the cultural history of Latvia, its western part became a melting pot where German and Russian influences were fused with the unique Latvian mentality and folk traditions. It was in Kurland where the first Baltic symphony orchestra was founded; and it was Kurland that reared the greatest Latvian symphonists – Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds, and Vilnis Šmīdbergs.

The works selected for KURLAND SOUNDS reveal the soul of Latvian music and are related with one another. Vilnis Šmīdbergs, in his magnificent symphonic Merry-Go-Round, concerns himself with the ‘wheel of life’, endlessly fatal, and while tragicomic also offering a soothing flow of time. The composer is dealing with the eternal confrontation between the individual and society, a human being and their destiny; the age-old clash of opposites viewed at once ironically and compassionately.

Ēriks Ešenvalds, in his Clarinet Concerto commissioned by the orchestra, portrays human longing for the Way, the Truth and the Life, in the cold and clear light of the aurora borealis. Pēteris Vasks fuses both themes in his Symphony No. 2 and generalizes them powerfully; yet his narrative remains deeply personal.

Each of the three symphonic works in its own way unveils the ‘symphonic soul’ of Latvian music and our nation’s intuitive apprehension of the world, in which a heartbeat is just as significant as the birth of a galaxy.

Uldis LipskisDirector of the Liepāja Symphony Orchestra

4

4

5

5

Liepāja is situated on the shores of the Baltic Sea in West-

ern Latvia, the Kurzeme Region (Courland/Kurland). It

was in 1881 that the very first philharmonic orchestra in

the Baltic States was founded in Liepāja. Today, it is called

the Liepāja Symphony Orchestra, and it represents a sig-

nificant cultural epicentre both in Kurzeme and through-

out Latvia, especially as the orchestra is an active sup-

porter and promoter of Latvian music and composers.

The Courland region is also home to many composers:

Vilnis Šmīdbergs came to Rīga from Ventspils, Ēriks Ešen-

valds started life in Liepāja, and Pēteris Vasks arrived in

Rīga from the small town of Aizpute. You have to be born

in Liepāja to be considered a local, but if you move there,

you won’t want to leave – Šmīdbergs’ merry-go-round,

Ešenvalds’ arctic lights, and Vasks’ soaring birds.

Vilnis Šmīdbergs

On 14 June, 2014, Vilnis Šmīdbergs celebrated his 70th

birthday. He is tough, energetic and hard-working: com-

posing, arranging, teaching music theory. His music is

like the marine breeze: harsh and sometimes stinging,

sometimes caressing, rubbing salt into wounds; yet the

salt is refreshing and makes us open our eyes.

As a composer, Vilnis Šmīdbergs has lived three lives. The

first life, dating back to the end of the 1960s, was relat-

ed to Katedrāle (The Cathedral), the first art rock group

in Latvia; Vilnis was one of its leaders. No recording has

survived from the period, but the legend of the group

lives on.

Nevertheless, Šmīdbergs was attracted to classical mu-

sic, and in the early 1970s received his composition di-

ploma from the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music.

He wrote a series of concise and powerful chamber and

symphonic works, occasionally using a solo vocalist or a

choir. This was his second creative life, until the end of

the 1980s.

Then there was a void. Amid the euphoria of regained

independence Latvia began to see the effects of the

brutality of capitalism. Šmīdbergs worked as a stoker, ap-

plied to be a music school teacher, and joined the State

Police Woodwind and Brass Orchestra. His third life, as a

fully-fledged composer, began at the end of 1990s – and

with it came the emotionally powerful Litany, Festum

Purgativum, for violin and organ.

In 2006, Šmīdbergs wrote Crying Dance for an

unusual ensemble, Altera veritas, comprising

two kokle (Latvian plucked string instrument),

6

6

a flute and accordion. Šmīdbergs recalled that this music came to him in a dream. He said: “This is the summary of my work – everything I have learned and understood.”

Pēteris Vasks, a close friend of the composer, suggested arranging Crying Dance for symphony orchestra. Vilnis Šmīdbergs entitled the piece Merry-Go-Round, seeing it as a completely new work. He wrote in the synopsis:

“A merry-go-round means rotation around the axis. The whirling dance. A dance with its own pain and suf-fering. Hundreds and thousands of years are passing by, but humans are still the same. They have learned almost nothing from their mistakes. The same greed, the same wars, the same suffering. The Earth and na-ture are brutally ravaged. The Earth takes revenge. It is the innocent who suffer most often. Nature is indiffer-ent to us! In the opus … pain intertwines with dance in various contexts. The theme of Eternity occurs in the central movement; a subdued piano grows into a powerful climax, a hymn to the Great Creator and a testimony to the fact that no human is almighty. More often than not, humans cannot solve their prob-lems by themselves.”

Ēriks Ešenvalds

Ēriks Ešenvalds was born at Priekule and studied music

there, as well as studying mathematics and physics in

Liepāja. At first he wanted to become a mathematician,

but he chose music instead. Later, Ešenvalds studied the-

ology, but then returned to music once again and ob-

tained his Master’s degree. His output includes chamber

music, choral songs, orchestral and operatic music. Ešen-

valds has become among the most popular choral music

composers working today, especially in English-speaking

countries. From 2011 to 2013 he was composer-in-resi-

dence at Trinity College, Cambridge, where he occasion-

ally visited the University observatory to see the stars.

Ešenvalds has drawn on this experience in a number

of works: The Star Song, a choral work about sun dogs;

St Luis, for vocal ensemble and electronics, inspired by

the sunset; another composition devoted to the sunrise,

and a ‘moonscape’ for alto and orchestra. When asked to

contribute to the Liepāja Concerto series initiated by the

Liepāja Symphony Orchestra, he drew inspiration from

the Northern Lights or aurora borealis.

In the autumn of 2012, just before the work’s pre-

miere in the Liepāja Latvian Society House,

7

7

Ešenvalds told the audience:

“The colours of Liepāja, the linden road, the sand and winds – everything is still in my heart. There is a part of Courland and a part of the Arctic in my Liepāja Con-certo. I was behind the Arctic Circle and I will go back there. I watched the night sky for five nights, and I saw the Northern Lights in four of them. The Arctic in win-ter. Almost no sun… The Arctic colours are fascinat-ing. I rented a car and went into the night all alone. The North of Norway. I pull up in the middle of the forest, it is very cold, the bark of trees crackles bitten by frost. The Northern Lights in the sky. A fantastic feeling!”

His is one of the concerti commissioned and per-formed as a part of the monumental cycle, “Twelve Liepāja Concerti”, initiated by the Liepāja Symphony Orchestra to showcase the region’s many local compos-ers. The full series will be released on Odradek Records.

Pēteris Vasks

Pēteris Vasks also comes from Courland. He was born at Aizpute, into the family of a pastor. Aizpute, a small town not far from Liepāja, features the ruins of a Livonian order castle, a high riverbank and a white church on the other side of the river. Vasks studied music in Rīga and Vilnius, and his instrument is the double bass. He worked at the opera orchestra, then studied composition in Rīga and obtained his diploma at the age of 32.

Until the second independence of Latvia of the late 1980s, Pēteris Vasks wrote quite modernistic music, be-fore changing to a more accessible style. He is particular-ly at home with string instruments, using his knowledge of the double bass to draw from them almost endless musical lines. Wind instruments are an essential part of his sound, too, often resembling bird calls. Vasks loves birds almost as much as Messiaen did, but does not transcribe birdsong, instead making allusions to nature, which he feels we will learn to value if only we have the eyes to see and the ears to hear. Seeing eyes, and hear-ing ears, are what Pēteris Vasks’ music praises; his spirit is one of intensity, and he invites others to share this pas-sion. Ultimately, Vasks believes in the victory of love over darkness, and most of his works reflect that; the Second Symphony is no exception: “In music, it is still possible to conjure up the ideal world and beauty we fail to see in everyday routine.”

8

8

Pēteris Vasks’ Symphony No. 2 was written in 1998-1999, jointly commissioned by the BBC and the Bournemouth Symphony Orchestra. It was premiered on 30 July, 1999, at the BBC Proms in London’s Royal Albert Hall. The sym-phony was performed by the Bournemouth Symphony Orchestra under the baton of Yakov Kreizberg. The Sym-phony No. 2 is structurally large-scale, its movements welded together. There are allusions to Vasks’ musical ‘soulmates’, Giya Kancheli and Arvo Pärt. The nature of Latvia is omnipresent, with birds calling, trees budding, sunlight dancing in the leaves and, towards the end of the symphony, snatches of Latvian folksong.

Orests SilabriedisTranslation: Ieva Kolmane

Clarinettist Ints Dālderis is one of Latvia’s most prominent soloists and chamber musicians. He received the annual Al-daris Prize as a musician of the Latvian National Opera (2000), and the Latvian Grand Music Award in 2002. He has been Lat-via’s Minister of Culture, Cultural Advisor to the Prime Minis-ter, and Director of the Latvian National Symphony Orchestra. Dālderis was previously a board member of Great Amber, Ltd., overseeing the construction of the new Liepāja concert hall. He is an MP (for Saeima) and Advisor to the current Prime Minister on culture, humanitarian issues and EU funding. From 1996 to 2005, Dālderis was concert master of the Liepā-ja Symphony Orchestra’s clarinet section; since 1999 he has been leading the clarinets of the Nordic Symphony Orchestra.

Liepāja Symphony Orchestra received the Latvian Grand Music Award in 2006 and has been nominated for the Award repeatedly. It has won the Latvian Music Records ‘Gold-en Microphone’ Award six times. Since 2010, the orchestra has held the denomination of the Latvian State Orchestra.

The high professional level of the orchestra is confirmed by its participation in the opening ceremonies of significant cultural centres, such as the Rēzekne Acoustic Concert Hall, Gors; the reconstructed Rīga Culture Palace, Ziemeļblāzma (‘Northern Lights’), and the pride of Latvia: the Latvian National Library or ‘Castle of Light’. The Liepāja Symphony is regularly invited to

Text by Orests Silabriedis / Odradek Records, LLC is licensed under a Creative Commons Attribution-NoDerivatives 4.0 International License. Permissions beyond the scope of this license may be available at www.odradek-records.com.

9

9

perform around the world – in Austria, Spain, Sweden, Poland, Malaysia, Oman, Lithuania, Greece, Estonia, China, and India.

The Liepāja Symphony Orchestra pays special attention to Latvian composers and to the promotion of their creative activity; the orchestra has commissioned and premièred numerous original symphonic scores. The Liepāja Symphony is also active in music recording, and collaborates with well-known music publishing houses and record labels, including Odradek, Toccata, Wergo, and others.

Atvars Lakstīgala has been Chief Conductor of the Liepāja Symphony Orchestra since 2010; and from 2009 he has also been a Guest Conductor at the Latvian National Opera. From 1997 to 2010, Atvars Lakstīgala was a professional French horn player, a winner at international festivals; he received the Latvian Grand Music Award in 2010 as the best debutant. With the Latvian National Opera, he has been involved with performances of La traviata, Un ballo in maschera, Tosca, Mikhail and Mikhail Play Chess, The Love for Three Oranges, Eugene Onegin, and the ballets, The Lady of the Camellia and Il trittico.

Both critics and the public have praised his conducting of the Lithuanian National Symphony Orchestra, the Bari Symphony Orchestra, the Rome Symphony Orchestra, the Milli Reasürans, Istanbul and Philharmonie Südwestfalen. Born in Rīga, Atvars Lakstīgala studied conducting with Professor Lutz Köhler at the Berlin University of Arts. Previously, Lakstīgala studied French horn and conducting at the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music.

10

10

DEU

KURLAND SOUNDS ist der Beginn unserer Bemühungen den reichen und einzigartigen Schatz lettischer Musik aus unserer Region weltweit bekannt zu machen. Dies ist das erste Projekt des Liepāja Symphonieorchesters, das weltweit vertrieben wird.

Kurland ist eine geschichtsträchtige Region an den Ufern der Baltischen See - einst war es Teil von Terra Mariana und wurde von deutschen Aristokraten regiert, andere Male war es Teil des russischen Imperiums. In der Kulturgeschichte Lettlands wurde der Westen zu einem Schmelztiegel in dem deutsche und russische Einflüsse mit dem einzigartigen lettischen Geist und seinen Traditionen verbunden wurden. Das erste Symphonieorchester des Baltikums wurde in Kurland gegründet, und es war Kurland, das die größten lettischen Symphoniker hervorbrachte - Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds und Vilnis Šmīdbergs.

Die hier ausgewählten Werke entblößen die Seele der lettischen Musik und sind miteinander verwandt. Vilnis Šmīdbergs beschäftigt sich in seinem wunderbaren symphonischen «Karussell» mit dem „Kreislauf des Lebens“, unendlich verhängnisvoll, tragikomisch, aber auch ein beruhigender Ablauf von Zeit. Der Komponist setzt sich mit der ewigen Konfrontation zwischen dem Individuum und der Gesellschaft, dem Menschen und seinem Schicksal, auseinander; dieser jahrhundertealte Widerspruch wird zugleich ironisch, als auch mitfühlend, betrachtet.

Ēriks Ešenvalds stellt in seinem, vom Orchester beauftragten, Klarinettenkonzert die Menschen als Suchende nach dem Weg, der Wahrheit und dem Leben, im kalten und klaren Licht der aurora borealis dar. Pēteris Vasks vereint beide Themen in seiner Symphonie Nr. 2 und verallgemeinert sie auf monumentale Weise; die Geschichte dahinter bleibt dennoch höchst persönlich.

Jedes dieser drei symphonischen Werke enthüllt auf seine Art und Weise die „symphonische Seele“ der lettischen Musik, sowie die unserer Nation eigene intuitive Wahrnehmung der Welt, in der ein Herzschlag genauso wichtig ist wie die Geburt einer Galaxie.

Uldis LipskisDirektor des Liepāja Symphonieorchesters

11

11

12

12

Liepāja liegt in Kurzeme (Kurland), an den Ufern des Balti-schen Meers im Westen von Lettland. 1881 wurde das erste philharmonische Orchester des Baltikums in Liepāja gegrün-det. Heutzutage trägt es den Namen Liepāja Symphonie Orchester und ist ein wichtiges kulturelles Zentrum, sowohl für Kurzeme, als auch ganz Lettland, das aktiv die lettische Musik und lettische Komponisten unterstützt und fördert. Die Region Kurland ist die Heimat vieler Komponisten: Vilnis Šmīdbergs stammt aus Liepāja, welches sich in der Region Kurzeme (Kurland) im Westen Lettlands an den Küsten des Baltischen Meeres befindet. Als einstige Rockmusik-Haupt-stadt Lettlands gilt Liepāja nun als eine Art unabhängige Republik. Erst im Herbst 2014 wurde ein neues Gebäude im Stadtzentrum errichtet: “The Great Amber”, eine akustische Konzerthalle mit einer blaß-orangenen Konstruktion, um-ringt von Liepājas roten Ziegeln und Holz, nicht unweit der Glockentürme der heiligen Dreifaltigkeitskathedrale und der singenden Straßenbahnschienen.

Die Kurland Region ist ebenso die Heimat einiger Kompo-nisten: Vilnis Šmīdberg kam von Ventspiels nach Riga, Ēriks Ešenvalds begann sein Leben in Liepāja, und Pēteris Vasks kam aus der kleinen Stadt Aizpute nach Riga. Man muss in Liepāja geboren sein um als Einheimischer zu gelten, doch sollte man hierher ziehen, so möchte man es nicht mehr missen – ob Šmīdbergs Karussell, Ešenvalds arktische Lichter oder die sich aufschwingenden Vögel von Vask.

Vilnis Šmīdbergs

Am 14. Juni 2014 feierte Vilnis Šmīdbergs seinen 70. Geburts-tag. Er ist zäh, energiegeladen und arbeitet hart: komponie-ren, arrangieren, und Musiktheorie lehren. Seine Musik ist wie eine Meeresbrise: rau und manchmal beißend, manchmal streichelnd, Salz in die Wunden streuend; nichtsdestotrotz ist es das Salz, das erfrischt und uns unsere Augen öffnen lässt.

Als Komponist hat Vilnis Šmīdbergs drei Leben geführt. Sein erster Lebensabschnitt, welcher in das Ende der 1960er Jah-re zurückreicht, war eng mit Katedrāle - der ersten Artrock-gruppe Lettlands – verbunden. Vilnis war einer der Köpfe der Gruppe. Es sind zwar keine Aufnahmen aus jener Zeit erhal-ten geblieben, aber die Legende der Gruppe lebt fort.

Ungeachtet dessen war Šmīdbergs der klassischen Musik verfallen und erhielt in den frühen 1970er Jahren sein Kom-positionsdiplom von der Jāzeps Vītols Musikakademie in Lettland. Er schrieb eine Serie von prägnanten und gewal-tigen Kammer- und Symphoniewerken. gelegentlich unter dem Einsatz von Gesangssolisten, oder Chören. Diese zweite kreative Lebensphase dauerte bis ans Ende der 1980er Jahre an.

Dann kam es zu einer Phase des Stillstands. Inmit-ten der Euphorie der wiedergewonnenen Unabhän-gigkeit begann Lettland die Effekte der Brutalität des Kapitalismus zu erkennen. Šmīdbergs arbeitete als

13

13

ein Heizer, bewarb sich als Musikschullehrer und schloss sich dem Holz- und Blechblasorchester der staatlichen Polizei an.

Seine letzte Lebensphase als vollwertiger Komponist begann Ende der 1990er Jahre - und mit dieser kam auch die emotio-nal kraftvolle Litanei Festum Purgativum für Violine und Orgel hervor.

Im Jahre 2006 schrieb Šmīdbergs Crying Dance für das un-übliche Ensemble Altera veritas bestehend aus zwei Koklas (ein lettisches Zupfinstrument), einer Flöte und einem Ak-kordeon. Šmīdbergs wies darauf hin, dass ihm seine Musik in seinen Träumen erschienen ist. Er sagte: “Das ist das Resümee meines Werks - alles was ich lernte und je verstanden habe.”

Pēteris Vasks, ein enger Vertrauter des Komponisten, schlug vor Crying Dance für ein Symphonieorchester zu arrangieren. Vilnis Šmīdbergs wählte für das Stück den Titel Merry-Go-Round, weil er es als ein vollkommen neues Werk betrachtet.

In seiner Zusammenfassung schreibt er:

“Ein Karussell bedeutet sich um die eigene Achse zu dre-hen. Ein wirbelnder Tanz. Ein Tanz mit seinem eigenem Schmerz und Leid. Hunderte und Tausende von Jahren sind vergangen, aber Menschen bleiben immerzu diessel-ben. Sie haben fast nichts aus ihren Fehler gelernt. Die sel-be Gier, die selben Kriege, dasselbe Leid. Die Erde und ihre Natur sind brutal geplündert worden. Die Erde rächt sich. Es sind die Unschuldigen, die am meisten darunter leiden.

Die Natur ist uns gleichgültig! In dem Werk…. verflechtet

sich der Schmerz mit dem Tanz in den unterschiedlichs-

ten Zusammenhängen. Das Thema der Unendlichkeit

entsteht im zentralen Satz; ein gedämpftes piano stei-

gert sich zu einem kraftvollen Höhepunkt, eine Hymne an

den Schöpfer und ein Zeugnis, dass der Mensch nicht all-

mächtig ist. In den meisten Fällen, können die Menschen

ihre Probleme selbst nicht lösen.”

Ēriks Ešenvalds

Ēriks Ešenvalds wurde in Priekule geboren und studier-

te neben Musik in Priekule auch Mathematik und Physik in

Liepāja. Zunächst wollte er Mathematiker werden, entschied

sich aber letzendlich doch für die Musik. Zu einem späte-

ren Zeitpunkt studierte Ešenvalds auch Theologie, kehr-

te aber erneut zur Musik zurück und erhielt hierin seinen

Master. Seine Werke umfassen Kammermusik, Chorwerke,

wie auch orchestrale und opernhafte Musik. Ešenvalds ge-

hört zu den populärsten, heute noch tätigen Komponis-

ten für Chormusik, speziell in englischsprachigen Ländern.

Zwischen 2011 und 2013 war er Komponist mit Sitz am

Trinitiy College in Cambridge, wo er um die Sterne zu be-

trachten zuweilen die Universitätsstern warte besuchte.

14

14

Ešenvalds ließ diese Erfahrung in eine Reihe von Werken einfließen: The Star Song, ein Chorwerk über die Nebenson-nen; St. Luis, gedacht für ein Vokalensemble mit Elektronik, inspiriert durch den Sonnenuntergang, eine andere dem Sonnenaufgang gewidmete Komposition, und eine “Mond-landschaft” für Alt solo und Orchester. Die Inspiration für sei-ne Mitwirkung an der Liepāja Konzertserie, initiiert durch das Liepāja Symphonie Orchester, schöpfte er aus den Polarlich-tern, auch bekannt als aurora borealis.

Im Herbst 2012 - kurz vor der Uraufführung im Liepāja Haus der lettischen Gesellschaft - erläuterte Ešenvalds dem Publi-kum:

“Die Farbenpracht von Liepāja, die Lindenalleen, der Sand und der Wind - all dies ist nach wie vor in meinem Her-zen. In meinem Liepāja Konzert repräsentiert ein Teil das Kurland, und ein Teil die Arktis. Ich war hinter dem nörd-lichen Polarkreis und ich werde dorthin zurückkehren. Ich beobachtete den Sternenhimmel volle fünf Tage lang und an vier Tagen sah ich die Polarlichter. Die Arktis im Winter. Nahezu ohne Sonnenlicht…die arktischen Farben sind faszinierend. Ich mietete ein Auto und fuhr alleine in die Nacht hinaus. In den Norden Norwegens. Ich hielt mitten im Wald an, es war sehr kalt und die vereiste Baumrinde knisterte. Die Polarlichter am Himmelszelt. Ein phantasti-sches Gefühl!“

Pēteris Vasks

Pēteris Vasks kommt ebenso aus dem Kurland. Er wurde in

Aizpute in die Familie eines Pastors hineingeboren. Aizpu-

te ist eine kleine Stadt, nicht weit von Liepāja entfernt und

zeichnet sich durch die Ruinen einer Livländischen Ordens-

burg, ein hohes Flussufer und eine weiße Kirche auf der

gegenüberliegenden Seite des Flusses, aus. Vasks studierte

Kontrabass in Riga und Vilnius. Er war beim Orchester der

Oper engagiert und studierte anschließend Komposition in

Riga, wo er schlussendlich sein Diplom im Alter von 32 Jah-

ren erhielt.

Erst mit der zweiten Unabhängigkeit Lettlands, in den spä-

ten 1980er Jahren, wechselte Pēteris Vasks von einer bislang

recht modernistischen Musik zu einem leichter zugängli-

chen Stil. Da ihm insbesondere die Streichinstrumente ver-

traut sind, nutzte er seine Kenntnisse über den Kontrabass

um von ihm ausgehend unendliche musikalische Linien zu

ziehen. Ein essentieller Bestandteil des Klanges sind eben-

so die Blasinstrumente, welche oft Vogelstimmen ähneln.

Vasks liebt Vögel, beinahe so sehr wie es Messiaen tat, tran-

skribiert jedoch nicht Vogelgesang, sondern deutet die Na-

tur bloß an. Seiner Meinung nach lehrt uns das zu erkennen

wenn die Augen zu sehen, und die Ohren zu hören haben.

15

15

Sehende Augen und hörende Ohren sind das, was Pēteris Vasks Musik preist; sein Geist ist von einzigartiger Intensität und er lädt andere ein seine Leidenschaft zu teilen. Letzlich glaubt Vasks an den Sieg der Liebe über die Finsternis und die meisten seiner Werke reflektieren das auch. Die zweite Symphonie ist durchaus keine Ausnahme: “In der Musik ist es immer noch möglich eine heile Welt und Schönheit he-raufzubeschwören, die wir im Alltag nicht mehr wahrneh-men.“

Pēteris Vasks’ Symphonie Nr. 2 wurde zwischen 1998-1999 geschrieben und gemeinschaftlich von BBC und dem Bour-nemouth Symphony Orchestra in Auftrag gegeben. Die Ur-aufführung war am 30. Juli 1999 bei den BBC Proms in der Royal Albert Hall in London, gespielt vom Bournemouth Symphony Orchestra unter der Leitung von Yakov Kreizberg. Die Symphonie Nr. 2 ist mit ihren verschweißten Sätzen struk-turell groß angelegt. Es finden sich Andeutungen auf Vasks musikalisch “verwandte Seelen”, Giya Kancheli und Arvo Pärt. Die Natur Lettlands ist mit ihren rufenden Vögeln, austrei-benden Bäumen und in Blattwerk tanzendem Sonnenlicht omnipräsent, und – gegen Ende der Symphonie - erklingen Bruchstücke eines lettischen Volkslieds.

Orests SilabriedisÜbersetzung: Bianca Boos

Klarinettist Ints Dālderis ist einer der berühmtesten Solisten

und Kammermusiker Lettlands. Er erhielt den alljährlichen

Aldaris Preis als Musiker der lettischen Staatsoper (2000) und

den Latvian Grand Music Award im Jahre 2002. Er war letti-

scher Kulturminister, ebenso wie kultureller Berater der Pre-

mierministerin und Direktor des lettischen Nationalen Sym-

phonie Orchesters. Dālderis war zuvor ein Vorstandsmitglied

der “Great Amber”, GmbH, und beaufsichtigte die Errichtung

der neuen Liepāja Konzerthalle. Er ist ein Unterhausabgeord-

neter (für das lettische Parlament Saeima) und Berater der

gegenwärtigen Premierministerin in Bereichen der Kultur,

humanitärer Angelegenheiten und der EU-Finanzierung. Von

1996 bis 2005 war Dālderis Konzertmeister der Klarinetten

des Liepāja Symphonie Orchesters und seit dem Jahr 1999

ist er Stimmführer der Klarinetten des Nordic Symphony Or-

chestra.

Das Liepāja Symphony Orchestra ist das älteste noch ak-

tive Orchester der Baltischen Staaten und das einzige profes-

sionelle lettische Orchester außerhalb der Hauptstadt Riga.

Zwischen 1992 und 2009 erlebte das Orchester eine Zeit der

Blüte. Zu dieser Zeit war Imants Resnis künstlerischer Leiter

und Chefdirigent des Orchesters. Dieses Werk von Orests Silabriedis (Übers. Bianca Boos)/Odradek Records, LLC ist lizensiert unter einer Creative Commons-Namensnennung-Keine Bearbeitungen-4.0 Internationalen Lizenz. Über diese Lizenz hinausgehende Erlaubnisse können Sie unter www.odradek-records.com erfragen.

16

16

Er erweiterte das Repertoire wesentlich; das Orchester be-gann regelmäßig auf Tournee zu gehen und Aufnahmen wichtiger Kompositionen wurden gemacht. Eine maßgebli-che Tradition, welche im Jahre 1993 ihren Anfang nahm, ist das International Piano Stars Festival. Mehr als 170 Pianisten aus 30 Ländern haben bisher an diesem Festival teilgenom-men. Das Herzstück der Arbeit des Liepāja Symphonie Or-chesters bilden lettische Komponisten und die Förderung lettischer Musik. Vor kurzem beauftragten sie den monu-mentalen Konzertzyklus 12 Liepāja Concertos. Das Liepāja Symphonie Orchester erhielt 2006 den Latvian Grand Mu-sic Award. Weiters hat es den Latvian Music Record “Golden Microphon” Award sechsmal gewonnen. Seit 2010 ist es das Staatsorchester Lettlands. Die Professionalität des Orches-ter wurde durch seine Mitwirkung bei den Eröffnungsfeiern bedeutender Kulturzentren, wie der akustischen Konzert-halle Rēzekne, Gors, dem rekonstruierten Riga Kulturpalast, Ziemeļblāzma (Polarlichter) und dem Stolz Lettlands; der lettischen Nationalbibliothek, oder auch “Burg des Lichts” ge-nannt, unterstrichen.

Seit dem Jahr 2010 ist Atvars Lakstīgala der Chefdirigent des Liepāja Symphony Orchestra; desweiteren ist er seit 2009 Gastdirigent der lettischen Staatsoper. Von 1997 bis 2010 war Atvars Lakstīgala professioneller Musiker (Waldhorn) und Preisträger internationaler Festspiele. Er erhielt den Latvian Grand Music Award im Jahre 2010 als bester Debütant. Er wirkte oftmals bei Auftritten der lettischen Staatsoper mit, unter anderem bei La traviata, Un ballo in maschera, Tosca, Mikhail und Mikhail Play Chess, The Love for Three Oranges, Eu-gene Onegin, sowie bei den Balletten The Lady of the Camellia und Il trittico.

Sowohl Kritiker als auch Publikum haben die Leistung Atvars Lakstīgala als Dirigent mit dem Lithuanian National Symph-ony Orchestra, dem Bari Symphony Orchestra, dem Rome Symphony Orchestra, den Milli Reasüranzs, in Istanbul und der Philharmonie Südwestfalen gepriesen. Atvars Lakstīgala wurde in Riga geboren und studierte Dirigieren bei Profes-sor Lutz Köhler an der Universität der Künste Berlin. Davor studierte Lakstīgala Waldhorn und Dirigieren an der Jāzeps Vītols Musikakademie in Lettland.

17

17

LV

KURLAND SOUNDS misija ir latviešu unikālā mūzikas mākslas koda atklāšana pasaulei. Šis ir projekts, ar kuru Liepājas Simfoniskais orķestris startē globālajā ierakstu tirgū.

KURLAND – vēsturiska zeme Baltijas jūras krastā, Terra Mariana, kādreiz Krievijas impērijas daļa, ko pārvaldīja vācu aristokrātija, – ir Latvijas rietumu apgabals, kas kultūrvēsturiskā skatījumā kļuva par tīģeli, kurā krievu un vācu kultūras ietekmes sakusa ar neatkārtojamo latviešu tautas tradīciju un mentalitāti. Tieši Kurzemē dzimis pirmais simfoniskais orķestris Baltijas reģionā, tieši Kurzeme izauklējusi izcilākos latviešu simfoniskās mūzikas grandus – Pēteri Vasku, Ēriku Ešenvaldu, Vilni Šmīdbergu.

KURLAND SOUNDS izvēlētie skaņdarbi atklāj latviešu mūzikas dvēseli un ir iekšēji radniecīgi. Vilnis Šmīdbergs skaņdarbā “Karuselis” krāšņā simfoniskā valodā runā par “dzīves ratu”, tā bezgalīgi fatālo, traģikomisko un vienlaikus nomierinošo ri-tējumu. Komponists mūzikā risina indivīda un sabiedrības, cilvēka un likteņa mūžseno sadursmi, uz pretmetiem lūkojoties reizē ironiski un līdzjūtīgi. Ēriks Ešenv-alds klarnetes koncertā, kas radīts pēc Liepājas Simfoniskā orķestra pasūtījuma, polārblāzmas salti dzidrajā gaismā glezno cilvēka sirds ilgas pēc Ceļa, Patiesības un Dzīvības.Pēteris Vasks savā Otrajā simfonijā abas tēmas sintezē un paceļ līdz ārkārtīgi augstai vispārinājuma pakāpei, vienlaikus nezaudējot vēstījuma dziļi personisko raksturu. Visi trīs simfoniskie skaņdarbi katrs savā veidā palīdz sajust latviešu mūzikas “simfonisko dvēseli” un mūsu tautas intuitīvo pasaules apjau-smu, kurā sirdspukstam un galaktikas dzimšanai ir vienlīdz nozīmīga vieta.

Uldis LipskisLSO vadītājs

18

18

19

19

Liepāja atrodas Baltijas jūras krastā, Latvijas rietumu novadā Kurzemē. 1881. gadā Liepājā tika dibināts Baltijas valstīs pirmais filharmoniskais orķestris. Šodien to pazīstam kā Liepājas Simfonisko orķestri, kas veido nozīmīgu kultūras epicentru ne vien Kurzemes, bet arī visas Latvijas mērogā, aktīvi atbalstot latviešu mūzikas popularizēšanu un jaundarbu tapšanu.

Kurzeme ir arī daudzu komponistu mājvieta: no Ventspils uz Rīgu devās Vilnis Šmīdbergs, no Liepājas Rīgā nonāca Ēriks Ešenvalds, no mazās Aizputes uz Rīgu aizgāja Pēteris Vasks.

Kas nav dzimis liepājnieks, nekad nebūs savējais, lai cik gadu Liepājā nodzīvojis. Bet – kas aizbrauc uz Liepāju, tas netiek no turienes prom. Tur sprakšķ degošs kadiķa zars, un aiz aizvērtiem plakstiem riņķo Šmīdberga karuselis, blāv Ešenvalda kāvi un aizspurdz Vaska putnu ceļš.

Vilnis Šmīdbergs

2014. gada 14. jūnijā Vilnis Šmīdbergs nosvinēja 70. dzimšanas dienu. Viņš ir stiegrains, mundrs, strādīgs – komponē, aranžē, māca mūzikas teoriju. Viņš ir kā jūras vējš – tiešs un reizēm sāpīgs. Viņa mūzika ir skaudra – tikai retumis tā glāsta, vairāk ber sāli brūcēs, bet tā ir spirdzinoša sāls, no tās atveras acis.

Kā komponists Vilnis Šmīdbergs piedzīvojis trīs mūžus. Pirmais mūžs 60. gadu beigās saistīts ar Latvijas pirmo ārtroka grupu “Katedrāle”, kur Vilnis bija viens no līderiem. No “Katedrāles” laikiem nav saglabājies neviens ieskaņojums, un leģenda par

“Katedrāli” ir stipra. Vilnim tolaik ļoti patīk roks, taču viņš jūt,

ka arvien vairāk un vairāk viņu velk pie klasiskās mūzikas. 70.

gadu sākumā Vilnis absolvē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas

akadēmiju un iegūst komponista diplomu. Top lakoniski un

spēcīgi darbi kamermūzikas un simfoniskās mūzikas laukā,

palaikam piedaloties arī kādam dziedātājam vai korim. Šis

otrais mūžs ilgst līdz 80. gadu beigām.

Pēc tam ir pauze. Latvija piedzīvo neatkarības eiforijas

pārvēršanos par mežonīgā kapitālisma realitāti. Vilnis strādā

par kurinātāju, pēc tam sāk darbu mūzikas skolā un kļūst arī

par Valsts policijas pūtēju orķestra darbinieku. Trešais mūžs

atnāk 90. gadu beigās ar emocionāli spēcīgo “Šķīstīšanās

svētku litāniju” vijolei un ērģelēm.

2006. gadā viņš komponē “Raudu deju” īpatnam sastāvam –

grupai “Altera veritas“, kurā ir divas kokles, flauta un akordeons.

Vilnis nav eksaltēts mistiķis, taču šī mūzika pie viņa atnāk

sapnī. Pēc tam viņš saka: “Tas ir manas daiļrades rezumējums,

kurā apzināts viss, ko esmu iemācījies un sapratis.”

Komponista tuvs draugs Pēteris Vasks iesaka

pārlikt “Raudu deju” simfoniskam orķestrim. Vilnis

Šmīdbergs nosauc šo darbu par “Karuseli”, atzīst,

20

20

ka pārlikuma rezultātā faktiski tapis pilnīgi jauns opuss, un anotācijā raksta tā:

“Karuselis – tā ir griešanās ap savu asi. Riņķadeja. Deja ar savām sāpēm un ciešanām. Paiet gadu simti un tūkstoši, taču cilvēks maz mainījies. Ļoti maz mācījies no savām kļūdām. Tā pati alkatība, tie paši kari, tās pašas ciešanas. Zeme un daba tiek nežēlīgi postīta. Zeme atriebjas. Visbiežāk cieš nevainīgie. Daba nešķiro! Skaņdarbā ... sāpes caurvijas ar deju. Vidusdaļā skan Mūžības tēma, no klusināta piano tiek sasniegta milzīga kulminācija, himna Lielajam Radītājam kā apliecinājums tam, ka ne jau cilvēks ir visvarens. Viņš bieži vien pats netiek galā ar savām problēmām.”

Ēriks Ešenvalds

Ēriks Ešenvalds piedzima Priekulē. Ziemā. Mācījās mūziku (Priekulē), matemātiku un fiziku (Liepājā). Prātoja kļūt par matemātiķi, bet mūzika bija stiprāka. Ešenvalds tomēr nolēma studēt teoloģiju. Bet pēc tam atkal atgriezās pie mūzikas un kļuva par maģistra grāda īpašnieku. Rakstīja kamerdarbus, kordziesmas, orķestra darbus, operu. Guva klausītāju mīlestību vispirms Latvijā, pēc tam jau plašāk pasaulē. Patlaban Ēriks ir viens no populārākajiem kormūzikas autoriem, jo sevišķi angliski runājošās zemēs. No 2011. līdz 2013. gadam viņš bija

Kembridžas universitātes Trīsvienības koledžas rezidējošais komponists. Dzīvoja Kembridžā, komponēja un palaikam kāpa universitātes observatorijā zvaigznes skatīties.

Pieredzēto Ēriks ielicis skaņdarbos – viņš sacerējis “Zvaigznes dziesmu”, kordziesmu par viltus saulēm, jūsmojis par saulrietu Sentluisā (vokālam ansamblim un elektronikai), veltījis kompozīciju arī saullēktam, meditējis “Mēnesnīcas ainavā” (altam un orķestrim). Kad saņēma aicinājumu komponēt pienesumu Liepājas Simfoniskā orķestra ierosinātajam Liepājas koncertu ciklam, atcerējās savu dzimšanas datumu (26. janvāris) un pievērsās ziemeļblāzmai jeb aurora borealis.

Pirms sava Liepājas koncerta pirmatskaņojuma 2012. gada rudenī Liepājas Latviešu biedrības namā Ēriks klausītājiem stāstīja tā:

“Liepājas krāsas, liepu taka, smiltis, vēji – tas viss joprojām manī šalko. Manā Liepājas koncertā ir daļa Kurzemes un daļa Arktikas. Biju aiz polārā loka un atkal došos turp. Piecas naktis vēroju naksnīgās debesis, četrās no tām redzēju ziemeļblāzmu. Arktika ziemā. Maz saules. Arktikas krāsas mani ļoti fascinē. Es noīrēju mašīnu un viens pats dodos naktī. Norvēģijas ziemeļi. Apstājos meža vidū, ir ļoti auksts, salā sprakšķ kokiem miza. Virs galvas ziemeļblāzma. Fantastiska sajūta!”

21

21

Pēteris Vasks

Arī Pēteris Vasks ir kurzemnieks. Viņš piedzimst mācītāja ģimenē Aizputē, un Aizpute – tā ir maza pilsētiņa netālu no Liepājas, un Aizputē ir Livonijas ordeņa pilsdrupas, augsts upes krasts un balta baznīca tajā upes krastā. Pēteris Vasks mācās mūziku Rīgā un Viļņā, un viņa instruments ir kontrabass. Viņš spēlē operas orķestrī un prāto kļūt par komponistu. Un Pēteris Vasks Rīgā mācās kompozīciju, un 32 gadu vecumā iegūst komponista diplomu.

Līdz Latvijas neatkarības laikam jeb 80. gadu beigām Pēteris Vasks raksta visai modernistisku mūziku, pēc tam viņa mūzika iegūst plašāku cilvēku loku uzrunājošu elpu. Viens Vaska stihiju loks ir stīginstrumenti – kā daždien kontrabasists viņš labi pazīst tos, un māk izvilkt no tiem teju bezgalīgas skaņulīnijas. Otrs viņa stihiju loks ir pūšaminstrumenti – tie līdzīgi putnu balsīm, un putnus Vasks mīl gandrīz tikpat ļoti kā Mesiāns, tikai atšķirībā no Mesiāna Vasks nepieraksta un neatšifrē šīs balsis, un viņa mūzikā putni skan kā alūzijas, kā sveiciens tai vislielākajai brīvībai, pēc kuras mēs uz zemes visu mūžu tiecamies un ko mācāmies, ja vien esam asredzīgi un asdzirdīgi, un tieši asredzīgiem un asdzirdīgiem mūs tapt aicina Pētera Vaska mūzika, jo viņš nevar tā remdeni – arī citus aicina kvēlot. Visbeidzot, Vasks nezaudē ticību mīlestības uzvarai pār tumsu. Par to runā vairums viņa skaņdarbu, un Otrā simfonija nav izņēmums: “Mūzikā joprojām ir iespējams uzburt ideālo pasauli un to skaistumu, ko grūti saskatīt ikdienas dzīvē.”

Pētera Vaska Otrā simfonija komponēta 1998.–1999. gadā pēc BBC un Bornmutas Simfoniskā orķestra pasūtinājuma. Simfonijas pirmatskaņojums notiek BBC Proms koncertā 1999. gada 30. jūlijā, Londonas Karaliskajā Alberta zālē. Spēlē Bornmutas Simfoniskais orķestris, un pie diriģenta pults ir šī orķestra mākslinieciskais vadītājs Jakovs Kreicbergs. Otrā simfonija ir lielizmēra darbs, kura posmi savienoti bez pārtraukuma. Vienubrīd dzirdam sveicienu domubiedriem Gijam Kančeli un Arvo Pertam. Klātesoša ir Latvijas daba – Vasks kā tāds zemesdievs saknēm stingri turas Latvijas zemē. Palaikam dzirdamas putnu balsis – pāri Vaska saknēm plešas lapotne, un cauri šai lapotnei spēlējas gaismas zaķīši. Simfonijas izskaņā dzirdam ko līdzīgu latviešu tautasdziesmai.

Orests Silabriedis

Text by Orests Silabriedis / Odradek Records, LLC is licensed under a Creative Commons Attribution-NoDerivatives 4.0 International License. Permissions beyond the scope of this license may be available at www.odradek-records.com.

22

22

Ints Dālderis ir viens no Latvijas ievērojamākajiem solistiem un kamermūziķiem. Saņēmis “Aldara” gada balvu Latvijas Nacionālajā operā (2000) un Latvijas Lielo mūzikas balvu 2002. Bijis kultūras ministrs, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktors, SIA “Lielais dzintars” jeb topošās Liepājas koncertzāles valdes loceklis, patlaban 12. Saeimas deputāts un Ministru prezidentes padomnieks humanitārajos un ES fondu jautājumos. No 1996. līdz 2005. gadam Dālderis bija Liepājas Simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars. Kopš 1999. gada viņš ir Ziemeļu Simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars.

Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) 2006. gadā saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu un tai vairākkārt nominēts. Sešas reizes kļuvis par Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” ieguvēju. Kopš 2010. gada LSO ir valsts orķestra statusā. Apliecinājums orķestra spēles augstajai kvalitātei ir piedalīšanās valstiski nozīmīgos pasākumos – ievērojamu kultūras objektu atklāšanas ceremonijās: te nosauksim Rēzeknes akustisko koncertzāli “Gors”, atjaunoto Rīgas kultūras pili “Ziemeļblāzma” un pašreiz Latvijas lielāko lepnumu – “Gaismas pili” jeb Latvijas Nacionālo bibliotēku. LSO aicināts koncertēt daudzviet pasaulē – viesojies Austrijā, Spānijā, Zviedrijā, Polijā, Malaizijā, Omānā, Lietuvā, Grieķijā, Igaunijā, Ķīnā, Indijā un citur.

Īpašu uzmanību LSO pievērš Latvijas komponistiem un viņu jaunrades veicināšanai; orķestris pasūtinājis un pirmatskaņojis daudzus simfoniskus jaundarbus. Pēdējo sezonu laikā

publikas un speciālistu vērtējumam nodoti pirmie koncerti LSO ierosinātajā monumentālajā koncertciklā “12 Liepājas koncerti”. Tāpat orķestris rosīgi piedalās ierakstu veidošanā, sadarbojoties ar plaši pazīstamām ierakstu studijām, toskait Odradek, Toccata un Wergo.

Atvars Lakstīgala ir Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents kopš 2010. gada un Latvijas Nacionālās operas viesdiriģents kopš 2009. gada. No 1997. līdz 2010. gadam Atvars Lakstīgala darbojās kā profesionāls mežradznieks. Starptautisku konkursu laureāts. Lielās mūzikas balvas 2010 ieguvējs kategorijā “Par izcilu debiju”. Latvijas Nacionālajā operā Atvara Lakstīgalas repertuārā ir operas “Traviata”, “Masku balle”, “Makbets”, “Toska”, “Mihails un Mihails spēlē šahu”, “Mīla uz trim apelsīniem” un “Jevgeņijs Oņegins”, arī baleti “Kamēliju dāma” un “Trīs tikšanās”.

Kritika un publika augstu novērtējusi Atvara muzicēšanu pie tādu orķestru diriģenta pults kā Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris, Bari simfoniskais orķestris, Romas Simfoniskais orķestris, Stambulas Milli Reasürans un Philharmonie Südwestfalen. Atvars studējis maģistrantūrā Berlīnes Mākslu universitātē pie Luca Kēlera. Pirms tam mācījies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, ko absolvējis mežraga spēles, pūtēju orķestra diriģēšanas un simfoniskā orķestra diriģēšanas specialitātē.

23

23Atvars Lakstīgala, conductor

24

24

www.odradek-records.comwww.lso.lv

ODRCD319Photos: Tommaso Tuzj

Recorded at Liepaja Latvian Society HallEšenvalds: 15 - 18 Octber 2012

Vasks & Šmīdbergs: 29 January - 1 February 2013

Recording & Mixing Engineer: Normunds SlavaMastering Engineer:

Thomas Vingtrinier, Sequenza Studio, Paris.

d