*** The action plan is dated 19 June...

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA

Briselē, SEC(2009) 712/2

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

Pavaddokuments dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMSEIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU

KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par

Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam

RĪCĪBAS PLĀNS

{COM(2009) 248}{SEC(2009) 702}{SEC(2009) 703}

2013. gada februāra REDAKCIJA

RĪCĪBAS PLĀNS

par to, kā īstenojama

Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam

Integrēta sistēma, kas ļauj Eiropas Savienībai un dalībvalstīm noteikt vajadzības un, koordinējot

atbilstošās rīcībpolitikas, saskaņot tās ar pieejamiem resursiem, tādējādi ļaujot Baltijas jūras reģionam

nodrošināt ilgtspējīgu vidi un optimālu ekonomisko un sociālo attīstību.

2

Saturs

IEVADS...................................................................................................................... 8

STRATĒĢIJAS PĀRVALDĪBA............................................................................11ESSBJR galveno ieinteresēto personu loma un pienākumi...................................................................11

Rīcības plāna atjaunināšana...................................................................................................................16

Paraugprojekti – funkcijas un klasificēšanas process............................................................................17

FINANSĒJUMA JAUTĀJUMI............................................................................20

INFORMĒŠANA PAR ESSBJR – PARUNĀSIM PAR REZULTĀTIEM...............................23

STRATĒĢIJAS MĒRĶI UN APAKŠMĒRĶI.............................................................24Glābt jūru...............................................................................................................................................24

Apakšmērķis: “skaidrs ūdens jūrā”...................................................................................................................26

Apakšmērķis: “bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule”.......................................................................27

Apakšmērķis: “tīra un droša kuģošana”............................................................................................................28

Apakšmērķis: “labāka sadarbība”......................................................................................................................29

Nodrošināt reģiona pieejamību..............................................................................................................34

Apakšmērķis: labi transporta apstākļi...............................................................................................................35

Apakšmērķis: uzticami enerģijas tirgi...............................................................................................................36

Apakšmērķis: saiknes izveidošana starp iedzīvotājiem reģionā........................................................................37

Apakšmērķis: labāka sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā.................................................................37

Palielināt labklājību...............................................................................................................................39

Apakšmērķis: ESSBJR kā līdere vienotā tirgus nostiprināšanā un īstenošanā..................................................40

Apakšmērķis: ESSBJR kā stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas veicinātāja..................................................41

Apakšmērķis: uzlabota Baltijas jūras reģiona konkurētspēja pasaulē...............................................................43

Apakšmērķis: pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība..............................................45

PRIORITĀRĀS JOMAS.................................................................................51PJ “Lauksaimniecība” – lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ilgtspējas nostiprināšana........................................................................................................................................51

PJ “Bio” – saglabāt dabiskās zonas un bioloģisko daudzveidību, tostarp zvejniecības........................60

PJ “Noziedzība” – pārrobežu noziedzības apkarošana..........................................................................65

PJ “Kultūra” – kopīgas kultūras un tās identitātes veidošana un popularizēšana.................................71

PJ “Izglītība” – novatoriskas izglītības un jaunatnes veidošana...........................................................77

PJ “Enerģētika” — uzlabot enerģijas tirgu pieejamību, efektivitāti un drošību....................................83

PJ “Apdraudējumi” — bīstamo vielu izmantošanas un ietekmes mazināšana......................................90

PJ “Veselība” — cilvēka veselības, tostarp tās sociālo aspektu, uzlabošana un veicināšana...............95

PJ “Inovācija” — visa reģiona potenciāla izmantošana pētniecības un inovācijas jomā....................100

PJ “Iekšējais tirgus” — šķēršļu likvidēšana iekšējam tirgum.............................................................105

3

PJ “Barības vielas” — līdz pieņemamam līmenim samazināt barības vielu ieplūdi jūrā...................111

PJ “Drošums” — kļūt par vadošo reģionu kuģošanas drošības un drošuma jomā..............................117

PJ “Drošība” — aizsardzība pret ārkārtas situācijām un negadījumiem uz sauszemes......................125

PJ “Kuģošana” — kļūt par tīras kuģošanas paraugreģionu.................................................................130

PJ “MVU” — veicināt uzņēmējdarbību un nostiprināt MVU izaugsmi.............................................137

PJ “Tūrisms” — makroreģiona vienotības nostiprināšana ar tūrisma starpniecību............................142

PJ “Transports” — uzlabot iekšējos un ārējos transporta savienojumus............................................147

HORIZONTĀLĀS DARBĪBAS....................................................................153HD “Iesaiste” — daudzlīmeņu pārvaldības nostiprināšana, arī iesaistot pilsonisko sabiedrību, uzņēmējus un akadēmiskās aprindas...................................................................................................153

HD “Kaimiņvalstis” — palielināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, lai risinātu kopīgas problēmas Baltijas jūras reģionā........................................................................................................................................158

HD “Popularizēšana” — kopīgu popularizēšanas un reģionālās identitātes nostiprināšanas darbību veicināšana..........................................................................................................................................167

HD “Teritoriālā plānošana” — jūras un zemes teritoriālās plānošanas izmantošanas sekmēšana visās dalībvalstīs apkārt Baltijas jūrai un izstrādāt kopīgu pieeju pārrobežu sadarbībai.............................171

HD “Ilgtspējīga attīstība un bioekonomika”.......................................................................................175

I PIELIKUMS. PABEIGTIE PARAUGPROJEKTI..................................................187

II pielikums. tabula — kā prioritārās jomas un horizontālās darbības ir saistītas ar katru mērķi...........................................................................................................193

4

SAĪSINĀJUMI7PP ES Septītā pētniecības pamatprogramma

AER Atjaunojamie energoresursi

AĢR Augu ģenētiskie resursi

AIS Automātiskās identifikācijas sistēma

ALG Augsta līmeņa grupa

ĀTI Ārvalstu tiešie ieguldījumi

B7 Baltijas jūras salas

BaltMet Baltijas metropoļu tīkls

BASREC Baltijas jūras reģiona sadarbības programma enerģētikā

BEMIP Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns

BJDA Baltijas jūras reģiona dienvidaustrumu daļa

BJDF Baltijas jūras darba forums

BJR Baltijas jūras reģions

BJRKP Baltijas jūras reģionālā konsultatīvā padome

BJRP HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns

BJRRS Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbība

BJTF Baltijas jūras tūrisma forums

BJVAS Baltijas jūras valstu apakšreģionālā sadarbība

BJVP Baltijas jūras valstu padome

BJVP TF-THB Darba grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību

BOCTA Baltijas operatīvais noziedzības novērtējums

BPS Baltijas pilsētu savienība

BSTF OPC Baltijas jūras darba grupa organizētās noziedzības apkarošanai Baltijas jūras reģionā

BTO 2030 Baltijas transporta perspektīva 2030. gadam

CISE Vienota vide informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā

CLLD Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

COSME Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma

DLP Daudzlīmeņu pārvaldība

EEZ Ekskluzīvā ekonomikas zona

EGCC Ekspertu grupa sadarbībai bērnu tiesību aizsardzības jautājumos

EIB Eiropas Investīciju banka

EISI Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

EJZF Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

EKG Eiropas kultūras galvaspilsētas

ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

ENER ĢD Enerģētikas ģenerāldirektorāts

5

ENTR ĢD Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts

ENV ĢD Vides ģenerāldirektorāts

EPT Eiropas Pētniecības telpa

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES Eiropas Savienība

ESF Eiropas Sociālais fonds

ESSBJR ES stratēģija Baltijas jūras reģionam

EZF Eiropas Zivsaimniecības fonds

GT Bruto tonnāža

HD Horizontāla darbība

HDV Horizontālo darbību vadītāji

HELCOM Helsinku komisija

HIV/AIDS Cilvēka imūndeficīta vīruss / iegūtā imūndeficīta sindroms

IALA Starptautiskā Bāku asociācija

ICES Starptautiskā Jūras pētniecības padome

IĪT Intelektuālā īpašuma tiesības

IJIP Integrētā jūras izmantošanas pārvaldība

IKP Iekšzemes kopprodukts

IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģija

IMA Ilgtspējīga meža apsaimniekošana

IMO Starptautiskā Jūrniecības organizācija

INL Injicējamo narkotiku lietotāji

IPZP Integrētā piekrastes zonas pārvaldība

ITS Intelektiskas transporta sistēmas

IVN Ietekmes uz vidi novērtējumi

JASPERS Kopēja palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos

JSPD Jūras stratēģijas pamatdirektīva

JTP Jūras telpiskā plānošana

KF Kohēzijas fonds

KSD Kuģu satiksmes dienests

KZP Kopējā zivsaimniecības politika

LES Labs ekoloģiskais stāvoklis

LORC Lindes Jūras atjaunojamo energoresursu centrs

LRIT Kuģu tāldarbības identifikācijas un sekošanas sistēma

LZPPK Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgā komiteja

MARE ĢD Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts

6

MSY Maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms

MVU Mazie un vidējie uzņēmumi

NECA Slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas kontroles zona

NOP Noturīgi organiskie piesārņotāji

NVO Nevalstiska organizācija

PHB Polihlorbifenili

PIA Profesionālā izglītība un arodapmācība

PJ Prioritārā joma

PJK Prioritāro jomu koordinatori

PMO Pasaules Muitas organizācija

PSSA Īpaši jutīga jūras teritorija

PVO Pasaules Veselības organizācija

REGIO ĢD Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts

SALAR Zviedrijas Vietējo un reģionālo iestāžu asociācija

SDG Sašķidrinātā dabasgāze

SECA Sēra oksīdu (SOx) emisijas kontroles zona

SELEC Dienvidaustrumeiropas Tiesībaizsardzības centrs

TEN-E Eiropas enerģētikas tīkls

TEN-T Eiropas transporta tīkls

ŪPD Ūdens pamatdirektīva

VAKJ BJVP Vecāko amatpersonu grupa kultūras jautājumos

VASAB Vīzijas un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai

VKC Valstu koordinācijas centri

VKP Valsts kontaktpunkts(-i)

ZDKP Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerība

ZDPSVSL Ziemeļu dimensijas partnerība sabiedrības veselības un sociālās labklājības jautājumos

ZDTLP Ziemeļu dimensijas Transporta un loģistikas partnerība

ZDVP Ziemeļu dimensijas vides partnerība

ZIB Ziemeļvalstu Investīciju banka

ZMP Ziemeļvalstu Ministru padome

7

IEVADS

Eiropadome 2007. gada decembrī prezidentūras secinājumos aicināja Eiropas Komisiju ne vēlāk kā līdz

2009. gada jūnijam iesniegt ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam1. Pirms tam Eiropas Parlaments bija

aicinājis izstrādāt stratēģiju, lai atrisinātu steidzamas vides problēmas, kuras izraisa arvien redzamākā

Baltijas jūras degradācija. Komisija 2009. gada 10. jūnijā nāca klajā ar Paziņojumu par ES stratēģiju

Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)2 un sīki izstrādātu rīcības plānu, kas sagatavots pēc intensīvām

dalībvalstu un ieinteresēto personu apspriedēm. Eiropadome 2009. gada oktobrī apstiprināja šo pieeju –

ES pirmo makroreģionālo stratēģiju3.

Ir pagājuši trīs gadi, kopš sākta ESSBJR īstenošana. Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, Komisija

2012. gada 23. martā iesniedza paziņojumu4, kurā bija precizēti stratēģijas trīs vispārīgie mērķi: “glābt

jūru”, “nodrošināt reģiona pieejamību” un “palielināt labklājību”. Paziņojumā bija iekļauti arī konkrēti

priekšlikumi par novērtējamu rādītāju un uzdevumu noteikšanu katram mērķim, lai veicinātu

uzraudzību, novērtēšanu, komunikāciju un, pats galvenais, rezultātu sasniegšanu. Vispārējo lietu

padome 2012. gada 26. jūnijā apstiprināja šo paziņojumu5 un ņēma vērā rādītāju un uzdevumu sarakstu,

ko dalībvalstu un Komisijas pārstāvju darba grupa ierosināja 2012. gada pavasarī.

Šis dokuments ir ESSBJR rīcības plāns, kas atjaunināts, lai atspoguļotu jaunos mērķus, rādītājus un

uzdevumus, kuri pilnīgi atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un papildina tos. Tajā ir ieviesta

ESSBJR pārvaldība saskaņā ar vadlīnijām par galveno īstenotāju lomu un pienākumiem, un 2012. gada

26. jūnijā tā tika apstiprināta Vispārējo lietu padomē. Tajā ir izklāstīts arī veicamais darbs sadalījumā pa

prioritārajām jomām un horizontālajām darbībām. Pēc vienošanās starp prioritāro jomu koordinatoriem,

horizontālo darbību vadītājiem, dalībvalstīm un Eiropas Komisiju rīcības plānu var regulāri atjaunināt

atbilstīgi tam, kā attīstās Baltijas jūras reģions un attiecīgais konteksts.

Lai gan šī ir Eiropas Savienības (ES) stratēģija, ir skaidrs, ka daudzus jautājumus var risināt, tikai

konstruktīvi sadarbojoties ar ārējiem partneriem reģionā, jo īpaši ar Krieviju. Tomēr stratēģija nevar

diktēt trešo personu rīcību. Tā vietā tajā norādīti jautājumi, kuros vēlama sadarbība, un ierosinātas

platformas šādām diskusijām un sadarbībai. Kā norādīts Eiropadomes secinājumos, Ziemeļu dimensija

(kas ir ES, Krievijas, Norvēģijas un Islandes kopīga politika) nodrošina pamatu šiem stratēģijas ārējiem

1 Eiropadomes 2007. gada 14. decembra secinājumi, 59. punkts: “Neskarot integrēto jūrniecības politiku, Eiropadome aicina Komisiju vēlākais līdz 2009. gada jūnijam iesniegt ES Baltijas jūras reģiona stratēģiju. Ar šo stratēģiju, inter alia, būtu jāpalīdz risināt neatliekamās Baltijas jūras vides problēmas. Ziemeļu dimensijas plāns nodrošina pamatu ārējās sadarbības elementiem Baltijas jūras reģionā.”2 http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/communic/baltic/com_baltic_lv.pdf. 3 http://ec.europa.eu/regional_policy/cooperate/baltic/pdf/council_concl_30102009.pdf. 4 http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/communic/baltic/com_baltic_2012_en.pdf. 5 http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/EN/genaff/131228.pdf.

8

http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/EN/genaff/131228.pdf

http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/communic/baltic/com_baltic_2012_en.pdf

http://ec.europa.eu/regional_policy/cooperate/baltic/pdf/council_concl_30102009.pdf

http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/communic/baltic/com_baltic_lv.pdf

aspektiem. Noderīgi ir arī citi forumi, piemēram, ES un Krievijas kopīgās telpas 6, un starptautiskas

struktūras, piemēram, Baltijas jūras valstu padome (BJVP), Ziemeļvalstu Ministru padome vai Helsinku

Komisija (HELCOM). Šī sadarbība neskar minēto attiecīgo struktūru lēmumu pieņemšanas mehānismus.

Svarīgs stratēģijas panākumu faktors ir Baltijas jūras reģiona integrēta un koordinēta pārvaldība, kurā

iesaistījušās sabiedrības grupas, kā arī reģionālās un vietējās iestādes attiecīgajās valstīs 7. Bez šādas

integrācijas mērķus būs grūti sasniegt. Šajā ziņā īpaši svarīga ir pati stratēģija, jo tā nodrošina vienīgo

kontekstu, kurā pievēršas visām rīcībpolitikām, kas saistītas ar reģiona veselīgumu un labklājību. Tās

kopējie panākumi būs atkarīgi no tā, cik liela nozīme un uzmanība stratēģijai tiks pievērsta

visaugstākajā politiskajā līmenī šajā reģionā.

Lai stratēģiju īstenotu veiksmīgi, pārvaldības sistēmā un rīcības plānā ir jāiekļauj arī dzimumu aspekts.

Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatvērtība. Vienlaikus dzimumu līdztiesības

uzlabošana var sniegt ieguvumus ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Lai sasniegtu ESSBJR mērķus, būtu

pilnībā jāizmanto gan sieviešu, gan vīriešu ieguldījums un talants.

Šajā rīcības plānā ir ietvertas 17 prioritārās jomas un 5 horizontālās darbības, kuras pārstāv galvenās

jomas, kurās ESSBJR var sekmēt uzlabojumus, vai nu novēršot lielākās problēmas, vai izmantojot

galvenās iespējas. Parasti katru prioritāro jomu vai horizontālo darbību koordinē viena dalībvalsts, un

dalībvalstis strādā pie īstenošanas ciešā saziņā ar Komisiju un visām ieinteresētajām personām, t. i.,

citām dalībvalstīm, reģionālām un vietējām iestādēm, starpvaldību un nevalstiskajām organizācijām.

Jomas vai darbības koordinēšanai var iecelt arī citas struktūras. Tām jānodrošina, ka rīcības plāns atbilst

visām ES rīcībpolitikām un īpaši stratēģijai “Eiropa 2020”, kā arī integrētajai jūrlietu politikai, tās jūras

nozaru izaugsmes mērķiem un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (JSPD) mērķim sasniegt labu

ekoloģisko stāvokli līdz 2020. gadam.

Prioritārās jomas ir sagrupētas atbilstīgi trim vispārīgajiem stratēģijas mērķiem, un ir izveidota viena

horizontāla iedaļa. Šādas nodalīšanas mērķis ir atvieglot analīzi, taču jāatceras, ka katrs mērķis aptver

plašu rīcībpolitiku klāstu un ietekmē pārējos mērķus – tie ir savstarpēji saistīti un savstarpēji atkarīgi.

Katra prioritārā joma un horizontālā darbība sākas ar jautājuma izklāstu, kurā sniegta vispārīga

informācija par konkrēto tematu. Tad noteikti konkrēti attiecīgās jomas rādītāji un uzdevumi.

6 Starp ES un Krieviju saskaņoto ceļvežu kopums. Ir četras kopīgās telpas – kopīga ekonomikas telpa, kopīga brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, kopīga ārējās drošības telpa un kopīga pētniecības un izglītības, tostarp kultūras, telpa.7 Plašāku diskusiju par integrētas pārvaldības nozīmi Baltijas jūras reģionā sk. Pasaules Dabas fonda Baltijas ekoreģiona programmā “Counter Currents: Scenarios for the Baltic Sea”, WWF, 2012.

9

Piemēram, klimata pārmaiņas kā transversāls horizontāls apsvērums tiks ņemtas vērā attiecīgi rīcības

plāna mērķu, apakšmērķu, prioritāro jomu, horizontālo darbību un paraugprojektu īstenošanā.

Lai iepriekšminēto pārvērstu rezultātos, ir sīki izstrādātas darbības un paraugprojekti. Darbības ir

galvenie pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu saskaņotos konkrētās jomas rādītājus un uzdevumus,

savukārt paraugprojektos ir sīki izklāstīts, kā sasniegt vēlamo rezultātu (vai tā daļu). Svarīgi ir tas, ka

visiem paraugprojektiem vajadzētu būt vadošajam partnerim un īstenošanas termiņam. Dažos gadījumos

rīcības un/vai paraugprojekta dēļ varētu būt nepieciešamība mainīt Baltijas jūras reģiona dalībvalstu

politikas ievirzi vai (reti) valsts tiesību aktus. Citreiz var būt vajadzīgs finansējums, ko var iegūt no

privātiem vai publiskiem avotiem (ES, valstu, reģionālajiem vai vietējiem līdzekļiem). Visas darbības

un projekti būtu jāuztver kā tādi, kas neskar jomas, kuras ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

Vairākos gadījumos darbību un paraugprojektu mērķis ir akcentēt jomas, kurās jau norit darbs ES

sistēmā vai citās starptautiskās sistēmās, bet kuru veiksmīgai īstenošanai ir vajadzīga pastiprināta

koordinēšana Baltijas jūras reģionā un saskaņotas finansēšanas stratēģijas. Stratēģija piedāvā unikālu

iespēju to panākt. Lai nodrošinātu saskaņotību un efektivitāti, darbs pie rīcības plāna būtu noteikti

jāsaskaņo ar jebkurām notiekošajām pārmaiņām (jo īpaši jaunām regulām), arī ES līmenī.

Ekonomikas krīzes ieilgusī ietekme skar kontekstu, kurā jāīsteno rīcības plāns. Ir mazāk labvēlīgi

apstākļi ieguldījumiem, un tas visā visumā ietekmē gan publisko sektoru, gan privātos uzņēmējus. Tāpēc

jo būtiskāk ir tas, ka ESSBJR ļauj reģiona partneriem palūkoties tālākā nākotnē ar domu, ka pēc šīs

krīzes vislabāk sagatavotie reģioni būs tie, kuri vislabāk spēs izmantot jauno iespēju un inovācijas

priekšrocības.

Plašu apspriežu rezultātā, kurās piedalījās vairāki Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu dalībnieki,

2012. gada augustā tika publicēts ziņojums “Counter Currents: Scenarios for the Baltic Sea 2030”. Tas

nodrošina lietderīgu kontekstu šim ilgāka termiņa skatījumam uz to, kā saistības, ko mēs uzņemamies

šodien, ietekmēs Baltijas jūras nākotni pēc 1020 gadiem.

10

STRATĒĢIJAS PĀRVALDĪBAESSBJR galveno ieinteresēto personu loma un pienākumi

Papildus Komisijas ieteikumiem, kas sniegti 2011. gada 22. jūnijā publicētajā ziņojumā, 2012. gada

23. marta paziņojumā un 2009. gada 26. oktobrī, 2011. gada 15. novembrī un 2012. gada 26. jūnijā

pieņemtajos Padomes secinājumos, un 2011. gada jūnijā izveidotās darba grupas darba rezultātā tika

noteikta stratēģijas galveno ieinteresēto personu loma un pienākumi, kas izklāstīti turpmāk. Pastāv plaša

vienprātība par to, ka tam jābūt darbību minimumam, kas jāveic katrai īstenošanā iesaistītajai

ieinteresētajai personai. Lai gan tas turpmāk nav minēts, ir svarīgi, lai attiecīgā gadījumā tiktu iesaistītas

ieinteresētās personas vietējā un reģionālā līmenī.

Eiropas Komisijas uzdevumi ir šādi:

1) uzņemties vadošo lomu ESSBJR galveno īstenošanas posmu stratēģiskajā koordinēšanā;

2) ņemt ESSBJR vērā attiecīgo politikas iniciatīvu un programmu plānošanā;

3) sekmēt un veicināt ieinteresēto personu iesaistīšanos no visa makroreģiona visiem līmeņiem

un atbalstīt tās ESSBJR īstenošanā;

4) veicināt dialogu un sadarbību ar ieinteresētajām personām no citām ieinteresētajām Baltijas

jūras reģiona valstīm;

5) veicināt ESSBJR īstenošanu sadarbībā ar dalībvalstīm (t. i., valstu kontaktpunktiem, nozaru

ministrijām, struktūrām, kas atbildīgas par programmu / finanšu instrumentu īstenošanu,

prioritāro jomu koordinatoriem, horizontālo darbību vadītājiem):

a) precīzi saskaņojot ES, valstu un reģionālās rīcībpolitikas un stratēģijas ar ESSBJR,

b) atbalstot programmu / finanšu instrumentu saskaņošanu ar ESSBJR mērķiem,

c) identificējot un novēršot šķēršļus efektīvai ESSBJR īstenošanai,

d) izplatot informāciju, paraugpraksi un atziņas, kas gūtas ESSBJR īstenošanā,

e) nodrošinot pietiekamus iekšējos resursus ESSBJR īstenošanai;

6) regulāri apspriesties ar dalībvalstīm, cita starpā ar augsta līmeņa grupas starpniecību;

7) novērtēt ESSBJR īstenošanā panākto progresu un sasniegtos rezultātus un ziņot par tiem;

8) attiecīgā gadījumā, apspriežoties ar prioritāro jomu koordinatoriem, horizontālo darbību

vadītājiem un valstu kontaktpunktiem, pārskatīt un atjaunināt ESSBJR un rīcības plānu. Lūgt

ierosināto grozījumu apstiprinājumu Padomei vai, attiecīgi, augsta līmeņa grupai.

Augsta līmeņa grupas uzdevumi ir šādi:

1) dot Eiropas Komisijai padomu par ESSBJR un tās īstenošanu;

2) sniegt atzinumus par ESSBJR un rīcības plāna pārskatīšanu un atjauninājumiem;

3) ierosināt pasākumus, kas jāveic Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, lai pastiprinātu ESSBJR

īstenošanu:

11

a) palīdzēt īstenot Padomes secinājumus par ESSBJR pārskatīšanu,

b) identificēt un novērst šķēršļus efektīvai ESSBJR īstenošanai,

c) ierosināt pasākumus makroreģionālas pieejas veicināšanai jaunu rīcībpolitiku izstrādē

un programmu / finanšu instrumentu salāgošanā.

Dalībvalsts8 uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt ESSBJR īstenošanu un nepārtrauktu politisko apņemšanos:

a) vēl vairāk pastiprinot darbības, lai uzlabotu esošo politisko atbalstu ESSBJR īstenošanai

visos līmeņos (ES, valsts, reģionālā un vietējā), jo īpaši padarot ESSBJR par visu

attiecīgo forumu atskaites punktu,

b) atzīstot vajadzību iekļaut ESSBJR Padomes (tās dažādajos sastāvos) darba kārtībā, ja un

kad tas ir piemēroti, lai veicinātu attiecīgo ES rīcībpolitiku efektīvu iesaistīšanu un

ciešākas saites ar šādām rīcībpolitikām ESSBJR īstenošanā;

2) nodrošināt, ka valsts un reģionālā stratēģiskā plānošana, pašreizējās rīcībpolitikas,

programmas un finanšu instrumenti atbilst ESSBJR,

a) koordinējot un integrējot attiecīgās rīcībpolitikas ESSBJR,

b) aicinot nozaru ministrijas un citas attiecīgās iestādes mobilizēt programmas / finanšu

instrumentus, lai atbalstītu ESSBJR īstenošanu;

3) atbalstīt valsts kontaktpunktu nozīmi ESSBJR koordinēšanā attiecīgajā valstī un prioritāro

jomu koordinatoru(-s) un horizontālo darbību vadītāju(-s) ESSBJR tematiskajā un

transnacionālajā īstenošanā:

a) ieceļot valsts kontaktpunktu un palīdzot tam izpildīt uzdevumus,

b) izveidojot valsts koordinācijas struktūru, lai uzlabotu sasniegto rezultātu efektivitāti,

sinerģiju un ilgtspēju,

c) uzņemoties atbildību par attiecīgās(-o) prioritārās(-o) jomas(-u) koordinēšanu,

d) ieceļot prioritāro jomu koordinatoru(-s) un horizontālo darbību vadītāju(-s) un

nodrošinot tiem pietiekamus iekšējos resursus uzdevuma izpildei,

e) ieceļot prioritāro jomu koordinācijas punktus un horizontālo darbību koordinācijas

punktus9,

f) nodrošinot pietiekamus iekšējos resursus ESSBJR īstenošanai.

Valsts kontaktpunkta uzdevumi ir šādi:

1) lūgt politisko atbalstu un apņemšanos ESSBJR īstenošanai savā valstī;

8 “Dalībvalsts” nozīmē “valsts administrāciju”. Ir ļoti vēlams, lai valsts politikas koordināciju vadītu ministru prezidenta birojs vai ārlietu ministrija, lai nodrošinātu saskaņotu ESSBJR izstrādi un īstenošanu starp iesaistītajām iestādēm.9 Dalībvalstis ieceļ prioritāro jomu kontaktpunktus (nozaru ministrijas, aģentūras, citas valsts/reģionālas iestādes) katrai ESSBJR prioritārajai jomai. Sk. prioritāro jomu kontaktpunktu uzdevumus.

12

2) sadarboties ar citiem ESSBJR valstu kontaktpunktiem, lai nodrošinātu konsekvenci un

paraugprakses apmaiņu;

3) nodrošināt ESSBJR īstenošanas vispārējo koordinēšanu un atbalstīšanu savā valstī,

a) sniedzot valsts iestādēm informāciju un apspriežoties ar tām par ESSBJR, un aicinot tās

iesaistīties īstenošanā,

b) veicinot citu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos,

c) uzturot pastāvīgu politisko dialogu un sadarbojoties ar valsts koordinācijas struktūru, lai

sāktu operatīvo rīcību,

d) veicinot dialogu starp attiecīgajām programmām / finanšu instrumentiem un valsts

ieinteresētajām personām resursu saskaņošanas nolūkā,

e) nosakot prioritāro jomu koordinācijas punktus / horizontālo darbību koordinācijas

punktus;

4) izstrādāt un paziņot valsts nostājas par ESSBJR un rīcības plānu;

5) ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju, prioritāro jomu koordinatoriem un horizontālo darbību

vadītājiem piedalīties ESSBJR un rīcības plāna pārskatīšanā un atjaunināšanā;

6) atbalstīt prioritāro jomu koordinatoru(-s) un horizontālo darbību vadītāju(-s) ESSBJR

īstenošanā;

7) uzraudzīt un pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma ziņot par koordinācijas darbībām, kas veiktas

ESSBJR īstenošanā;

8) veicināt visa makroreģiona attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos ESSBJR īstenošanā;

9) veicināt ESSBJR pamanāmību.

Prioritārās jomas / horizontālās darbības koordinācijas punkta uzdevumi ir šādi:

prioritāro jomu koordinācijas punkti darbojas kā koordinatori valsts līmenī visos jautājumos, kas saistīti

ar konkrēto prioritāro jomu / horizontālo darbību Baltijas jūras reģiona valstīs, kurās nav prioritārās

jomas koordinatora attiecīgajai prioritārajai jomai vai horizontālās darbības vadītāja attiecīgajai

horizontālajai darbībai10:

1) darboties kā prioritārās jomas / horizontālās darbības koordinācijas punktam savā valstī:

a) piedaloties valsts mēroga koordinācijā saistībā ar ESSBJR,

b) pēc pieprasījuma sniedzot informāciju par prioritāro jomu / horizontālo darbību

iestādēm vai sabiedrībai,

c) nosakot attiecīgās kontaktpersonas savā valstī prioritārās jomas / horizontālās darbības

pasākumiem un paraugprojektiem,

d) palīdzot prioritārās jomas koordinatoram(-iem) / horizontālās darbības vadītājiem

informēt par prioritāro jomu / horizontālo darbību un gādāt par tās pamanāmību,10 Ja dalībvalstī ir iecelts prioritārās jomas koordinators / horizontālās darbības vadītājs konkrētajai prioritārajai jomai / horizontālajai darbībai, prioritārās jomas kontaktpunkts / horizontālās darbības kontaktpunkts nav nepieciešams.

13

e) nodrošinot, ka lēmumi par prioritāro jomu / horizontālo darbību tiek paziņoti

attiecīgajām ieinteresētajām personām;

2) regulāri sadarboties ar prioritārās jomas koordinatoru(-iem) / horizontālās darbības vadītājiem,

lai

a) sniegtu ieguldījumu politiskajās diskusijās attiecīgās prioritārās jomas / horizontālās

darbības ietvaros,

b) piedalītos prioritārās jomas / horizontālās darbības attiecīgajos pasākumos, piemēram,

koordinācijas komitejās, sanāksmēs un konferencēs, un nodrošinātu nepārtrauktu ES

klātbūtni jomās/darbībās, kuras dalībvalstis nekoordinē ekskluzīvi,

c) sniegtu informāciju par darbībām un projektiem savā valstī, kuri ir nozīmīgi attiecīgajai

prioritārajai jomai / horizontālajai darbībai;

d) darītu zināmas nostājas attiecībā uz prioritāro jomu / horizontālo darbību un nodrošinātu

to valsts mēroga konsolidāciju starp attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām.

Prioritārās jomas koordinatora uzdevumi ir šādi:

veicināt attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos un sadarbību ar šādām personām no visa

makroreģiona un, cieši sadarbojoties ar tām11:

1) īstenot prioritāro jomu un sekot līdzi tam, kā tiek sasniegti noteiktie uzdevumi un rādītāji;

attiecīgā gadījumā pārskatīt noteiktos rādītājus un uzdevumus;

2) regulāri pārskatīt prioritārās jomas atbilstību, kā aprakstīts rīcības plānā; ierosināt Eiropas

Komisijai vajadzīgos atjauninājumus, tostarp darbību un paraugprojektu pievienošanu,

pārveidošanu vai svītrošanu,

3) veicināt politiskās diskusijas Baltijas jūras reģionā saistībā ar attiecīgo prioritāro jomu;

4) veicināt prioritārajai jomai noteikto darbību un paraugprojektu pilnveidošanu un īstenošanu;

5) attiecīgos notiekošo un pabeigto paraugprojektu rezultātus un ieteikumus darīt zināmus

politikas veidotājiem;

6) nodrošināt prioritārās jomas izziņošanu un pamanāmību;

7) uzturēt dialogu ar struktūrām, kas atbildīgas par programmu / finanšu instrumentu īstenošanu

saistībā ar finansējuma saskaņošanu prioritārās jomas un paraugprojektu īstenošanai;

8) sadarboties ar citiem prioritāro jomu koordinatoriem un horizontālo darbību vadītājiem, lai

nodrošinātu saskaņotību un izvairītos no darba dublēšanās ESSBJR īstenošanā;

9) uzraudzīt progresu prioritārajā jomā un ziņot par to.

11 Šajā nolūkā būtu jāizveido koordinācijas komiteja / koordinācijas grupa, kuras vadība jāuzņemas prioritārās jomas koordinatoram(-iem). Grupā jābūt pārstāvjiem no visām dalībvalstīm un citām Baltijas jūras reģiona valstīm, ja nepieciešams, kā arī attiecīgās jomas ekspertiem. Grupas dalībnieki izlemj par koordinācijas komitejas iekšējiem noteikumiem. Grupa tiekas vismaz divreiz gadā un atbalsta prioritārās jomas koordinatoru(-s) viņam(-iem) uzticēto uzdevumu izpildē.

14

Horizontālās darbības vadītāja uzdevumi ir šādi:

veicināt attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos un sadarbību ar šādām personām no visa

makroreģiona un, cieši sadarbojoties ar tām12:

1) īstenot horizontālo darbību un sekot līdzi tam, kā tiek sasniegti noteiktie uzdevumi un rādītāji;

attiecīgā gadījumā pārskatīt noteiktos rādītājus un uzdevumus;

2) regulāri pārskatīt horizontālās darbības atbilstību tam, kā aprakstīts rīcības plānā; ierosināt

Eiropas Komisijai vajadzīgos atjauninājumus horizontālajā darbībā;

3) veicināt politiskās diskusijas Baltijas jūras reģionā saistībā ar attiecīgo horizontālo darbību;

4) veicināt attiecīgās horizontālās darbības pilnveidošanu un īstenošanu;

5) attiecīgā gadījumā attiecīgos horizontālās darbības rezultātus un ieteikumus darīt zināmus

politikas veidotājiem;

6) nodrošināt horizontālās darbības izziņošanu un pamanāmību;

7) uzturēt dialogu ar struktūrām, kas atbildīgas par programmu / finanšu instrumentu īstenošanu

saistībā ar finansējuma saskaņošanu horizontālās darbības īstenošanai;

8) sadarboties ar prioritāro jomu koordinatoriem un citiem horizontālo darbību vadītājiem, lai

nodrošinātu saskaņotību un izvairītos no darba dublēšanās ESSBJR īstenošanā;

9) uzraudzīt progresu horizontālajā darbībā un ziņot par to.

Paraugprojekta vadītāja uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt paraugprojekta īstenošanu;

2) regulāri sadarboties ar attiecīgās prioritārās jomas koordinatoru(-iem) / horizontālās darbības

vadītāju(-iem),

a) aktīvi piedaloties konkrētās prioritārās jomas / horizontālās darbības darbā, piemēram,

attiecīgās sanāksmēs un konferencēs,

b) regulāri uzraugot paraugprojekta norisi un ziņojot par to prioritārās jomas

koordinatoram(-iem) / horizontālās darbības vadītājam(-iem);

3) izplatīt paraugprojektu rezultātus un nodrošināt, ka tie ir ilgtspējīgi; atbalstīt prioritārās jomas

koordinatoru(-us) / horizontālās darbības vadītāju(-us) attiecīgā paraugprojekta rezultātu

publiskošanā un ieteikumu sniegšanā politiskajās diskusijās un politikas izstrādē Baltijas jūras

reģionā;

4) izveidot un uzturēt sadarbību ar citiem attiecīgajiem ESSBJR paraugprojektiem, lai

nodrošinātu konsekvenci, apmainītos ar informāciju un izvairītos no darba dublēšanās;

5) nodrošināt paraugprojekta un tā rezultātu izziņošanu un pamanāmību.

12 Šajā nolūkā būtu jāizveido koordinācijas komiteja / koordinācijas grupa, kuras vadība jāuzņemas horizontālās darbības vadītājam(-iem). Grupā jābūt pārstāvjiem no visām dalībvalstīm un citām Baltijas jūras reģiona valstīm, ja nepieciešams, kā arī attiecīgās jomas ekspertiem. Grupas dalībnieki izlemj par koordinācijas komitejas iekšējiem noteikumiem. Grupa tiekas vismaz divreiz gadā un atbalsta horizontālās darbības vadītāju(-s) viņam(-iem) uzticēto uzdevumu izpildē.

15

Par programmas / finanšu instrumenta īstenošanu atbildīgās struktūras13 uzdevumi ir šādi:

struktūras, kas atbildīgas par programmu / finanšu instrumentu īstenošanu, tiek mudinātas visos

programmas cikla posmos cieši sadarboties ar valstu kontaktpunktiem, prioritārās jomas koordinatoriem,

prioritārās jomas koordinācijas punktiem, horizontālās darbības vadītājiem, horizontālās darbības

koordinācijas punktiem un nozaru ministrijām dalībvalstīs ESSBJR īstenošanā.

Īstenojot programmu / finanšu instrumentu:

1) veicināt makroreģionālo koordināciju un sadarbību valsts un reģionālās attīstības stratēģijās

(teritoriālās un tematiskās), nodrošinot, ka programmu / finanšu instrumentu mērķi ir saskaņoti

ar ESSBJR mērķiem, lai veicinātu konsekvenci un sinerģijas, kā arī pieejamo resursu

maksimāli efektīvu izmantošanu;

2) pozitīvi apsvērt pasākumu ieviešanu, lai atbalstītu projektus, kas veicina ESSBJR mērķu

sasniegšanu;

3) veicināt, atbalstīt un finansēt kopīgu un koordinētu projektu īstenošanu, lai sasniegtu ESSBJR

mērķus;

4) piedalīties un sniegt ieguldījumu nepārtrauktā dialogā ar galvenajām ESSBJR īstenošanā

ieinteresētajām personām, lai apzinātu savstarpēji interesējošas jomas un mērķus, piemēram,

stratēģiju “Eiropa 2020”, un sadarbotos to īstenošanā;

5) izplatīt informāciju potenciālajiem projekta pieteikuma iesniedzējiem par

programmas / finanšu instrumenta sniegtajām ESSBJR īstenošanas iespējām (sk. 2. punktu).

Programmas / finanšu instrumenta paziņošanas posmā:

6) norādīt un paziņot darbību / pasākumu / prioritāšu ietvaros īstenotos programmas projektus,

kas veicina ESSBJR mērķu īstenošanu.

Rīcības plāna atjaunināšana

ESSBJR rīcības plāns, kuru Komisija pieņēma 2009. gada jūnijā un Padome ņēma vērā 2009. gada

oktobrī, ir plaši apspriests ar dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un attiecīgajiem Komisijas

dienestiem. Tāpēc jebkādi grozījumi jāveic piesardzīgi.

Pārvaldības process

Piemēro trīs vispārīgus kritērijus:

1) priekšlikumi par atjauninājumiem jākoordinē attiecīgās prioritārās jomas koordinatoram(-

iem) un horizontālās darbības vadītājam(-iem), jāsaskaņo ar valstu kontaktpunktiem un

jāpaziņo Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātam;

2) priekšlikumiem par atjauninājumiem būtu jāatbilst Komisijas rīcībpolitikām;13 Par programmas / finanšu instrumenta īstenošanu atbildīgā organizācija ir institūcija vai iestāde (starptautiskā, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī), kas atbildīga par attiecīgās programmas vai finanšu instrumenta pārvaldību un īstenošanu.

16

3) Komisija izlemj par visiem atjauninājumiem un labojumiem pēc apspriešanās ar

dalībvalstu amatpersonu augsta līmeņa grupu, ja vajadzīgs.

Komisija ir izstrādājusi “rīcības plāna atjauninājumu tipoloģiju”, ko izmanto kā vispārīgu aptuvenu

kritēriju, izvērtējot atjauninājumu priekšlikumus.

Kopumā tipoloģijā izšķir:

A) atjauninājumus, kuru mērķis ir ieviest precizējumus, labojumus vai novērst trūkumus;

B) atjauninājumus, kuros ierosināts aptvert jaunu jomu vai kuri vajadzīgi apstākļu maiņas dēļ, un

C) atjauninājumus, kuros ierosināts pārvietot, būtiski grozīt vai svītrot paraugprojektus.

Priekšlikumi pārvietot projektus parasti tiek pieņemti, tomēr abi pārējie priekšlikumu veidi

tiek izvērtēti katrā gadījumā atsevišķi.

Rīcības plāna atjauninājumu veids Komisijas pieeja

1. Trūkumu novēršana Jāpieņem

2. Precizējumi, labojumi Jāpieņem

3. Apspriestas pārmaiņas Jāpieņem

4. Apstākļu maiņa Parasti jāpieņem

5. Paraugprojekta svītrošana Novērtē katrā gadījumā atsevišķi

6. Paraugprojekta pārveidošana Novērtē katrā gadījumā atsevišķi

7. Būtiskas satura pārmaiņas Novērtē katrā gadījumā atsevišķi

8. Paraugprojekta pievienošana Novērtē katrā gadījumā atsevišķi

9. Tāda paraugprojekta pievienošana, kas neaptver

jaunu jomu vai nav būtisks makroreģionālā

līmenī

Parasti nav jāpieņem

Turpmākajā iedaļā ir sīki aprakstīts paraugprojekta tapšanas process.

Paraugprojekti – funkcijas un klasificēšanas process

ESSBJR darbības īsteno, izmantojot paraugprojektus. Paraugprojekti parāda ESSBJR progresu un var

būt vēlamās darbības pilotpiemēri.

Paraugprojekts bieži vien ir prioritārajā jomā / horizontālajā darbībā notikušu politisko diskusiju

rezultāts.

Paraugprojekts prioritārās jomas centienus ievirza konkrētā darbības jomā.

Paraugprojektā, piemēram, var tikt izstrādāti pamatrisinājumi, jaunas metodoloģijas, prakse vai jauni

sadarbības veidi. Paraugprojekti var arī būt saistīti ar reģionālas nozīmes pamatieguldījumiem.

Pēc apstiprināšanas paraugprojekts tiek iekļauts rīcības plānā.

No struktūras viedokļa paraugprojekts ir:

17

atsevišķs projekts vai

tādu projektu kopums (grupa), kas darbojas vienā un tajā pašā jomā. Projektu kopums var ietvert

atsevišķus projektus, paraugprojektus un saistītus projektus, pat ja tos īsteno atšķirīgās jomās

(tematos vai tēmās).

Par paraugprojektu var kļūt projekts, kas atbilst turpmāk aprakstītajiem kritērijiem

1. Paraugprojektam jāatbilst šādiem galvenajiem kritērijiem:

a) tam ir liela makroreģionāla ietekme;

b) tas veicina ESSBJR mērķu, rādītāju un uzdevumu sasniegšanu;

c) tas ir saistīts ar vienu vai vairākām attiecīgās prioritārās jomas / horizontālās darbības

darbībām.

2. Kopumā no paraugprojekta tiek gaidīts, ka:

a) tam būs skaidra transnacionāla dimensija (sadarbība starp un/vai ietekme uz vismaz

trim Baltijas jūras reģiona valstīm, tostarp vismaz divām ES Baltijas jūras reģiona

valstīm, ja ir iesaistīta cita Baltijas jūras reģiona valsts (Krievija un Norvēģija))14;

b) tas būs piemērots īstenošanai:

i) to var īstenot reālistiskā termiņā,

ii) tam ir skaidrs finanšu un darbības plāns, kurā, piemēram, ir paredzēti resursi, lai

piedalītos konkrētās prioritārās jomas / horizontālās darbības un ESSBJR

attiecīgajos pasākumos,

iii) ir izveidota partnerība, un ir noteikts paraugprojekta vadītājs.

Prioritārās jomas koordinators(-i) / horizontālās darbības vadītāji var izlemt par īpašiem kritērijiem to

attiecīgajā prioritārajā jomā / horizontālajā darbībā pēc apspriešanās ar valstu kontaktpunktiem un

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātu (REGIO ĢD).

Paraugprojekta tapšanas procedūra

Lai projektu varētu uzskatīt par ESSBJR paraugprojektu:

1) jānosaka, kurā ESSBJR prioritārajā jomā / horizontālajā darbībā ierosinātais paraugprojekts

iederētos;

2) jānodibina kontakti ar attiecīgās prioritārās jomas / horizontālās darbības koordinatoru(-iem);

3) lai novērtētu ierosināto paraugprojektu, prioritārās jomas koordinators / horizontālās darbības

vadītājs var aicināt ierosinātā projekta vadītāju piedalīties prioritārās jomas / horizontālās

darbības sanāksmē;

4) ja projekta priekšlikums tiek atbalstīts, prioritārās jomas koordinators / horizontālās darbības

vadītājs pēc apspriešanās ar galvenajām ieinteresētajām personām (valstu kontaktpunktiem,

14 Izņēmuma apstākļos var apsvērt projektus, kuros ir iesaistītas mazāk nekā trīs valstis.

18

koordinācijas komiteju un/vai valstu koordinācijas punktiem) sniedz ieteikumu REGIO ĢD

par projektu;

5) REGIO ĢD izskata priekšlikumu un sniedz ieteikumu augsta līmeņa grupai;

6) augsta līmeņa grupa vienojas par paraugprojektiem, kas jāiekļauj rīcības plānā.

Projektu var iekļaut kā paraugprojektu tikai vienā prioritārajā jomā / horizontālajā darbībā. Ja projekts

sniedz ieguldījumu vairākās prioritārajās jomās / horizontālajās darbībās, tas var sadarboties ar citām

attiecīgajām prioritārajām jomām / horizontālajām darbībām.

Paraugprojektam nav ekskluzīvu tiesību veikt pasākumu prioritārajā jomā / horizontālajā darbībā, kurā

tas iekļauts. Prioritārās jomas koordinators(-i) / horizontālās darbības vadītājs(-i) var jebkurā laikā

pieņemt vairākus paraugprojektus vienā un tajā pašā jomā.

Turklāt, īstenojot paraugprojektu, tā vadītājs pilda paraugprojekta uzdevumus. Vadītājs izpilda saistības

pret ESSBJR, kā norādīts iepriekš paraugprojektu vadītāju uzdevumos.

19

FINANSĒJUMA JAUTĀJUMIESSBJR nav sava finansējuma. Kā noteikts 2009. gada 26. oktobrī pieņemtajos Padomes secinājumos

par ESSBJR, stratēģija “ir finansiāli neitrāla un tās pamatā ir koordinēta pieeja, sinerģiska ietekme un

efektīvāka esošo ES instrumentu un fondu izmantošana, kā arī citi resursi un finanšu instrumenti”.

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu (2009. gada jūnijs) galvenie stratēģijas finansējuma avoti ir Eiropas

Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds

lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonds. Pētījumā “Analysis of needs for financial instruments

in the EU Strategy for the Baltic Sea Region” (Analīze par finansiālo instrumentu nepieciešamību ES

stratēģijā Baltijas jūras reģionam), ko 2011. gada oktobrī veica SWECO, tika apstiprināts, ka “lielākās

projektu daļas īstenošana ir lielā mērā atkarīga no ES struktūrfondiem. Īpaši plaši tiek izmantotas

Eiropas teritoriālās sadarbības programmas”. Tomēr darbības un projektus atbilstīgi stratēģijai un

rīcības plānam var finansēt no daudziem citiem finanšu avotiem (Septītās pamatprogrammas, kopīgās

Baltijas jūras pētniecības un izstrādes programmas BONUS15, programmas LIFE, izglītības un kultūras

programmām u. c.), kā arī valsts, reģionāliem, privātiem avotiem. Nākotnē arī darbības un projekti

transporta, enerģētikas un IKT nozarēs varēs pretendēt uz Eiropas infrastruktūras savienošanas

instrumenta (EISI) finansējumu. Turklāt daži projekti (jo īpaši lielie) varētu izmantot atbalstu, ko sniedz

starptautiskas finanšu iestādes, piemēram, Eiropas Investīciju banka un Ziemeļvalstu Investīciju banka.

Šajā saistībā būtiska nozīme ir arī iniciatīvai JASPERS, jo īpaši transporta, enerģētikas un vides nozarēs,

tostarp pārrobežu projektos. Tādējādi ESSBJR iemieso jauno makroreģionālās sadarbības koncepciju,

kuras pamatā ir esošo finansējuma avotu efektīva un koordinētāka izmantošana un sinerģijas un

papildināmības veicināšana.

Vispusīgs pārskats par iespējamiem finansējuma avotiem pieejams vietnē http://www.balticsea-region-

strategy.eu/pages/funding-sources.

Lai veicinātu ESSBJR īstenošanu, pēc Eiropas Parlamenta ierosmes ES 2011. gada budžetā tika atvēlēti

EUR 2,5 miljoni pasākumiem, ar kuriem pārsvarā tiek atbalstīts prioritāro jomu koordinatoru,

horizontālo darbību vadītāju un paraugprojektu vadītāju darbs, un pasākumiem, ar kuriem uzlabo

informētību par stratēģiju. Eiropas Parlaments tādu pašu summu (EUR 2,5 miljonus) stratēģijas

atbalstam iekļāva ES 2012. gada budžetā. Šī finansiālā palīdzība ietver atbalstu sākuma kapitāla

iniciatīvai. Tādējādi ESSBJR Sākuma kapitāla instruments sāks darboties 2013. gada sākumā. Minētais

instruments ir galvenokārt paredzēts tādu projektu pieteikumu sagatavošanas posmā, kuri veicina

stratēģijas mērķu sasniegšanu. Sagatavošanas posmā, pirmkārt, tiks radītas kontaktu dibināšanas

iespējas, lai izveidotu stratēģiskas partnerattiecības, un domu apmaiņai ar ESSBJR rīcības plāna

atbildīgajiem prioritāro jomu koordinatoriem. Otrkārt, sākuma kapitāls ietver projekta “galvenā posma”

15 BONUS (20102016). Kopīgā Baltijas jūras pētniecības un izstrādes programma http://www.bonusportal.org/bonus_2010-2016.

20

http://www.balticsea-region-strategy.eu/pages/funding-sources

http://www.balticsea-region-strategy.eu/pages/funding-sources

http://www.bonusportal.org/bonus_2010-2016

darbību plānošanu un budžetu, un tiek izpētīti iespējamie nākotnes finansējuma avoti. To pārvaldīs

InvestitionsBank Schleswig-Holstein, kas ir arī vadošā iestāde Baltijas jūras reģiona programmai 2007.–

2013. gadam.

Finansējuma salāgošana

Ņemot vērā ESSBJR nozīmīgumu ilgtspējīgā Baltijas jūras reģiona izaugsmē un attīstībā, tās

ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā un faktu, ka ESSBJR pamatā ir esošo

finansējuma avotu lietderīga izmantošana, ir svarīgi valsts, reģionālās un ES rīcībpolitikas un finanšu

resursus salāgot ar stratēģijas mērķiem. Pirmajā progresa ziņojumā par stratēģijas īstenošanu

(2011. gada jūnijs) Komisija ieteica salāgot kohēzijas politiku un citus finansējuma avotus reģionā ar

stratēģijas mērķiem. Tad Komisija savā 2012. gada marta paziņojumā atkārtoti norādīja, cik svarīgi ir

salāgot attiecīgos esošos un nākamos finansējuma avotus ar ESSBJR mērķiem, lai maksimāli palielinātu

stratēģijas ietekmi. Šo dokumentu idejas atspoguļotas attiecīgi 2011. gada novembrī un 2012. gada

jūnijā pieņemtajos Padomes secinājumos.

Ir veikti būtiski pasākumi, lai atbalstītu makroreģionālo pieeju finanšu shēmā 2014.–2020. gadam.

Tiesību aktu priekšlikumos par kohēzijas politiku 2014.2020. gadam, kurus Komisija iesniedza

2011. gada 6. oktobrī, ir paredzēts, ka dalībvalstīm jāapraksta sava pieeja makroreģionālajām

stratēģijām un to prioritātes un mērķi, un tas, kā tie tiks ņemti vērā, sagatavojot partnerattiecību

nolīgumus un darbības programmas. Tomēr finansējuma salāgošana attieksies ne tikai uz kohēzijas

politikas programmām. Stratēģija var sniegt taustāmus un pamanāmus rezultātus tikai tad, ja tā ir

vispusīgi saistīta ar visiem pieejamiem finansējuma resursiem. Tādējādi dalībvalstis un par programmu

īstenošanu atbildīgās struktūras ir aicinātas salāgot visus attiecīgos valsts, reģionālos un ES finansējuma

avotus ar ESSBJR prioritātēm.

Ir vairāki veidi, kā programmas salāgot ar ESSBJR, un tas, kuru no tiem izvēlēties, ir dalībvalstu ziņā.

Piemēram, vienotajā stratēģiskajā satvarā, kurā dalībvalstis ir aicinātas nodrošināt ES finansējuma

veiksmīgu mobilizāciju makroreģionālajām stratēģijām atbilstoši dalībvalstu noteiktajām programmu

jomu vajadzībām, ir paredzēts, ka to var izdarīt, ja cita starpā nosaka par prioritārām darbības, kas izriet

no šīm stratēģijām, proti, organizē īpašus attiecīgus iepirkumus vai piešķir prioritāti šīm darbībām

atlases procesā, nosakot to, kuras darbības var kopīgi finansēt no dažādām programmām. Valstu nostājas

dokumentos, ko pieņēmusi Komisija, dalībvalstīm ir sniegti norādījumi par to, kā makroreģionālās un

jūras baseina stratēģijas iestrādāt partnerattiecību nolīgumos. Konkrēti salāgošanu var veikt šādi:

1) nosakot prioritāro virzienu starpreģionu un transnacionālās sadarbības (horizontālās vai vertikālās)

veidošanai, 2) nosakot iespējamos sadarbības projektus (projektu idejas) un to partnerus partnerattiecību

nolīgumos un/vai darbības programmās, 3) ieviešot projektu atlases kritēriju, kas piešķir prioritāti

ESSBJR rīcības plānā norādītajiem paraugprojektiem vai citiem projektiem, kuriem ir skaidra

21

makroreģionāla ietekme un kuri veicina uzdevumu un mērķu sasniegšanu un vienas vai vairāku rīcības

plānā iekļautu darbību īstenošanu, 4) piešķirot konkrētu finansējuma summu darbībām / projektiem, kas

atbilst stratēģijai, 5) iekļaujot atsevišķu daļu, kurā aprakstīts, kā ESSBJR mērķi un prioritātes tiks

atspoguļoti programmu īstenošanā, un to savstarpējās saiknes.

22

INFORMĒŠANA PAR ESSBJR – PARUNĀSIM PAR REZULTĀTIEMTā kā ESSBJR ir pirmā makroreģionālā stratēģija Eiropā, ir īpaši svarīgi visas iespējamās mērķa grupas

informēt par sasniegumiem visos līmeņos. Tas ir galvenokārt īstenošanā ieinteresēto personu

pienākums, kā par to liecina ESSBJR pārvaldības sistēma, kurā uzsvērts, ka izplatīšana, informēšana un

paziņošana ir ikviena iesaistītā dalībnieka uzdevums.

Pats svarīgākais ir informēt, piemēram, politiķus, nodokļu maksātājus un NVO, par stratēģijas

pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka vispārīgajiem mērķiem ir jābūt acīmredzamam un ka izmantotajiem

rādītājiem jāspēj atspoguļot pārmaiņas. Ja tā ir, tad var informēt arī par ESSBJR panākumiem.

ESSBJR trīs mērķi, proti, “glābt jūru”, “nodrošināt reģiona pieejamību” un “palielināt labklājību”, ir ļoti

noderīgi šajā ziņā un ir pozitīvi vēstījumi, ko var izmantot globālā un reģionālā līmenī. Tomēr jābūt

tiešai saiknei un saistībai ar katru atsevišķo prioritāro jomu, horizontālo darbību, paraugprojektu un

darbību, kas jāapraksta piemērotos un skaidros vēstījumos, parādot, ka stratēģija patiešām sniedz

rezultātus un atbilst minētajiem trim pamatmērķiem.

Vēstījumiem jābūt formulētiem tā, lai tie atbilstu mērķauditorijas vajadzībām. Tie jādara zināmi

vienkāršā veidā, lietojot vienkāršu valodu. Ikvienam dalībniekam un ieinteresētajai personai jāizstrādā

plāns, kā vērsties pie mērķauditorijas, un tad jāizvēlas vislabākais iespējamais kanāls mērķauditorijas

uzrunāšanai.

Lai nodrošinātu attiecīgās mērķauditorijas uzrunāšanu, ir vajadzīga komunikācija. Pat ja projekti ir

veiksmīgi un ar ESSBJR īstenošanu tiek panāktas būtiskas pārmaiņas, panākumu nebūs, ja šie rezultāti

netiks plaši paziņoti.

Informēšanas pienākumi jāuzņemas visām galvenajām ieinteresētajām personām, un to izpildi cieši

uzraudzīs Komisija un dalībvalstis, pilnīgi ievērojot Vispārējo lietu padomes 2011. gada 15. novembra

lēmumu16.

16 Padomes secinājumi par Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam pārskatīšanu, 2011. gada 15. novembris. http://ec.europa.eu/regional_policy/cooperate/baltic/pdf/council_conclusions_eusbsr_15112011.pdf.

23

http://ec.europa.eu/regional_policy/cooperate/baltic/pdf/council_conclusions_eusbsr_15112011.pdf

STRATĒĢIJAS MĒRĶI UN APAKŠMĒRĶIGlābt jūru

Baltijas jūra un apgabals, kurā tā pāriet Ziemeļjūrā, joprojām ir viena no vispiesārņotākajām pasaulē.

Tās sliktais stāvoklis apdraud tās krastos dzīvojošo 80 miljonu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Ar jūru

saistītās problēmas, tostarp aļģu ziedēšana, mirušās zonas jūras gultnē, gaisa piesārņojums, jūras

piesārņojums un troksnis, un nelabvēlīgā ietekme uz vidi, ko rada pārzveja un intensīva kuģu satiksme,

ir aktuālas visām piekrastes valstīm, un tāpēc ir vajadzīga saskaņotāka rīcība. Ar ESSBJR mērķi “glābt

jūru” ir iecerēts galvenokārt sasniegt labu ekoloģisko stāvokli līdz 2020. gadam, kā noteikts Jūras

stratēģijas pamatdirektīvā, un labvēlīgu saglabāšanas stāvokli atbilstoši Biotopu direktīvai saskaņā ar ES

Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, ņemot vērā arī saistītos mērķus līdz 2021. gadam, kā noteikts

HELCOM Baltijas jūras rīcības plānā (BJRP). No mērķa “glābt jūru” sasniegšanas ir atkarīgi arī abu

pārējo mērķu, proti, “nodrošināt reģiona pieejamību” un “palielināt labklājību”, īstenošana.

Lai palīdzētu tos īstenot, stratēģija tiecas sasniegt ilgtspējas mērķus, kas noteikti stratēģijā

“Eiropa 2020”, tās pamatiniciatīvā “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un ierosinātajā Septītajā vides rīcības

programmā. Stratēģijas nolūks ir arī pastiprināt attiecīgo vides jomā pieņemto ES tiesību aktu

īstenošanu, piemēram, saistībā ar jūras vidi, lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātiem, bioloģisko

daudzveidību, biotopiem, zvejniecību un eitrofikāciju, kā arī ar vidi un klimata pārmaiņām saistīto

aspektu iekļaušanu visās attiecīgajās politikas jomās, tostarp tādās kā enerģētikas, transporta,

lauksaimniecības, zivsaimniecības (attiecībā uz zveju un akvakultūru) un rūpniecības politika. Nozīmīgi

piesārņotāju un barības vielu avoti ir saistīti ar sauszemi. Lai glābtu jūru, ir vajadzīga sadarbība upju,

ezeru un piekrastes teritoriju ūdens kvalitātes uzlabošanā un veiksmīgā upju baseinu apsaimniekošanā

saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu (ŪPD). Būtisku kaitējumu Baltijas jūrai nodara arī emisijas gaisā un

kuģošanas radītās emisijas.

Vietējie apstākļi un iniciatīvas ir dabiskais konteksts, kurā norisinās stratēģijas darbs ar mērķi glābt jūru.

Piemēram, tam, ka Starptautiskā jūrniecības organizācija (IMO) 2005. gadā ir atzinusi Baltijas jūru par

īpaši jutīgu jūras teritoriju (PSSA) un noteikusi to par SOx emisijas kontroles zonu (SECA), būtu

jāveicina sadarbība un efektīva rīcība, lai vairotu tādu jūrniecības darbību ilgtspēju kā kuģošana, jo tā

joprojām ir galvenais reģiona ekonomikas uzplaukuma veicinātājs. Turklāt, īstenojot politikas virzītu un

pilnībā integrētu kopīgu pētniecības programmu BONUS (kopīga Baltijas jūras pētniecības un attīstības

programma), tiek lietderīgāk un efektīvāk plānota reģionā veiktā pētniecība vides jomā, nodrošinot

konkrētus zinātniskus rezultātus, lai veicinātu uz ekosistēmu balstītu pārvaldību reģiona dabas resursu

izmantošanā (un aizsardzībā).

Daudzas darbības un projekti atbilstīgi mērķim “glābt jūru” tiek īstenoti kopā ar Krieviju un Baltkrieviju

Ziemeļu dimensijas vides partnerības satvarā, iesaistot HELCOM un Baltijas jūras valstu padomi

24

(BJVP) un izmantojot jaunas iniciatīvas, piemēram, programmu Baltijas jūras reģiona dienvidaustrumu

daļai un tā dēvēto Turku procesu. Ar dažādiem projektiem, piemēram, ūdens, notekūdeņu, cieto

atkritumu un energoefektivitātes jomā, šīs pamatiniciatīvas palīdz dot reālu labumu videi apgabalā, kas

plešas no Baltijas jūras līdz Barenca jūras Eiroarktiskajam reģionam.

Mērķa “glābt jūru” sasniegšana veicinās arī to preču un pakalpojumu lielāku ilgtspēju, kuru pamatā ir

veselīga jūras ekosistēma, kā arī jūras un piekrastes vides veselības aizsardzību. Tas savukārt veicinās

ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu jūras nozarēs un uzlabos reģiona iedzīvotāju labklājību un

veselību atbilstīgi integrētās jūrlietu politikas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (JSPD) vispārīgajiem

mērķiem. Turklāt vides problēmu risināšana pavērs arī jaunas uzņēmējdarbības iespējas.

Darbības, kuru mērķis ir pielāgoties klimata pārmaiņām, ir ļoti būtiskas apakšmērķu “skaidrs ūdens

jūrā” un “bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule” sasniegšanā. Tagad, pateicoties sadarbības

projektu izstrādei atbilstīgi ESSBJR, reģionam ir lielākas iespējas izmantot agrovides pasākumus. Šī

sadarbība lauksaimniecības un vides jomās ir aktualizējusi vairākus svarīgus transversālus jautājumus

saistībā ar mijiedarbību starp lauksaimniecību un vidi un parādījusi iespējas, kas rodas tad, ja galveno

uzmanību pievērš pasākumiem, kuri dod labumus vairākās jomās. Būtu jāatzīst, ka lauksaimniecībai ir

nozīme ne tikai jūrā iepludināto barības vielu daudzuma samazināšanā, bet ka tā risina arī ar ekosistēmu

pārvaldību un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītus jautājumus, un jāsniedz attiecīgs atbalsts.

PJ “

Bar

ības

vie

las”

PJ “

Apd

raud

ējum

i”

PJ “

Bio

”

PJ “

Lau

ksai

mni

ecīb

a”

PJ “

Kuģ

niec

ība”

PJ “

Dro

šum

s”

PJ “

Tra

nspo

rts”

PJ “

Ene

rģēt

ika”

PJ “

Noz

iedz

ība”

PJ “

Tir

gus”

HD

“T

elpi

skā

plān

ošan

a”

HD

“Il

gtsp

ēja”

1. mērķis: “glābt jūru” Skaidrs ūdens jūrā ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule ✔ ✔ ✔ ✔ ✔

✔ ✔

Tīra un droša kuģošana ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔Labāka sadarbība ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔

✔ Tumšs ķeksītis – PJ vai HD ir vērsta galvenokārt uz šo apakšmērķi.✔ Gaišs ķeksītis – PJ ir vērsta arī uz šiem apakšmērķiem, lai gan ne tik tieši.

25

Uzticami un savietojami jūras dati ir būtiski, lai varētu sasniegt stratēģijas mērķus, jo īpaši tos, kuri

saistīti ar jūras telpisko plānošanu, klimata pārmaiņām un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanu.

Ģeoloģiskie, fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie dati par jūru, ko savākušas galvenokārt publiskas

struktūras, joprojām ir sadrumstaloti, nezināmas kvalitātes un grūti saliekami kopējā ainā par visu

Baltijas jūras baseinu. Lai 1) palielinātu visu to nozares subjektu, publisko iestāžu un pētniecības

struktūru efektivitāti, kas strādā ar jūras datiem, 2) stimulētu inovāciju un izaugsmi un 3) mazinātu

neskaidrību par līdzšinējām, pašreizējām un nākotnes norisēm jūrā, Komisija uzsāka Eiropas jūras

novērošanas un datu tīkla (EMODNET) izveidi. Pirmais sagatavošanās posms ir pabeigts. Tagad portāli

nodrošina datu produktus un kartes, kurās attēloti nogulumi un biotopi jūru baseinos. 2012. gada maijā

tika izsludināti uzaicinājumi piedalīties EMODNET otrajā posmā, kas līdz 2014. gada beigām

nodrošinās piekļuvi visu Eiropas jūru baseinu gultņu un ūdens slāņu datiem un kartēm. Baltijas

organizācijas ar pilnu atdevi piedalās šajā pasākumā. Notiek arī darbi, lai apzinātu trūkumus un

dublēšanos Ziemeļjūras un Vidusjūras monitoringā. Pamatojoties uz šajā darbā gūto pieredzi, līdzīgus

pasākumus varēs sākt arī attiecībā uz Baltijas jūru, tiklīdz sāks darboties Eiropas Komisijas ierosinātais

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

Apakšmērķis: “skaidrs ūdens jūrā”

Eitrofikācija17 ir viena no lielākajām problēmām Baltijas jūrā un reģiona ezeros. To izraisa pārmērīga

barības vielu (jo īpaši slāpekļa un fosfora) ieplūde, kas rodas galvenokārt no nepienācīgi attīrītiem

notekūdeņiem, lauksaimnieciskas izcelsmes noplūdēm un emisijām gaisā, kuras izraisa autotransports

un jūras satiksme, kā arī degšanas procesi. Barības vielu slodze palielina jūras primāro produkciju,

izraisot toksisku aļģu ziedēšanu, skābekļa koncentrācijas samazināšanās un citas kaitīgas sekas, kas var

veicināt pārmaiņas visā ekosistēmā. Tā kā Baltijas jūra ir sekla un daļēji noslēgta un ūdens apmaiņa tajā

notiek lēni, barības vielu ieplūdes ilgstoši ietekmē visu jūru. Tāpēc tas skar visas valstis sateces baseinā,

un neviena valsts vai apakšreģions šo problēmu nevar atrisināt vienatnē. Būtiska nozīme ir ciešai

sadarbībai ar HELCOM un sadarbībai Ziemeļu dimensijas vides partnerības ietvaros. Lai šis kopīgais

darbs būtu veiksmīgs, liela nozīme ir spēcīgam atbalstam visaugstākajā politiskajā līmenī.

Lai nodrošinātu skaidru ūdeni, jāvelta pūles, lai sasniegtu uzdevumus un rādītājus, kas noteikti Jūras

stratēģijas pamatdirektīvā (JSPD), ŪPD, Nitrātu direktīvā, Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvā

un 2013. gadā atjauninātajā HELCOM Baltijas jūras rīcības plānā (BJRP). Galvenās sadarbības jomas ir

to barības vielu apjoma samazināšana, kuras izplūst no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, lauku

apdzīvotajām vietām, kuģiem, un ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses piemērošana visā sateces

baseinā, īpaši pievēršoties mēslošanas līdzekļu daudzuma samazināšanai. Ir pilnībā jāīsteno visi

attiecīgie ES tiesību akti, un ir vajadzīgs uz politiku vērsts starpnozaru dialogs, lai, piemēram, veicinātu

to politiku saskaņošanu, kuras ietekmē Baltijas jūru (ietverot kopējo lauksaimniecības politiku). Turklāt 17 “Eitrofikācija” šeit definēta kā ūdens bagātināšanās ar barības vielām, jo īpaši slāpekļa un/vai fosfora savienojumiem, kas izraisa aļģu un citu augu dzīves formu paātrinātu augšanu, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot ūdenī esošo organismu līdzsvaru un attiecīgā ūdens kvalitāti.

26

ir ieviesti tehniski risinājumi, kas pārsniedz ES prasības, lai uzlabotu fosfora atdalīšanu notekūdeņu

attīrīšanas procesā atbilstīgi HELCOM Ieteikumiem Nr. 28E/5 un 28E/6, un tie būtu jāveicina un

jāpiemēro.

Papildus Nitrātu direktīvas (NiD) pilnīgai īstenošanai un pastiprinātu pasākumu pieņemšanai saskaņā ar

tās 5. panta 5. punktu varētu izmantot lauku attīstības papildpasākumus, lai pārsniegtu šo bāzlīniju un

samazinātu barības vielu noplūdi un izskalošanos, un uzlabotu barības vielu izmantojumu un palielinātu

ūdens noturēšanas spēju, un būtu jāievēro HELCOM ieteikumi par kūtsmēslu apsaimniekošanu

lauksaimniecībā (28E/4). Agrovides pasākumu stimuli būtu efektīvi jāvērš uz visvairāk piesārņotajiem

apgabaliem, būtu jāfinansē tikai tie pasākumi, kas ievērojami pārsniedz bāzlīniju, un lielāka uzmanība

būtu jāpievērš barības vielu otrreizējai izmantošanai. Eiropas Komisijas darbs pie ilgtspējīgas fosfora

izmantošanas ir cieši saistīts ar šo jautājumu.

Centienu atbalstīšanai būtu jāizmanto ilgtspējīgā pētniecības pamatsistēma, kas izveidota ar BONUS

starpniecību.

Apakšmērķis: “bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule”

Baltijas jūras reģiona ekosistēma ir unikāla. Tā ir ļoti daudzveidīga: ziemeļos ūdens ir gandrīz saldūdens

un ledus kārta saglabājas pat sešus mēnešus ilgi, bet Kategatā ūdens ir daudz sāļāks. Šajā iesāļajā ūdenī

var izdzīvot tikai specifiskas sugas, un mazais makrosugu skaits padara ekosistēmu īpaši jutīgu pret

pārmaiņām tās fizikālajā un ķīmiskajā sastāvā, kas var ietekmēt visa barības tīkla līdzsvaru. Šādas

ekosistēmas ir īpaši jutīgas pret klimata pārmaiņām.

Jūras bioloģisko daudzveidību apdraud daudzi riski. Viens no lielākajiem ir eitrofikācija (sk. apakšmērķi

“skaidrs ūdens jūrā”), kas izraisījusi skābekļa satura samazināšanos Baltijas jūras piegrunts ūdens slāņos

un radījusi ar sugām nabadzīgus apgabalus, kuros ir maza bentosa biomasa. Citu risku rada tas, ka jūrā,

piemēram, ar kuģu nopludinātajiem balasta ūdeņiem, nokļūst invazīvas svešzemju sugas (piemēram,

ūdens blusas un ktenoforas), kas konkurē ar vietējām sugām un dažreiz rada pārmaiņas ekosistēmā.

Citus draudus rada bīstamas vielas, kas ietekmē zivju, jūras zīdītāju un jūras putnu augšanu, vairošanos

un izturētspēju. Šīs vielas ir organiskie un neorganiskie piesārņotāji un smagie metāli, kas nāk no

sauszemes avotiem un jūrā nogremdētas ķīmiskās un parastās munīcijas. Jūrā tiek iepludinātas arī

farmaceitisko produktu atliekas.

Zvejniecības tieši ietekmē krājumu stāvokli, kas savukārt ietekmē barības tīklu struktūru. Baltijas jūrā ir

neliels skaits komerciāli izmantojamu krājumu un galvenokārt tādas zvejniecības, kurās iegūst vienu

sugu; aptuveni 90 % no tām ir Kopienas teritorijā, un ir tikai viens ārējais partneris. Ņemot vērā šīs

27

īpašības, Baltijas jūra varētu būt baseins, kurā nostiprināt ekosistēmas pieeju zvejniecībām un citus

konkrētus pasākumus, piemēram, uzlabot zvejas rīku selektivitāti, lai izskaustu izmetumus. Palīdzēt šajā

ziņā var reģionāla sadarbība visā Baltijas jūras reģionā.

Pasākumiem ir gan jāmazina cilvēka darbību negatīvā ietekme, kas izraisa piesārņojumu, gan jāveicina

kaitējuma novēršana, piemēram, izveidojot labi pārvaldītu aizsargājamo jūras teritoriju tīklu, kas ir

ekoloģiski saskanīgs un ko izmanto kā vienu no instrumentiem plašākā integrētas jūras izmantošanas

pārvaldības (IJIP) pieejā jūras telpiskajai plānošanai un integrētā piekrastes zonas pārvaldībā (IPZP).

Papildus apdraudējumiem citas jaunas tendences un neskaidrības, kas identificētas18 kā potenciāli

kaitējošas Baltijas jūras dzīvajai dabai un bioloģiskajai daudzveidībai pašlaik vai tuvākajā nākotnē, ir

intensīva infrastruktūras izbūve (piemēram, ostas, cauruļvadi, elektroenerģijas kabeļi u. c.) un aktīvākas

darbības piekrastes zonā (ieskaitot pilsētas, tūrisma objektus, piekrastes aizsardzības būves,

energoapgādes sistēmas, zivaudzētavas).

BONUS var būt noderīgs zinātniski pamatotas informācijas avots, lai mazinātu negatīvo ietekmi, ko

rada, piemēram, zveja, un vērstos pret jaunu svešzemju sugu ievešanu ar kuģiem. Šis apakšmērķis

sasaucas ar HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna iedaļu par bioloģisko daudzveidību un dabas

saglabāšanu un tā īpašajām iedaļām par jūras satiksmi. Attiecīgo ES rīcībpolitiku un instrumentu

(tostarp laikposmam līdz 2020. gadam izstrādātās ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas, kopējās

zivsaimniecības politikas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas) īstenošana un attīstīšana ir svarīgi aspekti

darbā, kura mērķis ir nodrošināt bagātu un veselīgu augu un dzīvnieku pasauli, apturēt bioloģiskās

daudzveidības izzušanu un ekosistēmu degradāciju līdz 2020. gadam un atjaunot tās, cik vien tas ir

praktiski iespējams.

Apakšmērķis: “tīra un droša kuģošana”

Tā kā jūras transports Baltijas jūrā pastāvīgi palielinās, tīra un droša kuģošana kļūst par arvien svarīgāku

jautājumu visai teritorijai gan jūrā, gan uz sauszemes. ESSBJR pievēršas šim jautājumam holistiski, un

tiek ņemti vērā dažādi aspekti, piemēram:

kuģu radīto emisiju gaisā samazināšana un attiecīgi inovāciju maksimāla palielināšana kuģu

būvē un kuģu aprīkojuma jomā, nelikumīga un nejauša naftas nopludināšana, neattīrītu

notekūdeņu, bīstamu vielu nopludināšana, svešzemju organismu ievešana ar kuģu balasta

ūdeņiem un korpusiem un kopīgu riska novērtējumu veikšana;

jūras uzraudzības sistēmas nostiprināšana un integrēšana, jo tā ir svarīgs instruments, kas

ierosināts saistībā ar integrēto jūrlietu politiku, lai palīdzētu novērst negadījumus jūrā;

cilvēkkapitāla nostiprināšana – atbilstošu mācību nodrošināšana, vienotu standartu noteikšana

un jūrniecības profesiju apguves veicināšana;

18 WWF (2012). Counter Currents: Scenarios for the Baltic Sea 2030.

28

pasākumi, lai nostiprinātu gatavību un spēju reaģēt uz nopietnām ārkārtas situācijām jūrā un uz

sauszemes makroreģionālā līmenī; sadarbības un koordinācijas uzlabošana starp dažādiem

dalībniekiem (aģentūrām, kas atbild par kuģošanas drošību, drošumu, uzraudzību un reaģēšanu

katastrofas gadījumā).

Apakšmērķis: “labāka sadarbība”

Ņemot vērā to, ka ar Baltijas jūru saistītās kopējās vides problēmas prasa steidzamu risinājumu, ir

vajadzīga ciešāka sadarbība starp visām piekrastes valstīm. Faktiski tam ir izšķiroša nozīme mērķu

“skaidrs ūdens”, “bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule” un “tīra un droša kuģošana”

sasniegšanā.

Jānovērš vairāki trūkumi. Piemēram, dažas politikas jomas, kurās nepieciešama ciešāka sadarbība,

pārvalda dažādas administrācijas dažādās valstīs, un tāpēc ir sarežģīti veidot pārrobežu un starpnozaru

sadarbību. Piemēram, par reaģēšanu uz negadījumiem jūrā vienā valstī var būt atbildīga iekšlietu

ministrija, citā valstī aizsardzības ministrija un vēl kādā citā valstī vides ministrija. Piemēram, uzlabojot

valstu koordinācijas punktu (sk. nodaļu par stratēģijas pārvaldību – uzdevumu un pienākumu aprakstu)

un iekļaujošu koordinācijas grupu darbību, stratēģija tiecas veicināt makroreģionālo starpnozaru

dialogu, pamatojoties uz darbu, kas tiek veikts HELCOM un koordinācijas projektos. Svarīga ir

sadarbība un labas prakses apmaiņa vides izglītībā un klimata pārmaiņu mazināšanā. Arī JSPD aicina uz

sadarbību jūras reģionos piemēram, Baltijas jūras reģionā, lai sasniegtu mērķi nodrošināt labu jūras

vides ekoloģisko stāvokli līdz 2020. gadam.

Stratēģijas mērķis ir, uzlabojot sadarbību, paātrināt HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanu un

ieviest jūras telpisko plānošanu pārrobežu kontekstā, piemērojot ekosistēmas pieeju visā reģionā. Līdz

šim jūras telpiskās plānošanas (JTP) radītie ieguvumi videi, ekonomikai un sabiedrībai ir labi

dokumentēti un principā netiek apstrīdēti. Vairākas Baltijas jūras reģiona valstis jau ir ieviesušas JTP

režīmu valsts līmenī, un dažas citas gatavojas to darīt. Lai nodrošinātu pilnīgi funkcionējošu plānošanas

sistēmu reģionālā (Baltijas jūras) līmenī, ir svarīgi, lai visās piekrastes valstīs tiktu īstenotas valsts

mēroga plānošanas darbības un lai šādas valstis sadarbotos būtiskākajās transnacionālajās jomās.

HELCOM un VASAB darba grupas ceļvedī būs sniegti norādījumi par darbu, lai sasniegtu stratēģijas

mērķi ieviest JTP visās piekrastes valstīs līdz 2020. gadam. Pretējā gadījumā valstu sadarbība pārrobežu

jautājumos nebūs pilnīga. Tāpēc ir svarīgi, lai valstīs būtu ieviesti valsts mēroga režīmi un lai pēc

iespējas drīzāk tiktu sākti izmēģinājuma režīmi/darbības. Gaidāmajā Eiropas Komisijas politikas

instrumentā, kas attiecas uz jūras telpisko plānošanu un IPZP un jāpieņem Eiropadomei un Eiropas

Parlamentam, būs noteikts satvars nākamajām iniciatīvām šajā jomā. Lai katrs no šiem instrumentiem

būtu veiksmīgs, ir svarīgi, lai tie tiktu apstiprināti visaugstākajā politiskajā līmenī katrā iesaistītajā

valstī.

29

30

Uzdevumi un rādītāji mērķim “glābt jūru”

Apakšmērķi Rādītājs Atskaites punkts Uzdevums/termiņš Datu avoti

Skaidrs ūdens jūrā

Ekoloģiskais stāvoklis, arī barības vielu ieplūdes, atbilstoši rādītājiem, ko HELCOM izstrādājusi līdz 2013. gadam, un Jūras stratēģijas pamatdirektīvai

Situācija 2010. gadā Rādītāji, kas 2013. gadā saskaņoti HELCOM.

Labs ekoloģiskais stāvoklis (LES) līdz 2021. gadam

HELCOM, Jūras stratēģijas pamatdirektīva

Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule

Bioloģiskās daudzveidības stāvoklis un ekosistēmas veselība (tostarp zivju krājumi) un bīstamo vielu daudzums atbilstoši rādītājiem, ko HELCOM izstrādājusi līdz 2013. gadam, un Jūras stratēģijas pamatdirektīvai

LES integrēti rādītāji Rādītāji, saskaņoti 2013. gadā.

Labs ekoloģiskais stāvoklis (LES) līdz 2021. gadam

Jūras stratēģijas pamatdirektīva, HELCOM

Tīra un droša kuģošana

Kuģošanas negadījumu skaits Kuģošanas negadījumu* vidējais skaits gadā no 2008. līdz 2010. gadam – 3017 uz 10 000 kuģu

Lejupejoša tendence HELCOM

* kuģošanas negadījumi ir definēti atbilstoši HELCOM definīcijai “visi negadījumi (tostarp (bet ne tikai) uzskriešana uz sēkļa, sadursme ar citu kuģi vai saskare ar stacionārām konstrukcijām (jūrā uzstādītām iekārtām, vrakiem u. с.), kuģa atzīšana par izmantošanai nederīgu (piemēram, iekārtu un/vai konstrukciju bojājums), ugunsgrēks, sprādzieni u. с.), kuri notikuši

līgumslēdzējas puses teritoriālajos ūdeņos vai EEZ un kuros iesaistīti tankkuģi ar tonnāžu lielāku par 150 GT un/vai citi kuģi ar tonnāžu lielāku par 400 GT neatkarīgi no tā, vai ir notikusi piesārņošana un vai par to ir ziņots”.

Nelikumīga nopludināšana Situācija 2011. gadā Nelikumīgas nopludināšanas izskaušana līdz 2021. gadam

HELCOM

Labāka sadarbība

HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns (BJRP) 2007. gads (BJRP pieņemšana)

Izvērtējums 2013. gadā.

Pilnīga BJRP īstenošana līdz 2021. gadam

HELCOM

Uz ekosistēmu balstītu pārnozaru jūras telpisko plānu izstrāde un piemērošana

2011. gadā plānu nav Izmēģinājuma plāni 2013. gadā

Izstrāde un piemērošana visā reģionā 2020. gadā

Eiropas Komisija, MARE ĢD, ENV ĢD, valstu ministrijas, HELCOM un VASAB Jūras telpiskās plānošanas darba grupa, Eiropas teritoriālās sadarbības programmu ziņojumi, ja piemērojams: Plan Bothnia, BaltSeaPlan projekti.

32

Nodrošināt reģiona pieejamību

Baltijas jūras reģiona ģeogrāfija, ļoti lielie attālumi pēc Eiropas standartiem (jo īpaši līdz ziemeļu

apgabaliem, kuri atrodas ļoti tālu), jūras plašumi, kas gan savieno, gan šķir apakšreģionus, garas ārējās

robežas – tas viss īpaši apgrūtina sakarus un reģiona fizisko pieejamību. Proti, Baltijas reģiona

austrumdaļas dalībvalstu vēsturiskā un ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ minēto valstu iekšējie tīkli ir orientēti

galvenokārt austrumu–rietumu virzienā, tāpēc īpaši svarīgi ir pamatīgi ieguldījumi sakaru, transporta un

enerģētikas infrastruktūrās. Lai gan šie trūkstošie posmi izmaksā dārgi un nav energoefektīvi, tie ir

šķērslis iekšējam tirgum un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanai.

Turklāt reģiona plašums un dažādība ir īpaši pievilcīga apmeklētājiem un iedzīvotājiem. Valodu un

kultūru daudzveidība, kas gadsimtu gaitā pārdzīvojusi dažādas iejaukšanās, pieejamais pilsētu

mantojuma, ainavu, jūras ainavu un kultūras pieminekļu klāsts ir liels potenciāls, lai izveidotu reģionu,

kas kā magnēts piesaistītu viesus no pašu mājām un ārvalstīm. Tāpēc ar šajā iedaļā iekļautajām

prioritārajām jomām centīsies novērst riskus un problēmas, vienlaikus izmantojot un vairojot reģiona

iespējas. Prioritārās jomas, kas palīdz sasniegt stratēģijas mērķi “nodrošināt reģiona pieejamību”, var

izmantot atjaunoto stratēģijas satvaru, lai nodrošinātu viedus, ilgtspējīgus un iekļaujošus teritoriālos

risinājumus un palīdzētu reģionā izveidot fiziskus savienojumus un kultūras saiknes.

Galvenās prioritātes atbilstīgi šim mērķim ir šādas: 1) uzlabot iekšējos un ārējos transporta

savienojumus, 2) uzlabot piekļuvi enerģijas tirgiem un to efektivitāti un drošumu, 3) izveidot saikni

starp iedzīvotājiem reģionā.

PJ “

Bio

”

PJ “

Kuģ

niec

ība”

PJ “

Dro

šum

s”

PJ “

Tra

nspo

rts”

PJ “

Ene

rģēt

ika”

PJ “

Tūr

ism

s”

PJ “

Kul

tūra

”

PJ “

Noz

iedz

ība”

PJ “

Tir

gus”

PJ “

Inov

ācija

”

PJ “

MV

U”

HD

“T

elpi

skā

plān

ošan

a”

HD

“K

aim

iņva

lstis

”

HD

“Ie

sais

te”

2. mērķis: nodrošināt reģiona pieejamībuLabi transporta apstākļi ✔ ✔ ✔ ✔ ✔Uzticami enerģijas tirgi ✔ ✔ ✔ ✔Saiknes izveidošana starp iedzīvotājiem reģionā ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔

Labāka sadarbība pārrobežu noziedzības un nelegālas tirdzniecības apkarošanā

✔ ✔ ✔


Apakšmērķis: labi transporta apstākļi

Baltijas jūras reģionā transports ir īpaši svarīgs, jo attālumi – gan iekšējie, gan līdz citām Eiropas

valstīm un pasaules malām – ir lieli un satiksmes apstākļi bieži vien ir sarežģīti (meži, ezeri, sniegs un

ledus ziemā utt.). Šis reģions, atrazdamies Eiropas ekonomiskā centra nomalē, ir lielā mērā atkarīgs no

preču ārējās tirdzniecības, un ekonomikas izaugsmes sasniegšanai ir vajadzīga labi funkcionējoša

transporta infrastruktūra.

Tā kā šo reģionu veido daudzas salīdzinoši mazas valstis, ar valsts mēroga darbībām nepietiek un pat

divpusēja sadarbība nenodrošina vajadzīgos risinājumus. Lai novērstu transporta caurlaidspējas

nepietiekamību, ir vajadzīga plašāka sadarbība reģiona mērogā. Daudziem plānotajiem plašajiem

infrastruktūras projektiem ir jēga tikai tad, ja tos skata makroreģionālā kontekstā. Reģionālajās

sadarbības struktūrās ir jāatspoguļo šie ieguvumi, lai nodrošinātu, ka infrastruktūrai tiek atvēlēti

pietiekami ieguldījumi.

Turklāt Baltijas jūra ir jutīga ekosistēma, tāpēc transporta infrastruktūras attīstībā vides apsvērumi ir ļoti

svarīgi. Tas, ka Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO) ir noteikusi Baltijas jūru par īpaši jutīgu

jūras teritoriju (PSSA), dod iespēju izstrādāt īpašus un specifiskus pasākumus Baltijas jūrai, lai

nodrošinātu jūras transporta ilgtspēju.

Galvenais uzdevums attiecībā uz transporta attīstību Baltijas jūras reģionā ir mazināt nošķirtību,

uzlabojot savienojumus reģionā un ar pārējo ES teritoriju, neapdraudot darbu, kas tiek veikts atbilstīgi

stratēģijas pirmajam mērķim “glābt jūru”. Lai pārvarētu infrastruktūras trūkumus jūras austrumu un

dienvidaustrumu pusē, ir vajadzīgi austrumu–rietumu savienojumi. Ziemeļu apgabali atrodas ļoti tālu,

un tāpēc tie ir atkarīgi no efektīva transporta. Vajadzīgi labāki savienojumi ar Krieviju un citām

kaimiņvalstīm. Jāveido tālāki savienojumi ar Āziju, Melnās jūras un Vidusjūras reģionu. Tas varētu

palielināt reģiona potenciālu būt par ES vārtiem uz Āziju.

Baltijas jūras reģiona ģeogrāfijas dēļ pārvadājumi ir īpaši apgrūtināti. Uzlabojot iekšējos un ārējos

transporta savienojumus, kāpinot transporta sistēmu efektivitāti, mazinot to ietekmi uz vidi un uzlabojot

infrastruktūras izturētspēju pret dabas un cilvēka izraisītām katastrofām (tas attiecas arī uz piekrastes

attīstību un infrastruktūru), būtu iespējams sekmēt Baltijas jūras reģiona konkurētspēju un vairot tā

pieejamību un pievilcību. Savienojumi ar salām un nomaļām apdzīvotām vietām ir atsevišķs jautājums.

34

Apakšmērķis: uzticami enerģijas tirgi

Lai gan enerģētikas jomā ir noteikti kopēji Eiropas mērķi, kuri apstiprināti Eiropadomes 2011. un

2012. gada secinājumos (un kuros izteikts aicinājums izveidot “iekšējo enerģijas tirgu līdz

2014. gadam” un noteikts, ka “nevienai ES dalībvalstij nevajadzētu būt nošķirtai no Eiropas tīkliem pēc

2015. gada”), trīs Baltijas valstis (Igaunija, Latvija un Lietuva) vēl nav pienācīgi iekļāvušās pārējās ES

plašākajos enerģijas tīklos. Pašlaik vienīgais savienojums ir Estlink starp Somiju un Igauniju. Tomēr

plānotais otrais savienojums Estlink 2 starp Somiju un Igauniju uzlabos savienojamību. Paredzams, ka

kabelis starp Zviedriju un Lietuvu (NordBalt) un jaunais savienojums starp Lietuvu un Poliju (LitPol

Link I) uzlabos savienojamību ar Ziemeļvalstu un kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tirgiem līdz

2015. gada beigām. Joprojām nav pieņemti lēmumi par gāzes starpsavienojumiem un reģionālo SDG

termināli. Tas kavē pienācīgu gāzes integrēšanu vai citus veidus, kā dažādot gāzes piegādi Baltijas

valstīs (kaut gan Lietuvā līdz 2014. gada beigām sāks darboties SDG terminālis, lai tā varētu apmierināt

daļu no sava pieprasījuma pēc gāzes). Līdz ar to Baltijas valstis ir praktiski izolētas gāzes piegādes ziņā

un savā ziņā ir uzskatāmas par ES “enerģijas salu”. Attiecīgi visām ESSBJR valstīm joprojām mērķis ir

turpināt darbības savstarpēji pilnīgi savienota un integrēta reģionālā enerģijas tirgus izveidei.

Tāpēc enerģijas tirgu attīstīšana un integrēšana ir pamatmērķis, lai

1) uzlabotu energoapgādes drošību, jo īpaši Baltijas jūras reģiona austrumu daļā;

2) veicinātu enerģijas avotu daudzveidību;

3) sekmētu ekonomikas izaugsmi, uzlabojot reģiona konkurētspēju, un rosinātu veikt

ieguldījumus atjaunojamajos energoresursos;

4) sniegtu ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisijas vispārējā samazināšanā, īstenojot efektīvāku

enerģijas sadali, palielinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu un rīkojoties, lai samazinātu

pieprasījumu pēc enerģijas. Turklāt jāpievērš uzmanība infrastruktūras izturētspējai pret dabas un

cilvēka izraisītām katastrofām. ESSBJR, veicinot reģionālo sadarbību starp ES dalībvalstīm, sniegs

būtisku ieguldījumu Eiropas kopējo mērķu īstenošanā enerģētikas nozarē, izveidojot integrētu enerģijas

tirgu.

Darbu šajā jomā atvieglos Baltijas elektroenerģijas tirgus starpsavienojuma plāna (BEMIP) savlaicīga

īstenošana, Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus modeļa paplašināšana, ietverot trīs Baltijas valstis, un

demonstrējumi par koordinētu jūras vēja parku savienojumu risinājumiem un citām iespējām palielināt

atjaunojamo energoresursu izmantošanu ESSBJR uzraudzībā. Tāpat kā attiecībā uz visiem

ierosinātajiem ieguldījumiem, tas būtu jāiekļauj IJIP pieejā, izmantojot arī ietekmes uz vidi

novērtējumus (IVN), lai nodrošinātu, ka potenciālās izmaksas nepārsniedz ieguvumus.

35

Apakšmērķis: saiknes izveidošana starp iedzīvotājiem reģionā

Stratēģijas mērķi tiks sasniegti, uzlabojot sadarbību starp iesaistītajiem dalībniekiem. Tāpēc gandrīz

visās prioritārajās jomās un horizontālajās darbībās viena no stratēģijas ietekmes izpausmēm būs labākas

saiknes izveidošana starp iedzīvotājiem reģionā, vai nu izveidojot jaunus tīklus un jaunas sadarbības

platformas, vai nostiprinot esošās. Saiknes izveide reģionā nozīmē arī to, ka vajadzēs uzlabot piekļuvi

sakaru tīkliem un internetam, tādējādi nodrošinot pamatu nepārtrauktai informācijas plūsmai un ciešākai

un spontānākai sadarbībai un informācijas apmaiņai.

Šajā ziņā gaidāmās programmas, sadarbības un koordinācijas organizācijas un visi instrumenti, kas

darīti pieejami stratēģijas darbību, pasākumu un projektu īstenošanai, būs jāizmanto tā, lai visos

iedzīvotājos radītu sajūtu, ka viņi ir piederīgi stratēģijai.

Atkarībā no attiecīgajām prioritārajām jomām un horizontālajām darbībām šī saikne var būt fiziska,

piemēram, piekļuve sakaru tīkliem, vai ar kultūru saistīta, intelektuāla vai ekonomiska.

Apakšmērķis: labāka sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā

Ir vispārzināms, ka tad, ja nav drošības un uzticības sajūtas, ir ļoti grūti vai pat neiespējami sasniegt

jebkādu attīstību. Tāpēc ESSBJR ir iekļautas darbības, kas risina īpašus reģiona uzdevumus šajā jomā.

Baltijas jūras reģionam ir garas ES ārējās robežas, kuras ģeogrāfisko apstākļu dēļ ir viegli šķērsojamas.

Tas uzliek daudzām dalībvalstīm pienākumu rīkoties, lai aizsargātu Savienības drošību kopumā.

Jāuzsver vairākas saistītās darbības. Pārrobežu noziedzības apkarošanas mērķis ir panākt, lai reģionālajā

sadarbībā galvenā uzmanība tiktu pievērsta novērtējumam un profilaksei, nostiprināt ārējo robežu

aizsardzību un turpmāk attīstīt ilgtermiņa sadarbību starp dalībvalstīm tiesībaizsardzības jomā.

Baltijas jūras darba grupa organizētās noziedzības apkarošanai Baltijas jūras reģionā (BSTF OPC) ir

vienīgā platforma, kur sadarbojas visas ES dalībvalstis šajā reģionā, kā arī Islande, Norvēģija, Krievija,

Eiropas Komisija, Eiropols un Interpols. Par BSTF OPC pilnvarām lemj Baltijas jūras valstu valdību

vadītāji.

36

Uzdevumi un rādītāji mērķim “nodrošināt reģiona pieejamību”


Labi transporta apstākļi

Reģiona iekšējā un ārējā savienojamība, tostarp braucienu ilgums

TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla elementi, kas atbilst TEN-T regulā noteiktajiem kritērijiem

TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla izveides pabeigšana Baltijas jūras reģionā atbilstoši EISI un TEN-T grafikiem un to savienojumi ar Krieviju un Baltkrieviju, kā noteikts ZDTLP satvarā, iesaistot arī EaP reģionālo transporta tīklu

TEN-T īstenošanas ziņojumi

TENtec portāls

Uzticami enerģijas tirgi

Tirgus apstākļi un Baltijas valstu enerģijas tirgu starpsavienojumi ar pārējo ES

Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāns un tā īstenošanas grafiks

Pilns un ekoloģiski ilgtspējīgs gāzes un elektroenerģijas tirgu starpsavienojums atbilstoši BEMIP grafikam

BEMIP

Valstu ministrijas

Saiknes starp iedzīvotājiem reģionā

To organizāciju un cilvēku skaits, kas piedalās kultūras, izglītības, zinātnes apmaiņas un sadarbības programmās

To organizāciju skaits, kuras piedalās pamatprogrammā, kultūras programmā, programmā “Jaunatne darbībā” un Marijas Kirī vārdā nosauktās rīcības programmās 2009. gadā = 43 452

To cilvēku skaits, kuri piedalās mūžizglītības programmā 2009. gadā = 148 117

Kopā 2009. gadā = 191 569

Par 20 % palielināt šādu programmu dalībnieku (cilvēku vai organizāciju) skaitu līdz 2020. gadam = 229 000

COM dati

Eiropas teritoriālās sadarbības programmu ziņojumi, ja piemērojams

38

Palielināt labklājību

Baltijas jūras reģionā (BJR) atrodas dažas no veiksmīgākajām un novatoriskākajām valstīm un reģioni,

kuri strauji tuvojas Eiropas vidējam līmenim.

BJR ir dominējošā ārējās tirdzniecības zona mazākām valstīm, piemēram, Igaunijai un Lietuvai (Baltijas

jūras reģiona daļa kopējā tirdzniecības apjomā pārsniedz 50 %). Trim Ziemeļvalstīm BJR tirdzniecības

daļa ir 37 % Zviedrijai un 44 % Dānijai. Līdzīgi rādītāji ir Polijā, kur BJR tirdzniecības daļa kopējā

tirdzniecībā ir 35 %. Tikai Vācijai BJR tirdzniecības daļa ir ievērojami mazāka, ņemot vērā Vācijas

tirdzniecības lielo apjomu. Interesanti ir tas, ka trim lielākajām BJR tirdzniecības valstīm (Vācijai,

Polijai, Zviedrijai) ir mazāka tirdzniecības daļa ar BJR salīdzinājumā ar kopējo tirdzniecību.

Lai palielinātu BJR labklājību, ESSBJR ir paredzēti pasākumi uzņēmējdarbības, inovācijas,

tirdzniecības un digitāli virzītas izaugsmes veicināšanai. Tas palielinās uzņēmējdarbības iespējas un

uzlabos iekšējā tirgus darbību uz vietas, neizsmeļot resursu bāzi vai ekosistēmas, no kurām tās ir

atkarīgas.

Reģiona konkurētspēja ir cieši saistīta arī ar augstu izglītības līmeni. Lai saglabātu un uzlabotu reģiona

konkurētspēju, jāpalielina sadarbība starp izglītības iestādēm visos līmeņos un skolēnu, studentu un

pedagogu mobilitāte reģionā. Vienlaikus ir svarīgi uzlabot sadarbību starp izglītības iestādēm un

uzņēmumiem. Lai saglabātu konkurētspēju, reģiona uzņēmumiem jāspēj nodrošināt augstas kvalitātes

produktus un pakalpojumus, kuriem nepieciešama vairāk uz uzņēmējdarbību vērsta izglītība un tādējādi

arī ciešāka apmaiņa starp šiem diviem sektoriem. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību, ir jāizpēta

arī mācību iespējas, ko piedāvā mūsdienīgu IKT izmantošana.

Svarīgi ir nodrošināt sieviešu un vīriešu vienādu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, inovācijā, tirdzniecībā,

izglītībā un darbaspēkā kopumā, lai pilnīgi izmantotu cilvēkkapitāla potenciālu izaugsmes un labklājības

uzlabošanai.

Ir lielas iespējas, ka BJR tiks īstenota stratēģija “Eiropa 2020”, arī gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša

izaugsme. Tas ne tikai nostiprinās reģiona labklājību, bet dos labumu visai ES. Arī ESSBJR sociālā

dimensija ir spēcīga. Labklājības uzlabošanai ir vajadzīgs labi funkcionējošs tirgus, kurā tiek veicināta

ģeogrāfiskā un profesionālā mobilitāte.

Ilgtspējīga izaugsme un resursefektivitāte, riska novēršana un pārvaldība, kā arī pielāgošanās klimata

pārmaiņām un to mazināšana kopā veido patiesi horizontālu jautājumu, un mazināšanas stratēģija ir cieši

saistīta ar reģiona labklājību un konkurētspēju. Lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar klimata

pārmaiņām, un nostiprinātu reģiona izturētspēju pret dabas un cilvēka uzraisītām katastrofām, ir

vajadzīgi pielāgošanās, riska novēršanas un pārvaldības pasākumi. Pašreizējai neveiksmei var būt

graujoša ietekme uz ekonomiku nākotnē, kā arī nelabvēlīgas sekas reģiona videi un sociālajai attīstībai,

un tās varētu mazināt, ja katastrofas tiktu novērstas vai pārvaldītas efektīvāk. Riska mazināšanas

pasākumi arī labvēlīgi ietekmē labklājību; proti, tie pasākumi, kas vērsti uz energoefektīvu, tīru degvielu

nākotnē, radīs darbvietas un novērsīs resursu un naudas izšķiešanu.

PJ “

Bar

ības

vie

las”

PJ “

Apd

raud

ējum

i”

PJ “

Bio

”

PJ “

Lau

ksai

mni

ecīb

a”

PJ “

Kuģ

niec

ība”

PJ “

Dro

šum

s”

PJ “

Dro

šība

”

PJ “

Tra

nspo

rts”

PJ “

Ene

rģēt

ika”

PJ “

Tūr

ism

s”

PJ “

Kul

tūra

”

PJ “

Noz

iedz

ība”

PJ “

Tir

gus”

PJ “

Inov

ācija

”

PJ “

MV

U”

PJ “

Ves

elīb

a”

PJ “

Izgl

ītība

”

HD

“T

elpi

skā

plān

ošan

a”

HD

“Il

gtsp

ēja”

HD

“Ie

sais

te”

3. mērķis: palielināt labklājībuVienotais tirgus

✔ ✔ ✔ ✔✔

“Eiropa 2020” ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔

Konkurētspēja pasaulē

✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔✔

Klimata pārmaiņas

✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔✔ ✔


Apakšmērķis: ESSBJR kā līdere vienotā tirgus nostiprināšanā un īstenošanā

BJR joprojām pastāv juridiski un administratīvi šķēršļi, kas nelabvēlīgi ietekmē preču un pakalpojumu

tirdzniecību starp dalībvalstīm un ar kaimiņvalstīm. Tirgi BJR, izņemot Vāciju, ir salīdzinoši mazi, un

tāpēc, lai saglabātu savu konkurētspēju, tie ir ļoti atkarīgi no tirdzniecības reģionā. Tāpēc, lai palielinātu

reģiona labklājību, ir nepieciešams pilnībā izveidot iekšējo tirgu un mazināt nepamatotos šķēršļus

tirdzniecībā ar kaimiņvalstīm.

BJR ir dominējošā ārējās tirdzniecības zona visām valstīm, izņemot Vāciju. Tirdzniecības apjoms starp

valstīm palielinās, bet lēnākā tempā, nekā varēja gaidīt, kas liecina, ka tirgu integrācija nenorit tā, kā

vajadzētu. Ir pierādījies, ka MVU ir īpaši grūti gūt optimālu labumu no iekšējā tirgus un veiksmīgi

paplašināt savas darbības arī kaimiņvalstīs. Tas īpaši kavē augošus MVU, kuriem ir vajadzīgi lielāki

“iekšzemes tirgi”, lai tie varētu paplašināties.

40

Lai veicinātu labas tirdzniecības attiecības ar trešām valstīm, ir svarīgi samazināt administratīvos,

tarifnesaistītos šķēršļus tirdzniecībai un preču pārrobežu apritei, jo īpaši starp ES un Krieviju. Tāpēc

jāuzlabo muitas procedūras un infrastruktūra. Ir svarīgi stiprināt arī starptautisko sadarbību nodokļu

jomā, uzlabot tirdzniecības un ieguldījumu apstākļus un aktivizēt centienus, lai apkarotu pārrobežu

krāpšanos ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanu.

Ja reģions vēlas saglabāt un uzlabot savu stāvokli kā labklājības reģions, ir vajadzīga labāka integrācija.

Apspriedes un analīze, kas veiktas, sagatavojot 2010. gada vienotā tirgus pārskatu, ir pierādījušas, ka

daudzās vienotā tirgus jomās un segmentos tiesiskais regulējums vēl nedarbojas tik labi, kā vajadzētu.

Tirdzniecības saišu stiprināšana reģionā, samazinot nepamatotus šķēršļus, ir rentabls veids, kā atdzīvināt

ekonomiku. Reģionam ir arī svarīgi pilnīgi īstenot Mazās uzņēmējdarbības akta ieteikumus, tādējādi

samazinot administratīvo slogu mazākiem uzņēmumiem.

Apakšmērķis: ESSBJR kā stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas veicinātāja

ESSBJR ir stabili jāiekļauj stratēģijas “Eiropa 2020” programmā un pašreizējās ES politikas pārmaiņās.

Paturot to prātā, ir atkārtoti jāpievēršas mērķiem, kas izvirzīti stratēģijai “Eiropa 2020” – gudras,

ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes stratēģijai. Ir jauns specifisks politikas konteksts, kurā

nepieciešama tematiska koncentrācija atbilstoši minētajiem mērķiem, lai palielinātu BJR labklājību.

Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvā “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” ir atzīts,

ka jūras resursi ir svarīgs mūsu dabas kapitāla komponents un sniedz ekonomiskas iespējas dažādās

nozarēs, piemēram, minerālu ieguvē, zāļu ražošanā, biotehnoloģijā un enerģētikā. Ir svarīgi tās izmantot

ilgtspējīgi, lai jūras vide turpinātu sniegt ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, nodrošinātu dabas

regulējošās funkcijas, kas palīdz novērst klimata pārmaiņas un palēnina krastu eroziju. Jūras nozares (kā

uzsvērts Komisijas paziņojumā par jūras nozaru izaugsmi)19 rada ilgtspējīgas izaugsmes, konkurētspējas

un darbvietu izveidošanas iespējas, kuras jāizpēta sīkāk, lai pilnīgi izmantotu reģiona potenciālu. Lauku

attīstībai izvirzītās horizontālās prioritātes “Veicināt zināšanu pārnesi un inovāciju” sekmēšana

makroreģiona līmenī var radīt Kopienas mēroga pievienoto vērtību.

BJR sadarbība nostiprina arī citas ES rīcībpolitikas, piemēram, klimata politiku, resursefektivitāti vai

jauno pieeju attiecībā uz pētniecību un inovāciju Eiropā, proti, “Apvārsnis 2020”. Pašreizējais darbs

liecina, ka ESSBJR piešķir progresam jaunu, uz sadarbību vērstu un praktisku ievirzi.

Padziļināts dialogs starp Komisiju, attiecīgajām dalībvalstīm, tirdzniecības palātu asociācijām un

rūpniecības nozaru konfederācijām veicinās stratēģijas koncentrēšanos uz integrētu rūpniecības politiku

globalizācijas laikmetam. Tas reģionam var būt ļoti nozīmīgi. Atbilstoši stratēģijas “Eiropa 2020”

19 Komisijas paziņojums “Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas”, 2012. gada 13. septembris (COM(2012)494 final).

41

pamatiniciatīvai “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un Mazās uzņēmējdarbības aktam

stratēģija darbojas, lai atbalstītu MVU, uzlabojot to piekļuvi finansējumam, radot labvēlīgāku regulatīvo

vidi un, vispārīgākā ziņā, palīdzot tiem pielāgoties globalizācijas radītajām grūtībām. Būtu jāpievēršas

vajadzībai atbalstīt galvenās nozares, piemēram, vides tehnoloģijas, kurās reģions ir spēcīgs, bet kurās

trūkst ciešākas mijiedarbības starp politiku un tirgus attīstību.

Atbilstoši stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvai “Resursu ziņā efektīva Eiropa” būtu vajadzīgi

reģionāli centieni, lai īstenotu šo pieeju, izmantojot mazāk izejvielu un samazinot atkritumus, ko var

panākt, reciklējot vienā procesā radītos atkritumus un izmantojot tos par izejvielām citos rūpnieciskos

procesos. Visas subsīdijas, tostarp zvejniecībai paredzētās, kuras varētu kaitēt videi, būtu pakāpeniski

jāizbeidz.

Atbilstoši stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvai “Jaunu prasmju un darbvietu programma” nozīmīgs

veids, kā palielināt darba produktivitāti un mazināt strukturālās atšķirības reģionā, ir padziļināt sociālo

dialogu starp arodbiedrībām, darba devējiem un valdībām par nākotnes problēmām darba tirgū,

piemēram, tām, kuras izriet no demogrāfiskajām pārmaiņām. Demogrāfisko tendenču pārmaiņas arī

uzskatāmi liecina, ka ir svarīgi nepārtraukti pievērsties makroreģionālajai sociālās iekļaušanas un

sabiedrības veselības dimensijai.

Lai veicinātu visu Baltijas jūras reģionu aptverošas inovācijas savienības izveidi, būs vajadzīgi

koordinēti centieni pieejamo resursu saskaņošanā, izmantojot programmatisku pieeju. Vairāk resursu

jāatvēl pētniecībai un inovācijai, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi attiecībā uz vispārējiem

pētniecības un izstrādes izdevumiem. Attiecīgajām dalībvalstīm ir jāattīsta un jāpadziļina sava

sadarbība, lai reģions varētu ātrāk pievērsties nākotnes problēmjomām – resursefektivitātei un vides

aizsardzībai, veselībai, enerģētikai, inovatīvai un ilgtspējīgai jūras resursu izmantošanai, ilgtspējīgiem

transporta veidiem un digitālajai uzņēmējdarbībai un pakalpojumiem. Reģionam varētu būt svarīgas

vairākas inovācijas partnerības, piemēram, inovācijas partnerība ūdens resursu jomā un partnerība

“Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”, kā arī partnerība izejvielu jomā. Būtu pilnīgi jāizmanto

iespējas, ko paver jaunā pamatprogramma “Apvārsnis 2020”.

Lai apzinātu stratēģijas, izveidotu kompetenču kritisko masu galvenajās jomās un radītu sinerģiju starp

iniciatīvām, ir jāizstrādā stratēģisks process reģiona inovācijas spējas uzlabošanai galvenajās tirgus

jomās. Tam jānotiek gan politikas, gan uzņēmumu līmenī, lai tādējādi panāktu labāku mobilitāti,

uzlabotu reģionālo saskaņotību un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Reģioniem jāpiesaista novatoriski

uzņēmumi un jāizveido efektīvi inovācijas atbalsta pakalpojumi, lai ilgtermiņā kāpinātu savas inovācijas

spējas. Šāda holistiska pieeja būs ļoti atkarīga no efektīvām partnerattiecībām starp valdības struktūrām

42

(valsts un reģionālām) un uzņēmumiem, rūpniecību un pilsoniskās sabiedrības grupām, kas dažos

gadījumos uzņemsies vadību stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto ideju īstenošanā.

Digitālais vienotais tirgus ir ļoti svarīgs BJR valstu ekonomikai un tā “inovāciju reģiona” statusam

pasaulē. Reģions ieņem līderpozīcijas daudzās digitālās ekonomikas jomās, un tas var gūt lielu labumu

no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas “Digitālā programma Eiropai” un Vienotā tirgus akta

pasākumiem, lai radītu izaugsmi un darbvietas Eiropā. Reģionam ir potenciāls sasniegt praktiskus

rezultātus, identificējot un likvidējot šķēršļus digitālās ekonomikas izaugsmei, tostarp šķēršļus

tirdzniecībai tiešsaistē (e-komercijai). Visi centieni atraisīt izaugsmes un inovācijas potenciālu, ko rada

digitālie pakalpojumi un saturs, ir jāatbalsta un jāveicina ar ātriem, uzticamiem sakaru tīkliem, kas ir

priekšnosacījums digitāli virzītai izaugsmei. Tas nozīmē, ka ir svarīgi, lai BJR dalībnieki īstenotu

nacionālos platjoslas plānus, kuri palīdz sasniegt pamatiniciatīvā “Digitālā programma Eiropai”

noteiktos platjoslas mērķus.

Apakšmērķis: uzlabota Baltijas jūras reģiona konkurētspēja pasaulē

Globalizācijas process var radīt gan pastiprinātu konkurenci, gan sadarbību starp valstīm un reģioniem

attiecībā uz ieguldījumiem ražošanā, zināšanās un inovācijā. Uzņēmumu līmenī būtiska ir zinībietilpīgu

produktu un pakalpojumu izstrāde, ja uzņēmumi vēlas būt konkurētspējīgi globālajā tirgū. Politiskajā

līmenī valstīm un īpaši reģioniem jāizstrādā efektīvas inovāciju stratēģijas un sistēmas, lai palielinātu

uzņēmējdarbības dinamismu un izveidotu intensīvu saikni starp augstākā līmeņa iestādēm, kurās

koncentrētas zināšanas, privātiem ieguldītājiem, inkubatoriem un saistītajiem uzņēmējdarbības

pakalpojumiem. Īstenot to visā Baltijas jūras reģionā ir ļoti grūti, bet tas ir vajadzīgs reģiona labklājībai.

Ja BJR vēlas radīt enerģisku, novatorisku vidi, ko veido salīdzinoši mazas valstis un tirgi, būtiski ir

palielināt sadarbību galvenajās tautsaimniecības jomās. Tam būtu jāatspoguļojas stratēģijas darbībā un

tās koordinācijā ar citām ES un valstu politiskajām iniciatīvām un uzņēmumu iniciatīvās veicināt

reģiona konkurētspēju pasaulē.

Institucionālie šķēršļi ievērojami kavē MVU darbības BJR. Ja reģions jāattīsta, pamatojoties uz tādiem

uzņēmumiem, tad pēc iespējas drīzāk jālikvidē ierobežojumi, kas to kavē. Pirmā prioritāte ir izveidot

institucionālu regulējumu, kurā paredzēti saskaņoti noteikumi, kas reglamentē uzņēmējdarbību (praksē

šie noteikumi bieži ir pārāk ierobežojoši vai sarežģīti). BJR uzņēmumi darbojas tāda institucionālā un

tiesiskā regulējuma apstākļos, kura kvalitāte dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga.

BJR ir jāuzlabo vispārīgie izaugsmes apstākļi, jo īpaši lauku apvidos, kas bieži atpaliek no

pilsētteritorijām. Lai uzlabotu dzīves kvalitāti lauku apvidos, par prioritāti būtu jānosaka

lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspējas uzlabošana, kā arī darbības dažādošanas

43

rosināšana. Būtu vajadzīgs plašāks un labāks atbalsts uzņēmējdarbības un MVU attīstībai un ne mazākā

mērā arī MVU tīkla veidošanai vietējā/reģionālā līmenī, kā arī pastiprinātai sadarbībai starp

uzņēmējdarbības atbalsta iestādēm. Tirdzniecības un ieguldījumu līmeni reģionā var kāpināt, veidojot

labāku sadarbību tirdzniecības un ieguldījumu struktūru starpā un izstrādājot atbalsta pasākumus, kas

vērsti uz turpmāku ekonomisko integrāciju. Tas pats attiecas uz pakalpojumu nozari. Būtisku

ieguldījumu BJR ekonomikā sniedz tūrisms. 2011. gadā reģionu apmeklēja 66 miljoni tūristu no citām

valstīm, kas nozīmē 7 % no pasaules tūrisma tirgus daļas ar pieaugumu 7,1 % apmērā. Globāli

konkurētspējīga un ilgtspējīga tūrisma attīstība ir atkarīga ne tikai no reģiona pieejamības un kultūras un

dabas mantojuma ilgtspējīgas izmantošanas, bet arī no ciešas sadarbības ar IKT un veselības aprūpes

nozari. Turklāt krīzes iespaidā uzņēmumi var mainīt savu interešu loku, galveno uzmanību pievēršot

tam, lai izmantotu nākotnes uzņēmējdarbības iespējas “zaļajos” uzņēmumos, tostarp jūras nozarēs. Lai

nodrošinātu BJR labklājību ilgtermiņā, uzņēmējdarbība jāiestrādā visos izglītības līmeņos.

Lai sasniegtu augstu produktivitāti, augstu inovācijas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes līmeni, BJR

jāpaaugstina darba tirgus iekļaušanas un integrācijas līmenis. Lai BJR uzņēmumi saglabātu savu

konkurētspēju, svarīgs ir augsts nodarbinātības līmenis, labas darbvietas un zems sociālās atstumtības

līmenis.

IKT, jo īpaši digitālie pakalpojumi, saturs un lietojumprogrammas pārveido vērtību ķēdes visās

ekonomikas nozarēs, virza inovāciju un rada būtiskus ieguvumus konkurētspējas un efektivitātes jomā.

Šā izaugsmes virzītājspēka pamatā lielā mērā ir ātru un uzticamu tīkla savienojumu vispārēja

pieejamība. Tāpēc ļoti izšķirīgs faktors BJR būs Digitālās programmas Eiropai un tās mērķu un

pasākumu īstenošana ātras un īpaši ātras darbības interneta nodrošināšanai.

Uzņēmumiem, kas atrodas BJR, ir ievērojama pasaules tirgus daļa kuģošanā, un jūrniecības nozarei, kas

sniedz pakalpojumus kuģniecības uzņēmumiem, ir svarīga nozīme reģionā no nodarbinātības un

inovācijas viedokļa. Lai uzlabotu vai saglabātu šo pozīciju, vairāk jāpievēršas izaugsmes potenciālam,

ilgtspējai un uzņēmējdarbībai BJR valstu jūrniecības nozarē. Turklāt tradicionālajās jūrniecības nozarēs

uzkrāto zinātību varētu izmantot jaunās jūrniecības nozarēs.

Arī kultūru var uzskatīt par stratēģisku faktoru, kas veicina BJR attīstību vairākos aspektos – kā reģiona

attīstības faktoru un kā faktoru, kas attīsta un veido sabiedrības identitāti gan nacionālā, gan

transnacionālā līmenī. Kultūra un radošās nozares rada IKP un palīdz palielināt labklājību, tātad tās ir

attīstības “kāpinātāji”.

Nodarbinātība ir pieaugusi, pateicoties ieguldījumiem kultūrā un radošajās nozarēs, kas īpaši ietekmē

MVU sektoru. Nodarbinātības pieaugums palielina mājsaimniecību ieņēmumus, kas savukārt palielina

44

pieprasījumu. Tāpēc kultūrai un radošajām nozarēm ir labvēlīga ietekme uz ilgtspējīgu ekonomikas

izaugsmi.

Reģionālās identitātes veicināšanai paredzētās horizontālās darbības mērķis ir atbalstīt sadarbību, lai

kopīgi popularizētu reģionu pašu mājās un pasaules tirgos.

Tūrisma, kultūras un reģionālās identitātes veicināšanas pasākumu mijiedarbība mudinās partnerus, kas

strādā šajās jomās, labāk sadarboties, lai padarītu BJR pietiekami viendabīgu tā, lai šis reģions gan tā

teritorijā, gan ārpus tās būtu uzskatāms par identificējamu reģionu; virsmērķis šajā gadījumā ir palielināt

reģiona konkurētspēju.

Apakšmērķis: pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība

Visas BJR valstis ir neaizsargātas pret klimata pārmaiņām, kas var ietekmēt cilvēku drošību, vidi un

konkurētspēju. Šajā reģionā ir uzkrāts daudz vērtīgas pieredzes saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu

un pielāgošanos tām. Tāpēc, apmainoties ar pieredzi un sadarbojoties konkrētu projektu īstenošanā, var

gūt daudz. Baltijas jūra ir specifisks ekoreģions, un var paredzēt, ka arī klimata pārmaiņu ietekme būs

specifiska. Tāpēc ir svarīgi, lai vietējie, valsts un transnacionālie dalībnieki sadarbotos klimata pārmaiņu

mazināšanas un pielāgošanās jomā, kā arī riska novēršanā un pārvaldībā, arī apmainoties ar

paraugpraksi, kas pierādīta kā ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīga. Lai uzlabotu sadarbību,

svarīgi ir arī dalīties atziņās un, kad tas ir iespējams un noderīgi, apkopot resursus.

Tas var attiekties uz “ieteikuma” pasākumiem (piemēram, telpiskās plānošanas stratēģiju un riska

pārvaldības plānu pārskatīšanu, riska novērtēšanu, katastrofu riska pārvaldības spēju novērtēšanu) un

inženiertehniskajiem riska novēršanas un pārvaldības pasākumiem (t. i., pretplūdu aizsardzību, ēku

sanāciju).

Klimata pārmaiņu ietekme uz BJR ekosistēmu var būt īpaši liela reģiona atrašanās vietas, aukstā klimata

un dabiskās vides neaizsargātības dēļ. Gaidāms, ka lielas pārmaiņas skars reģiona hidroloģiju un

bioloģiju. Dažas nozares, piemēram, lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, tūrisms un

kritiskā infrastruktūra, ir īpaši neaizsargātas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pilsētplānošanai un

pieaugošajai eitrofikācijai. Makroreģionālas pielāgošanās stratēģijas izstrāde nostiprinās centienus

izprast, novērst un pārvaldīt klimata pārmaiņu reģionālo ietekmi reģionā, kurā ir līdzīgi ģeogrāfiskie un

klimatiskie apstākļi.

Lai gan ir grūti precīzi noteikt klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi, ir skaidrs, ka Baltijas jūra uzsilst

ātrāk nekā jebkura cita jūra pasaulē. Gaisa temperatūra palielināsies, un nokrišņu tendences un

daudzums mainīsies daudzās reģiona daļās. Tas palielinās izskalošanos, kas savukārt palielinās barības

45

vielu ieplūdes jūrā. No pielāgošanās viedokļa svarīgi ir arī tas, ka palielināsies ārkārtēju dabas parādību,

piemēram, plūdu un sausuma periodu, biežums. Tas būtiski ietekmēs katastrofu pārvarēšanu un

ilgtermiņa plānošanu BJR. Makroreģionālajās stratēģijās būtu arī jāņem vērā pārrobežu ietekme, ko rada

konkrētas dabas katastrofas (tostarp zemestrīces, rūpniecības avārijas un citi ar klimatu nesaistīti

apdraudējumi), un jāveicina intensīvāka sadarbība attiecībā uz kopēju risku novēršanu, gatavību šādiem

riskiem un reaģēšanu uz tiem. Veicināt plašu koksnes izmantošanu, piemēram, celtniecībā, ir saprātīgi

no klimata aspekta, un – ja šāda izmantošana tiek pārvaldīta ilgtspējīgi – tiek sekmēta sabiedrības

ilgtspēja.

Izmantojot zinātniskus satvarus, piemēram, BONUS, arī turpmāk būtu jāpilnveido izpratne par klimata

pārmaiņām un ģeofiziskajiem apstākļiem reģionā un vajadzīgo reaģēšanas pasākumu izstrāde.

46

Uzdevumi un rādītāji mērķim “palielināt labklājību”


ESSBJR kā līdere vienotā tirgus nostiprināšanā un īstenošanā

Starpreģionālās preču tirdzniecības apjoms

3 gadu vidējais rādītājs BJV reģionā 2008. gadā = 416,9 miljardi eiro

Starpreģionālās preču tirdzniecības palielinājums BJV reģionā par 15 % līdz 2020. gadam

Eurostat gada dati, kas pieejami ar 2 gadu nobīdi (NUTS2).

(Preču tirdzniecības rādītāji pamatojas tikai uz preču importu un eksportu starp BJV, atskaites punkts ir vidējā vērtība no kopējā rādītāja par 2007., 2008. un 2009. gadu.)

Pārrobežu pakalpojumu apjoms

3 gadu vidējais rādītājs BJV reģionam 2008. gadā = 43 473,1 miljards eiro

Starpreģionālās pakalpojumu tirdzniecības palielinājums BJV reģionā par 15 % līdz 2020. gadam


(Pakalpojumu tirdzniecības rādītāji pamatojas tikai uz pakalpojumu importu un eksportu starp BJV).

ESSBJR kā stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas veicinātāja

Nodarbinātības līmenis (iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 64 gadiem) procentos no kopējā iedzīvotāju skaita BJV

Vidējais rādītājs BJV reģionam 2008. gadā = 70 % no iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem

Lielāks vidējais rādītājs BJV reģionam līdz 2020. gadam = 75 % no iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem.


Nodarbinātības līmenis (iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 64 gadiem)

Vidējais rādītājs par vislabāk pelnošajiem 10 % no kopējā iedzīvotāju skaita BJV reģionā

Labvēlīga ietekme uz vidējā nodarbinātības līmeņa atšķirības samazināšanu starp vislabāk

Eurostat gada dati, kas pieejami ar 2 gadu nobīdi (NUTS2). (Indeksa pamatā

procentos no kopējā iedzīvotāju skaita BJV

2010. gadā = 79,53 %. Vidējais rādītājs par vissliktāk pelnošajiem 10 % no kopējā iedzīvotāju skaita BJV reģionā 2010. gadā = 61,21 %

pelnošajiem un vissliktāk pelnošajiem 10 % no kopējā iedzīvotāju skaita BJV reģionā līdz 2020. gadam.

ir “milj. EUR uz vienu nodarbināto”. Vidējo indeksu BJV reģionam var salīdzināt ar ES27 valstu vidējo indeksu = 100).

Vispārējie izdevumi pētniecībai un izstrādei

Vidējais rādītājs BJV reģionam 2008. gadā = 2,16 % no IKP

Lielāks vidējais rādītājs BJV reģionam līdz 2020. gadam = 3 % no IKP.

Eurostat gada dati, kas pieejami ar 2 gadu nobīdi (NUTS2)

Vispārējie izdevumi pētniecībai un izstrādei

Vidējais rādītājs par vislabāk pelnošajiem 10 % no kopējā iedzīvotāju skaita BJV reģionā 2008. gadā = 4,55 %.

Vidējais rādītājs par vissliktāk pelnošajiem 10 % no kopējā iedzīvotāju skaita BJV reģionā 2008. gadā = 0,2 %.

Labvēlīga ietekme uz vispārējo pētniecības un izstrādes izdevumu starpības samazināšanu starp vislabāk pelnošajiem un vissliktāk pelnošajiem 10 % no kopējā iedzīvotāju skaita BJV reģionā līdz 2020. gadam.

Eurostat gada dati, kas pieejami ar 2 gadu nobīdi (NUTS2)

Uzlabota Baltijas jūras reģiona konkurētspēja pasaulē

IKP pieaugums Vidējais IKP pieaugums BJV reģionam 2007.2008. gadā = 1,4 %.

Vidējais IKP pieaugums ES 2007.2008. gadā = 1,75 %.

Lielāks vidējais IKP pieaugums visā BJV reģionā līdz 2020. gadam.

Eurostat gada dati, kas pieejami ar 2 gadu nobīdi

IKP (izteikts PSL) 4 dalībvalstis ar vislielāko vidējo IKP, vidējais IKP 120,1 % no ES vidējā (20072010) paliek nemainīgs.

4 dalībvalstis ar vismazāko vidējo IKP, vidējais IKP 59,2 % no ES vidējā

Labvēlīga ietekme uz vidējā IKP starpības samazināšanu starp BJV reģiona dalībvalstīm ar vislielāko un vismazāko IKP līdz 2020. gadam.


48

(20072010) samazinās.

Tautas attīstības indekss Vidējais rādītājs BJV reģionam 2008. gadā = 44,8.

Tautas attīstības indeksa palielinājums par 25 % BJV reģionam līdz 2020. gadam.

ANO Tautas attīstības indekss.

(Indeksa pamatā ir “veselīgie mūža gadi”, “koriģētie mājsaimniecību neto ieņēmumi uz vienu cilvēku” un “augstas un zemas izglītības iegūšana 2564 gadus vecu iedzīvotāju vidū”. Vidējo indeksu BJV reģionam var salīdzināt ar ES27 valstu vidējo indeksu = 62).

Tautas attīstības indekss Vidējais rādītājs par vislabāk pelnošajiem 10 % no kopējā iedzīvotāju skaita BJV reģionā 2008. gadā = 86,41 %. Vidējais rādītājs par vissliktāk pelnošajiem 10 % no kopējā iedzīvotāju skaita BJV reģionā 2008. gadā = 21,05 %.

Labvēlīga ietekme uz tautas attīstības indeksa atšķirības samazināšanu starp vislabāk pelnošajiem un vissliktāk pelnošajiem 10 % no kopējā iedzīvotāju skaita BJV reģionā līdz 2020. gadam.

ANO Tautas attīstības indekss.

Darba ražīguma indekss Vidējais rādītājs BJV reģionam 2008. gadā = 77,8 %.

Darba ražīguma indeksa palielinājums par 20 % visā BJV reģionā līdz 2020. gadam.

Eurostat gada dati, kas pieejami ar 2 gadu nobīdi (NUTS2). (Indeksa pamatā ir “milj. EUR uz vienu nodarbināto”. ES27 vidējais indekss = 100.)

Darba ražīguma indekss Vidējais rādītājs par vislabāk pelnošajiem 10 % no kopējā

Labvēlīga ietekme uz darba ražīguma indeksa atšķirības samazināšanu starp


49

iedzīvotāju skaita BJV reģionā 2008. gadā = 150,1 %. Vidējais rādītājs par vissliktāk pelnošajiem 10 % no kopējā iedzīvotāju skaita BJV reģionā 2008. gadā = 28,6 %.

vislabāk pelnošajiem un vissliktāk pelnošajiem 10 % no kopējā iedzīvotāju skaita BJV reģionā līdz 2020. gadam.

(NUTS2). (Indeksa pamatā ir “milj. EUR uz vienu nodarbināto”. ES-27 vidējais indekss = 100)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Integrēts piekrastes aizsardzības plāns un programma, kurā paredzēta ietekme, ko izraisa noplūžu palielināšanās un pārmaiņas jūras vidē

2011. gadā nav Reģionālā stratēģija 2013. gadā.

Integrēta piekrastes aizsardzības plāna un programmas pieņemšana līdz 2020. gadam

Eiropas Komisija, CLIMA ĢD, valstu ministrijas, darbības programmu gada ziņojumi

50

PRIORITĀRĀS JOMAS

PJ “Lauksaimniecība” – lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ilgtspējas

nostiprināšana

Koordinē: Somija, Lietuva, Zviedrija

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība ir svarīgas Baltijas jūras reģiona ekonomikai un

ilgtspējīgai attīstībai. Šo nozaru rentabilitātes un konkurētspējas saglabāšana ir galvenais faktors, lai

nodrošinātu reģiona ilgtspējīgu attīstību nākotnē. Intensīvāka sadarbība var radīt vairākas priekšrocības.

Lielāka koordinācija un paraugprakses apzināšana varētu palīdzēt atrisināt vides un konkurētspējas

problēmas Baltijas jūras reģionā, jo īpaši tas sakāms par integrētas starpnozaru pieejas paraugpraksi

lauku attīstības jomā. Tas arī veicinātu ekonomikas attīstību un palīdzētu radīt jaunas iespējas,

piemēram, ražot enerģiju no atjaunojamiem resursiem, apkarot klimata pārmaiņas un eitrofikāciju, kā arī

sekmēt bioloģisko daudzveidību. Ir vajadzīga nepārtraukta sadarbība un pieredzes un paraugprakses

apmaiņa starp ieinteresētajām personām visos līmeņos.

Svarīgi ir palielināt lauksaimniecības un lauku apvidu konkurētspēju, uzlabot dzīves kvalitāti un rosināt

saimnieciskās darbības dažādošanu. Lauksaimniecība un lauku apvidi sniedz arī ekosistēmu

pakalpojumus sabiedrībai kopumā, un būtu jāgādā par to, lai tie spētu šos pakalpojumus sniegt arī

turpmāk. Tas nozīmē ciešākas sadarbības veicināšanu starp dažādajiem dalībniekiem publiskajā,

nevalstiskajā un privātajā sektorā. Darbībām, kas atvieglo un sekmē ilgtspējīgas lauksaimnieciskās

prakses izstrādi reģionā, jābūt cieši saistītām ar citām ESSBJR prioritārajām jomām. Piemēram,

prioritārā joma “Barības vielas” ir svarīga prioritārajai jomai “Lauksaimniecība”, tāpat kā HELCOM

Lauksaimniecības un vides forums. Ar prioritārajām jomām “Barības vielas” un “Lauksaimniecība”

varētu sadarboties eitrofikācijas, klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jautājumos.

Baltijas jūras reģiona ainavā lielā mērā dominē meži. Mežsaimniecības nozare ir svarīga reģiona

attīstībai, un tai ir būtiska nozīme ilgtspējīgas nodarbinātības saglabāšanā lauku apvidos. Baltijas jūras

reģions ir vadošais mežsaimniecības centrs ES. Dažādiem meža ekosistēmas pakalpojumiem kļūstot

arvien svarīgākiem, palielinās mežsaimniecības nozarei izvirzītās prasības, ko vēl vairāk pastiprina

nesen pieņemtās ES rīcībpolitikas un instrumenti, tostarp atjaunojamo energoresursu jomā izvirzītais

mērķis “20–20–20”, Ūdens pamatdirektīva, NATURA 2000 tīkls. Ir vajadzīga intensīvāka pētniecība un

sadarbība attiecībā uz integrētāku pieeju koksnes un citu ar mežsaimniecību saistītu produktu

izmantošanai un mežsaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanai.

Zvejniecībai Baltijas jūrā ir senas tradīcijas. Tāpēc šis reģions var kalpot par paraugu, lai izstrādātu

alternatīvas pārvaldības struktūras un instrumentus kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformas

procesa atbalstam, piemēram, reģionalizētāku pārvaldības pieeju. Baltijas jūrā ir neliels skaits

komerciāli izmantojamu krājumu un diezgan nepiesārņojošas zvejniecības, kurās iegūst vienu sugu,

aptuveni 90 % no tām atrodas ES, un ir tikai viens ārējais partneris. Tādējādi šī joma ir piemērota uz

ekosistēmu balstītai pārvaldības pieejai un var būt labs piemērs konkrētai rīcībai, piemēram, zvejas rīku

selektivitātes uzlabošanai, lai veicinātu izmetumu izskaušanu.

Akvakultūra Baltijas jūras reģionā ir attīstījusies gausi. Iemesls tam ir nevis sliktā tirgus situācija vai

nelabvēlīgie dabas apstākļi, bet drīzāk gan grūtības saskaņot vides politiku ar dzīvotspējīgu akvakultūras

ekonomiku. Rezultātā akvakultūras nozares ekonomiskie rādītāji ir pasliktinājušies. Turklāt Baltijas

jūras eitrofikācijas dēļ jebkurai akvakultūras darbībai, lai tā būtu dzīvotspējīga, ir vajadzīgas jaunas,

rentablas un ekoloģiski efektīvas tehnoloģijas. Ir acīmredzami vajadzīga labāka un saskaņotāka

pārvaldība, lai veicinātu atbildīgas un ilgtspējīgas akvakultūras izveidošanos Baltijas jūras reģionā.

To iniciatīvu kontekstā, ko īstenojusi Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgā komiteja

(LZPPK), ir izveidota darba grupa, kurai uzticētas pilnvaras labāk koordinēt valsts pētniecības darbu, lai

attīstītu ilgtspējīgu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību Baltijas jūras reģionā.

Lauku apvidi reģiona ziemeļos ir vismazāk apdzīvotie apgabali ES. Vienlaikus citas lauku vai piekrastes

teritorijas ir salīdzinoši blīvi apdzīvotas, un dažas no tām izjūt urbanizācijas radīto noslodzi. Attiecīgi

atšķiras arī šo konkrēto teritoriju un to attiecīgo lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības

nozaru vajadzības un problēmas. Tomēr ir daudz kopīgu problēmu, piemēram, konkurētspēja, vides

problēmas un iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku apvidos.

Daudzas problēmas lauksaimniecībā ir saistītas ar barības vielām, bioloģisko daudzveidību un klimata

pārmaiņām. Resursi jāizmanto ilgtspējīgāk, un tas nozīmē barības vielu intensīvāku otrreizējo

izmantošanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Svarīgi ir arī uzlabot lauksaimniecisko praksi

bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu aizsardzībai, piemēram, atjaunot mitrājus.

Jāatrisina problēma, kuru rada pārmērīgs kūtsmēslu daudzums, kas tiek saražots intensīvā lopkopībā.

Pēdējos gados Baltijas jūras reģionā ir izstrādāti sadarbības projekti agrovides pasākumu jomā, kuriem ir

spēju veidošanas un ieguldījumu potenciāls, lai būtiski veicinātu barības vielu daudzuma samazināšanu.

Mežsaimniecības nozarē īpašumtiesību struktūras un īpašumtiesību režīmi reģiona valstīs atšķiras.

Tāpēc ir vajadzīgs atbilstošs politikas instrumentu kopums, lai efektīvi pievērstos neatrisinātajiem

jautājumiem, piemēram, pretrunīgajam pieprasījumam pēc dažādiem ekosistēmas pakalpojumiem, meža

īpašumu sadrumstalotībai un no tās izrietošajam sadarbības trūkumam starp zemes īpašniekiem, kā arī

52

nepietiekamām zināšanām par to, kā pielāgot meža apsaimniekošanu, lai stātos pretī klimata pārmaiņām

un veicinātu bioloģisko daudzveidību. Jau pastāv pārrobežu projekti, kuros ieinteresētās personas visos

līmeņos apmainās ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas paraugpraksi, iekļaujot arī jaunākos pētījumu

konstatējumus. Minētie projekti un jaunas iniciatīvas palīdzēs kāpināt ilgtspējīgas meža

apsaimniekošanas rentabilitāti Baltijas jūras reģionā, īpaši pievēršoties Krievijas ziemeļrietumu daļai.

Komisija 2011. gada jūlijā iepazīstināja ar saviem priekšlikumiem par ES kopējās zivsaimniecības

politikas reformu. Eiropas zivsaimniecības politikā ir steidzami vajadzīga reforma. Kuģi nozvejo vairāk

zivju, nekā tās spēj atjaunoties, tādējādi tiek noplicināti atsevišķi zivju krājumi un apdraudēta jūras

ekosistēma. Nozvejas samazinās, un zvejniecības nozare ir neskaidras nākotnes priekšā. Jaunās kopējās

zivsaimniecības politikas mērķis ir atjaunot zivju krājumus līdz ilgtspējīgam apjomam, lai ilgtermiņā

nodrošinātu ES iedzīvotājiem stabilu un drošu apgādi ar veselīgu pārtiku. Tā tiecas ieviest jaunu

labklājību zvejas segmentā, izbeigt atkarību no subsīdijām un radīt jaunas iespējas darbvietu izveidei un

izaugsmei piekrastes teritorijās. Vienlaikus tā veicina nozares atbildību par jūru labu pārvaldību.

Pretēji globālajām tendencēm akvakultūras produkcija Baltijas jūras sateces baseina ES teritorijā

pēdējos desmit gados ir palikusi nemainīga vai pat nedaudz samazinājusies. Jūras produktu piedāvājums

pasaulē arvien sliktāk apmierina pieprasījumu, un tas paver akvakultūrai lielas iespējas mazināt plaisu

starp sarūkošo zvejas produkcijas apjomu un pieaugošo pieprasījumu pēc jūras veltēm. Tomēr Baltijas

jūras reģionā šī iespēja nav izmantota.

Uzdevumi un rādītāji

Prioritāro jomu koordinatoru atbildībā 2013. gadā tiks izveidota visaptveroša sistēma rādītāju un

uzdevumu izstrādei, uzraudzībai un pēckontrolei. Tiks noteikti pagaidām vēl trūkstošie uzdevumi un

termiņš, atskaites punkts un statistikas datu / informācijas avoti, kas saistīti ar turpmāk minētajiem

rādītājiem.

Apakšmērķi Rādītājs Atskaites punkts Uzdevums/termiņš Datu avoti Uzlabota kūtsmēslu

Ieguldījumi bioenerģijas

Jāapstiprina Vismaz 5 jaunas vai modernizētas

Datubāzes, piemēram, no

53

izmantošana un lietderība

ražotnēs, kas izmanto kūtsmēslus un reciklē barības vielas

biogāzes ražotnes, kas darbojas Baltijas jūras reģionā 2020. gadā.

8 dalībvalstu struktūrfondu un lauku attīstības programmām.

Pievienotā vērtība, ko rada sadarbība Baltijas zvejniecībā un akvakultūrā

Baltijas jūras zivju krājumu stāvoklis un akvakultūras produkcijas apjoms. BALTFISH darbības ir vērstas uz rezultātu un efektīvas

ICES ziņojumi par Baltijas jūras zivju krājumiem 2011. gadā un statistikas dati par akvakultūras produkciju 2011. gadā

Baltijas jūras zivju krājumi MSY līmenī, sākot no 2015. gada, un akvakultūras produkcijas apjoma un ilgtspējas pieaugums salīdzinājumā ar līmeni 2011. gadā. LES tiek sasniegts līdz 2020. gadam.

ICES ikgadējais ieteikums par Baltijas jūras zivju krājumu stāvokli. Vairāki avoti, kuros pieejami dati par akvakultūras produkcijas apjomu. Ziņojumi par BALTFISH, JSPD, KZP darbībām.

Sinerģija, kas rodas sadarbībā starp lauku attīstības programmām

Sadarbība un sociālais dialogs starp Baltijas jūras reģiona dalībvalstu iestādēm un vēl lielāku publisko, sociālo, nevalstisko partneru skaitu

Nav tradīcijas sistemātiski organizēt reģionālas sanāksmes un iniciatīvas, kas apvieno dažādus dalībniekus, kuri piedalās lauku attīstības programmās

Kopīgu sanāksmju organizēšana (vismaz viena sanāksme gadā), lai padziļinātu sadarbību lauku attīstības programmās. Termiņš: 2020. gada beigas; progresa izvērtēšana līdz 2014. gada beigām.

Ziņojumi par darbības “Pastiprināt lauku attīstības programmu kombinēto ietekmi” pasākumiem;ziņojumi bez papildu rādītājiem, tātad pamatojoties uz dažiem esošajiem ELFLA rādītājiem vai uz kvalitatīvu aprakstu.

Darbības un paraugprojekti

Darbība: izstrādāt ilgtspējīgas stratēģijas attiecībā uz koksni

Jāīsteno saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas un pētniecības un izstrādes programmām, lai

izstrādātu kopīgu Baltijas jūras reģiona pieeju. Būtu jāizmanto mežsaimniecības izpēte, ko sākusi

Ziemeļvalstu Ministru padome. Stratēģijas jāīsteno plašākā nacionālo mežsaimniecības programmu vai

līdzīgu programmu un/vai valsts atjaunojamo energoresursu plānu kontekstā, līdzsvarojot koksnes kā

izejvielas piedāvājumu uz koksnes resursiem balstītām nozarēm, atjaunojamu energoresursu

izmantošanu, dabas saglabāšanas stratēģijas un koksnes resursu mobilizēšanu.

Paraugprojekti

Ilgtspējīga meža apsaimniekošana Baltijas jūras reģionā – EFINORD.

Paraugprojekts EFINORD ir ar mežsaimniecību saistītu projektu “virsprojekts” ESSBJR

54

satvarā. EFINORD pievēršas ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai un reģionālām problēmām,

galvenokārt biomasas ražošanai un ekosistēmas pakalpojumiem, kas ļoti interesē meža

īpašniekus, mežrūpniecību un plašu sabiedrību. (Galvenie virzītāji: ZMP/SNS; Somijas

Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija, EFINORD. Progresa ziņojuma termiņš:

2014. gada 31. decembris.)

EFINORD paraugprojekts ietver ar mežsaimniecību un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu

saistītas darbības ESSBJR satvarā. EFINORD ietvertas šādas darbības: “Pasākumi, lai uzlabotu

tirgus informētību par koksnes produktu ekoloģisko vērtību” (galvenais virzītājs:

Somija / Somijas Meža pētniecības institūts); “Mežsaimniecība un ūdens aizsardzība”

(galvenais virzītājs: Zviedrija / Zviedrijas Meža aģentūra); pieteikums ciešākai sadarbībai

2013. gadā; “Ilgtspējīga meža apsaimniekošana Kaļiņingradā” (galvenais virzītājs:

Zviedrija / Zviedrijas Meža aģentūra); “Baltijas ainava” (galvenais virzītājs:

Zviedrija / Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte); ilgst līdz 2014. gadam;

“Ziemeļvalstu un Baltijas valstu meža un mežsaimniecības informācijas dienesta izveide”

(galvenie virzītāji: Ziemeļvalstu Meža pētniecības sadarbības komiteja (SNS) un Eiropas Meža

institūta Ziemeļeiropas reģionālais birojs (EFINORD)); ilgst no 2010. gada līdz 2013. gadam;

“Meža koku ģenētisko resursu apsaimniekošana un saglabāšana Baltijas jūras reģionā

mainīgos klimatiskajos apstākļos” (galvenais virzītājs: Ziemeļvalstu Meža ģenētikas un koku

selekcijas progresīvās pētniecības centrs (GeneCAR)); 2. apakšprojekts “Sadarbība parastās

egles selekcijā” (galvenais virzītājs: NordGen Forest); “Lapu koki – labi koki” (galvenais

virzītājs: Zviedrija/Zviedrijas Meža aģentūra); ilgst no 2010. gada līdz 2013. gadam; “Egļu

audžu galotņu nokalšana Baltijas jūras reģionā – stresa faktoru, audžu rezistences un

apsaimniekošanas alternatīvu novērtēšana” (galvenais virzītājs: Latvija / Latvijas Valsts

mežzinātnes institūts (SILAVA); termiņš: 2014. gada 31. decembris; pagaidām vēl nav

finansējuma).

Darbība: pastiprināt lauku attīstības programmu kombinēto ietekmi

Šī darbība jāveic, uzlabojot sadarbību starp dalībniekiem dažādās iestādēs un publiskajā, nevalstiskajā

un privātajā sektorā Baltijas jūras reģionā, un tai vajadzētu novest pie specifiskākiem pasākumiem. Uz

līdzīgām problēmām vērstas programmas varētu sasaistīt. Šis mērķis būtu jāsasniedz, īstenojot sociālo

dialogu un sadarbību. Turklāt būtu jāoptimizē lauku attīstības pasākumi valstu lauku attīstības

programmās, tostarp kopīgas iniciatīvas. Jāizstrādā sadarbības pasākumi, lielāku uzsvaru liekot uz

kopīgu pārrobežu inovāciju.

Paraugprojekti

Ilgtspējīga lauku attīstība. Jāizstrādā projekti, kas reģionā apvieno cilvēkus, kuri strādā

ilgtspējīgas lauku attīstības un nodarbinātības jomā, piemēram, saistībā ar inovācijai labvēlīgu

55

vidi, jaunatni, lauku tūrismu, lauksaimniecību un mežsaimniecību. Būtu jāizstrādā jauna prakse,

kurā izmanto integrētu pieeju. Pašlaik Zviedrijas Institūts finansē projektu “Ilgtspējīga lauku

attīstība ar jaunatnes, inovācijas un uzņēmējdarbības palīdzību”. Šajā projektā tiks izmantota

praktiskā pieredze, lai apzinātu modeļus un metodes, kā veicināt jauniešu iesaistīšanos kopienas

attīstībā un radītu inovācijai draudzīgu vidi lauku teritorijās. (Galvenie virzītāji:

Polija / Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrija un Zviedrija / Valsts lauku tīkls.

Progresa ziņojuma termiņš: 2015. gada augusts.

Darbība: izstrādāt meža, dzīvnieku un augu ģenētisko resursu selekcijas un ilgtspējīgas

izmantošanas stratēģijas

Šajā darbībā galvenā uzmanība būtu jāpievērš resursiem, kurus uzskata par tādiem, kas sekmē augsnes

erozijas novēršanu, paskābinošo vielu izmantošanas mazināšanu, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un,

visbeidzot, ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu. Veidojot tīklus Baltijas jūras reģionā, mērķis ir

stiprināt un attīstīt sadarbību attiecīgajā jomā, veicot informācijas apmaiņu, uzlabojot kompetenci un

sniedzot ieguldījumu politikas veidošanā. Turklāt tiks izveidoti uz projektiem balstīti tīkli dažādos

tematiskajos ietvaros. Daži piemēri: augu ģenētiskie resursi lauksaimniecībai mainīgā klimatā, tostarp

pirmsselekcija, mežsaimniecība, oglekļa uztveršana un uzglabāšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām,

dzīvnieku ģenētiskie resursi, piesārņojums un ilgtspējīgas selekcijas programma, izglītošana par

ģenētiskajiem resursiem. Turpmākai sadarbībai un attīstībai būtu jāizmanto Ziemeļvalstu Ministru

padomes darbības un pieredze.

Paraugprojekti

Augu ģenētisko resursu (AĢR) apsaimniekošanas un saglabāšanas iestāžu tīkls Baltijas jūras

reģionā mainīgos klimatiskajos apstākļos. Mērķis ir nodrošināt pārtikai un lauksaimniecībai

būtisku augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu saglabāšanu un izmantošanu. Lai to sasniegtu,

reģionā jau ir izveidoti iestāžu tīkli, lai apmainītos ar zināšanām un padziļinātu zināšanas šajā

jomā. Darbs tiks paplašināts, iekļaujot ilgtermiņa sadarbību, lai iegūtu praktiskus, rentablus

risinājumus ģenētisko resursu apsaimniekošanā un tādējādi sekmētu pārtikas nodrošinājumu

reģionā. Pirmais mērķis ir ieviest kopējo Eiropas Augu ģenētisko resursu datubāzi (AEGIS), lai

veicinātu augu ģenētisko resursu izmantošanu reģionā selekcijai un pētniecībai. Tas varētu būt

reģionālās sadarbības paraugs citām Eiropas valstīm. (Transversālais temats B: klimata

pārmaiņas.) Galvenais virzītājs: NordGen. Termiņš: jānosaka.

Darbība: dzīvnieku veselības un slimību kontrole

Būtu jāpastiprina darbība, kas vērsta uz sekmīgāku dzīvnieku veselības un slimību kontroli, arī ņemot

vērā klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz slimību izplatību. Ziemeļvalstu Ministru padomes rīcība un

56

pieredze būtu jāizmanto turpmākai sadarbībai un attīstībai, tostarp Ziemeļvalstu un Baltijas valstu

sadarbībai šajā jomā.

Paraugprojekti

Dzīvnieku veselības un slimību kontroles nostiprināšana. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu

reģionā veterināro ārkārtas situāciju plānošana jau vairākus gadus ir dienas kārtībā, un šo

pieredzi var izmantot turpmāk sadarbībā visā Baltijas jūras reģionā. Viens piemērs ir situāciju

imitējošas mācības, ko uzskata par ļoti vērtīgu instrumentu to ārkārtas situāciju plānu pārbaudē,

kuri izstrādāti ātrizplatīgu dzīvnieku slimību kontrolei un izskaušanai. Būtu jāizpēta centieni,

kas veikti, lai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā veicinātu mācības, kā izmantot riska

analīzi un izveidot pieredzes apmaiņas tīklus. Dzīvnieku slimības uzliesmojuma gadījumā

Baltijas jūras reģions strādās pie tā, lai savu resursu robežās nodrošinātu prasmīgus un

kompetentus darbiniekus, kuri reaģēs uz dzīvnieku slimības situāciju skartajā valstī. Gaidāms,

ka projekta rezultāts tiks iestrādāts stratēģijās un pasākumos. Tas nostiprinās reģionu spēju

pievērsties globālām tendencēm un izpildīt prasības kopējā tirgus kontekstā. Tāpēc Ziemeļvalstu

Ministru padomes rīcība un pieredze būtu jāizmanto turpmākai sadarbībai un attīstībai, tostarp

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībai šajā jomā. Galvenais virzītājs: Ziemeļvalstu Ministru

padome. Progresa ziņojuma termiņš: jānosaka.

Darbība: attīstīt un uzlabot koordināciju un sadarbību starp dalībvalstīm un ieinteresētajām

personām zvejniecības pārvaldības jomā Baltijas jūrā

Veicināt kopējās zivsaimniecības politikas reģionalizāciju BALTFISH ietvaros, lai izstrādātu precīzus

tehniskos pasākumus zvejniecības pārvaldības daudzgadu plānu īstenošanai un rastu reģionālus

risinājumus horizontālām problēmām, tādām kā izmetumi, un kontrolei un inspekcijai.

Paraugprojekti

Attīstīt un uzlabot koordināciju un sadarbību starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām

zvejniecības pārvaldības jomā Baltijas jūrā. Ir izveidots forums BALTFISH, lai sekmētu

sadarbību starp Baltijas jūras dalībvalstīm zvejniecības pārvaldības reģionalizācijas nolūkos.

Forums sadarbosies ar attiecīgajām Baltijas jūras organizācijām, tostarp Baltijas jūras reģionālo

konsultatīvo padomi, Starptautisko Jūras pētniecības padomi (ICES) un Helsinku Komisiju

(HELCOM), un citām reģionālajām zvejniecības pārvaldībā ieinteresētajām personām.

Galvenais virzītājs: Zviedrija/Lauku lietu ministrija. Progresa ziņojuma termiņš: 2013. gada

30. jūnijs.

Izmetumu izskaušana. Mērķis ir veicināt un atvieglot izmetumu izskaušanu Baltijas jūrā,

sākotnēji pievēršoties mencām un tagad aptverot jau plašāku sugu klāstu Baltijas jūrā.

BALTFISH ietvaros šis paraugprojekts ir apvienojis ieinteresētās personas, dalībvalstis un

57

Eiropas Komisiju ar mērķi noteikt un apspriest, kā īstenojams izmetumu aizliegums Baltijas

jūrā. Kopīgi pilotprojekti, kas palīdzētu praktiski īstenot izmetumu aizliegumu, varētu ietvert

zvejas rīku modifikācijas vai tādus pasākumus kā pagaidu zvejas liegumi, kas nodrošinātu

praktiskus risinājumus tam, kā izvairīties no nevēlamas nozvejas un zivju mazuļu nozvejas.

Sīkāki noteikumi par izmetumu aizlieguma ieviešanu no 2014. gada 1. janvāra tiks noteikti

reģionālā pieejā, un projekts turpinās atvieglot un uzraudzīt procesu. Galvenais virzītājs:

Dānija / Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrija. Progresa ziņojuma termiņš:

2013. gada 1. jūlijs.

Nodrošināt ilgtspējīgu zveju. Šī darbība ir vērsta uz to, lai nodrošinātu ierosinātā ES Baltijas

laša pārvaldības plāna savlaicīgu pieņemšanu un faktisku īstenošanu. Šo darbību veic sadarbībā

ar attiecīgajām publiskajām iestādēm un ieinteresētajām personām un ņemot vērā ieteikumus,

kas sniegti HELCOM Baltijas jūras rīcības plānā, paraugpraksi un zinātnisko informāciju,

tostarp ICES un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) veiktos

zinātniskos novērtējumus. Galvenais virzītājs: Zviedrija / Zviedrijas Jūras un ūdens

apsaimniekošanas aģentūra. Progresa ziņojuma termiņš: 2013. gada jūlijs.

Aquabest. Šis projekts tiek īstenots, lai rastu risinājumus ilgtspējīgas akvakultūras attīstībai

Baltijas jūras reģionā. Projekta mērķis ir pierādīt, ka akvakultūrai Baltijas jūras reģionā ir

potenciāls kļūt par barības vielu ziņā neitrālu pārtikas ražošanas sistēmu. Aquabest cieši

sadarbosies ar projektu AQUAFIMA, kas nodarbojas ar integrētu zvejniecības pārvaldību un

akvakultūru. Galvenais virzītājs: Somija / Somijas Medību un zivsaimniecības pētniecības

institūts. Progresa ziņojuma termiņš: 2014. gada marts.

Darbība: stiprināt Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) programmu kombinēto

ietekmi

Šī darbība jāīsteno, uzlabojot sadarbību, un tai vajadzētu novest pie specifiskākiem pasākumiem. Uz

līdzīgām problēmām vērstas programmas var sasaistīt.

Paraugprojekti

“Attīstīt un uzlabot koordināciju un sadarbību starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām”; sk.

iepriekš.

Darbība: barības vielu otrreizēja izmantošana

Lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību Baltijas jūras reģionā, ir vajadzīga barības vielu efektīvāka

izmantošana un recirkulācija augu un dzīvnieku produkcijas ražošanā un barības vielu zudumu

samazināšana Baltijas jūrā. Būtu jāizstrādā jauna prakse un tehnoloģijas, kurās izmanto integrētu pieeju,

jo īpaši tam, lai samazinātu barības vielu zudumus, ko izraisa lielais kūtsmēslu daudzums, kas rodas

intensīvā liellopu, mājputnu un cūku audzēšanā. Lielākām un sagrupētām lopkopības saimniecībām ir

58

vajadzīgas efektīvākas kūtsmēslu uzglabāšanas, pārstrādes un izkliedēšanas metodes. Kūtsmēslus var

izmantot biogāzes ražošanai, lai tādējādi tie nestu daudzējādu labumu – gan kā atjaunojamie resursi

enerģijas ražošanai, gan kā uzlabots mēslošanas līdzeklis. Vircu var pārstrādāt ķīmiski vai mehāniski, lai

atdalītu ar slāpekli un fosforu bagātinātus komponentus (šķidrās/šķiedru frakcijas). Atdalīšana nodrošina

barības vielu efektīvu apriti, ļauj slāpekļa un fosfora devas pielāgot kultūraugu vajadzībām un samazina

devu pārsniegšanas risku. Fosfora otrreizēja izmantošana ir obligāta, jo tas ir izsīkstošs dabas resurss.

Vienlaikus lauksaimniecības radītā fosfora slodze ūdeņos izraisa eitrofikāciju. Tāpēc ir vajadzīga

starpdisciplīnu pētniecība un konsultācijas, un vienlaikus jāapzinās ekonomiskie, sociālie un politiskie

ierobežojumi.

Paraugprojekti

Baltijas forums novatorisku ilgtspējīgas kūtsmēslu apsaimniekošanas tehnoloģiju jomā,

BALTIC MANURE, maina viedokli par kūtsmēsliem – no vides problēmas tie kļūst par

uzņēmējdarbības inovācijas iespēju. Šis projekts atraisa un izmanto lielo potenciālu un

zināšanas par inovatīviem kūtsmēslu apsaimniekošanas risinājumiem, piemēram, šā atjaunojamā

resursa izmantošanu enerģijas ražošanā un par organisko mēslojumu. Galvenais virzītājs: MTT

Agrifood Research, Somija, un Agro Business Park, Dānija. Beigu termiņš: 2013. gada

16. decembris.

Fosfora otrreizēja izmantošana. Ņemot vērā fosfora deficītu pasaulē un vajadzību nodrošināt

pārtiku pieaugošam iedzīvotāju skaitam, ir steidzami jārisina jautājums par fosfora otrreizēju

izmantošana, lai nodrošinātu šā vērtīgā resursa ilgtspējīgu izmantošanu. Lai sasniegtu šo mērķi,

plašie organiskā fosfora ieguves avoti Baltijas jūras reģionā, piemēram, kūtsmēsli, notekūdeņu

dūņas, liemeņu milti un kaulu milti, ir jāpārstrādā tā, lai barības viela fosfors tiktu atgūta pilnībā

un augiem pieejamā veidā. Turklāt otrreizēji izmantojamu mēslošanas līdzekļu sastāvā nedrīkst

būt ne organisko ksenobiotiķu, ne patogēnu, kas varētu iekļūt pārtikas apritē. Rūpīgi izstrādātām

šo atlieku otrreizējās izmantošanas koncepcijām un progresīvām, konkrētajai vietai pielāgotām

mēslošanas stratēģijām ir potenciāls padarīt Baltijas jūras reģionu par pirmo reģionu pasaulē,

kurā nodrošināta pašapgāde ar fosfora minerālmēsliem. Galvenie virzītāji: Vācija / Julius Kühn–

Institut kopā ar Baltic MANURE. Beigu termiņš: jānosaka. Projekts tiks sākts 2013. gadā.

59

PJ “Bio” – saglabāt dabiskās zonas un bioloģisko daudzveidību, tostarp zvejniecības

Koordinē: Vācija

Bioloģisko daudzveidību Baltijas jūrā apdraud pārzveja, tādu zivju piezveja un nejauša nozveja, kas nav

zvejas mērķsugas, invazīvas svešzemju sugas, biotopu iznīcināšana, kuru izraisa cilvēka darbības

(piemēram, bagarēšana un būvniecība krastos, un zivju migrācijas ceļu aizšķērsošana), eitrofikācija un

piesārņotāji. Ūdens bioloģisko daudzveidību ietekmē arī klimata pārmaiņas, kuras, kā tiek uzskatīts,

mazina sāļumu un paaugstina temperatūru Baltijas jūrā. Tāpēc klimata pārmaiņu ietekme un

neaizsargātība pret tām kļūst arvien svarīgāka. Nozīme ir arī jauniem apgrūtinājumiem, piemēram, jūras

piesārņojumam un nevēlamam troksnim.

Zveja tieši ietekmē zivju sabiedrību sastāvu un daudzveidību Baltijas jūrā. Pārzvejas dēļ ir samazinājies

vairāku sugu zivju, piemēram, lašu un zušu, skaits un izzudusi Baltijas store. Daudzu sugu zvejā nav

sasniegts MSY. Zvejniecība ietekmē arī citas jūras organismu sugas, kas nav mērķsugas, piemēram, jūras

putnus un jūras zīdītājus, jo pastāv augsta piezvejas izraisīta mirstība un konkurence par pārtiku.

Velkamie grunts zvejas rīki ietekmē bentiskos biotopus un sugas, jo tie izraisa piezveju, tiešu mirstību,

izmaiņas jūras gultnes fiziskajā struktūrā, barības vielu un bīstamo vielu atkārtotu suspendēšanos.

Lai reaģētu uz šiem dažādajiem apdraudējumiem, jārīkojas divējādi: jāmazina cilvēka darbību negatīvā

ietekme un jāizveido labi pārvaldītu “aizsargājamo jūras teritoriju” tīkls.

Svarīgi ir, lai tās HELCOM līgumslēdzējas puses, kas vienlaikus ir arī ES dalībvalstis, rūpīgi izpildītu

attiecīgajos ES tiesību aktos paredzētos pienākumus un īstenošanas prasības. Proti, ES Bioloģiskās

daudzveidības stratēģijai, kas izstrādāta laikposmam līdz 2020. gadam, KZP, ES Jūras stratēģijas

pamatdirektīvai, Putnu direktīvai un Biotopu direktīvai jābūt galvenajiem instrumentiem, lai

nodrošinātu, ka vides aizsardzības un saglabāšanas aspekti ir iekļauti visās attiecīgajās šīs stratēģijas

prioritārajās jomās.

Jāvelta pūles arī tam, lai paredzētu, kā kopējā zivsaimniecības politikā varētu vairāk ņemt vērā vides

aspektus. Kopumā šīs prioritārās jomas mērķis ir sniegt politisko atbalstu HELCOM BJRP Bioloģiskās

daudzveidības un dabas saglabāšanas segmenta savlaicīgai īstenošanai.

60

Kopīgā Baltijas jūras pētniecības un attīstības programma BONUS20 ir dabisks “sabiedrotais”

bioloģiskās daudzveidības aizsardzības un piesārņojama novēršanas darbā.


Prioritārās jomas koordinatora atbildībā 2013. gadā tiks izveidota visaptveroša sistēma rādītāju un


termiņš, atskaites punkts un statistikas datu / informācijas avoti, kas saistīti ar turpmāk norādītajiem

rādītājiem.

Rādītājs Atskaites punkts

Uzdevums/termiņš Datu avoti

To Baltijas jūras aizsargājamo teritoriju (BSPA) skaits, kam ir izstrādāti pārvaldības plāni, no kopējā BSPA skaita, ieskaitot zvejniecības pārvaldības pasākumu iekļaušanu pārvaldības plānos

2010. gada februārī21

pārvaldības pasākumi bija spēkā 34 no 159 teritorijām (aptuveni 21 %)

Izstrādāt un piemērot pārvaldības plānus un/vai pasākumus jau esošajām BSPA līdz 2015. gadam.Pēc katras jaunas BSPA noteikšanas piecu gadu laikā būtu jāizstrādā pārvaldības plāns un/vai pasākumi.

Esošā HELCOM datubāzeHELCOM BSEP 124B

Biotopu atjaunošanas pasākumu īstenošana

Migrējošo zivju krājumu atjaunošanas plānu statuss 2010. gadā22

Visi atjaunošanas plāni ieviesti un īstenoti līdz 2020. gadam.

Inventarizācija un klasifikācija23

HELCOM BSEP 126 A .

Apdraudētu/izzūdošu savvaļas lašu upju populāciju un vietējo Baltijas jūras lašu populāciju aktīva saglabāšana potenciālajās lašupēs

22 lašu populācijas, kas iedalītas “sarkanajā” kategorijā pēc MSY krāsu klasifikācijas 2009. gadā24

Vismaz desmit apdraudēto/izzūdošo savvaļas lašu upju populāciju aktīva saglabāšana un vietējo Baltijas jūras lašu reintroducēšana vismaz četrās potenciālajās lašupēs līdz 2013. gadam (BJRP).Lašu populāciju apmērs – LES novērtējuma pamatā ir smoltprodukcija savvaļas lašu krājumu upēs. Ir aplēsta upju potenciālā

HELCOM BSEP 126 ASALAR II darbs (ierosinātais pēctecības projekts pēc SALAR projekta).Coreset rādītājs par lašu sastopamību

20 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 62/2010/ES par Savienības dalību kopīgā Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmā (BONUS), publicēts Oficiālajā Vēstnesī (OV L 256, 30.9.2010.).21 Towards an ecologically coherent network of well-managed Marine Protected Areas – Implementation report on the status and ecological coherence of the HELCOM BSPA network (2010), BSEP 124B: http://www.helcom.fi/stc/files/Publications/Proceedings/bsep124B.pdf.22 Salmon and Sea Trout Populations and Rivers in the Baltic Sea – HELCOM assessment of salmon (Salmo salar) and sea trout (Salmo trutta) populations and habitats in rivers flowing to the Baltic Sea , BSEP 126 A , ziņojumi par valstīm. 23 Turpat.24 Saraksts, kurā norādītas oriģinālās lašu populācijas ar mazu vai traucētu reproduktīvo spēju (krāsu klasifikācijas saraksti; sk. iepriekš BSEP 126 A, 57. lpp., un country-wise reports).

61

http://www.helcom.fi/stc/files/Publications/Proceedings/BSEP126A.pdf


http://www.helcom.fi/projects/Archive/en_GB/HELCOMSALAR/







http://www.helcom.fi/stc/files/Publications/Proceedings/bsep124B.pdf

(oriģinālās lašu populācijas, kam jāpiešķir saglabāšanas prioritāte)

smoltprodukcijas kapacitāte (PSPC), un mērķis (tā dēvētā LES robeža) ir līdz 2015. gadam sasniegt 80 % PSPC.


Darbība: īstenot HELCOM Baltijas jūras rīcības plānu, jo īpaši tā iedaļas par bioloģisko

daudzveidību un dabas saglabāšanu un par jūras satiksmi

Šīs īpašās iedaļas par bioloģisko daudzveidību un dabas saglabāšanu un par jūras satiksmi, kurās

aplūkota svešzemju sugu ievešana ar kuģu balasta ūdeņiem, nosēdumiem un korpusiem, ir cieši saistītas

ar vairāku ES rīcībpolitiku, tostarp kopējās zivsaimniecības politikas (kurā Komisija ir atbildīga par

vajadzīgo politikas iniciatīvu ieviešanu), īstenošanu, kā arī ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz

2020. gadam īstenošanu.

Paraugprojekti

Izveidot aizsargājamas jūras teritorijas. Putnu direktīvā25 un Biotopu direktīvā26 (Natura 2000

tīkls), HELCOM BSPA (Baltijas jūras aizsargājamās teritorijas), JSPD un ES Bioloģiskās

daudzveidības stratēģijā, kas izstrādāta laikposmam līdz 2020. gadam, dalībvalstis ir aicinātas

pabeigt Baltijas jūras aizsargājamo jūras teritoriju tīkla izveidi. Lai šīs teritorijas būtu patiesi

lietderīgas, tām jābūt ekoloģiski saskanīgām un reprezentatīvām un attiecībā uz tām jābūt

pieņemtiem un īstenotiem apsaimniekošanas plāniem, kas atbilst to sugu vai biotopu

apdraudējumiem, kuru aizsardzībai minētās teritorijas izveidotas. Aizsargājamu jūras teritoriju

tīkla izveidošana Baltijas jūrā būtu jāņem vērā arī jūras telpiskās plānošanas un IPZP kontekstā,

kas var atvieglot cilvēka darbību saskaņošanu jūras teritorijās. Tai jābūt saskaņotai arī ar

pasākumiem, ko veic atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai. Galvenais virzītājs: Somija.

Progresa ziņojuma termiņš: 2015. gads esošajām BSPA un pieci gadi jaunizraudzītajām BSPA.

Darbība: samazināt zvejas negatīvo ietekmi uz Baltijas ekosistēmu

JSPD noteiktais mērķis panākt, ka visu komerciāli izmantojamo zivju, vēžveidīgo un gliemju

populācijas ir drošās bioloģiskās robežās un ka populāciju sadalījums īpatņu vecuma un lieluma ziņā ir

tāds, kāds raksturīgs veselīgiem krājumiem, un mērķis sasniegt MSY līdz 2015. gadam būtu jāievēro, lai

sasniegtu labu ekoloģisko stāvokli Baltijā līdz 2020. gadam. Ir jāturpina novērtēt zvejas darbību, tostarp

ilgtspējas principam neatbilstošas zvejas prakses, negatīvo ietekmi uz vidi, lai vispirms apsvērtu

konkrētu paņēmienu aizliegšanu aizsargājamajās jūras teritorijās nolūkā sasniegt to saglabāšanas

25 Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību.26 Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.

62

mērķus. Lai mazinātu zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām, dalībvalstīm jāīsteno ES līmenī

pieņemtās regulas un pasākumi, piemēram, Skaņu ehološu regula27, un konkrēti tehniski pasākumi.

Turklāt dalībvalstis var pieņemt valsts mēroga pasākumus, kuru mērķis ir mazināt zvejas ietekmi uz

jūras ekosistēmām to teritoriālajos ūdeņos un kuri attiecas uz to karoga zvejas kuģiem, ir saskaņā ar

spēkā esošajiem ES tiesību aktiem vai pat vēl stingrāki. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz kritiski

apdraudēto Baltijas jūras cūkdelfīnu populācijas aizsardzību, arī ASCOBANS (Vienošanās par mazo

vaļveidīgo aizsardzību Baltijas jūrā, Ziemeļaustrumu Atlantijā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūrā) kontekstā.

HELCOM Zivsaimniecības un vides forums, kurā iesaistītas zivsaimniecības un vides iestādes,

nodrošina platformu jaunu ilgtspējīgas zvejniecības un dabas saglabāšanas risinājumu ierosināšanai,

kopīgošanai un īstenošanai.

Paraugprojekti

Ierobežot jaunu svešzemju sugu ievešanu ar kuģiem – galvenokārt īstenojot starptautisko

Balasta ūdeņu apsaimniekošanas konvenciju un izmantojot tādus līdzekļus kā apstrāde uz kuģa

un balasta ūdeņu uzņemšanas iekārtu uzstādīšana ostās, kurās notiek svarīga satiksmes plūsma

no Baltijas jūras un uz to. HELCOM valstis ir vienojušās Baltijas jūras rīcības plānā (BJRP)

ratificēt konvenciju, vēlams līdz 2010. gadam un vēlākais līdz 2013. gadam. Ir saskaņots

HELCOM ceļvedis, kurā galvenā uzmanība pievērsta balasta ūdeņu apsaimniekošanai iekšējos

braucienos pa Baltijas jūru. Turklāt būtu jāīsteno HELCOM/OSPAR28 un

HELCOM/OSPAR/Barselonas konvencijas vadlīnijas par balasta ūdeņu apmaiņas standartu

brīvprātīgu pagaidu piemērošanu. Darbībās jāizmanto jaunās zināšanas par šo jautājumu, kas

iegūtas nepārtrauktas pētniecības procesā, un jāveicina tas, lai nozares un pētniecības institūti

turpmāk vairāk izmantotu novatorisku pieeju. Šo mērķu sasniegšana lielā mērā ir atkarīga no

Balasta ūdeņu apsaimniekošanas konvencijas veiksmīgas īstenošanas, tādējādi, cik vien

iespējams, būtu jāatbalsta šā juridiski saistošā instrumenta ratifikācijas process. Galvenais

virzītājs: HELCOM, Zviedrija un Vācija. Progresa ziņojuma termiņš: 2013. gads.

Veikt pasākumus, lai atvieglotu migrējošo zivju sugu migrāciju un reprodukciju, galvenokārt

klasificējot un inventarizējot upes ar vēsturiskām un esošām migrējošo zivju sugām, piemēram,

zušiem un lašiem, kā saskaņots HELCOM Baltijas jūras rīcības plānā (BJRP). HELCOM

Zivsaimniecības un vides forums ciešā sadarbībā ar Starptautisko Jūras pētniecības padomi

(ICES) ir sācis inventarizēt, klasificēt vēsturiskās un esošās Baltijas upes ar lašu un/vai taimiņu

populācijām un ierosināt pasākumus šādu populāciju atjaunošanas plāniem un aktīvai

saglabāšanai (HELCOM SALAR projekts ), kā rezultātā tika pieņemts HELCOM Ieteikums

Nr. 32-33/1 . Paredzams, ka šis darbs turpināsies SALAR II (pēctecības) projektā, lai pievērstos

27 Padomes 2004. gada aprīlī pieņemtā Regula (EK) Nr. 812/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98.28 OSPAR ir organizācija, kas izveidota ar Konvenciju par Ziemeļaustrumu Atlantijas reģiona jūras vides aizsardzību, kuras līgumslēdzējas puses ir 15 valstis un Eiropas Savienība.

63

http://www.helcom.fi/Recommendations/en_GB/rec32_33_1/

http://www.helcom.fi/Recommendations/en_GB/rec32_33_1/


konkrētiem upju krājumu atjaunošanas gadījumiem. Paredzams, ka Daudzgadu plāns Baltijas

laša krājumam pēc tā pieņemšanas sniegs ieguldījumu valstu īstenotajās atjaunošanas darbībās.

Visas HELCOM valstis, tostarp Krievija, ir izstrādājušas arī nacionālos zušu pārvaldības plānus,

kuri veidoja pamatu vairākiem kopīgiem HELCOM / ICES darbsemināriem par zušu pārvaldības

pārrobežu pasākumiem, kuri varētu atvieglot zušu krājumu saglabāšanu koordinētas Baltijas

programmas ietvaros, lai nodrošinātu zušu veiksmīgu migrāciju no Baltijas jūras sateces baseina

uz dabiskajām nārsta vietām. Saskaņā ar pašreizējām Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF)

darbības programmām dažas ES dalībvalstis jau veicina šā mērķa sasniegšanu, veicot

pasākumus, lai aizsargātu ūdens faunu un floru, jo īpaši atveseļotu iekšējos ūdeņus, tostarp

atjaunotu migrācijas ceļus. Nākotnes Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds būs vairāk

pielāgots integrētās jūrlietu politikas mērķiem, lai atbalstītu tādas transversālas prioritātes kā

zināšanas par jūru, jūras telpiskā plānošana, integrēta piekrastes zonas pārvaldība, integrētā

jūras uzraudzība, jūras vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un pielāgošanās klimata

pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei piekrastes zonās. Galvenais virzītājs: HELCOM. Progresa

ziņojuma termiņš: 2016. gads.

Zvejniecības pārvaldība Baltijas jūras aizsargājamajās teritorijās (BALTFIMPA). Projekta

BALTFIMPA galvenais mērķis ir reģionālā līmenī palīdzēt HELCOM līgumslēdzējām valstīm

izpildīt to pienākumu sasniegt Baltijas jūras aizsargājamo teritoriju saglabāšanas mērķus,

attiecīgā gadījumā veicot zvejniecību pārvaldību. Tādējādi BALTFIMPA būs vērsts uz

aizsargājamajām jūras teritorijām (Baltijas jūras aizsargājamajām teritorijām un Natura 2000),

analizēs iespējamos konfliktus starp zvejniecību un saglabāšanas mērķiem aizsargājamajās jūras

teritorijās, tostarp aizsargājamo sugu jomā, un noteiks attiecīgus zvejniecības pārvaldības

pasākumus. Tas tiks paveikts, izpētot zvejas ietekmi un tad rodot jaunus risinājumus tās

mazināšanai. Risinājumi var būt dažādi, sākot no uzlabotas zvejniecības noteikumu pārvaldības

līdz tādu jaunu zvejas rīku veidu izstrādei, kuri ir ilgtspējīgāki no vides viedokļa. Tad šie

risinājumi jāveicina un jāizplata visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Galvenais

virzītājs: HELCOM. Progresa ziņojuma termiņš: 2013. gada marts (jāpabeidz sākšanas posms).

64

http://meeting.helcom.fi/c/document_library/get_file?p_l_id=18967&folderId=1407292&name=DLFE-44480.pdf

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0470:FIN:LV:PDF

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0470:FIN:LV:PDF

PJ “Noziedzība” – pārrobežu noziedzības apkarošana

Koordinē: Somija un Lietuva

Noziedzības dinamiku Baltijas jūras reģionā ietekmē reģiona ģeogrāfiskais stāvoklis – tas atrodas starp

valstīm, no kurām piegādā cigaretes un sintētisko narkotisko vielu prekursorus, un valstīm, uz kurām

nogādā cigaretes, sintētiskās narkotiskās vielas, kokaīnu, hašišu un, mazākā mērā, heroīnu. Problēma ir

arī cilvēku tirdzniecība. BJR paver vilinošas iespējas organizētās noziedzības grupām gan no ES, gan no

kaimiņvalstīm.

Reģiona svarīga iezīme ir garas ārējās robežas. Šīs robežas bieži vien nošķir divas ļoti atšķirīgas tiesību

sistēmas un paildzina un apgrūtina pārrobežu sadarbību tiesībaizsardzības jomā. Tāpēc robeža var arī

atvieglot dažu organizētās noziedzības grupu un tirgu darbību. Teritorijas ziemeļu daļā regulāri darbojas

mobilās noziedzīgās grupas, kas specializējušās noziegumos, pēc kuru izdarīšanas vainīgais aizbēg no

nozieguma vietas. Krāpšanu tirdzniecībā šajā reģionā vēl vairāk atvieglo lielais pārvadājumu apjoms,

kas notiek pāri robežām, un citi loģistikas nozares riskantie aspekti.

ES būtu jāveicina un jāatbalsta reģionālu pieeju un sadarbības pilnveidošana organizētās noziedzības

apkarošanā, jo īpaši pierobežas reģionos. Pārrobežu sadarbības struktūru turpmākajai pilnveidošanai

BJR vajadzētu būtiski atvieglot drošības trūkumu novēršanu šajā reģionā. Arī Eiropola reģionālais

atbalsts var palīdzēt īstenot vēlamo reģionālo operatīvo sadarbību tiesībaizsardzības jomā.

Šī prioritārā joma darbojas Baltijas jūras darba grupas organizētās noziedzības apkarošanai un tās

Operatīvās komitejas (BSTF OPC) satvarā. Šī sadarbības platforma ir pagaidu struktūra, kas vēršas pret

pārrobežu noziedzību Baltijas jūras reģionā. Baltijas jūras valstu valdību vadītāji pagarināja tās

pilnvaras līdz 2016. gada 31. decembrim. Šī shēma darbojas 14 gadus, un ir pierādījies, ka tā ir

nepieciešama. Ņemot vērā pēdējo gadu norises, BSTF OPC ir kļuvusi arvien svarīgāka operatīvo

darbību, piemēram, kopīgas analīzes un izmeklēšanas, sākšanā un koordinēšanā. Krievijas aktīvā

piedalīšanās šajā sadarbībā vēl vairāk palielina pārliecību par šā satvara nozīmīgumu.

Vēl viena svarīga tiesībaizsardzības sadarbības platforma BJR, jo īpaši jūras jomā, ir Baltijas jūras

reģiona robežkontroles sadarbība (BJRRS). Tā tika izveidota 1996. gadā, un kopš tā laika ar visām ES

dalībvalstīm reģionā, kā arī Krieviju, Norvēģiju un Islandi (novērotāji) tā ir sniegusi pastāvīgu

ieguldījumu visā pārrobežu noziedzības apkarošanās jomā. Tā ir iesaistīta arī vides aizsardzībā. Šī

sadarbība ir attīstījusies visos dalībvalstu koordinācijas centros, kam ir iespējas sazināties 24 stundas

65

diennaktī 7 dienas nedēļā. Turklāt BJRRS ir satvars operāciju veikšanai jūrā un piekrastē un turpmākai

izglītošanai un regulārām sanāksmēm, arī ar aktīvu Frontex piedalīšanos.

BSTF OPC ir saņēmusi arī Crossfire Network pilnvarojumu vērsties pret šaujamieroču kontrabandu BJR

valstīs un starp tām. Tīkls tika izveidots 2008. gadā OPC sanāksmes laikā Zviedrijā; tā mērķis ir

apmainīties ar informāciju par šaujamieroču kontrabandu, īpaši pievēršoties pistolēm, revolveriem,

mašīnpistolēm un triecienšautenēm. Tīklā ir ietverts arī Eiropols, Eiropas Šaujamieroču ekspertu tīkls,

Interpols, Dienvidaustrumeiropas Tiesībaizsardzības centrs (SELEC), Pasaules Muitas organizācija

(PMO) un PMO reģionālie izlūkošanas sadarbības biroji Eiropā (Ķelnē, Maskavā, Varšavā).

Lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību un nodrošinātu ātru un drošu ES ārējo tirdzniecību, 2012. gada

ESSBJR aicina pilnībā izmantot jaunos kohēzijas politikas priekšlikumus jo īpaši tam, lai uzlabotu

pārrobežu un ārējo robežu infrastruktūru, atbalstītu ES muitas infrastruktūras, aprīkojuma, sistēmu

modernizāciju, kā arī administratīvo spēju veidošanu. Arī šāda fizisko un administratīvo spēju veidošana

mazina pārrobežu noziedzību.

Lai īpaši vērstos pret cilvēku tirdzniecību, veicot preventīvus un aizsardzības pasākumus, vienpadsmit

Baltijas jūras valstu padomes valstu valdību vadītāji ir izveidojuši divas ekspertu grupas, kurās darbojas

valstu eksperti, kas pārstāv visas iesaistītās valstis:

Darba grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (BJVP TF-THB); tās pašreizējās pilnvaras ir spēkā

līdz 2014. gada jūnija beigām;

Ekspertu grupa sadarbībai bērnu tiesību aizsardzības jautājumos; tās pašreizējās pilnvaras ir

spēkā līdz 2013. gada jūnija beigām.


Operatīvie mērķi/apakšmērķi, rādītāji, atskaites punkti un uzdevumi/termiņi tiks galīgi noteikti un

apkopoti pēc pirmo operāciju izpildes un slēgšanas. Mērķis ir veiksmīgi veikt kopīgu izmeklēšanu

(piemēram, narkotiku konfiskāciju, noziedzīgi iegūtu līdzekļu, piemēram, naudas, zagtu automobiļu,

konfiskāciju utt.). Tā kā visas operācijas ir nesenas un tika sāktas, pamatojoties uz Baltijas operatīvā

noziedzības novērtējuma (BOCTA) shēmu, kurā noteiktas visizplatītākās noziedzīgo darbību jomas BJR,

atskaites punkts ir “nulle”, un uzdevumu var noteikt katras operatīvās darbības sākumā.




rādītājiem.

66

Mērķi/apakšmērķi Rādītājs Atskaites punkts Uzdevums/termiņš Datu avoti

Labāka sadarbība

Sadarbības un atbalsta līmenis

Situācija 2009. gadā, BSTF OPC kā pagaidu risinājums

Pastāvīga kopīga analīze un izmeklēšana un tiesībaizsardzības sadarbības platforma / 2016. gada 31. decembris

BOCTA

Labāka sadarbība

Kopīgu operāciju, izmeklēšanas gadījumu un darbību skaits gadā

3 notiekošas operācijas / izmeklēšanas / darbības 2012. gadā

5 notiekošas operācijas / izmeklēšanas / darbības līdz 2013. gada beigām

BSTF OPC Sekretariāts

Labāka sadarbība,lai novērstu cilvēku tirdzniecību piespiedu darba nolūkā un aizsargātu cietušos

Valsts un reģionālas partnerības.

Zināšanas par mehānismiem, kas Baltijas jūras reģionā veicina cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā

ADSTRINGO projekta atskaites punkts

Uzlabotu valsts un reģionālu partnerattiecību un labāku zināšanu izmantošana (izpaužas preventīvās darbībās līdz 2014. gada jūnijam)

ADSTRINGO projekta ziņojumi

BJVP TF-THB ziņojumi

Valstu ziņojumi un statistikas dati

BSTF OPC un BJRRS ir kā paspārne notiekošajām un nākotnes pārrobežu noziegumu novēršanas un

izmeklēšanas darbībām BJR.


Darbība: BSTF OPC reģionālās stratēģijas (2010–2014) īstenošana

Baltijas jūras darba grupa (BSTF), ko pašlaik vada Norvēģija (2013–2014), uzskata, ka tās

pamatuzdevums ir palīdzēt iesaistītajām valstīm, to valdībām un tiesībaizsardzības iestādēm sniegt

koordinētu pārskatu un sākt kopīgas darbības, lai izpildītu operatīvās un politiskās vajadzības

organizētās noziedzības novēršanā un apkarošanā BJR. BSTF galvenie mērķi ir šādi:

nostiprināt saskaņotību starp BSTF un Eiropolu;

veicināt operatīvo sadarbību organizētās noziedzības apkarošanai BJR;

turpināt attīstīt sadarbību ar ārējiem partneriem;

aktivizēt Krievijas iesaistīšanos operatīvajās darbībās ES un Eiropolā, pamatojoties uz

reģionālajām vajadzībām.

67

Iespējamie paraugprojekti

Apsvērt iespēju izveidot kopīgu BJR tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības struktūru. Projekta

mērķis ir sasaistīt BSTF (kopīga analīze un izmeklēšana) un BJRRS (jūras telpas izlūkošana), lai

izveidotu kopēju BJR tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības struktūru, kā pamatu izmantojot

projekta MARSUNO29 rezultātus, kā arī rezultātus, kas gūti MARE ĢD sadarbības projektā30 un

ENTR ĢD uzraudzības projektos31, ar mērķi iedibināt pastāvīgu informācijas apmaiņu starp

dalībvalstu iestādēm ES līmenī, kā aprakstīts prioritārajā jomā “Drošība”. Galvenais virzītājs:

BJRRS ciešā sadarbībā ar BSTF. Progresa ziņojuma termiņš: 2013. gada 31. decembris.

Narkotiku ražošanas un izplatīšanas samazināšana ES. Projekta mērķis ir apkarot sintētiskās

narkotikas BJR atbilstoši ES politikas cikla prioritārajai jomai “D”, analizēt prekursoru ražošanu

un importu/eksportu un noskaidrot nelegālās laboratorijas un saražoto narkotiku eksportu tirgū.

Galvenais virzītājs: jānosaka. Progresa ziņojuma termiņš: 2013. gada 31. decembris.

Darbība: apkarot cilvēku tirdzniecību

Cilvēku tirdzniecība ir pārrobežu noziegums, kas ir nozīmīga problēma visā pasaulē, un pret to ir

jāvēršas ar daudzveidīgu pieeju un reģionālu sadarbību. Baltijas jūras reģionu veido valstis, kas ir

cilvēku tirdzniecības izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstis. Galvenais instruments šā nozieguma

veida efektīvai apkarošanai ir profilakse. Jāievieš arī pienācīgi funkcionējošas stratēģijas, lai palīdzētu

cilvēku tirdzniecības upuriem un tos aizsargātu.

Pēdējos gados ir palielinājusies darbaspēka migrācija, kā rezultātā ir palielinājies darbaspēka

ekspluatācijas un ar to saistītās cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits. Lai gan galvenā prioritāte ir

centieni apzināt cietušos un sniegt viņiem palīdzību, pret cilvēku tirdzniecību vislabāk var vērsties ar

profilaktiskiem pasākumiem, kuri novērš personu atkārtotu padarīšanu un kļūšanu par upuriem. Tas

jāsasniedz, veidojot valstu tīklus un dialogu starp galvenajiem nodarbinātības jomas dalībniekiem, kā arī

uzlabojot informētību valdību pārstāvju vidū reģionālā līmenī. Būtiski ir uzlabot zināšanas un izpratni

par riska faktoriem un nepilnībām, kas veicina cilvēku tirdzniecību, jo īpaši attiecībā uz darbā

pieņemšanas praksi un darbā iekārtošanas aģentūru un darba devēju pienākumiem. Turklāt ir jāizstrādā

īpašas galvenajām ieinteresētajām personām paredzētas vadlīnijas par to, kā nepieļaut darbaspēka

ekspluatāciju.

Ar ekspertiem, kuri pārstāv visu BJR valstu ministrijas, BJVP TF-THB nodrošina starpvaldību

platformu makroreģionālai sadarbībai un forumu, kurā iespējams apmainīties ar zināšanām un

29 http://www.marsuno.eu, pārvalda atbilstoši ESSBJR prioritārajai jomai “Drošība”, koordinē Dānija un Somija; ierosinātais iespējamais paraugprojekts.30 Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, MARE/2012/1731 ENTR ĢD SEC-2013.3.5.3-2. Jūras uzraudzības sistēmu sadarbspējas pārbaudīšana – Pirmsoperatīvā validēšana.

68

http://www.marsuno.eu/

paraugpraksi cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Īstenojot sadarbības projektus, BJVP TF-THB mērķis ir

nostiprināt, izvērst un uzlabot pašreizējās rīcībpolitikas un preventīvo un aizsardzības darbu reģionā.

Minētie projekti ietver pētniecību un analīzi, datu vākšanu, mācības un sadarbības veicināšanu starp

ieinteresētajām personām valsts līmenī BJVP dalībvalstīs. BJVP TF-THB darbs ir vērsts pret visiem

cilvēku tirdzniecības veidiem, bet stratēģiskajā periodā no 2012. gada līdz 2014. gadam tā pievērsīsies

galvenokārt darbībām un pasākumiem, kas var palielināt galveno dalībnieku iespējas reģionā apzināt

gadījumus, kad notikusi cilvēku tirdzniecība darbaspēka ekspluatācijas nolūkā, un izstrādāt stratēģijas,

lai vērstos pret darbaspēka ekspluatāciju.

Paraugprojekti

Veikt preventīvus pasākumus pret cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā,

uzlabojot zināšanas un partnerības, un sniegt atbalstu un aizsardzību cietušajiem un riska

grupām, veicot transnacionālas darbības. Galvenais virzītājs: Lietuva. Progresa ziņojuma

termiņš: 2013. gada 31. decembris. Ar Apvienoto Nāciju Organizāciju saistītais Eiropas

Noziedzības novēršanas un kontroles institūts (HEUNI) Somijā, Lietuvas Iekšlietu ministrija,

Tartu Universitāte Igaunijā un BJVP TF-THB 2012. gada 1. jūlijā sāka divu gadu paraugprojektu

“ADSTRINGO – Cīņa pret cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā, uzlabojot

partnerības, veicinot konstatēšanu un intensificējot organizatoriskās pieejas”. Tas tiks īstenots

Dānijā, Igaunijā, Islandē, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā ar Eiropas

Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāta Noziedzības novēršanas un apkarošanas programmas

finansiālu atbalstu. Zviedrijas Institūta Baltijas jūras sadarbības nodaļa atsevišķi finansē BJVP

TF-THB projekta darbības Krievijas Federācijā un Polijā. Divas galvenās projektā plānotās

darbības ir šādas: sākotnējā izpēte par darbā pieņemšanas praksi attiecībā uz cilvēku tirdzniecību

darbaspēka ekspluatācijas nolūkos gan izcelsmes, gan galamērķa valstīs un valsts darbsemināri

katrā no iesaistītajām valstīm, lai sapulcinātu visas attiecīgās ieinteresētās personas un apspriestu

sadarbību šajā jomā un to, kā novērst šādu cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas

nolūkos. Projekta mērķis ir abu šo darbību rezultātā izstrādāt vadlīnijas par to, kā novērst šo

cilvēku tirdzniecības un ekspluatācijas veidu. Pētījuma secinājumi tiks darīti zināmi un apspriesti

2013. gada 18. oktobrī augsta līmeņa konferencē Viļņā laikā, kad Lietuva būs ES prezidējošā

valsts. Projekts tiks pabeigts 2014. gada jūnijā.


Uzlabot sadarbību un koordināciju starp BJR dalībvalstīm, lai novērstu visus cilvēku

tirdzniecības veidus un stiprinātu centienus aizsargāt no cilvēku tirdzniecības cietušos BJVP

TF-THB ietvaros. BJVP TF-THB saskaņā ar vispārīgajiem mērķiem savā stratēģijā

2012.2014. gadam turpinās īstenot kopīgus projektus, kas vērsti pret cilvēku tirdzniecību

69

reģionā. TF-THB izstrādā projektu “Saikne starp migrāciju nestabilās nodarbinātības situācijās

un cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā Baltijas jūras reģionā”. Tā mērķis ir

novērst cilvēku tirdzniecību, kuras mērķis ir izmantot viņus piespiedu darbam, izpētot saikni

starp cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkos un migrāciju nestabilās

nodarbinātības situācijās BJVP dalībvalstīs. Galvenās darbības būs izpēte uz vietas, kura

pievērsīsies darbaspēka ekspluatācijas nolūkos veiktas cilvēku tirdzniecības upuriem un

migrantiem nestabilās nodarbinātības situācijās, un vadlīniju izstrāde galvenajiem

nodarbinātības jomas dalībniekiem par to, kā novērst cilvēku tirdzniecību darbaspēka

ekspluatācijas nolūkā. BJVP TF-THB veicinās un sekmēs arī zināšanu un paraugprakses

koordinēšanu un apmaiņu šajā jomā. Izmantojot praktisku darbu un īstenojot projektus, BJVP

TF-THB tiecas nodrošināt iepriekšējo projektu ilgtspēju un izmantot panākumus, kas jau gūti

atbalsta pasākumos valsts līmenī visās BJVP dalībvalstīs pēc to pieprasījuma. Lai nodrošinātu

to, ka Rokasgrāmata diplomātiskajiem un konsulārajiem darbiniekiem par palīdzību no cilvēku

tirdzniecības cietušajiem ir ilgmūžīga un tiek nepārtraukti izplatīta kā mācību līdzeklis, TF-THB

ir izvirzījusi mērķi izstrādāt tīmeklī bāzētu mācību lietojumprogrammu (eLearning), kuras

pamatā ir rokasgrāmata, un iekļaut to dinamiskā saturā, ko var izmantot digitālos mācību kursos.

Vēl viena TF-THB iniciatīva ir publicēt ziņojumu “Situācija reģionā – Cilvēku tirdzniecība”, lai

sekotu līdzi norisēm un gūtu pārskatu par cilvēku tirdzniecības jautājumiem katrā dalībvalstī un

reģionā kopumā un nodrošinātu aktuālu materiālu, ko var izmantot pētnieki, sadarbības partneri

un ieinteresētās personas, un nodrošinātu datu vākšanas un analīzes nepārtrauktību. BJVP TF-

THB tiecas arī nostiprināt stratēģiskās partnerības un palielināt sadarbību ar vietējām,

reģionālām un starptautiskām organizācijām, kas vēršas pret cilvēku tirdzniecību BJR, un

atvieglot zināšanu un pieredzes nodošanu partneriem ārpus reģiona, kopīgojot zināšanas un

sniedzot stratēģisku atbalstu.

70

PJ “Kultūra” – kopīgas kultūras un tās identitātes veidošana un popularizēšana

Koordinē: Šlēsviga-Holšteina (Vācija) un Polija

Baltijas jūras reģionā (BJR) ir ārkārtīgi daudzveidīga un pievilcīga kultūras dzīve un ļoti vērtīgs kultūras

mantojums. Lai šīs vērtības izmantotu pēc iespējas optimālāk, svarīgi ir pievērst lielāku uzmanību BJR

kultūrai un radošumam un popularizēt BJR kā vienotu kultūras reģionu.

Kultūras un radošo nozaru popularizēšana radīs pozitīvu un pievilcīgu reģiona tēlu, kam ir arvien lielāka

nozīme talantīgu cilvēku, uzņēmēju un ieguldītāju piesaistīšanā reģionam, jo īpaši tad, ja ņem vērā to

ekonomikas nozaru pieaugošo skaitu, kurās ir augsts virtuālā darba procesu un pakalpojumu līmenis.

Viens no ESSBJR mērķiem ir saskaņota sadarbības pamatsistēma kultūras jomā BJR, un tai jābūt

balstītai uz daudzām un dažādām starpvaldību un nevalstiskām struktūrām, kuras pievēršas kultūrai

reģionā, tādām kā kultūras tīkls ARS BALTICA, Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma uzraudzības

grupa, BJVP Vecāko amatpersonu grupa kultūras jautājumos (VAKJ) un Ziemeļu dimensijas Kultūras

partnerība (ZDKP). Turklāt ir vairākas reģionālas organizācijas, kas cita starpā risina kultūras

jautājumus – Ziemeļvalstu Ministru padome, Baltijas metropoļu tīkls (BaltMet) un Baltijas jūras valstu

apakšreģionālā sadarbība (BJVAS). Tomēr ir labāk jākoordinē to darbs, lai panāktu ESSBJR efektivitāti

un radītu pievienoto vērtību sabiedrībai, kas apdzīvo Baltijas jūras reģionu. Ir panākta vienošanās par

ciešu sadarbību ar BaltMet un Baltijas attīstības forumu (BDF) kā horizontālo darbību vadītājiem; šāda

sadarbība ir nepieciešama arī tādēļ, lai ar maksimālu efektivitāti un sinerģiju izmantotu esošās

zināšanas. Projekta saturs un prioritārās jomas “Kultūra” iznākums ir būtisks elements identitātes

veidošanas procesā, kas jāizplata, izmantojot profesionālas zīmolveides platformas, kuras nodrošina

BaltMet. Pastāv cieša saikne ar prioritāro jomu “Tūrisms”.

Radošajai un kultūras nozarei ir būtiska nozīme inovācijas veicināšanā. Stratēģiski ieguldījumi kultūrā,

kā arī kultūras un radošajās nozarēs, jo īpaši MVU, ir būtiski, lai nostiprinātu dinamisku, radošu

sabiedrību ES un sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Pieredzes apmaiņa un spēku un zināšanu

apvienošana šajā nozarē palīdzēs palielināt radošo BJR uzņēmumu profesionalitāti un konkurētspēju.

Turklāt kultūra, māksla un reģionāli saistītais kultūras mantojums ir vienotas identitātes un kopēju

vērtību avots. Šo vērtību izmantošana palielinās reģiona apņemšanos īstenot ESSBJR un teritoriālo

kohēziju kopumā. Šo reģionālo īpatnību un potenciāla maksimāla izmantošana bagātina Eiropas kultūras

71

tēlu kopumā. Attīstības stratēģijās būtu jāiekļauj kultūras un radošās nozares, kā arī kultūras aspekti to

plašākajā nozīmē, lai panāktu pozitīvu blakusefektu uz ekonomiku un sabiedrību kopumā. Veicinot šādu

integrētu modeli, tiek sekmēta BJR ekonomikas attīstība un sociālā kohēzija.

Atzīstot kultūru par radošuma un inovācijas avotu, proti, integrējot radošo un kultūras nozari ESSBJR,

tiks vairots tās ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanas potenciāls.




termiņš, atskaites punkts un statistikas datu/informācijas avoti, kas saistīti ar turpmāk norādītajiem

rādītājiem.

Mērķis Rādītājs Atskaites punkts

Mērķa vērtības / situācija

Informācijas avoti

BJR kultūras, kultūras mantojuma un radošo nozaru veicināšana

Radošo nozaru īpatsvars attiecībā pret BJR valstu IKP un nodarbinātības līmeni

2012. gada rādītāji

Palielinājums par 10 % līdz 2020. gadam

Valstu statistikas dati un Eurostat

Radošā uzņēmējdarbība BJR Jaunu, veiksmīgu radošo uzņēmumu īpatsvars

2012. gada rādītāji

Palielinājums par 5 % līdz 2020. gadam

Valstu statistikas dati un Eurostat

Efektīvs BJR kultūras sadarbības satvars

Esošo BJR kultūras politikas struktūru labāka sadarbība.Labāka sadarbība starp esošajiem kultūras tīkliem un iestādēm.

VAKJ, ZDKP, Ars Baltica un Kultūras mantojuma uzraudzības grupas pirmā kopīgā sanāksme 2012. gada maijā Greifsvaldē

Regulāras BJR kultūras politikas struktūru kopīgas sanāksmes

PJK apkopojums


Darbība: BJR kultūras un kultūras mantojuma kopīga popularizēšana un atspoguļošana

BJR kultūras un mākslas dažādība, kvalitāte un pievilcīgums un reģiona bagātais kultūras mantojums ir

jāatspoguļo visos tā atšķirīgajos un kompleksajos aspektos. Mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību un

tās institūcijas, veicot aktīvāku mākslas un kultūras apmaiņu BJR. Turklāt tas palīdzēs popularizēt BJR

kā bagātu un pievilcīgu reģionu.

72

Paraugprojekti

Art Line. Šis projekts ir veltīts jautājumam par mākslu publiskajā un digitālajā telpā. Tā mērķis

ir izveidot sadarbības tīklu starp mākslas iestādēm un akadēmijām reģionā, iesaistīt sabiedrību

diskusijā par laikmetīgo mākslu un radīt vienotu Dienvidbaltijas identitāti, kas tiek nodota

sabiedrībai ar projekta un tajā radīto artefaktu starpniecību. Projektā ir iesaistīti 14 partneri no

Zviedrijas, Polijas, Vācijas, Krievijas un Lietuvas. Art Line saņem finansiālu atbalstu no ES

Dienvidbaltijas programmas. Galvenais virzītājs: Blēkinges muzejs Karlskrūnā/Zviedrijā.

Termiņš: 2013. gada decembris.

Co2olBricks. Projekta galvenais mērķis ir apzināt veidus, kā samazināt vēsturisko ēku enerģijas

patēriņu, nekaitējot to kultūras vērtībai. Co2olBricks starpprofesionālā partnerība izstrādā jaunas

kultūras mantojuma aizsardzības stratēģijas. Projekts ir vajadzīgs, jo līdz šim lielākā daļa

energotaupības tehnoloģiju nav bijušas piemērotas vēsturiskā mantojuma ēkām. Tā kā BJR plaši

izplatīts celtniecības materiāls ir ķieģeļi, paņēmieni, kas izstrādāti un demonstrēti pilotprojektos,

ir nododami visam reģionam, lai saglabātu Baltijas jūras reģiona unikālo vēsturisko arhitektūru.

Galvenais virzītājs: Brīvā un Hanzas pilsēta Hamburga. Termiņš: 2013. gada decembris.


“Baltijas Māja”. Projekta mērķis ir radīt iespēju piedzīvot laikmetīgās mākslas daudzveidību

BJR valstīs un padarīt to pieejamāku plašākai sabiedrībai. Projekta pamatā ir BJR valstu

nepārtraukta laikmetīgās mākslas darbu izstādīšana mobilā mākslas paviljonā. Viens no

galvenajiem ilgtermiņa veikumiem būs BJR kultūras popularizēšana ārpus reģiona un kultūras

prasmju veidošana reģionā. Galvenais virzītājs: Baltijas jūras kultūras centrs Gdaņskā. Termiņš:

2016. gads.

“Kultūras Hanza”. Projekta mērķis ir ilgtspējīgi sasaistīt BJR esošo inovācijas un tradīciju,

radošuma un pētniecības potenciālu. Kā pirmie projekta partneri ir paredzētas reģiona Eiropas

kultūras galvaspilsētas, lai saglabātu to sasniegumus un aktīvi izmantotu to zināšanas sadarbībai

nākotnē ar, piemēram, Baltijas jūras ostām un Hanzas pilsētām reģionā. “Kultūras Hanza” kā

daudznozaru un daudzpusējs tīkls, kas apvieno vietējās iestādes, augstskolas,

komercuzņēmumus, esošos tīklus un projektus BJR līmenī un NVO, ir paredzēts kā instruments,

kas veicina BJR inovatīvo un radošo potenciālu un sekmē reģiona attīstību. ESSBJR ietvaros

“Kultūras Hanza” varētu veidot saikni starp tūrisma, izglītības un kultūras prioritātēm.

Galvenais virzītājs: ARS BALTICA/Senderborgas pašvaldība, Dānija. Termiņš: jānosaka.

Darbība: sadarbība kultūras mantojuma jomā.

73

Svarīgs mērķis ir saglabāt un turpināt attīstīt reģiona kultūras mantojumu un nodrošināt un palielināt

sabiedrības interesi par šīm vērtībām un piekļuvi tām. Reģiona kultūras mantojumam ir nozīmīga

ekonomiska vērtība no tūrisma un reģiona vispārējās pievilcības aspekta.


Baltijas mantojuma atlants. Šis ir turpinājums projektam “Dienvidbaltijas jūras mantojuma

atlants”, kas tika iecerēts un īstenots Dienvidbaltijas programmas ietvaros. Sākotnēji projektā bija

iesaistīti 13 partneri no četrām Baltijas jūras dienvidu krasta valstīm. Tagad tas tiks paplašināts,

aptverot visas Baltijas jūras valstis, lai savienotu visu reģionu, popularizētu tā bagāto mantojumu

un nostiprinātu reģiona identitāti. Projekta otrais posms ietver vairākus veicināšanas un izglītošanas

pasākumus, kas popularizē Baltijas mantojumu BJR un ārpus tā robežām, kā arī palielina

informētību par Baltijas mantojuma saglabāšanu un reģiona identitātes veidošanu. Galvenais

virzītājs: Centrālais jūrniecības muzejs Gdaņskā. Termiņš: 2015. gads.

Baltijas jūrniecības muzeju tīkls. Projekta mērķis ir sākt pastāvīgu sadarbību starp Baltijas

jūrniecības muzejiem un izveidot reģionālu tīklu. Sadarbība starp valstīm un muzejiem aizsākās

pirms divdesmit gadiem, un nu ir laiks nodibināt pastāvīgu sadarbību starp jūrniecības muzejiem.

Projekts tika sākts 2012. gadā Gdaņskā, un tas būtu jāpārskata reizi trīs gados. Galvenais virzītājs:

Polijas Jūrniecības muzejs, Gdaņska. Termiņš: 2015. gads.

Baltijas kultūras mantojuma pārvaldības virtuālā akadēmija (AcaBa). Šī koncepcija paredz

izveidot pārreģionālu “paspārni” speciālistiem BJR kultūras mantojuma jautājumos. Projekta

mērķis ir izveidot ekspertu tīklu, lai rādītu ceļu uz virtuālo kultūras mantojuma pārvaldības

akadēmiju un izveidotu uzlabotus pētniecības un mācību kursus. Galvenais virzītājs: Stiftung

Schleswig-Holsteinische Landesmuseen/BJVP Kultūras mantojuma uzraudzības grupa Baltijas

jūras valstīs. Termiņš: 2014. gada maijs.

Darbība: BJR radošo nozaru kopīga popularizēšana un tēla veidošana

Radošās nozares sāk uzskatīt par vienu no galvenajiem ekonomikas virzītājspēkiem. Tās kļūst arvien

svarīgākas arī reģiona attīstībai. BJR uzskata par pasaulē vadošo reģionu konkrētās radošo nozaru

jomās. Sadarbība starp BJR valstu radošajām nozarēm, ideju, zinātības un pieredzes apmaiņa palīdzēs

dalīties ar radošo potenciālu visā reģionā, tādējādi veicinot tajā ātrāku un saskaņotāku ekonomikas

attīstību.


Izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbības veicināšana Baltijas jūras reģionā ar Nākamā

līmeņa radošā centra starpniecību. Radošais centrs “Tabakas Fabrika”, kas atrodas Rīgā, ir

daudzdisciplīnu telpa, kurā ir pieejams daudzveidīgs atbalsts kultūras un radošo nozaru

uzņēmumiem. Jaundibināta radošā platforma atvieglos novatorisku izglītības modeļu un

74

paraugprakses apmaiņu starp reģioniem uzņēmējdarbības jomā un veicinās sadarbību starp

MVU un izglītības iestādēm kultūras un radošajās nozarēs. Projekta mērķis ir sniegt arī

institucionālu atbalstu gados jauniem radošiem profesionāļiem uzņēmējdarbības sākšanai.

“Tabakas Fabrika” darbosies arī kā izstāžu, koncertu, festivālu, filmu demonstrēšanas,

izpildītājmākslas šovu, konferenču, semināru un laboratorijas darbsemināru norises vieta.

Radošais centrs “Tabakas Fabrika” plāno izvērst un attīstīt šo iniciatīvu pārējās BJR valstīs.

Centrā notiekošās darbības ilgākā termiņā palielinās reģiona produktu un pakalpojumu

konkurētspēju ārvalstu tirgos un paātrinās reģiona ekonomikas attīstību. Sadarbības partneri:

Somija, Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Norvēģija, Dānija, Vācija, Krievija, Polija. Galvenais

virzītājs: Latvija, Kultūras ministrija. Termiņš: 2015. gads.

Zināšanu, pieredzes un informācijas apmaiņa par radošajām nozarēm Baltijas jūras reģionā.

Baltijas jūras reģions gūs labumu no kultūras un radošo nozaru platformas, jo šīs nozares var būt

reģiona izaugsmei nozīmīgs faktors. Projektā vispirms tiks apzināti kopīgu interešu jautājumi,

un pēc tam tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta pieredzes, informācijas un izcilības apmaiņai

operatīvā līmenī, piemēram, atbalstot radošus uzņēmējdarbības sācējus un jaunizveidotus

uzņēmumus. Ziemeļvalstu Ministru padome gatavojas uzņemties projekta vadību, iesaistot

iniciatīvas, kas jau darbojas šajā jomā, piemēram, KreaNord. Arī ZDKP ir nozīmīgs projekta

dalībnieks. Projekts būtu arī jāskata kontekstā ar kultūras un radošo nozaru iespējamo plašo

ietekmi uz sabiedrību kopumā, t. i., ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Galvenais virzītājs:

Ziemeļvalstu Ministru padome (jāapstiprina). Termiņš: jānosaka.

Radošo nozaru tīkla izveide BJR. Galvenais virzītājs: ZDKP (jāapstiprina). Termiņš: jānosaka.

Darbība: izveidot vienotu BJR kultūras identitāti

Baltijas jūras reģions nav viendabīgs veidojums ar vienādu vēsturi un kultūru. To veido atšķirīgas

politiskās, ekonomiskās un kultūras struktūras ar visiem to dažādajiem izpausmes līdzekļiem un

individuālām un kopīgām atmiņām. Mērķis ir radīt savstarpēju izpratni par dažādiem politiskajiem

viedokļiem un veidiem tagad un par dažādiem viedokļiem par kultūru un vēsturi pagātnē. Tas palīdzēs

cilvēkiem apzināties reģiona tradīcijas un vajadzību stiprināt un attīstīt reģiona kultūras identitāti.

Paraugprojekti

Baltijas jūras vēstures projekts. Šis projekts ir pirmais mēģinājums radīt savstarpēju izpratni

par vēsturi un kultūru Eiropas reģionā. Tajā novatoriskā veidā apvienojas akadēmiskie viedokļi

un individuālā uztvere un pieredze. Starpkultūru dialogā notiek reģiona kopīgās vēstures,

kultūras un identitātes dekonstrukcija. Ar wikipedia koncepcijas palīdzību Baltijas jūras vēstures

projekts likvidē šķēršļus starp (akadēmiskajām) grāmatām un internetu. Projekts saņem

finansējumu no ES Kultūras programmas un Vācijas valdības. Galvenais virzītājs: Academia

Baltica. Projekta pirmā posma termiņš: 2014. gada jūnijs.

75

Darbība: efektīva BJR kultūras sadarbības satvara izveide

Mērķis ir integrācija un sadarbība starp BJR kultūras politikas struktūrām, lai attīstītu sinerģijas,

apvienotu spēkus un izvairītos no darbību dublēšanās. Galveno BJR kultūras jomas dalībnieku spēku

apvienošana nostiprinās sadarbību kultūras jomā, veicinās reģiona attīstību un sekmēs sociālo kohēziju.


Kultūras informācijas kopīgošanas punkts. Uzlabota saziņa un sadarbība starp esošajiem

kultūras tīkliem un iestādēm. Projekta mērķis ir nostiprināt sadarbību kultūras jomā un padarīt

to efektīvāku, regulāri apmainoties ar praksi un informāciju. Šajā projektā notiks regulāras

sanāksmes, kurās piedalīsies visi nozīmīgākie BJR kultūras jomas dalībnieki un citas kultūras

lietās iesaistītas BJR struktūras. Sanāksmes dos iespēju uzlabot informācijas apmaiņu par

minēto dalībnieku un struktūru panākumiem un nākotnes plāniem. Turklāt projekts stiprinās arī

savstarpējo atbalstu saziņā ar sabiedrību un veicinās galvenos projektus un iniciatīvas. Būtu

jāsekmē integrācija un sadarbība starp galvenajām BJR kultūras politikas struktūrām, piemēram,

veicinot intensīvas secīgas sanāksmes (ar kopīgām sesijām). Ilgākā termiņā Kultūras

informācijas kopīgošanas punkts radīs platformu efektīvākai un lietderīgākai sadarbībai starp

BJR struktūrām. Galvenie virzītāji: Polijas Kultūras un valsts mantojuma ministrija/ARS

BALTICA. Termiņš: jānosaka.

Baltijas jūras reģiona sadarbība, pievēršoties kultūrai kā ilgtspējīgas attīstības daļai.

Šā projekta mērķis ir BJR turpmākajā sadarbībā iekļaut plašāku skatījumu uz kultūru kā

sabiedrības attīstības veicinātāju un sagatavot praktiskus sadarbības priekšlikumus. Projektam

būs liela ietekme uz reģionālo sadarbību kultūras jomā ilgtermiņā noturīgas attīstības interesēs.

Projektu īstenos sadarbībā ar prioritārās jomas “Kultūra” koordinatoriem Šlēsvigu-Holšteinu un

Poliju, iesaistot partnerus no visa reģiona. Plānošanas pasākumā un darbseminārā, kas notiks

2013. gada pirmajā ceturksnī, tiks izstrādāts konkrēts sadarbības projekts, tostarp noteikti

partneri, organizācija un finansēšanas mehānismi. Ilgtermiņa mērķis ir uzlabot zināšanas par

kultūras iespējām sekmēt sabiedrības attīstību, lai konkretizētu, kā kultūra var sniegt

ieguldījumu ekonomikas un sociālās dzīves uzlabošanā. Iespējamie konkrētie rezultāti ir rādītāji

un darbības saistībā ar kultūru kā ceturto ilgtspējīgas attīstības pīlāru. Galvenais virzītājs:

Ziemeļvalstu Ministru padome. Termiņš: jānosaka.

76

PJ “Izglītība” – novatoriskas izglītības un jaunatnes veidošana

Koordinē: Hamburga (Vācija) un Norden Association (Zviedrija)

Baltijas jūras reģionā (BJR) dzīves kvalitāte ir saistīta ar augstu izglītības līmeni (piemēram, reģionam ir

labākie rezultāti ES lasītprasmē, pabeigtas vidējās izglītības rādītājos un publiskajos ieguldījumos

izglītībā) un atvērtu sabiedrību. Izglītības un jaunatnes politikai BJR jāpalīdz uzlabot izglītības kvalitāti

un jauniešu dzīves apstākļus, un tās vispārīgajam mērķim jābūt vērtību tālāknodošanai, personības

veidošanai un aktīva pilsoniskuma veicināšanai. To var panākt ar sadarbību un apmaiņu, lai savstarpēji

mācītos, izmantojot atvērto koordinācijas metodi, vienlaikus respektējot dalībvalstu atbildību izglītības

jomā.

Lielākas pārticības priekšnoteikums ir visiem pieejama laba izglītība un mācības, efektīva un visiem

pieejama labklājības sistēma un labi funkcionējošs darba tirgus, kas sekmē ģeogrāfisko, profesionālo un

sociālekonomisko mobilitāti.

Gudru un iekļaujošu izaugsmi veicina izglītība, kas mudina cilvēkus mācīties, pētīt un papildināt savas

prasmes un kompetences. ESSBJR palīdzēs izpildīt stratēģijas “Eiropa 2020” izglītības kritērijus:

samazinot priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājus līdz līmenim, kas zemāks par 10 %, un

panākot, ka vismaz 40 % iedzīvotāju 3034 gadu vecumā ir trešā līmeņa izglītība,

ar transnacionālas un/vai pārrobežu sadarbības palīdzību.

Turklāt ESSBJR dos ieguldījumu “Izglītībā un mācībās 2020” (ET 2020), kas ir stratēģisks satvars

Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā, un tās četru stratēģisko mērķu sasniegšanā:

padarīt mūžizglītību un mobilitāti par realitāti,

uzlabot izglītības un mācību kvalitāti un efektivitāti,

veicināt taisnīgumu, sociālo kohēziju un aktīvu pilsoniskumu,

visos izglītības un mācību līmeņos sekmēt radošumu un inovāciju, tostarp uzņēmējdarbības

garu.

Attiecībā uz atjaunoto sistēmu Eiropas sadarbībai jaunatnes lietās, kas pieņemta 2009. gadā, divi

savstarpēji saistīti mērķi ir šādi:

radīt vairāk un vienlīdzīgākas iespējas izglītībā un darba tirgū,

veicināt aktīvu pilsoniskumu, sociālo iekļaušanu un solidaritāti.

77

Atjaunotajā sistēmā ir noteiktas astoņas darbības jomas, kurās jāīsteno jauniešu atbalstam veltītas

starpnozaru iniciatīvas:

izglītība un mācības,

nodarbinātība un uzņēmējdarbība,

veselība un labklājība,

līdzdalība,

brīvprātīgais darbs,

sociālā iekļautība,

jaunatne un pasaule,

radošums un kultūra.

Stratēģija “Eiropa 2020”, “Izglītība un mācības 2020” un ES jaunatnes stratēģija, kas aprakstītas

iepriekš, ir priekšnoteikumi darbam pie šīs prioritārās jomas.

Dodot jauniešiem iespēju dibināt pārrobežu kontaktus un uzzināt vairāk par saviem kaimiņiem, tiek

sekmēta sabiedrības gatavība sadarboties Baltijas jūras reģionā. Tas veicina arī darbaspēka mobilitāti un

stimulē pārrobežu uzņēmējdarbības attīstību.

Demogrāfiskās pārmaiņas ietekmē mūsu sabiedrību. Pirmās lielās “demogrāfiskā sprādziena” laikā

dzimušās paaudzes kohortas drīz sāks pensionēties, un tāpēc samazināsies darba spējīgā vecuma

iedzīvotāju skaits. Galvenās problēmas ir pakalpojumu trūkums dažās jomās un jaunu, izglītotu cilvēku

aizbraukšana no reģiona. Studentu un speciālistu apmaiņas programmas netiek pietiekami izmantotas,

un tāpēc neizmantotas paliek daudzas citas iespējas, jo trūkst kontaktu un informācijas.

Iespējas un problēmas BJR būtu jārisina kopīgi. Reģiona pārticība ir atkarīga no tā cilvēkkapitāla, un

labi izglītota sabiedrība ir būtisks faktors uzņēmumu un sabiedrības ilgtspējīgai ekonomiskajai attīstībai.

Jaunā paaudze ir svarīgākais dzinējspēks, lai virzītu pārmaiņas uz reģiona izaugsmi un inovāciju.

Pasākumi prioritārajā jomā “Izglītība” attiecīgā gadījumā tiks cieši saskaņoti ar pasākumiem citās

prioritārajās jomās, jo īpaši “Inovācija” un “MVU”.





rādītājiem.

78

Transnacionālās sadarbības apjoms izglītības, jaunatnes un darbaspēka mobilitātes jomā BJR,

t. i., sadarbība starp augstskolām, skolām, PIA iestādēm, kas piedāvā pieaugušo izglītību vai ar

mācībām nesaistītus pakalpojumus, nodarbinātības dienestiem un jaunatni.

a. Tādu sadarbības shēmu skaits, kuras ilgst divus vai vairāk gadus.

b. To jauniešu skaits, kuri iesaistīti mācību un/vai mobilitātes pasākumos BJR.

Pasākumi, lai vairotu mūsu reģiona pievilcīgumu studentiem un mācekļiem no trešām valstīm.

a. Trešo valstu studentu un mācekļu skaits.


Darbība: izstrādāt jaunas metodes mācībām uzņēmējdarbībā un inovācijā

Lielākam skaitam absolventu no visiem izglītības sistēmas līmeņiem vajadzētu būt sagatavotiem

izveidot un attīstīt uzņēmumus. Ekonomikas izaugsme arvien vairāk kļūst atkarīga no spējas veidot

jaunus uzņēmumus un ātri pielāgoties pārmaiņām tirgū. MVU ir vajadzīgs labi izglītots darbaspēks, kas

spēj veicināt izaugsmi un kāpināt konkurētspēju tirgū. Lielākā daļa valstu reģionā ir mazas, un

iekšzemes tirgus ir pārāk mazs, tāpēc BJR būtu jāuzskata par paplašinātu iekšzemes tirgu. Lielākajai

daļai reģiona valstu vislielākie tirdzniecības partneri jau tagad ir kaimiņvalstis. Profesionālās izglītības

un arodapmācības (PIA) iestāžu absolventi bieži ir no uzņēmējdarbības viedokļa neapgūts resurss.

Paraugprojekti

Baltijas mācību programma (BTP). BTP atbalsta profesionālās izglītības un arodapmācības

(PIA) internacionalizāciju, kā arī uzņēmējdarbību un saimnieciskās darbības

internacionalizāciju. Šajā paraugprojektā ir apvienoti trīs projekti: divas izmēģinājuma

platformas dažādās BJR ģeogrāfiskajās teritorijās un viens rezultātu izplatīšanas projekts. Viens

projekts, kas aptver Igauniju, Latviju un Zviedrijas austrumu daļu, tika pabeigts 2012. gada

jūlijā. Izmēģinājuma platformas ir šādas: Nordpraktik, kas aptver Norvēģijas, Zviedrijas un

Somijas ziemeļu daļas (galvenais virzītājs: Norden Association Norrbotten, Zviedrija. Beigu

termiņš: 2014. gada marts), un Dienvidbaltijas mācību programma (SBTP), kas aptver Polijas un

Vācijas ziemeļu daļas, Lietuvu, Dāniju (Zēlandi) un Zviedrijas dienvidu daļu (galvenais

virzītājs: NetPort Karlshamn, Zviedrija. Beigu termiņš: 2014. gada decembris). Trešais projekts

HansaVET ir spēju veidošanas projekts, kas piedāvā 330 pedagogiem Igaunijā, Latvijā, Lietuvā

un Zviedrijā iespēju apgūt zināšanas par to, kā praktiski palīdzēt audzēkņiem individuālu

uzņēmējdarbības projektu izstrādē un ieinteresēt ārvalstu uzņēmumus par uzņēmējdarbības

projektiem, kurus izstrādājuši PIA iestāžu audzēkņi (galvenais virzītājs: Valsts izglītības

attīstības aģentūra, Latvija. Beigu termiņš: 2013. gada oktobris). Vēl viens spēju veidošanas

79

projekts, kura pamatā ir trīs izmēģinājuma platformu rezultāti, proti, HansaECVET, ir plānots

2013.–2015. gadā. Šo piecu projektu rezultāti tiks integrēti BJR mēroga projektā, lai izveidotu

vienotu PIA tirgu, kā instrumentu izmantojot ECVET.

Darbība: atrisināt demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas un izskaust jauniešu bezdarbu

BJR arvien vairāk trūkst prasmīgu darbaroku. Dažās valstīs vairāk nekā 20 % darbvietu nav iespējams

aizpildīt, jo trūkst kvalificētu darbinieku. Vienlaikus šajās valstīs arvien palielinās bez darba esošu

jauniešu skaits. Duālā izglītības sistēma, kas apvieno akadēmisko un profesionālo izglītību un jau

darbojas tādās valstīs kā Dānija, Somija un Vācija, ir izrādījusies veiksmīga un var būt paraugs citiem

reģioniem.

Paraugprojekti

Quick IGA. Jāuzlabo sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzība darba tirgū ikvienā aspektā. Tas ir

arī MVU interesēs, jo 99 % no visiem uzņēmumiem BJR ir mazie un vidējie uzņēmumi, un tie

nodrošina gandrīz 70 % darbvietu. Jau šobrīd to izaugsmi būtiski kavē pastāvīgi pieaugošais

prasmīgu darbinieku trūkums. Iesaistot darba tirgū vairāk sieviešu, jo īpaši vadošos amatos, tiks

stiprināta inovācija. Visi trīs šā projekta mērķi, proti, stiprināt inovāciju, atbalstīt MVU, jo īpaši

sieviešu uzņēmējdarbību, ir skaidri ESSBJR mērķi. Galvenais virzītājs: Hanzas Parlaments,

Vācija. Beigu termiņš: 2014. gada februāris.

Darbība: padarīt mūžizglītību un mobilitāti par realitāti BJR vispārizglītojošo skolu audzēkņiem,

PIA iestāžu audzēkņiem un studentiem augstskolās un pieaugušo mācību shēmās. Atbalsts skolēniem,

studentiem, skolotājiem un pasniedzējiem sameklēt informāciju par iespējamo finansējumu mobilitātei,

atbalsts sadarbībai ar partneriem ārvalstīs un praktiska informācija par tādiem jautājumiem kā ceļošana,

apdrošināšana un uzturēšanās.


BJR mobilitātes datubāze. Datubāze un citi IKT instrumenti, ar kuriem nodrošina informāciju

par mobilitāti.

Baltijas vasaras darba programma, kas piedāvā vasaras darbus, izmitināšanu un brīvā laika

programmu studentiem vecumā no 20 līdz 25 gadiem. Brīvā laika programma aptver plašu

aktivitāšu klāstu, kas vērstas uz BJR vēstures, kultūras un valodu iepazīšanu.

Darbība: brīvprātīgi sekmēt sadarbību starp BJR reģionālajām universitātēm tā, lai tās koordinētu

savas darbības (pētniecības jomas, studentu/pasniedzēju/pētnieku apmaiņa, sadarbība ar uzņēmumiem)

ar mērķi izveidot BJR par ilgtspējīgas attīstības reģionu. Šai sadarbībai jāiedzīvina politiskie lēmumi,

80

kas pieņemti, lai atbalstītu izglītību ilgtspējīgai attīstībai. Jāuzlabo sadarbība starp uzņēmumiem un

universitātēm attiecībā uz visiem ilgtspējas aspektiem.

Paraugprojekti

Baltijas universitāšu programma ir vislielākais universitāšu tīkls BJR. Galvenā uzmanība tiek

pievērsta reģiona attīstībai, sadarbojoties izglītības, pētniecības un lietišķajos projektos.

Notiekošās darbības papildinās doktorantūras projekti un jaunu kursu izstrāde, piemēram, “Jūras

telpiskā plānošana”. Tiks pilnveidotas arī akadēmiskā personāla kompetences. Galvenais

virzītājs: Baltijas universitāšu programma (Upsalas Universitāte), koordinējot ar Lietuvu (Viļņas

Universitāti). Beigu termiņš: jānosaka.


BUP-GreenLab. Universitātes ir svarīgi sociālie multiplikatori, kas popularizē ilgtspējīgus

ražošanas un patēriņa modeļus, un pilsētās, kurās tās atrodas, tās ir nozīmīgi darba devēji, pircēji

un pakalpojumu lietotāji. Universitātes ir arī uzņēmumi, kuros pienācīga resursu izmantošana

ļauj ietaupīt naudu un saglabāt reputāciju. BUP-GreenLab satuvina pilsētas un universitātes un

kalpo kā pilsētu zaļās inovācijas katalizators, lai parādītu, kādu labumu dod universitātes

pilsētiņa, kas atrodas pilsētas robežās. Tādējādi tiek veicināta trīspusējās sadarbības ( triple-

helix) modeļa īstenošana.

BUP-GreenLab veicina pieprasījumu pēc zaļajām inovācijām un spēju tās integrēt universitāšu

un pilsētu ikdienas norisēs ar mērķi stiprināt starptautisko sadarbību starp universitātēm un

pilsētām BJR, veikt salīdzinošo izvērtēšanu par universitāšu un pilsētu ilgtspēju BJR,

demonstrēt zaļu/ilgtspējīgu universitātes pilsētiņu modeļus (universitātes pilsētiņas pilsētu

inovācijai) un vairot spēju ieviest un izstrādāt zaļās inovācijas un tehnoloģijas.

BUP-GreenLab tiek uzskatīts par “dzīvu izmēģinājumu lauku” progresīviem risinājumiem, un

tas pievēršas šādiem jautājumiem BJR: 1) uzlabota sadarbība starp universitātēm un pilsētām

videi nekaitīgas pārvaldības prakses jomā; 2) uzlabota speciālo zināšanu un paraugprakses

apmaiņa reģionā; 3) pasākumi, lai veidotu spēju īstenot inovācijas zaļākai sabiedrībai, ņemot

vērā atšķirības dažādās BJR daļās.

Darbība: jaunatnes politikas struktūru ciešāka integrācija un sadarbība, izmantojot “strukturētu

dialogu” kā ietekmīgu instrumentu jaunatnes iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā, piemēram,

organizējot apaļā galda sanāksmes ar politiķu piedalīšanos vietējā, reģiona un valsts līmenī, lai

- uzlabotu vietējo struktūru un dalībnieku zināšanu bāzi;

- izveidotu ilgtspējīgas struktūras sadarbībai starp pašvaldībām speciālistu un jauniešu apmaiņas

veicināšanai BJR.

81


Baltijas jūras Jaunatnes forums. Mērķis ir izveidot Jaunatnes forumu, ņemot vērā HELCOM

Jaunatnes forumā gūto pieredzi, bet aptverot plašāku politikas jomu klāstu. Vēlāk Jaunatnes

forums organizēs darbseminārus reģiona un vietējā līmenī BJR, lai iesaistītu plašākas jauniešu

grupas diskusijā par BJR nākotni.

Uz vērtībām pamatota līderība gados jauniem līderiem brīvprātīgā darba sektorā. Dalībnieki

izpēta savas vērtības un to, kā tās atspoguļojas līderībā. Daži no mācību programmas

pamatprincipiem ir mācīšanās darot, līderība kā sevis atzīšana un daudzveidība kā līderības

jautājums. Kurss ilgst četras nedēļas nogales, tajā uzdod mājasdarbus, un tas ietver

darbaudzināšanas programmu, kuras vadītājs ir no privātā vai publiskā sektora.

Darbība: ciešāka jaunatnes politikas struktūru integrācija un sadarbība, kas vērsta uz vietējo

līmeni dalībvalstīs. Papildus transnacionālā un vietējā līmeņa sadarbības uzlabošanai ir:

- jāuzlabo vietēja struktūra un dalībnieku zināšanu bāze;

- jāizveido ilgtspējīgas struktūras sadarbībai starp pašvaldībām speciālistu un jauniešu apmaiņas

veicināšanai BJR.


Izveidot vietējo jaunatnes politikas struktūru tīklu. Mērķis ir veicināt partnerattiecības starp

dažādiem dalībniekiem, kas iesaistīti atbalsta sniegšanā jauniešiem pārejas posmā, tostarp

nodarbinātības dienestiem, izglītības iestādēm, jaunatnes darbiniekiem, sociālajiem dienestiem

un pašiem jauniešiem. Ciešāka sadarbība uz vietas var lieti noderēt, lai piedāvātu pielāgotus

risinājumus, jo īpaši jauniem cilvēkiem, kuri nonākuši sarežģītākā situācijā vai kurus ir grūti

sasniegt ar tradicionālajām metodēm.

Vairojot vietējo un valsts mēroga dalībnieku pieredzi jaunatnes politikā un darbā ar jaunatni,

tiek veicināta ESSBJR mērķu sasniegšana. Jaunatnes sadarbību var uzskatīt par veidu, kā risināt

tādus jautājumus kā klimata pārmaiņas, vide, mājas un pievilcīga dzīves vide BJR. Lai to

nodrošinātu, jāveido kopīga esošo ieinteresēto personu, struktūru zināšanu un reģionālās

pārrobežu sadarbības pieredzes bāze. Šis plānošanas process jāpielāgo vietējo ieinteresēto

personu darbam ar jaunatni saistītās lietās un to pamanāmībai.

Darbība: sociālā iekļaušana

Šīs darbības mērķis ir iekļaut un nostiprināt ESSBJR sociālo dimensiju, vēršoties pret mācību

priekšlaicīgu pārtraukšanu, veicinot sociālo dialogu un sadarbību sociālās attīstības jomā BJR.

Paraugprojekti

82

Baltijas jūras darba forums. Šā projekta mērķis ir veicināt sociālo dialogu, trīspusējas

struktūras un sadarbību kā svarīgus ilgtspējīgas izaugsmes un sociālās attīstības elementus BJR.

Tas risinās kopēja darba tirgus jautājumus BJR, pamatojoties uz kopīgām transnacionālām

stratēģijām. Īpaši tiks ņemtas vērā demogrāfiskās pārmaiņas un migrācijas procesi. Galvenais

virzītājs: koordinē BJVP Sekretariāts. Termiņš: jānosaka.


Mācīšanās dzīvei un darbam skolā – LLWS Baltic. Šā projekta mērķis ir nostiprināt

transnacionālo sadarbību starp dalībniekiem Baltijas jūras reģionā izglītības jomā, lai novērstu

mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un sniegtu atbalstu neaizsargātām studentu/jauniešu grupām.

Tādējādi projekts veicinās attiecīgo ESSBJR un ES vispārējās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu

sasniegšanu.

Tiks identificēti un apstiprināti notiekošie un pabeigtie projekti, lai savāktu projektu

pieredzes/paraugprakses kritisko masu, kas var ietekmēt un uzlabot sistēmas un rīcībpolitikas

attiecīgajās dalībvalstīs. Tiks meklētas savstarpējas mācīšanās iespējas starp dalībniekiem, kas

pārstāv valsts aģentūras, skolas, publiskā sektora organizācijas un NVO, un tiks sasniegta

nepārtraukta zināšanu uzkrāšana šajā jomā. Lai sasniegtu projekta mērķus, tiks izmantotas un

tālākattīstītas attiecīgas ES programmas.

Projektu sāka Baltijas jūras tīkls, kurā apvienotas ESF vadošās iestādes, tostarp Zviedrija, Ālandu Salas,

Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Hamburgas federālā zeme. SALAR (Zviedrijas Vietējo un

reģionālo iestāžu asociācija) būs nākotnes paraugprojekta LLWS Baltic koordinators. Projekts saskaņos

finansējumu un apvienos paraugpraksi un projektus, kas saistīti ar mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu.

Tas stiprinās ESSBJR sociālo dimensiju.

83

PJ “Enerģētika” — uzlabot enerģijas tirgu pieejamību, efektivitāti un drošību

Koordinē: Dānija, Latvija

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu un prezidentūras secinājumiem par Enerģētikas ceļvedi 2050. gadam

pamatelementi mazoglekļa enerģētikas sistēmas izstrādei līdz 2050. gadam ir enerģētikas infrastruktūra,

atjaunojami energoresursi, energoefektivitāte un energoapgādes drošība par pieejamām cenām. Šie

aspekti ir arī “stūrakmeņi” ilgtermiņa enerģētikas politikas plānošanai Baltijas jūras reģionā. Lai

veicinātu reģiona attīstību un labklājību, ir steidzami jāizbeidz dažu dalībvalstu enerģētiskā reģionā,

jāveicina tirgus integrācija un jāatbalsta energoefektivitāte un ilgtspējīgi energoresursu avoti visā

makroreģionā.

Eiropadome savā sanāksmē 2011. gada februārī noteica mērķus — līdz 2014. gadam izveidot iekšējo

enerģijas tirgu un līdz 2015. gadam pārvarēt visu ES dalībvalstu enerģētisko izolāciju. Izolēti enerģijas

tirgi ir pretrunā ES vīzijai par integrētu un konkurētspējīgu enerģijas tirgu. Lai sasniegtu šo augsto

mērķi, Baltijas jūras reģiona enerģijas tirgus izolācijas jautājums jārisina steidzami.

Baltijas jūras reģionā Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānā ir apzināta nozīmīgākā

energoinfrastruktūra, kas ir nepieciešama labi funkcionējošam enerģijas tirgum (piemēram,

elektroenerģija, gāze, nafta). Tiek sākta sadarbība enerģētikas jautājumos atbilstoši Baltijas jūras reģiona

sadarbības programmai enerģētikā (BASREC)32, un īpaša uzmanība veltīta atjaunojamiem

energoresursiem un energoefektivitātes jautājumiem. Tirgus darbības un konkurences līmenis dažās

dalībvalstīs nav pietiekams, lai piedāvātu pareizos stimulus ieguldījumiem. Tas rada lielākus riskus

energoapgādes drošības un lielāku cenu izteiksmē. Proti, trīs Baltijas valstis (Igaunija, Latvija un

Lietuva) nav pienācīgi integrētas plašākos pārējās ES energotīklos. Vienīgais elektroenerģijas tīklu

savienojums ir Estlink starp Somiju un Igauniju. Tomēr otrais savienojums Estlink 2 starp Somiju un

Igauniju nodrošinās labāku savienojamību. Paredzams, ka arī kabelis starp Zviedriju un Lietuvu

(NordBalt) un jaunais savienojums starp Lietuvu un Poliju (LitPol Link I) uzlabos savienojamību ar

Ziemeļvalstu un kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tirgiem līdz 2015. gada beigām. Joprojām nav

pieņemti lēmumi par gāzes starpsavienojumiem un reģionālo SDG termināli, un tas kavē pienācīgu

gāzes integrāciju vai citus paņēmienus, kā dažādot gāzes piegādi Baltijas valstīs (lai gan Lietuvā līdz

32 BASREC (sākta 1999. gadā) piedalās Dānijas, Igaunijas, Islandes, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas valdības. Eiropas Komisiju pārstāv Transporta un enerģētikas ģenerāldirektorāts. Šajā darbā ir iesaistījusies arī Baltijas jūras valstu padome (BJVP) un Ziemeļvalstu Ministru padome (ZMP).

84

2014. gada beigām sāks darboties SDG terminālis, kas ļaus daļēji apmierināt pieprasījumu pēc gāzes).

Līdz ar to Baltijas valstis gāzes piegādes ziņā ir praktiski izolētas un tādējādi 'veido “enerģijas salu” ES.

Sadrumstalotā elektroenerģijas tirgu un energosistēmu struktūra izraisa šādas problēmas: a) zema tirgus

likviditāte; b) maz stimulu vai iespēju infrastruktūras ieguldījumiem, jo īpaši atjaunojamos

energoresursos, un c) liela atkarība no elektroenerģijas importa no valstīm ārpus Eiropas Ekonomikas

zonas. Trūkst arī sadarbības dabasgāzes jautājumos, galvenokārt tāpēc, ka trūkst gāzes starpsavienojumu

ar pārējo reģionu. Šī situācija nozīmē, ka trūkst pārrobežu tirdzniecības un tirgus likviditātes, ka ir

augstākas cenas un mazāka energoresursu daudzveidība.

Visām ES / Eiropas Ekonomikas zonas valstīm reģionā jābūt daļai no elektroenerģijas un gāzes iekšējā

tirgus. Tomēr elektroenerģijas tirgi joprojām atrodas ļoti dažādos liberalizācijas posmos. Tieši tas

kombinācijā ar infrastruktūras trūkumiem ir kavējis triju Baltijas valstu fizisku integrēšanos. Reģionā

nepieciešama turpmāka elektrotīklu fiziska integrēšana, lai kāpinātu vispārējo efektivitāti un uzlabotu

energoapgādes drošību, pateicoties lielākai diversifikācijai, tostarp atjaunojamiem resursiem.

Energoapgādes drošība jāsekmē arī ar citiem līdzekļiem, piemēram, energoefektivitāti un arī centieniem

kopumā mazināt pieprasījumu pēc enerģijas.

Energoefektivitātes veicināšana un ilgtspējīgu energoresursu avotu izmantošana ir galvenie līdzekļi, ar

kuriem sasniegt mērķus klimata, enerģētikas un ekonomikas jomā un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi.

Atjaunojamo energoresursu integrācija tirgū joprojām ir problēma. Lai sasniegtu atjaunojamu

energoresursu mērķi, ir vajadzīga pienācīga infrastruktūra (enerģijas tirgus). Tā ir problēma, kuras

atrisināšanai vajadzīga visu attiecīgo dalībvalstu cieša iesaistīšanās un atbalsts. Vēl citi aspekti, kuros

vajadzīga Baltijas jūras reģiona valstu sadarbība, ir atbalsta shēmas un sadarbības mehānismi.

Enerģijas tirgu attīstīšanā jāņem vērā arī klimata pārmaiņu mazināšana. Varētu būt nepieciešamība

pielāgoties pārmaiņām, proti, tam, kad un cik daudz enerģijas ir vajadzīgs, lai reaģētu uz klimata

pārmaiņām. Koksnes plašas izmantošanas veicināšana, piemēram, būvniecības nozarē, ir gudra pieeja no

klimata viedokļa un sekmē sabiedrības ilgtspēju.





rādītājiem.

Mērķis/ Rādītājs Atskaites punkts Uzdevums/termiņš Datu avoti

85

apakšmērķis

Uzticami enerģijas tirgi

Tirgus apstākļi un Baltijas valstu enerģijas tirgu starpsavienojumi ar pārējo ES.

Baltijas valstīm pašlaik ir gāzes starpsavienojumi tikai ar trešām valstīm un elektroenerģijas starpsavienojumi tikai ar Somiju.

Pilnvērtīgs un ekoloģiski ilgtspējīgs gāzes un elektroenerģijas tirgu starpsavienojums atbilstoši BEMIP grafikam.

BEMIPValstu ministrijas.

No atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas veicināšanas un izmantošanas līmenis, kas ir energoefektivitātes jautājuma pamatā.

No atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas veicināšanas un izmantošanas līmenis 2012. gadā, kas norādīts katras dalībvalsts progresa ziņojumā (ziņojumi iesniegti atbilstoši Atjaunojamo energoresursu direktīvai).

Palielināta atjaunojamo energoresursu izmantošana un atjaunojamo energoresursu labāka integrācija tirgū, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

Valstu ministrijas.

Enerģijas ietaupījumu līmenis

Energoefektivitātes direktīvas īstenošanas līmenis.

Enerģijas ietaupījumu līmenis, kā norādīts katras dalībvalsts progresa ziņojumos (ziņojumus iesniedz saistībā ar valsts reformu plānu).

Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis: palielināt energoefektivitāti, lai līdz 2020. gadam par 20 % samazinātu enerģijas patēriņu.

Īstenošanas termiņš — 18 mēneši.

Valstu ministrijas.

BEMIP reģionālās sadarbības paraugprakses apmaiņa ar ES Austrumu partnerības valstīm.

BEMIP un EaP Energoapgādes drošības platforma.

Intensīvāka paraugprakses un pieredzes apmaiņa par reģionālo daudzpusējas (kopīgas) intereses projektu identificēšanu un īstenošanu, semināru organizēšana un divpusējās konsultācijas pieredzes apmaiņai starp BEMIP un EaP valstīm līdz 2013. gada beigām.

BEMIP progresa ziņojumiEaP Energoapgādes drošības platformas darba programma.


Darbība: virzība uz labi funkcionējošu enerģijas tirgu

86

Mērķis ir izveidot integrētu un labi funkcionējošu enerģijas tirgu, īstenojot Baltijas elektroenerģijas

tirgus starpsavienojuma plānu (BEMIP), kas papildus infrastruktūras projektiem ietver specifiskus

pasākumus, lai sasniegtu vēlamo integrēto un funkcionējošo iekšējo enerģijas tirgu, identificējot

trūkstošo elektroenerģijas un gāzes infrastruktūru un paredzot koordināciju starp visiem attiecīgajiem

dalībniekiem. Te būtu jāietver arī labāka nacionālo enerģētikas stratēģiju koordinēšana un pasākumi, lai

sekmētu piegāžu daudzveidību un labāku enerģijas tirgus funkcionēšanu.

Paraugprojekti

Sekot līdzi Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna (BEMIP) īstenošanai atbilstoši

BEMIP augsta līmeņa grupas darbībām; jo īpaši par prioritāti izvirzīt to, lai “pievienotu Baltijas

valstis reģiona energotīkliem”. Vajadzība sekot līdzi BEMIP īstenošanas sekmēm izriet ne tikai

no paša Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna, bet arī no ES stratēģijas Baltijas jūras

reģionam (ESSBJR). Uzraudzības funkciju veic BEMIP augsta līmeņa grupa, kas piekritusi

darboties arī kā ESSBJR augsta līmeņa grupa. Tāpēc šā projekta mērķis ir uzlabot koordināciju

starp ESSBJR un BEMIP stratēģiskajiem mērķiem. Attiecīgās ES dalībvalstis (Lietuva) ir

organizējusi reģionāla līmeņa konferences (2009. gada 25. novembrī un 2012. gada

14. septembrī Viļņā), lai veicinātu un novērtētu BEMIP īstenošanu. Komisija un attiecīgās

dalībvalstis ir izstrādājušas BEMIP, kurā identificēti galvenie trūkstošie elektroenerģijas un

gāzes infrastruktūras objekti, uzskaitītas vajadzīgās darbības (tostarp finansējums) un paredzēti

koordinēšanas mehānismi, lai savestu kopā dalībvalstis, tirgus dalībniekus un dažādus

finansējuma avotus. Tiek apsvērti novatoriski starpsavienojumu risinājumi, arī pieslēdzoties

jūras atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtām. TEN-E vadlīnijās uzskaitītos projektus

varētu līdzfinansēt ar TEN-E instrumentiem. Turklāt Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā ir

paredzēts nozīmīgs papildu finansiālais atbalsts infrastruktūras projektiem reģionā. Galvenais

virzītājs: Lietuva. Termiņš: progresa ziņojums plānots 2013. gada jūlijā.

BEMIP reģionālās sadarbības paraugprakses apmaiņa ar ES Austrumu partnerības valstīm.

Ar galvenajiem sasniegumiem kopš BEMIP iniciatīvas sākuma iepazīstināja Austrumu

partnerības Energoapgādes drošības platformas 7. sanāksmē 2012. gada 18. jūnijā. Tā kā visas

attiecīgās puses ir ieinteresētas, būtu jāturpina šī iniciatīva — BEMIP paraugprakses

apmaiņa —, kas kalpo kā reģionālās integrācijas paraugs Austrumu partnerības valstīm.

Zinātību par reģionālo sadarbību un tiesiskā regulējuma izveidi labi funkcionējošam enerģijas

tirgum var nodot, rīkojot seminārus un divpusējas konsultācijas. Galvenais virzītājs: Lietuva.

Termiņš: ar progresa pārskatu saistībā ar Austrumu partnerības samitu iepazīstinās Viļņā,

2013. gada 28. un 29. novembrī.

87

Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus modeli (NORDEL33) attiecināt uz trim Baltijas valstīm,

īstenošanā ievērojot pakāpenisku pieeju un noteiktu grafiku (tirgus integrācijas ceļvedi) Baltijas

enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna (BEMIP) ietvaros. Galvenais virzītājs: Latvija. Termiņš:

2013. gads.


Ieguldījumi infrastruktūrā Baltijas jūras reģionā. Infrastruktūras attīstība Baltijas jūras

reģionā nozīmē apjomīgus ieguldījumus elektroenerģijas un gāzes piegādes tīklā, lai uzlabotu

piegādes drošību, iekšējo enerģijas tirgu darbību un atjaunojamo energoresursu integrāciju

energoapgādē. Tomēr šobrīd ir daudz šķēršļu tirgus integrācijas nodrošināšanai un

ieguldījumiem infrastruktūrā, kuri jāizmeklē. Projekta mērķis ir veikt izpēti un sniegt

priekšlikumus par to, kā pārvarēt šīs problēmas, vienlaikus ņemot vērā ieguldījumu vispārējo

ilgtspēju un atkārtotos aicinājumus pakāpeniski atteikties no videi kaitējošām subsīdijām.

Galvenais virzītājs: Dānija. Termiņš: jānosaka.

Darbība: palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un veicināt energoefektivitāti

Palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, uzlabot atjaunojamo energoresursu integrāciju tirgū

un veicināt efektīvu tiesisko regulējumu var, apmainoties ar pieredzi un paraugpraksi, paplašinot

ilgtspējīgas biomasas, saules enerģijas un vēja enerģijas izmantošanu (piemēram, Nordwind II projekts,

ko atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padome, un Krieger’s Flak) un veicot pētījumus par krasta un jūras

vēja un citu jūras atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju demonstrējumiem un izvēršanu. Krieger’s Flak

apvienoto kombinēto tīkla risinājuma projektu plānots nodot ekspluatācijā vienlaikus ar Dānijas

600 MW QWF 2018. gadā. Reģionam ir augsta līmeņa pieredze jūrā izmantojamās tehnoloģijās.

Energoefektivitātes direktīvā ir noteiktas energoefektivitātes pienākumu shēmas visās dalībvalstīs, lai

panāktu enerģijas patēriņa samazinājumu par 1,5 % gadā. Tam būs nepieciešama paraugprakses un

pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm reģionā.

Paraugprojekti

Uzlabota atjaunojamo energoresursu integrācija tirgū un paraugprakses apmaiņa. Viens no

vislabākajiem veidiem, kā sasniegt šīs darbības mērķus, ir apmainīties ar paraugpraksi par

nacionālajām pieejām attiecībā uz atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām. Projekta iecere

ir panākt nacionālo pieeju lielāku saskanību un palielināt reģiona atjaunojamo energoresursu

atbalsta shēmu efektivitāti. Galvenais virzītājs: Latvija. Termiņš: jānosaka.

33 NORDEL bija Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas pārvades sistēmu operatoru sadarbības organizācija. To uzdevums bija veicināt nevainojami funkcionējoša Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus izveidi. NORDEL tika likvidēta 2009. gada 1. jūlijā, un visi operatīvie uzdevumi tika nodoti ENTSO-E.

Veicināt pasākumus, lai attīstītu ilgtspējīgu biodegvielas veidu izmantošanu. Eiropas Komisija

un dalībvalstis ir pārliecinātas, ka atjaunojamu energoresursu plašāka izmantošana transporta

nozarē panākama, izmantojot ilgtspējīgi un efektīvi saražotu biodegvielu. Projekta mērķis ir

veicināt ilgtspējas kritērijiem atbilstošas biodegvielas ražošanu un izmantošanu, proti, tas ietver

risinājumu demonstrējumus, pieredzes apmaiņu un sadarbības veicināšanu (piemēram, kopīgi

nākotnes projekti). Galvenais virzītājs: Latvija. Termiņš: jānosaka.

Jūras vēja parku savienojumu koordinētu risinājumu demonstrējumi, piemēram, Krieger's

Flak (Dānija, Vācija). Krieger’s Flak kombinētā tīkla risinājuma projekts ir Dānijas un Vācijas

kopprojekts, ko pārvalda divi pārvades sistēmu operatori — 50Hertz Transmission Vācijā un

Energinet.dk Dānijā. Galvenais virzītājs: Dānija. Termiņš: 2018. gads

Energoefektivitātes pasākumu veicināšana. Lai sasniegtu Energoefektivitātes direktīvas

mērķus, nākamais uzdevums būs īstenošanas process. Piemēram, viens no Energoefektivitātes

direktīvā noteiktajiem juridiski saistošajiem pasākumiem ir valsts energoefektivitātes

pienākumu shēmu ieviešana visās dalībvalstīs, lai panāktu enerģijas galapatēriņa samazinājumu

par 1,5 % gadā. Projekta mērķis ir nodrošināt Energoefektivitātes direktīvas 6. panta efektīvu un

veiksmīgu īstenošanu, pateicoties paraugprakses un pieredzes apmaiņai par dalībvalstu

energoefektivitātes pienākumu izpildi. Galvenais virzītājs: Latvija. Termiņš: 2015. gads.


Sadarbības mehānismu izpēte. Atjaunojamo energoresursu direktīvā (2009/28/EK) ir noteikti

saistoši mērķi attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas patēriņā ES

dalībvalstīs. ES vispārējais mērķis ir panākt 20 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, kas

sīkāk sadalīts pa valstīm, kuru mērķi svārstās no 10 % līdz 49 %. Direktīvā ir paredzēti

mehānismi, kas ļauj dalībvalstīm sadarboties, lai tās sasniegtu savus mērķus ekonomiski

izdevīgā veidā. Eiropas Komisija vēlas palielināt šo mehānismu izmantošanu un nesenā

pētījumā ir uzsvērusi, ka jo agrāk šos sadarbības mehānismus sāks izmantot, jo lielāki būs

iespējamie ieguvumi. Ziemeļvalstu Ministru padomes darba grupa atjaunojamo energoresursu

jautājumos pašlaik skata šo jautājumu Ziemeļvalstu kontekstā. Tādējādi viens no turpmākās

rīcības virzieniem ir aptvert arī Baltijas reģionu, proti, izpētīt iespējas izveidot sadarbības

mehānismu gan reģionā, gan ar valstīm ārpus Baltijas reģiona. Daļa darba būtu jāvelta

institucionālā un tiesiskā regulējuma veidošanai, lai izmantotu atjaunojamu energoresursu

statistisko pārvadi, kas ir viens no sadarbības mehānismiem. Galvenais virzītājs: Zviedrija

(jāapstiprina). Termiņš: jānosaka.

PJ “Apdraudējumi” — bīstamo vielu izmantošanas un ietekmes mazināšana

Koordinē: Zviedrija

http://www.swedishepa.se/In-English/Start/EU-and-international-cooperation/Swedish-EPAs-work-in-

the-EU/The-Baltic-Sea-Strategy/Priority-area-3/

Baltijas jūras reģionā bīstamās vielas, tostarp organiskie piesārņotāji, metāli, farmācijas produkti un

nogrimušie ķīmiskie ieroči, turpina apdraudēt vidi un cilvēku veselību. Dažu bīstamo vielu, piemēram,

svina un polihlorbifenilu (PHB), koncentrācija vidē pašlaik ir ievērojami mazāka nekā pirms 40 gadiem.

Tomēr to ķīmisko vielu skaits, kuras ietekmē cilvēkus un nonāk vidē, ir būtiski palielinājies. Trūkst

zināšanu par to kopējo ietekmi un difūzajiem avotiem. Tāpēc šī prioritārā joma ir vērsta uz

profilaktiskiem pasākumiem un uz to, kā mazināt vidē jau nonākušo bīstamo vielu ietekmi.

Daudzas bīstamās vielas to noturības un bioakumulācijas īpašību dēļ paliek vidē ļoti ilgu laiku un var

uzkrāties barības ķēdē, kur tās var izraisīt smagas sekas, tostarp toksicitāti un veselības un reproduktīvās

sistēmas problēmas, jo īpaši nozīmīgākajiem plēsējiem. Tas var arī nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka

veselību, jo, piemēram, dažās Baltijas jūras zivīs dioksīna līmenis pārsniedz ES maksimālo atļauto

līmeni pārtikai. Bīstamas ķīmiskās vielas joprojām nokļūst ūdens vidē, un rodas jaunas vides problēmas,

piemēram, perfluorēto vielu un farmācijas produktu noplūdes. Daudzas bīstamās vietas Baltijas jūras

reģionā ir atveseļotas, un no difūziem avotiem izplūstošo ķīmisko vielu relatīvais īpatsvars palielinās.

Bīstamo ķīmisko vielu (piem., dzīvsudrabs, kadmijs un dioksīni, kuras nokļūst Baltijas jūrā,

dominējošais nesējs ir atmosfēra. Dzīvsudraba koncentrācija dažās zivīs pārsniedz lietošanai pārtikā

nekaitīgo līmeni, un kadmija deva, ko cilvēki uzņem katru dienu ar pārtiku, atsevišķās Baltijas jūras

reģiona daļās ir tik liela, ka pastāv nieru un kaulu bojājumu risks. Jautājums par piesārņotāju tālpārnesi

jārisina ES un starptautiskā līmenī.

Turklāt organisko un neorganisko piesārņotāju un smago metālu daudzums, kas izplūst no Baltijas jūrā

nogremdētās ķīmiskās un parastās munīcijas, nav precīzi noteikts. Lai efektīvi uzraudzītu situāciju,

jāizprot ķīmisko kaujas vielu un to sadalīšanās produktu ietekme uz ekosistēmu.

Viena no pašsaprotamām sadarbības platformām šajā prioritārajā jomā ir HELCOM.

http://www.swedishepa.se/In-English/Start/EU-and-international-cooperation/Swedish-EPAs-work-in-the-EU/The-Baltic-Sea-Strategy/Priority-area-3/

http://www.swedishepa.se/In-English/Start/EU-and-international-cooperation/Swedish-EPAs-work-in-the-EU/The-Baltic-Sea-Strategy/Priority-area-3/





rādītājiem.

Uzdevumi un rādītāji prioritārajai jomai “Apdraudējumi” ir izstrādāti atbilstoši esošajiem un jaunajiem

uzdevumiem un rādītājiem HELCOM Baltijas jūras rīcības plānā un ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvā.

Mērķis/apakšmērķis Rādītājs Atskaites punkts Uzdevums/termiņš Datu avotsBīstamo vielu koncentrācija līdzīga dabīgajam līmenim, un mākslīgu vielu koncentrācijas līmenis ir nulle.

Prioritāro vielu koncentrācijas vidē tendences (HELCOM).

Pašreizējā situācija 2010. gadā (JSPD, Ūdeņu pamatdirektīva).

Samazināšanās tendences un/vai koncentrācija zemākā līmenī, nekā to nosaka ES Vides kvalitātes standarti vai citas attiecīgas HELCOM izmantotās robežvērtības.

LES līdz 2020. gadam.

HELCOM

Visas zivis ir droši lietojamas pārtikā.

Bīstamo vielu līmenis Baltijas jūras zivīs.

Pašreizējā situācija 2010. gadā

Zem ES maksimālā līmeņa zivju muskuļu gaļā — LES līdz 2020. gadam.

HELCOM BJRP, ES JSPD.

Veselīga augu un dzīvnieku pasaule

Veselīgas plēsējputnu populācijas.

Veselīgas roņu populācijas.

Veselīgas zivju populācijas.

Pašreizējā situācija 2010. gadā

HELCOM 2013 saskaņotie mērķi.

LES līdz 2020. gadam.

HELCOM BJRP, ES JSPD.


Darbība: profilaktiskas darbības

Piemēram, veicināt bīstamo vielu brīvprātīgu aizstāšanu un vairot informētību.

Paraugprojekti

Samazināt īpaši bīstamo vielu (SVHC) izmantošanu Baltijas jūras reģionā. Šā projekta mērķis

ir iekļaut Baltijas jūras videi būtiskas vielas REACH kandidātsarakstā, piemēram, HELCOM

Baltijas jūras reģiona rīcības plānā (BJRP) sniedzot ieteikumus par bīstamajām vielām. Atlasītās

vielas tiks novērtētas, lai noteiktu, vai tās atbilst REACH SVHC kritērijiem, t. i., ķīmiskas vielas,

kuru izmantošana, visticamāk, nākotnē tiks stingri ierobežota. SIN saraksts ir datu bāze ar

356 ķīmiskajām vielām un ķīmisko vielu grupām, kas atbilst REACH SVHC kritērijiem.

Galvenais virzītājs: The International Chemical Secretariat. Termiņš progresa ziņojumam:

2013. gada decembris.

Padarīt Baltijas jūras reģionu par vadošo reģionu farmācijas produktu ilgtspējīgā

apsaimniekošanā. Mērķis ir uzlabot Baltijas jūras valstu zināšanas par zāļu lietošanas un

apsaimniekošanas labo praksi, izveidojot tīklu, kurā galveno uzmanību pievērš ilgtspējīgai

attīstībai. Notiks labas prakses un pieredzes apmaiņa starp cilvēkiem, kuriem ir zināšanas par

zālēm, veselību un vides aspektiem reģionā. Būtu jāizveido koordinācijas punkti visās Baltijas

jūras reģiona dalībvalstīs, lai uzlabotu zināšanas un izveidotu platformu turpmākām diskusijām

nolūkā sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķi. Galvenais virzītājs: Zviedrijas Zāļu aģentūra.

Termiņš progresa ziņojumam: 2013. gada decembris.

Darbība: atveseļošana un mazināšana

Piemēram, atveseļošanas darbības piesārņotās teritorijās un emisiju mazināšana no stacionāriem un

difūziem avotiem.

Paraugprojekti

Novērtēt vajadzību pēc ķīmisko ieroču satīrīšanas. Novērtēt vajadzību pēc piesārņotu kuģu

vraku un ķīmiskos ieroču satīrīšanas, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu jutīgas jūras

ekosistēmas, ņemot vērā HELCOM ietvaros pabeigto un notiekošo darbu. Kopš 2011. gada

novembra HELCOM-Muni ekspertu grupa atjaunina ziņojumu par Baltijas jūrā nogremdēto

ķīmisko munīciju. Paredzams, ka atjauninātais ziņojums būs pieejams 2013. gadā. Darbības

ietvertu pašreizējo prioritāro draudu identifikācija un to pasākumu izmaksu un ieguvumu

noteikšana, ko īsteno atbilstoši saskaņotām pētniecības programmām. Tā pamatā būtu esošās

zināšanas un Baltijas jūras kartēšana. Lielu jūras infrastruktūras projektu izstrādē būtu jāņem

vērā arī ķīmisko ieroču zemūdens izgāztuvju atrašanās vietas. Galvenais virzītājs: Galvenā vides

aizsardzības inspekcija, Polija, iesaistoties visiem deviņiem HELCOM līgumslēdzējiem

partneriem. Termiņš progresa ziņojumam: 2013. gada decembris.

CHEMSEA (projekta “Novērtēt vajadzību pēc ķīmisko ieroču satīrīšanas” apakšprojekts).

Ķīmiskās munīcijas meklēšana un novērtēšana. Šā projekta mērķis ir novērtēt, kādu risku videi

rada nogremdēta ķīmiskā munīcija, proti, atjaunināt Gotlandes dziļās izgāztuves karti un

Baltijas jūras gultnē izkliedētās munīcijas kartes, novērtēt risku bentosa biotām un zivīm un

modelēt piesārņoto nogulumu izkliedi. Vēl viens svarīgs uzdevums ir radīt izgāztuvju

apsaimniekošanas administratīvus rīkus un atjaunināt un apvienot valstu vadlīnijas un

noteikumus par nogremdētu munīciju. Galvenais virzītājs: Okeanoloģijas institūts PAS, Sopota,

Polija, iesaistoties 10 iestādēm no Somijas, Vācijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas. Termiņš:

2014. gada jūnijs.

Darbība: tiesiskā regulējuma un konvenciju īstenošana

Attiecīgā tiesiskā regulējuma īstenošanas veicināšana, tostarp to nozīmīgāko ES direktīvu un regulu

pilnīga īstenošana, kas attiecas uz ķīmiskajām vielām. Īpaši būtu jāpievēršas darbībām, kas iekļautas ES

Ūdeņu pamatdirektīvā un Jūras stratēģijas pamatdirektīvā , un starptautisko konvenciju īstenošanai

(piemēram, HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns (BJRP) un Stokholmas konvencija par noturīgiem

organiskiem piesārņotājiem). Svarīgi ir panākt, lai tiek izpildīta Regula (EK) Nr. 782/2003, ar kuru

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Pretapaugšanas konvencija tiek transponēta ES tiesībās.

Paraugprojekti

HELCOM pamatindikatoru kopuma izstrāde. Jāizstrādā bīstamo vielu un bioloģiskās

daudzveidības pamatindikatori, kas palīdzētu regulāri novērtēt, vai HELCOM stratēģiskie mērķi

un ekoloģiskie mērķi ir sasniegti un vai Baltijas jūras rīcības plāna īstenošana ir bijusi

veiksmīga. Minētajiem indikatoriem jābūt pilnīgā saskaņā ar labu ekoloģisko stāvokli (LES), kā

definēts ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvā, un izrietošajām pamatnostādnēm vai kritērijiem.

Projekts nodrošinās vajadzīgo sadarbību un koordināciju, un jūras reģiona mēroga

harmonizāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu Baltijas jūrai specifiskas mērķvērtības attiecībā uz

labu ekoloģisko stāvokli saistībā ar bīstamajām vielām un bioloģisko daudzveidību. Galvenais

virzītājs: HELCOM Sekretariāts. Termiņš: 2013. gada 30. jūnijs. Tomēr HELCOM darbs pie

pamatindikatoriem, jo īpaši pie kopējām datubāzēm, koordinētām monitoringa programmām un

indikatoru un novērtēšanas rīku pieejamības tīmeklī, turpināsies pēc 2013. gada. Viena no

prioritātēm ir ieviest monitoringu un novērtēt farmācijas produktu stāvokli pirms 2020. gada.

Darbība: pētniecība un novatoriska pārvaldība

Atbalstīt pastāvīgus pētījumus par bīstamām vielām, kas rada īpašas problēmas Baltijas jūrā, jo ir

jāpilnveido zināšanu bāze, it īpaši par šo bīstamo vielu mijiedarbību un kumulatīvo ietekmi. Svarīga ir

kopīga pētniecība, lai apzinātu vielu avotus reģionā vai tā tuvumā, aplēstu emisijas un veidotu kopīgu

izpratni, instrumentus un pamatnostādnes.

Paraugprojekti

Novatoriska bīstamo vielu pārvaldība Baltijas jūras reģionā (InnoMaHaz). Šā projekta mērķis

ir izmantot zināšanas, kas gūtas projektā par bīstamo vielu kontroli Baltijas jūras reģionā

(COHIBA), kurā tika veikta avotu kartēšana un novērtēti rentabli pasākumi, lai risinātu

problēmas, ko rada jaunas bīstamas vielas, piemēram, farmācijas produkti. Papildus

noteiktajiem, COHIBA projektā novērtētajiem pasākumiem analizēs novatoriskos pasākumus no

rentabilitātes un īstenošanas viegluma viedokļa. Minētā analīze būs vērsta uz atsevišķiem

sektoriem, kur COHIBA projektā apzinātas iespējamas nepilnības, piemēram, izstrādājumu

(tekstilizstrādājumu) imports, liesmu slāpētāju izmantošana būvniecībā vai jaunās pilsētu

infrastruktūras koncepcijas attiecībā uz atkritumiem, notekūdeņiem un notecēm no apdzīvotas

vietas. Projektā būs iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, MVU Baltijas jūras

valstīs. Tādējādi InnoMaHaz dos ieguldījumu inovāciju tīklā bīstamo vielu pārvaldībai Baltijas

jūras reģionā. Galvenais virzītājs: Vācija (Fraunhofer Institūts). Termiņš progresa ziņojumam:


PJ “Veselība” — cilvēka veselības, tostarp tās sociālo aspektu, uzlabošana un veicināšana

Koordinē: Ziemeļu dimensijas partnerība sabiedrības veselības un sociālās labklājības jautājumos

http://ndphs.org/

Makroreģiona bagātības pamatā ir tā cilvēkkapitāls, tāpēc veselīga sabiedrība ir uzņēmumu un

sabiedrības ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības būtisks pamatfaktors. Cilvēka veselības un sociālās

labklājības uzlabošana ir īpaši svarīga, ņemot vērā sabiedrības novecošanos un pieaugošo

apdraudējumu, ko rada nelipīgas slimības — divas vislielākās 21. gadsimta makroreģionālās problēmas.

Ja tās netiks novērstas, darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un lielais to cilvēku skaits,

kuri slimo ar hroniskām nelipīgām slimībām, radīs ļoti lielu spiedienu uz valstu budžetiem un izraisīs

ražīguma zudumus nākamajās desmitgadēs. Ieguldot veselības uzlabošanā un veicināšanā, ekonomiskais

ieguvums būs divkāršs — i) veseliem cilvēkiem ir lielāka iespējamība palikt darba tirgū ilgāk un

saglabāt ražīgumu, un ii) samazināsies tēriņi slimību ārstēšanai.

Pašlaik Baltijas jūras reģions ir apgabals, kurā iedzīvotāju veselības stāvoklis un sociālie apstākļi ir ļoti

atšķirīgi. Ir vietas, kurās sociālās un ekonomiskās problēmas izraisa augstu mirstības līmeni nelipīgo

slimību, vardarbības, alkohola un narkotiku pārmērīgas lietošanas un infekcijas slimību izplatības dēļ.

Arī sociālā atstumtība un nabadzība nav jaunas problēmas. Līdzās pieaugošajai cilvēku pārrobežu

kustībai jābūt rīcībai, kas novērš veselības stāvokļa un veselības aizsardzības līmeņa nevienlīdzību.

Tāpēc šī prioritārā joma ir vērsta uz cilvēku veselības uzlabošanu un veicināšanu Baltijas jūras reģionā,

tostarp veselības sociālajiem aspektiem, jo tas ir svarīgs priekšnosacījums, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un

veselīgu sabiedrību, kas bauda ekonomikas izaugsmi, un ierobežotu ar veselību un sociālo aprūpi

saistītās izmaksas nākotnē. Tas ir arī priekšnosacījums, lai ļaudis varētu iekļauties darba tirgū.

Līdz šim ESSBJR ir bijusi ļoti svarīga nozīme, lai veicinātu makroreģionālo sadarbību veselības jomā

un padarītu šo sadarbību integrētāku un iekļaujošāku. Tā nodrošina vienotu atskaites punktu un līdz ar ir

īpaši veicinājusi ciešāku sadarbību un labāku darbu dalīšanu starp esošajiem tīkliem.

Baltijas jūras reģiona valstis zaudē cilvēkkapitālu 9000–3000 gadu diapazonā uz 100 000 iedzīvotājiem.

Ņemot vērā, ka Baltijas jūras reģionā dzīvo aptuveni 80 miljoni cilvēku, var aplēst, ka katru gadu

vismaz EUR 66 miljardi tiek zaudēti tādas priekšlaicīgas mirstības dēļ, kuras cēloņi ir novēršami.

http://ndphs.org/

Tādējādi, samazinot novēršamo mirstību par 10 %, gada ieguvums būtu vismaz EUR 67 miljardi,

neskaitot izdevumus, ko izraisa saslimstība, invaliditāte un cilvēku ciešanas. Mainot šo tendenci, tiktu

radīts spēcīgs stimuls ekonomikas attīstībai, kas savukārt ļautu vairāk ieguldīt citās nozarēs, piemēram,

izglītībā, kultūrā un vidē.

Galvenās problēmas ir demogrāfiskās pārmaiņas, pakalpojumu trūkums dažos apgabalos un lielas

reģionālās atšķirības veselības jautājumos (veselības pakalpojumu pieejamības un kvalitātes izteiksmē,

kā arī būtiskas saslimstības un mirstības līmeņa atšķirības saistībā ar alkoholu, narkotikām un tabaku, kā

arī lipīgajām slimībām, piemēram, HIV/AIDS un tuberkulozi). Vēl viena problēma klimata pārmaiņu un

citu vides faktoru (piemēram, gaisa piesārņojums un bīstamās vielas) ietekme uz veselības stāvokli,

ņemot vērā radītās sekas infrastruktūrai un palielināto infekcijas slimību risku, ko izraisa piesārņots

ūdens vai insektu pārnēsātas infekcijas.

Nesen radušās problēmas, piemēram, hronisko nelipīgo slimību sloga palielināšanās, pieaugošās

vispārējās veselības aprūpes izmaksas apvienojumā ar strauji augošo jaunu medicīnas tehnoloģiju tirgu

un pacientu informētības uzlabošanos, rada arvien lielāku spiedienu uz veselības aprūpes sistēmām un

rada nepieciešamību racionalizēt šīs sistēmas.

Attiecībā uz individuālajiem riska faktoriem trešais galvenais slimību un priekšlaicīgas mirstības riska

faktors pasaulē ir alkohola kaitīga lietošana. PVO Eiropas reģionā ir vislielākais alkohola patēriņš uz

vienu iedzīvotāju, turklāt Baltijas jūras reģionā ir augsta pārmērīgas alkohola lietošanas izplatība. Tāpat

tabakas lietošana joprojām ir viens no galvenajiem novēršamas nāves cēloņiem pasaulē. Narkotiku

lietošana ir salīdzinoši stabilā līmenī, tomēr stabilitātes pazīmes attiecībā uz dažām vairāk izplatītājām

narkotikām atsver jauni draudi, norises sintētisko narkotiku tirgū, straujā jaunu vielu parādīšanās un

izplatītā vairāku narkotiku vienlaicīga lietošana.

Visbeidzot HIV, tuberkulozes un saistīto infekciju nepārtrauktā izplatība joprojām rada būtiskas

problēmas makroreģionā. Īpaši satraucoša ir riska grupu, migrantu un citu neaizsargāto iedzīvotāju

aizvien lielāka saslimstība ar infekcijas slimībām. Tomēr veselības aprūpes sistēmu jauda ir

nepietiekama, lai tiktu galā ar HIV, tuberkulozes un saistīto infekciju slogu; stāvokļa uzraudzība un

epidemioloģiskās informācijas sniegšana ir nepietiekama. Esošās rīcībpolitikas un prakse ir

nepietiekama, lai novērstu HIV un saistīto infekciju, piemēram, rezistentās tuberkulozes, izplatīšanos.

Visbeidzot ne mazāk svarīgi ir tas, ka kompleksā situācija ar HIVAIDStuberkulozi, tostarp saistība ar

alkohola un narkotiku kaitīgu lietošanu, pienācīgi jārisina ar jaunām pieejām.

Ir izpratne par to, ka nevienlīdzība pakalpojumu pieejamībā un kvalitātē būtiski atšķiras gan starp

BJR/Ziemeļu dimensijas valstīm, gan to iekšienē, tomēr ir jānovērtē šādu nevienlīdzību apjoms.

Vispārīgi runājot, veselības un sociālajā nozarē BJR/Ziemeļu dimensijas valstīs ir vērojams liels

pamatdatu trūkums, un ir jāapzina nevienlīdzība starp dažādām iedzīvotāju grupām pēc tādiem

kritērijiem kā dzimums, etniskā piederība, vecums, sociālā šķira, izglītības līmenis u. c.



uzdevumu izstrādei, uzraudzībai un pēckontrolei. Tiks noteikts ierobežots skaits rādītāju, kas atspoguļos

prioritārās jomas galvenos mērķus. Tie tiks papildināti ar attiecīgiem uzdevumiem un termiņiem,

atskaites punktu un statistikas datu/informācijas avotiem.


Darbība: ierobežot HIV/AIDS un tuberkulozes izplatību,

veidojot partnerības un starptautisku sadarbību visiem paredzētā ātrā un kvalitatīvā veselības aprūpē,

galveno uzmanību pievēršot tuberkulozes/HIV koinfekcijai un nodrošinot HIV infekciju agrīnu

diagnostiku, piekļuvi ārstēšanai un pastiprinot intervenci, lai īpaši samazinātu intravenozo narkotiku

lietotāju, cietumnieku utt. neaizsargātību.

Paraugprojekti

ZDPSVSL ekspertu grupa HIV/AIDS un saistīto infekciju jautājumos plānos visaptverošu

paraugprojektu, lai nostiprinātu HIV, AIDS un AI (TB, hepatītu B un C, sifilisa, gonorejas) profilaksi un

ietekmes mazināšanu starp galvenajām apdraudētajām iedzīvotāju grupām Baltijas jūras reģionā.

Darbība: apkarot nevienlīdzības veselības jomā — uzlabot primāro veselības aprūpi,

novērtējot atšķirības primārās veselības aprūpes pieejamībā un kvalitātē makroreģionā, izvērtējot

pacientu un medicīnas darbinieku stāvokli, tostarp viņu izvietojumu, mobilitāti un sagatavotību, un

veicinot e-veselības tehnoloģiju kā līdzekli, lai novērstu trūkumus veselības aprūpes pieejamībā un

kvalitātē. Jāveic arī darbības, lai uzlabotu veselības pārrobežu pārvaldību, attīstot efektīvu un iedarbīgu

primāro veselības aprūpi, īpašu uzmanību pievēršot slimību pārrobežu profilaksei, veselības

veicināšanai un lipīgo slimību kontrolei.

Paraugprojekti

PrimCareIT. Vēršanās pret “smadzeņu aizplūšanu” un to medicīnas darbinieku profesionālo

izolāciju, kas nodrošina primāro veselības aprūpi nomaļos apvidos, lai ar telekonsultēšanas un

teleuzraudzības palīdzību uzlabotu sociālos apstākļus attālās Baltijas jūras reģiona daļās.

Interreg IV B projekta PrimCareIT mērķis ir panākt, lai vairot attālinātas primārās veselības

aprūpes pievilcīgumu pēc medicīnas darbinieku ieskatiem, izmantojot telekonsultācijas un

teledarbaudzināšanu, tostarp sociālos plašsaziņas līdzekļus. Informācijas un sakaru tehnoloģijām

ir liels potenciāls mazināt profesionālo izolāciju un nodrošināt iespējas profesionāliem

kontaktiem, nepārtrauktai medicīniskai izglītībai un karjeras attīstībai gados jaunākiem un

pieredzējušies ārstiem un veselības aprūpes darbiniekiem attālos reģionos. PrimCareIT tika

izstrādāts “E-veselība reģioniem” tīkla paspārnē, un tas papildina un atkārtoti izmanto

paraugprojektu “ImPrim” un “IKT veselībai” rezultātus. Galvenais virzītājs: Dienvidu

Austrumbotnijas Veselības aprūpes rajons (SOHCD), Seinejoki, Somija. Termiņš pabeigšanai:

2014. gada marts.

Darbība: novērst ar dzīvesveidu saistītas nelipīgas slimības un nodrošināt labu sociālo un darba

vidi,

attīstot visaptverošas rīcībpolitikas un pasākumus visā makroreģionā, kuru mērķis ir novērst un mazināt

alkohola un narkotiku lietošanas negatīvās sekas sabiedrībai, jo īpaši bērnu, jauniešu, reproduktīvā

vecuma sieviešu un grūtnieču vidū. Pasākumi veicinās to, ka tiek īstenota Globālā stratēģija alkohola

kaitīgas lietošanas samazināšanai, Pamatkonvencija par tabakas kontroli, ANO 2011. gada Deklarācija

par nelipīgo slimību profilaksi un kontroli, reģionālā stratēģija un rīcības plāns nelipīgo slimību

profilaksei un kontrolei un “Veselība 2020”, kā arī Ziemeļu dimensijas partnerības sabiedrības veselības

un sociālās labklājības jautājumos (ZDPSVSL) stratēģija par veselību darbavietā34.

Paraugprojekti

Alkohola un narkotiku lietošanas profilakse jauniešu vidū. Šā projekta mērķis ir samazināt

bīstamo un kaitīgo alkohola lietošanu un alkohola un narkotiku lietošanu kopumā jauniešu vidū.

Galvenais virzītājs: Ziemeļu dimensijas partnerība sabiedrības veselības un sociālās labklājības

jautājumos (ZDPSVSL) un tās partnervalstis. Termiņš: 2013. gada oktobris.


Fiziskās aktivitātes un veselīgu ēšanas paradumu popularizēšana skolēnu vidū (715 gadi). Šā

projekta mērķis ir ilgtermiņā uzlabot skolas vecuma bērnu veselību, mazinot atsevišķus būtiskus

nelipīgo slimību riska faktorus (liekais svars, aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids). Galvenais

virzītājs: Ziemeļu dimensijas partnerība sabiedrības veselības un sociālās labklājības jautājumos

(ZDPSVSL) un tās partnervalstis. Termiņš progresa ziņojumam: jānosaka.

Nelipīgo slimību nacionālo profilakses stratēģiju efektīva un iedarbīga īstenošana. Projekta

mērķis ir apkarot nelipīgo slimību epidēmiju un atbalstīt BJR/Ziemeļu dimensijas valstis

nelipīgo slimību profilakses stratēģiju efektīvā īstenošanā. Galvenais virzītājs: Ziemeļu

34 ZDPSVSL stratēģija par veselību darbavietā ir vērsta uz to, lai palīdzētu nodrošināt labu sociālo un darba vidi un novērstu ar dzīvesveidu saistītas nelipīgas slimības, izmantojot darbavietu kā efektīvu vidi veselīga dzīvesveida veicināšanai.

dimensijas partnerība sabiedrības veselības un sociālās labklājības jautājumos (ZDPSVSL) un

tās partnervalstis. Termiņš progresa ziņojumam: jānosaka.

Standartizētas, salīdzinošas metodoloģijas ieviešana un pilnveidošana sabiedrības

apsekojumiem par alkohola lietošanas paradumiem un ar alkoholu saistīto kaitējumu BJR /

Ziemeļu dimensijas valstīs. Projekta mērķis ir ieviest un pilnveidot standartizētu metodoloģiju

ar alkoholu saistīto sarežģījumu novērtēšanai (SMART) BJR / Ziemeļu dimensijas valstīs, lai

būtu iespējams veidot zinīgāku un pamatotāku politiku, kuras mērķis ir mazināt alkohola

kaitīgu lietošanu. Projekts arī palīdzēs BJR / Ziemeļu dimensijas valstīm izstrādāt kopējas

pieejas datu vākšanai par alkoholu, lai būtu iespējama ES mēroga uzraudzība un salīdzināšana

starp valstīm. Galvenais virzītājs: Ziemeļu dimensijas partnerība sabiedrības veselības un

sociālās labklājības jautājumos (ZDPSVSL) un tās partnervalstis. Termiņš progresa ziņojumam:

jānosaka.

Piezīme.

Jāizvērtē veselības mācības pasniegšanas prakse formālajā un neformālajā izglītībā, sadarbojoties ar

prioritārās jomas “Izglītība” koordinatoru(-iem).

Tiks arī nostiprināta sadarbība ar citām prioritārajām jomām. Piemēram, paraugprojekts “ScanBalt

Health Region” tiks izstrādāts kā izmēģinājuma paraugprojekts, kas aptver vairākas PJ, t.i., “Inovācija”,

“Veselība”, “MVU”, “Tūrisms” (dziednieciskais tūrisms) un “Lauksaimniecība” (veselīga pārtika), lai

sasaistītu inovāciju ar veselību un bioekonomiku nolūkā saglabāt un uzlabot BJR vispārējo

konkurētspēju.

Tiks sekmētas sadarbības platformas un/vai dialogi, lai atvieglotu ideju un prakses apmaiņu ar citiem

veselības jautājumos iesaistītiem partneriem (piemēram, Ziemeļvalstu Ministru padomi, Baltijas reģiona

veselīgo pilsētu asociāciju, Ūmeo pilsētu u. c.).

PJ “Inovācija” — visa reģiona potenciāla izmantošana pētniecības un inovācijas jomā

Koordinē: Zviedrija un Polija

Vislielākā pievienotā vērtība radīsies tad, ka par prioritārām atzīs BJR spēcīgākās vai potenciāli

spēcīgākās nozares. Jāpēta izaugsmes un jaunu darbavietu izveides potenciāls daudzās nozarēs, tostarp

jūras un jūrniecības nozarēs, jo īpaši jūras energotehnoloģijas un jūras biotehnoloģijas. Padziļinātā

reģionālo priekšrocību izpētē piemērota varētu būt kopu jeb klasteru pieeja. Izmantojot lietpratīgās

specializācijas koncepciju un lietpratīgi apvienojot stiprās puses, kompetences, pētniecību un izstrādi un

dalībniekus visā BJR, reģionamir lielas iespējas kļūt par pasaulē vadošo novatoru vairākās specifiskās

jomās. Tādējādi BJR kļūs par pievilcīgu sadarbības partneri citiem spēcīgiem inovatīviem reģioniem

pasaulē, un tiks atbalstīti uzņēmumi BJR to globālās konkurētspējas palielināšanā. Proti, maziem un

vidējiem uzņēmumiem BJR kā vietējais tirgus būs nozīmīgs solis virzībā uz aktīvu darbību pasaules

tirgū.

Dalījums starp jau senākām pētniecības un izstrādes institūcijām Baltijas jūras ziemeļu un rietumu

krastā un jaunizveidotām vai reformētām institūcijām Baltijas jūras austrumu un dienvidaustrumu krastā

joprojām ir ļoti jūtams, lai gan austrumu daļā nesen ir piedzīvota spēcīga izaugsme. Par to liecina arī

jaunākais 2011. gada Inovācijas savienības rezultātu pārskats. BJR atrodas gan daži no labākajiem

Eiropas inovācijas institūtiem, gan tādi, kas atpaliek. Lai reģiona inovācijas potenciālu varētu realizēt

pilnībā, vajadzīga saskaņotāka pieeja, kuras pamatā ir sadarbība un uzticēšanās.

Šādas pievēršanās inovācijai papildu priekšrocība ir BJR ekonomikas attīstīšana, pārejot no tradicionālās

rūpniecības, kam ir liela ietekme uz vidi, uz ilgtspējīgākām, peļņu nesošām nozarēm.

Svarīgi ir arī pilnīgi izmantot iespējas sadarboties Eiropas Pētniecības telpas (EPT) ietvaros.

Šī prioritārā joma ir cieši saistīta ar prioritāro jomu “MVU”.





rādītājiem.

Mērķis/ Rādītājs Atskaites punkts Uzdevums/termiņš Datu avoti

apakšmērķis

Uzlabota Baltijas jūras reģiona konkurētspēja pasaulē,a) palielinot inovētspēju un rezultativitāti.

b) BJR valstis ir konkurētspējīgas pasaulē pētniecībā un inovācijā un pasaules tirgos, pateicoties savstarpējai sadarbībai, vairākās jomās, kurās paredzami apjomīgi tirgi.

ESSBJR sniedz ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā, jo īpaši lietpratīgā specializācijā un gudrā, integrējošā un ilgtspējīgā izaugsmē, pateicotiesilgtermiņa transnacionālai sadarbībai pētniecībā un inovācijā BJR, koncentrējoties uz jomām, kurās ir liels nākotnes tirgus potenciāls (tostarp jūras resursiem).

Katras EUBSR valsts inovētspēja un rezultativitāte.

BJR inovācijas vides pievilcīgums pasaulē (ko nosaka pēc šādiem kritērijiem:a) sadarbības gadījumu skaits ar citiem dalībniekiem ārpus BJR trīs gadu periodā;b) ieguldījumi BJR inovācijas vidē trīs gadu periodā no avotiem ārpus BJR;c) augsta līmeņa speciālistu skaits, kuras no teritorijām ārpus BJR pārceļas uz inovācijām labvēlīgu vidi BJR).

Ilgtermiņa (vismaz 3 gadi) transnacionālā sadarbība (gadījumu skaits un kopējais lielums/budžeti) pētniecībā un inovācijā BJR (ar dalībniekiem no trim vai vairāk valstīm).

Inovācijas rezultātu pārskats par 2010. gadu (dati no 2009. gada), BJR Inovācijas uzraudzības centrs, 2012. gads (FORA).

Atskaites punkts: 2009. gads.

Atskaites punkts: 2009. gads

.

2016: SE, FI, DK, DE saglabā pozīcijas kā četras vadošās valstis ES.2016. gads: PL, ES, LT, LE — augstākas pozīcijas ES par vidēji četrām vienībām.2020. gads: SE, FI, DK, DE saglabā pozīcijas kā četras vadošās valstis ES.2020. gads: PL, ES, LT, LE — augstākas pozīcijas ES par vidēji septiņām vienībām salīdzinājumā ar 2010. gadu.Mērķis tiks arī novērtēts attiecībā pret inovācijas rezultativitātes uzlabojumu absolūtā izteiksmē.

Sadarbības gadījumu skaits:2016. gads: + 20 %;2020. gads: + 40 %.

Ieguldījumi BJR:2016. gads: + 15 %;2020. gads: + 30 %.Augsta līmeņa speciālistu skaits, kas pārceļas uz BJR:2016. gads: + 20 %;2020. gads: + 40 %.

Transnacionālās sadarbības gadījumu skaits:2013. gads: + 25 %;2016. gads: + 100 %;2020. gads: + 150 %.Transnacionālās sadarbības gadījumu kopapjoms:2013. gads: + 25 %;2016. gads: + 100 %;2020. gads: + 150 %.

Inovācijas savienības rezultātu pārskats;BJR Inovācijas uzraudzības centrs (FORA).

Aptaujas anketa, kuru ik pēc 34 gadiem nosūta inovācijai sevišķi labvēlīgiem vietām BJR, ko norādījušas valstu inovācijas aģentūras.

Finansējuma programmas un struktūras ES, valstu un reģionālā līmenī.

101


Darbība: izveidot vienotu Baltijas jūras reģiona inovācijas stratēģiju,

kuras pamatā ir visu paraugprojektu rezultāti un kurā galvenā uzmanība pievērsta šādiem četriem

uzdevumiem: a) samazināt esošos šķēršļus inovācijām, tostarp saskaņot atšķirīgos juridiskos un

regulatīvos nosacījumus ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (FDI), jo īpaši tāpēc, lai turpmāk attīstītu uz

pieprasījumu orientētas pieejas inovācijai; b) atvieglot starptautisko sadarbību kopīgo pētniecības

projektu izstrādē un komerciālā izmantošanā; c) kopīgi izmantot kvalitatīvo cilvēkkapitālu reģionā un

veicināt pētnieku mobilitāti un sadarbību starp studentiem un uzņēmumiem, un d) kopīgi izstrādāt

jaunus un labākus inovācijas atbalsta instrumentus, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) atbalstu.

Šis darbs balstīsies tiks uz līdzīgiem centieniem, PRO-INNO Europe iniciatīvas ietvaros.

Paraugprojekti

BSR Stars. Pētniecības, inovācijas, kopu (klasteru) un MVU tīklu atbalsta programma BJR.

BSR Stars mērķis ir BJR izveidot vairākus pasaulē vadošus inovācijas centrus, veicinot

pētniecību un inovāciju un sekmējot uz uzņēmējdarbību orientētu transnacionālo sadarbību starp

uzņēmumiem, spēcīgām pētniecības un inovācijas vidēm, kopām un MVU tīkliem, lai stiprinātu

ekonomikas izaugsmi visā BJR. BSR Stars mobilizēs transnacionālo sadarbību starp

kompetencēm un dalībniekiem BJR, lai piedāvātu sekmīgus risinājumus dažām no lielākajām

sabiedrības problēmām, kuriem ir paredzams liels globālā tirgus potenciāls. BSR Stars kopā ar

Demola tīklu attīstīs kopēju atvērtu platformu, kurā studenti un universitātes kopā ar

uzņēmumiem var izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus. Platforma pavērs izdevības

jaunai pārrobežu sadarbībai starp universitātēm un uzņēmumiem, lai radītu reālus risinājumus

esošajām problēmām un grūtībām BJR. BSR Stars izveidos “jaunu BJR zīmolu”, kura pamatā

būs “lietpratība”, pētniecība, inovācija un sadarbība, un tas ļaus vairot rīcībspēju, uzlabot

konkurētspēju starptautiskā mērogā, palielināt ārvalstu ieguldījumus un piesaistīt pasaules

līmeņa dalībniekus dažās stratēģiskās jomās. Lai, pateicoties transnacionālajai sadarbībai,

veiksmīgi uzlabotu BJR konkurētspēju un inovāciju, ir jāpiesaista un jāsalāgo finansējums no

Eiropas, nacionālajām un reģionālām programmām. BSR Stars programma ietvers arī “Baltijas

jūras reģiona” metodes izstrādi, lai labāk izpētītu novatorisku MVU potenciālu, veidojot saites

starp MVU tīkliem, kas ieviesti (galvenokārt) vietējā/reģionālā līmenī. Vēl viens mērķis ir

“izstrādāt reģionālu perspektīvikas programmu”, kas palīdzēs noteikt vēlamos sadarbības

virzienus pētniecības un izstrādes, un inovāciju jomā. BSR Stars sadarbībā ar Ziemeļvalstu

Ministru padomi sāks “BJR inovācijas ekspresi” — kopīgu uzaicinājumu iesniegt

priekšlikumus, kā uzlabot kopu un MVU tīkla internacionalizāciju. Tas ļaus kopu organizācijām

un uzņēmumiem piekļūt atbalstam, kas paredzēts tīklu veidošanai, sadarbības uzņēmumu

102

piemeklēšanai un tirgus izpētes darbībām, utt. Galvenie virzītāji: Zviedrija un Lietuva. Termiņš

progresa ziņojumam: 2015. un 2020. gads.

Izveidot finansējuma modeļus transnacionālai inovācijai un pētniecībai Baltijas jūras reģionā.

Mērķis ir nostiprināt BJR inovētspēju, izstrādājot finanšu koncepcijas un modeļus, kurās var

izmantot attiecīgās ES programmas, tādas kā “Apvārsnis 2020” un struktūrfondi, tādā veidā, kas

veicina finansējuma saskaņošanu. Mērķis ir veicināt transnacionālo un starpreģionu inovāciju un

pētniecību, tādējādi palielinot BJR starptautisko konkurētspēju un līdz ar to panākot pienācīgu

apņēmību finansēt starpreģionu sadarbību atvērtu inovācijas sistēmu, kopu un MVU tīklu jomā.

Tas tiks sasniegts, izveidojot Baltijas jūras reģiona tīklu, kurā apvienoti reģioni un dalībnieki un

kurš izmanto pārbaudītus un veiksmīgus finansējuma modeļus un izstrādā jaunus. Tīkls koordinēs

savu darbu ar citiem prioritārās jomas paraugprojektiem, Komisiju un attiecīgajiem nacionālajiem

dalībniekiem. Tas centīsies panākt, ka tiek labāk koordinēts un saskaņots pašreizējais un

turpmākais finansējums (sākot no 2014. gada) pētniecībai, izstrādei un inovācijai ES, nacionālajā

un reģionālajā līmenī, kā arī privātais finansējums. Galvenais virzītājs: Skones reģions. Termiņš

progresa ziņojumam: 2014. gads.

“Baltijas gredzens” — izveidot infrastruktūru zināšanu brīvai apritei Baltijas jūras reģionā.

Mērķis ir izveidot infrastruktūru zināšanu brīvai apritei, izmantojot augstas jaudas tīklus un

attīstot e-zinātni, lai savstarpēji savienotu pētniecības un izglītības kopienas valstīs, kas atrodas

Baltijas jūras krastos. Ar šiem saziņas tīkliem saistītās izmaksas sedz pēc parastajiem

nacionālajiem principiem attiecībā uz tīklu sadarbību. Visa “gredzena” papildu izmaksas sedz

galvenokārt Baltijas valstis un Krievija, ja tā vēlas pievienoties. Paredzams, ka ierosinātajiem

tehnoloģiskajiem, zinātniskajiem un izglītošanas centieniem būs tūlītēja, īstermiņa un ilgtermiņa

ietekme uz rūpniecību un sabiedrību no pamanāmības, tehnoloģisko sasniegumu un kompetenču

attīstības viedokļa. Projektu plānots pabeigt piecu gadu laikā. Galvenais virzītājs: Ziemeļvalstu

Ministru padome. Termiņš pabeigšanai: 2017. gads.

“ScanBalt Health Region” — starpnozaru un transnacionāli projekti inovācijai veselības un

dzīvības zinātņu jomā. Sabiedrības veselības aizsardzības veicināšana augstā līmenī un mūsdienu

dzīvības zinātņu izmantošana ir priekšnoteikums, lai BJR kļūtu par pasaulē konkurētspējīgu un

pārtikušu makroreģionu. Turklāt demogrāfiskās problēmas var atrisināt tikai atvērtā inovāciju

tirgū visās zinātnes, tehnoloģijas un sociālās labklājības nozarēs. “ScanBalt Health Region”

mērķis ir 1) sakopot reģionālās kompetences dzīvības zinātņu un veselības jomā; 2) izstrādāt,

saskaņot un integrēt viedas inovācijas un attīstības stratēģijas, kas atbilst gan metropoļu, gan

lauku reģionu vajadzībām un prasībām; 3) izveidot un veicināt profesionālu, starpreģionālu, uz

pakalpojumiem pamatotu sadarbības platformu (ScanBalt IBIS — atbalsts starptautiskajai

inovācijai uzņēmējdarbībā); 4) sasaistīt intereses sadarbībai un mijiedarbībai starp prioritārajām

jomām “Veselība”, “Inovācija”, “MVU”, “Bio”, “Lauksaimniecība” un “Tūrisms” ESSBJR

rīcības plānā. Visbeidzot “ScanBalt Health Region” ir BJR zīmolvedības un atpazīstamības

103

veicināšanas platforma, lai piesaistītu un paturētu cilvēkresursus, finansiālos resursus un

rūpniecības resursus. “ScanBalt Health Region” ir uzskatāms par paraugu zināšanās balstītai

veselības un bioekonomikas nozarei, kas rada darbavietas ar augstu pievienoto vērtību,

pamatojoties uz vienotu un augšupēji izstrādātu stratēģiju. Galvenie virzītāji: BioCon Valley®

GmbH Greifswald (Vācija), Lietuvas Biotehnoloģiju asociācija (Lietuva) un ScanBalt fmba

(Dānija, BJR). Termiņš progresa ziņojumam: katru gadu.

Izveidot Baltijas zinātnes saiti (Baltic Science link). Bez pētniecības infrastruktūras reģions

nevar izvirzīties pētniecības un inovāciju priekšgalā. BJR ir vairāki svarīgi infrastruktūras objekti

(augstenerģijas PETRA-III uzkrājējgredzens Vācijas Sinhrotronās pētniecības centrā Hamburgā;

Eiropas rentgena lāzeru projekts XFEL Šlēsvigā-Holšteinā; MAXIV, Sinhrotronā starojuma

pētniecības, kodolfizikas un paātrinātāju fizikas laboratorija Lundā un Eiropas Neitronu

atskaldīšanas centrs (ESS) Lundā35. Šī infrastruktūra būtu jāizmanto, lai kāpinātu zinātnisko jaudu

un konkurētspēju, kā arī reģiona pievilcību. To varētu sasniegt, izveidojot reģiona universitāšu,

pētniecības institūtu un nozaru spēcīgu tīklu, t. i., Baltijas zinātnes saiti. Šo zinātnisko kopu centrā

būtu reģionā jau spēcīgās pētniecības jomas, dzīvības zinātnes, materiālu tehnoloģijas. Galvenais

virzītājs: Zviedrija “ Zviedrijas Pētniecības padome. Termiņš progresa ziņojumam: 2015. gads.

SUBMARINER tīkls —Baltijas jūras resursu ilgtspējīgas un novatoriskas izmantošanas darbības

un iniciatīvas. Šis projekts ir transnacionāla “paspārne” darbībām, kas vērstas uz Baltijas jūras

resursu ilgtspējīgu un novatorisku izmantošanu. Tā pamatā ir SUBMARINER kompendijs

(publicēts 2012. gada rudenī), un tas veicina jaunus lietojumus un tehnoloģijas, kas ir augsti

vērtējamas, pateicoties to komerciālajam pievilcīgumam un potenciāli būtiskajam ieguldījumam

vides problēmu risināšanā. SUBMARINER tīkla īstenošanas pamatā ir ceļvedis (plānots publicēt

2013. gadā), kurā ieteikts, kas jādara BJR līmenī, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus

kopumā un īpaši tās jūrlietu pīlāru. Galvenais virzītājs: ŠlēsvigasHolšteinas federālās zemes

Ekonomikas ministrija/Vācija; palīgvirzītāji: Zviedrijas Jūras un ūdens apsaimniekošanas

aģentūra un Jūrlietu institūts Gdaņskā/Polijā. Termiņš: 2020. gads.

35 Eiropas Pētniecības telpas kopīgs projekts. ESS Scandinavia ir konsorcijs, kas darbojas, lai nodrošinātu, ka ESS tiks uzbūvēts Lundā. Konsorcijā ietilpst visas Ēresunda reģiona universitātes un koledžas, daudzas vadošas Skandināvijas universitātes un pētniecības institūti, kā arī Skones reģions, Lundas pašvaldība, aģentūra Copenhagen Capacity un Ēresunda komiteja.

104

PJ “Iekšējais tirgus” — šķēršļu likvidēšana iekšējam tirgum

Koordinē: Igaunija

Tā kā BJR ir mazi tirgi, būtiski pienācīgi uzņēmējdarbības vides modernizēšanas pasākumi. Tiesiskais

regulējums, kas piesaista investorus un veido dinamisku uzņēmējdarbības vidi, piedāvā labākās iespējas,

lai uzturētu augstu attīstības līmeni rietumos un paaugstinātu līmeni Baltijas jūras loka austrumu daļā.

Pašreizējās ekonomikas krīzes dēļ ir īpaši svarīgi stimulēt BJR tirgu ciešāku integrāciju.

Svarīgi ir arī atbalstīt likumīgas tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības attīstību, lai apkarotu krāpšanu

muitā un nostiprinātu piegādes ķēdes drošību un drošumu tirdzniecībā ar trešām valstīm. Tam cita starpā

ir vajadzīga pasākumu pakete, lai sekmētu ES dalībvalstu muitas dienestu sadarbību ar Krieviju un

citām kaimiņvalstīm un likvidētu trūkumus saistībā ar procedūrām, personāla nokomplektēšanu un

infrastruktūru. Lai nodrošinātu godīgas un efektīvas nodokļu sistēmas, jāveicina labas pārvaldības

principu ievērošana. Bez tā būs grūti nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus ekonomiskajām attiecībām,

tirdzniecībai un ieguldījumiem.

MVU nepietiekamos tirdznieciskos sakarus var izskaidrot ar administratīvo slogu, ko rada valsts tiesību

akti, ES direktīvu īstenošana nepietiekamā vai nepārredzamā veidā, ierobežota konkurence tīklu

nozarēs, jo tajās pastāv nepamatoti šķēršļi jaunienācējiem tirgū, stingri regulēti darba tirgi un

nepietiekami nodokļu atvieglojumi. Tāpēc bieži vien trūkst konkurences, un tas rada salīdzinoši augstu

cenu līmeni.

Iedzīvotāji un uzņēmumi ne vienmēr izmanto vienotā tirgus piedāvātās daudzās iespējas, jo noteikumi

nav transponēti, piemēroti vai īstenoti pareizi vai vienādi visās dalībvalstīs. Kā norādīts jaunākajā

Iekšējā tirgus rezultātu pārskatā36, lai gan dalībvalstis, iespējams, daudz veiksmīgāk transponē iekšējā

tirgus tiesību aktus, joprojām ir problēmas ar to pareizu piemērošanu, un ir atklāts daudz pārkāpumu.

Turklāt pilsoņiem un uzņēmumiem joprojām nav pietiekamas informācijas, kā izmantot un praksē

īstenot savas vienotā tirgus tiesības37. Tāpēc jāpieliek vēl vairāk pūļu tādu materiālu pārtulkošanai un

izplatīšanai, kuros tas ir saprotami paskaidrots dažādajām mērķgrupām.

Tirgojamās preces, kuras izved ārpus ES, saskaras ar nopietnām grūtībām kontroles procedūru problēmu

dēļ, un parasti ir ilga kavēšanās uz ES robežas ar Krieviju. Vēl nesen robežšķērsošanas vietās no

36 http://ec.europa.eu/internal_market/score/docs/score18_en.pdf.37 2006. gada Eirobarometra dati, http://ec.europa.eu/internal_market/strategy/index_en.htm#061204.

105

Somijas, Igaunijas un Latvijas regulāri veidojās garas kravas automobiļu rindas. Galvenais iemesls bija

ES un Krievijas tirdzniecības apjoma pieaugums kombinācijā neefektīvām procedūrām un nepiemērotu

infrastruktūru Krievijā. Lai gan sastrēgums ir mazinājies, svarīgi ir uzlabot muitas sadarbību starp ES un

Krieviju, lai atvieglotu tirdzniecību un vienlaikus aizsargātu iedzīvotājus un apkarotu krāpšanu.

Pašlaik preces, kas atrodas uz kuģiem, kuri atstāj ES muitas teritoriju, parasti uzskata par

ārpussavienības precēm ja vien to ievešanas brīdī nevar pietiekami pierādīt to kā Savienības preču

statusu. Tas ir piemērojams neatkarīgi no tā, vai preces ievestas no Eiropas valsts, kas nav ES

dalībvalsts, vai no citas trešās valsts, vai arī ievestas no citas vietas ES, bet ir pa ceļam izvestas no

muitas teritorijas. Tas pats pieņēmums, proti, ka tās ir ārpussavienības preces, ir piemērojams visām

precēm, kuras ar jebkādu transporta veidu izved no ES muitas teritorijas.

Ir jau ieviesti atvieglojumi jūras transportam (piemēram, pieņēmums par Savienības statusu attiecībā uz

precēm, ko transportē atļautā regulārā kuģu satiksmē), tomēr nozare uzskata, ka kuģiem, kas kuģo starp

ES ostām, vēl aizvien jāizpilda ievērojams skaits sarežģītu procedūru, kas rada ES iekšējai kuģniecībai

neizdevīgu stāvokli salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem, jo ģeogrāfiski kuģiem var nākties

izbraukt no ES muitas teritorijas, pat ja tie kuģo ES iekšējā maršrutā.

Tas ir īpaši aktuāli Baltijas jūras reģionā, kur, piemēram, 90 % Savienības preču, kuras ieved Somijā vai

izved no tās, pārvadā pa jūru.

Lai izveidotu patiesu iekšējo tirgu Savienības precēm, kuras pārvadā ar kuģiem ES iekšējā tirdzniecībā,

Komisija II vienotā tirgus aktā “Kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)573 final, 2012. gada 3. oktobris)

iekļāva 2. pamatdarbību, kas paredz izveidot patiesi vienotu tirgu jūras transportā, proti, ES preces, ko

pārvadā starp ES jūras ostām, vairs nepakļaus tām administratīvām un muitas formalitātēm, kas attiecas

uz precēm, kuras ievestas no trešo valstu ostām.

Minētā darbība tiks īstenota kā “zilās zonas” pakete ar leģislatīvām un neleģislatīvām iniciatīvām, ar ko

plānots nākt klajā 2013. gada otrajā ceturksnī.

Pievēršoties administratīvo procedūru, jo īpaši muitas procedūru, vienkāršošanai, diskusijās galvenā

uzmanība jāpievērš tā dēvēto “inficēto kuģu” problēmas atrisināšanai.

106




termiņš, atskaites punkts un statistikas datu/informācijas avoti, kas saistīti ar iepriekš norādītajiem

rādītājiem.

Apakšmērķi Rādītājs Atskaites punkts Uzdevums/termiņš Datu avotiLabāka informācija iedzīvotājiem un uzņēmējiem par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Pakalpojumu direktīvas un Preču tiesību aktu paketes.

Informācijas pieejamība iedzīvotājiem un uzņēmējiem par PCP un PSC vēstniecībās un tirdzniecības kamerās.

2009. gads —attiecīga informācija nav pieejama vēstniecībās un tirdzniecības kamerās Baltijas jūras reģionā.

Attiecīga informācija par PSC un PCP pieejama visu vēstniecību un tirdzniecības kameru tīmekļa vietnēs Baltijas jūras reģionā.

Termiņš: jāapstiprina.

Zviedrijas Valsts tirdzniecības padome.

Pārrobežu e-pakalpojumu sadarbspēja Baltijas jūras reģionā.

BJR valstu skaits un sadarbspējīgu pārrobežu e-pakalpojumu lietojumprogrammu izmantošanas intensitāte.

2009. gads — nav sadarbspējīgu lietojumprogrammu.

Aktīva pārrobežu e-pakalpojumu lietojumprogrammu izmantošana visās astoņās BJR valstīs.

Jāapstiprina.


Darbība: atvērt publisko sektoru konkurencei

Palielināt tradicionālo valsts un pašvaldību dienestu ražīgumu, pakāpeniski brīvai konkurencei atverot

tādas jomas kā atkritumu apsaimniekošana, atpūtas un izklaides pasākumi, pasta pakalpojumi, saistītā

loģistika un plašāka sakaru nozare, vietējā energoapgāde utt., lai nodrošinātu pilnīgu piekļuvi

attiecīgajiem tirgiem BJR.

Paraugprojekti

RECO Baltic 21 Tech. Saskaņota pieeja publiskajam iepirkumam atkritumu apsaimniekošanas

jomā BJR. Atkritumu apsaimniekošana ir nozīmīgs jautājums Baltijas jūras valstīm, kurās ir

ievērojamas atšķirības — Vācijā un Zviedrijā tikai aptuveni 3 % sadzīves atkritumu nonāk

poligonos, bet Polijā šis rādītājs pārsniedz 90 %. Nepietiekamas transnacionālās darbības

atkritumu apsaimniekošanas jomā acīmredzami kavē šīs jomas attīstību BJR. Projekta mērķis ir

107

atrisināt šo problēmu, veicinot atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu BJR. Nolūks ir nostiprināt

Baltijas jūras valstu spēju uzlabot to darbības rādītājus atkritumu apsaimniekošanas jomā un

izpildīt dažādas ES direktīvas. Paredzams, ka RB21T arī radīs novatoriskas uzņēmējdarbības

iespējas tīro tehnoloģiju nozarē. No darbības viedokļa RB21T izveidos transnacionālu un

starpnozaru platformu speciālo zināšanu apmaiņai par atkritumu apsaimniekošanu BJR, kura

palielinās BVR konkurētspēju. RB21T tieši pievērsīsies un palīdzēs 30 lēmumu pieņēmējiem

vietējā/reģionālā un valsts līmenī, kuri plāno realizēt ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanā,

izmantojot jaunākos pētījumus un labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Galvenie virzītāji:

Vācija un Zviedrija. Termiņš: 2013. gada decembris.

Darbība: likvidēt atlikušos nepamatotos šķēršļus pakalpojumu pārrobežu sniegšanai,

laikus un konsekventi īstenojot un piemērojot Pakalpojumu direktīvu un citas attiecīgās direktīvas, jo

īpaši tās, kas attiecas uz MVU, un tās, kuru mērķis ir liberalizēt pakalpojumu tirgu (piemēram, Trešo

pasta direktīvu, kur noteikts termiņš 2010. gada 31. decembris, līdz kuram tirgus ir pilnīgi jāatver

lielākajā daļā dalībvalstu). Direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāveic konkrēti likumdošanas pasākumi

un ka jāievieš dažādi praktiski pasākumi, piemēram, jāizveido vienoti kontaktpunkti pakalpojumu

sniedzējiem, elektroniskās procedūras un administratīvo sadarbību. Ar to arī tiek ieviesti novatoriski

instrumenti, piemēram, valsts tiesību aktu pārskatīšana un savstarpējās novērtēšanas process. Pēdējos

divos gados Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības grupas ietvaros ir izveidota cieša sadarbība starp

tām struktūrām, kuras katrā dalībvalstī ir atbildīgas par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu. Šo sadarbību

varētu vēl vairāk sekmēt, apmainoties ar paraugpraksi, tostarp par vienoto kontaktpunktu izveidi, kā arī

iesaistot procesā uzņēmumu apvienības.

Paraugprojekti

Pārrobežu e-pakalpojumi Baltijas jūras reģionā. Gan Digitālajā programmā Eiropai (DPE),

gan II vienotā tirgus aktā (VTA) kā pamatelements ir noteikta vajadzība pārvarēt šķēršļus

digitālajā pasaulē un tādējādi veicināt izaugsmi. Nepietiek ar to, ka dalībvalstīs ir izstrādāti ļoti

labi e-risinājumi, ja tie ir noderīgi tikai to pilsoņiem. To pat var uzskatīt par diskrimināciju, un

tas ir pretrunā aizvien mobilākas pasaules loģikai. Lai 2015. gadā pastāvētu pilnībā

funkcionējošs digitālais vienotais tirgus, visām personām (tostarp juridiskajām personām) jāvar

darboties digitālajā telpā pāri robežām. Papildus Eiropas Komisijas pašlaik notiekošajam

pētījumam par šķēršļiem pārrobežu pakalpojumu sniegšanā ES (analīze par vajadzībām

pārrobežu pakalpojumiem un organizatorisko, juridisko, tehnisko un semantisko šķēršļu

novērtējums38), un notiekošajiem un gaidāmajiem ES mēroga plašiem projektiem (STORK II,

eSens u. c.) ir vajadzīgas divpusējas apspriedes starp blakusesošajām dalībvalstīm, lai atlasītu

prioritārās jomas, kurās pārrobežu pakalpojumi rada vislielāko vērtību, pamatojoties uz to

38 http://ted.europa.eu/udl?uri=TED:NOTICE:27849-2012:TEXT:EN:HTML&tabId=1.

108

http://ted.europa.eu/udl?uri=TED:NOTICE:27849-2012:TEXT:EN:HTML&tabId=1

pašreizējo sociālekonomisko stāvokli un sakariem starp valstīm. Pašreizējā paraugprojekta

mērķis ir veicināt jaunu pārrobežu pakalpojumu ieviešanu BJR. Projekta uzdevums ir atvieglot

apspriedes starp dalībvalstīm Baltijas jūras reģionā, lai izprastu vajadzību pēc pārrobežu

pakalpojumiem konkrēti no blakusesošo dalībvalstu viedokļa, analizētu iespējas īstenot

pārrobežu pakalpojumus, izmantojot esošo infrastruktūru vai paplašinot vietējos risinājumus

pāri robežām, apmainīties ar pieredzi saistībā ar pārrobežu pakalpojumu risinājumiem un

izraudzīties jomas, kurās vajadzīgi papildu resursi esošo šķēršļu pārvarēšanai. Galvenais

virzītājs: Igaunija. Termiņš progresa ziņojumam: 2013. gada decembris.

Darbība: panākt ES iekšējā tirgus konkrētas izpausmes Baltijas jūras reģionā,

valstu iestādēm pastiprināti sadarbojoties vienotā tirgus pārvaldībā. Jāattīsta uzlabota un pastiprināta

administratīvā sadarbība starp BJR valstu iestādēm vienotā tirgus direktīvu īstenošanā, par paraugu

ņemot esošo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības grupu Pakalpojumu direktīvas jautājumos.

Valstu iestādēm vajadzētu sadarboties Baltijas jūras reģionā, proti, organizēt valstu civildienesta ierēdņu

un tiesu amatpersonu mācības par vienotā tirgus tiesību aktiem un informēt iedzīvotājus un uzņēmumus

informāciju par tiesībām un iespējām iekšējā tirgū. Šāda cieša sadarbība vienotā tirgus jautājumos starp

BJR iestādēm būtu jāattīsta, ievērojot Komisijas ieteikumu par partnerībām, kas pieņemts 2009. gada

jūnijā, un tā kontekstā.

Paraugprojekti

Likvidēt atlikušos nepamatotos vienotā tirgus šķēršļus, sekmējot praktisko sadarbību starp

atbildīgajām iestādēm. Projektam ir divi vadītāji, un tas sākotnēji sastāvēja no piecām jomām,

aptverot šādus trīs moduļus:

1) to nepamatoto iekšējā tirgus šķēršļu apzināšana, kuri kavē tirdzniecību starp reģiona

valstīm. Galvenais virzītājs: Polija39. Projektā sasniedzamajam vispārīgajam mērķim jābūt

plašas informācijas ievākšanai par nepamatotajiem iekšējā tirgus šķēršļiem, kas kavē personu

brīvu pārvietošanos un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti starp reģiona valstīm.

Pētījums par šķēršļiem cita starpā balstīsies uz SOLVIT lietu analīzi;

2) paraugprakses apmaiņa par ražojuma informācijas punktu un vienoto kontaktpunktu

praktisko darbību. Galvenais virzītājs: Zviedrija40. Projekta mērķis ir nodrošināt platformu

pieredzes apmaiņai par kontaktpunktu izveidi, finansējumu un pilnveidošanu Baltijas jūras

reģionā. Ir notikušas vairākas tīkla sanāksmes. Tika norādīts, ka ir būtiskas atšķirības starp

dalībvalstīm attiecībā uz to, kā ražojuma informācijas punkti atbilst Regulas (EK)

Nr. 764/2008 prasībām;

39 Vēlas piedalīties: DK, EE, SE, FI — īpaši pievēršoties konkrētām nozarēm.40 Vēlas piedalīties: DK, EE, DE — tikai attiecībā uz ražojuma informācijas punktiem.

109

3) tīklu izveide saistībā ar vispārējiem iekšējā tirgus jautājumiem — dalībnieku vispārējā

kompetence atkarībā no valstu interesēm un iesaistīšanās.

Galvenie virzītāji: Polija un Zviedrija. Termiņš progresa ziņojumam: 2015. gads.

Veicināt dalīšanos kompetencē starp akreditācijas iestādēm. Sadarbība starp akreditācijas

iestādēm varētu būt rentabls veids, kā dalīties kompetencē un uzņēmumiem piedāvāt plašu

akreditācijas pakalpojumu klāstu, lai nevajadzētu katrā dalībvalstī izveidot visas struktūras.

Galvenais virzītājs: Zviedrija — Zviedrijas Akreditācijas un atbilstības novērtēšanas padome.

Termiņš progresa ziņojumam: 2015. gads.

110

PJ “Barības vielas” — līdz pieņemamam līmenim samazināt barības vielu ieplūdi jūrā

Koordinē: Somija un Polija

http://groupspaces.com/eusbsr-nutrient-inputs/

No daudzajām Baltijas jūras vides problēmām visbūtiskākā un ar tradicionālu pieeju visgrūtāk risināmā

ir nepārtrauktā eitrofikācija, ko izraisa pārmērīga barības vielu ieplūde. Slāpekļa un fosfora slodze

Baltijas jūrā pēdējā gadsimta laikā ir palielinājusies vairākas reizes; vielas nonāk jūrā ar

lauksaimniecības zemju noteces ūdeņiem un nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem, kā arī ar emisijām

gaisā, kuru cēlonis ir transports un sadegšanas procesi.

Eitrofikācijas ietekme ir īpaši akūta Baltijas jūras dienvidu un austrumu daļā. Eitrofikācijas ietekmē

noplicinās skābeklis, mazinās ūdens dzidrums, palielinās pavedienveidīgo aļģu daudzums, vasarā zied

cianobaktērijas (zilaļģes), un tiek negatīvi ietekmēta bentiskā sabiedrība.

Pēdējās desmitgadēs veiktie apjomīgie ieguldījumi notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un pamatlēmumi par

tīrāku kuģošanu būtiski ietekmējuši barības vielu slodzes samazināšanu. Tomēr, lai glābtu jūru, ir

jārīkojas aktīvāk un bez pārtraukuma41, jo īpaši lauksaimniecības nozarē, no kuras pašlaik ir ļoti

atkarīgs, kā veiksies ar barības vielu slodzes samazināšanu. Lai atjaunotu jūras ekosistēmas stāvokli,

vajadzīga pilnīga attiecīgo ES tiesību aktu īstenošana. Šie tiesību akti ir Ūdens pamatdirektīva 42, Nitrātu

direktīva43, Komunālo notekūdeņu direktīva44, Rūpniecisko emisiju direktīva45, kā arī Jūras stratēģijas

pamatdirektīva46. Turklāt acīmredzama ir kļuvusi vajadzība stiprināt dažus pasākumus, kas pieņemti

atbilstoši minētajām direktīvām, un tam jānotiek nekavējoties. Proti, jāatzīmē, ka Nitrātu direktīva tiek

nepietiekami īstenota attiecībā uz nitrātjutīgo zonu noteikšanu un rīcības programmām. Jāīsteno arī

pasākumi, kas saskaņoti Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras rīcības plānā (BASP) un

pārsniedz ES tiesību aktos noteiktās prasības — situācija šajā ziņā pašlaik atšķiras dažādās valstīs.

41 Bo G. Gustafsson et al., 2012. gads, Reconstructing the Development of Baltic Sea Eutrophication 1850–2006, Ambio 41:534–548.42 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.43 Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti.44 Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu.45 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole).46 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā.

111

http://groupspaces.com/eusbsr-nutrient-inputs/

Jāveicina sadarbība ar plašu ieinteresēto personu klāstu, tostarp citām prioritārajām jomām un

dalībniekiem reģiona valstīs, kas nav ES dalībvalstis, lai izmantotu priekšrocības, ko sniedz ESSBJR

transversalitāte, sasniegtu Jūras stratēģijas pamatdirektīvas un citu attiecīgo tiesību aktu mērķus un

panāktu ieinteresēto personu apņemšanos samazināt jūrā nonākušās barības vielu emisijas. Tā kā

lauksaimniecība ir vissvarīgākais difūzo barības vielu slodzes avots Baltijas jūrā, prioritārā joma

“Lauksaimniecība” ir īpaši svarīgs elements prioritārajai jomai “Barības vielas”. Sadarbība starp abām

prioritārajām jomām tiek veicināta cita starpā HELCOM Lauksaimniecības un vides forumā.

Galvenās problēmas var īsumā raksturot šādi.

Nepārtraukta un pieaugoša barības vielu slodze Baltijas jūrā:

- nepietiekama barības vielu pārstrāde;

- nepietiekama barības vielu atdalīšana komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās;

- strukturālas pārmaiņas lauksaimnieciskajā ražošanā, tostarp mājlopu fermu centralizācija un

kūtsmēslu pārpalikums dažās teritorijās;

- grūtības sasniegt ātrus rezultātus, jo, piemēram, barības vielu, jo īpaši fosfora, cikls ir

sarežģīts, paiet ilgs laiks no pasākuma īstenošanas līdz ietekmes novērošanai ūdeņos, un ir

lēna ūdens apmaiņa jūrā;

- palielinātas ūdeņu noteces, kā dēļ rodas eitrofikācija un citas sekas, kam par iemeslu ir klimata

pārmaiņas;

Problēmas sadarbībā visā makroreģionā:

- atšķirīga apņēmība īstenot BJRP;

- skaidra atbalsta trūkums visaugstākajā politiskajā līmenī;

- pretrunīgi vides un lauksaimniecības politikas mērķi;

- atšķirīgi viedokļi par barības vielu samazināšanas prasībām valstu mērogā;

- zema informētība par barības vielu slodzes samazināšanas pasākumu rentabilitāti;

- zema informētība par BJRP mērķu sasniegšanas izmaksām un ieguvumiem;

- grūtības veikt no difūzajiem avotiem noplūdušo barības vielu slodzes monitoringu;

- grūtības iesniegt HELCOM precīzus datus, jo dažās valstīs trūkst institucionālās rīcībspējas;

- problēmas koordinēt centienus ar trešām valstīm.




112


rādītājiem.

Apakšmērķis Rādītājs Atskaites punkts Mērķis Datu avoti

Skaidrs ūdens jūrā. Barības vielu (P, N) ieplūde (tonnās).

Barības vielu (P, N) ieplūde Baltijas jūrā (HELCOM BJRP atskaites punkts, vidēji no 1997. līdz 2003. gadam, pārskatīts 2013. gadā)- uz katru apakšreģionu;- uz katru valsti;- stacionārie avoti;- difūzie avoti;- slāpeklis gaisā.

Kopējais barības vielu samazinājums līdz 2016. gadam, kas saskaņots BJRP 2007. gadā un pārskatīts HELCOM 2013. gadā.

HELCOM dati (PLCūdens, PLC-gaiss/EMEP).

Ikgadējais HELCOM slodzes pamatrādītājs attiecībā uz eitrofikāciju (pēc 2013. gada).

Skaidrs ūdens jūrā; bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule.

Jūras platība (km2, %), kurā ir labs ekosistēmas stāvoklis atbilstoši ES Jūras stratēģijas direktīvā noteiktajiem eitrofikācijas deskriptoriem.

Sākotnējie novērtējumi, kas paredzēti Jūras stratēģijas pamatdirektīvā.

Labs ekoloģiskais stāvoklis visā Baltijas jūras reģionā līdz 2020. gadam.

Valstu ziņojumi, 2012. un 2018. gads.

Kopīgi — HELCOM pamatrādītāji.

N.B.! Visām dalībvalstīm jāizpilda mērķi, kas noteikti attiecīgajos ES tiesību aktos (JSPD, WFD,

UWWTD, NiD, EEA, JRC). Tomēr sadarbības process šajā prioritārajā jomā veicinās minēto mērķu

sasniegšanu.


Darbība: notekūdeņu attīrīšanas uzlabošana

Veicināt rentablu barības vielu atdalīšanu un dūņu ilgtspējīgu apstrādi komunālo notekūdeņu attīrīšanas

iekārtās un neliela mēroga notekūdeņu attīrīšanā. Joprojām ir izdevīgi koncentrēties un komunālajiem

notekūdeņiem šādu divu iemeslu dēļ: ir ievērojams potenciāls samazināt barības vielu slodzi,

notekūdeņus pienācīgi attīrot un samazinot neregulāru un sezonālu neattīrītu notekūdeņu nonākšanu

ūdeņos, un notekūdeņu attīrīšana joprojām ir rentabls veids, kā samazināt barības vielu slodzi.

113

Paraugprojekti

PRESTO. Projekta mērķis ir būtiski samazināt barības vielu slodzi Baltijas jūrā, īstenojot to

darbinieku, projektētāju un pasniedzēju izglītošanas programmas, kuri iesaistīti notekūdeņu

attīrīšanā, kā arī veicot tehniskus pētījumus un ieguldījumus atsevišķās Baltkrievijas notekūdeņu

attīrīšanas iekārtās (Baranavičos, Grodņā, Maladzečnā un Vitebskā). Galvenais virzītājs:

Baltijas pilsētu savienība, Vides komisija. Termiņš: 2014. gada marts.

Darbība: efektīvāka barības vielu apsaimniekošana

Popularizēt pasākumus un praksi, kas veicina barības vielu reciklēšanu un mazina to zudumus no

lauksaimniecības, zivsaimniecības, mežsaimniecības darbībām un notekūdeņu attīrīšanas dūņām. Varētu

izmantot papildu lauku attīstības pasākumus, lai virzītu uz priekšu barības vielu reciklēšanu, mazinātu

barības vielu noteces un noplūdes, mazinātu eroziju un palielinātu ūdens aizturspēju ainavā. Vispirms

jāpievēršas intensīvi izmantotai lauksaimniecības zemei un teritorijām ar lielu mājlopu blīvumu. Tā būs

artava Nitrātu direktīvas pasākumu pilnīgā īstenošanā un nostiprināšanā. Tas arī stimulēs

lauksaimniekus pilnā mērā īstenot šos pasākumus, jo tiks palielināts atbalsts, pateicoties zinātnisko

atziņu ievērošanai un labākai kontrolei.

Paraugprojekti

Labākās lauksaimniecības prakses īstenošana — Baltic Deal (Baltijas darījums).

Lauksaimnieki atzīst, ka ir grūti novērst barības vielu noplūdi no saimniecībām un līdz ar to

barības vielu nonākšanu Baltijas jūrā. Projektu Baltic Deal ierosināja piecas lauksaimnieku

federācijas kā brīvprātīgu nozares risinājumu. Galvenie virzītāji: Latvijas Lauku konsultāciju un

izglītības centrs un Zviedrijas Lauksaimnieku federācija. Termiņš: 2013. gada beigas.

Darbība: veicināt uz politiku vērstu pārnozaru dialogu

Sekmēt uz politiku vērstu pārnozaru dialogu starp visām nozarēm, kas ietekmē eitrofikāciju, lai

izstrādātu integrētu pieeju barības vielu slodzes mazināšanai jūrā. Dalībnieku savstarpējās saziņas

atbalstīšana var palīdzēt saskaņot atšķirīgo pieeju eitrofikācijai un rast jaunus veidus, kā integrēti

apsaimniekot barības vielu plūsmas. Piemēram, pašlaik apspriedēs par lauksaimnieciskas izcelsmes

barības vielu slodzi reti tiek ņemts vērā patēriņš, lai gan patēriņa izmaiņas var izraisīt barības vielu

slodzes būtisku samazinājumu. Starpnozaru dialoga uzlabošanai ir vajadzīga sadarbība ar citām

prioritārajām jomām, piemēram, prioritāro jomu “Lauksaimniecība” attiecībā uz dialogu par agrovidi.

Dažas no iespējamām platformām šādam dialogam ir HELCOM Lauksaimniecības un vides forums un

gada konference “Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai”. Arī ES Baltijas jūras reģiona

programmas iniciatīva “Baltic Impulse Cluster” sakopos dažādu eitrofikācijai veltītu projektu rezultātus.

114

Papildus starptautiskajam un nacionālajam dialogam tiek rosināta sadarbība vietējā līmenī un arī upju

baseinu līmenī, piemēram, ūdens lietotāju partnerības.

Paraugprojekti

Ieinteresētās personas tiek aicinātas izstrādāt paraugprojektu idejas par tēmu “Lauksaimniecības un

vides politika”. Tiks izpētītas iespējas organizēt apaļā galda sanāksmes un/vai seminārus

lauksaimnieciskajiem ražotājiem un politikas veidotājiem, piemēram, sadarbībā ar lauksaimniecības

izstādēm dažādās reģiona valstīs. Tāpat tiks izpētītas sadarbības iespējas, kā organizēt kopīgus

pasākumus ar HELCOM Lauksaimniecības un vides forumu, kā arī prioritāro jomu “Lauksaimniecība”.

Darbība: izpētīt rentablus barības vielu daudzuma samazināšanas mehānismus

Izpēte un sadarbība, lai rastu jaunus, novatoriskus un sociālekonomiskus līdzekļus rentablai barības

vielu daudzuma samazināšanai. Tie var būt gan jauni mehānismi, lai barības vielu daudzuma

samazināšanas izmaksas varētu godīgi un efektīvi sadalīt starp Baltijas jūras reģiona valstīm (piemēram,

izmantojot emisijas kvotu tirdzniecību), gan atjaunojoši paņēmieni, lai uzlabotu Baltijas jūras vides

stāvokli, ar nosacījumu, ka šie paņēmieni iztur ilgtspējas un riska novērtējuma procedūras.

Paraugprojekti

Lai darbu virzītu uz priekšu, notiks diskusija ar ieinteresētajām personām, piemēram, prioritārās jomas

koordinācijas komitejā, lai izpētītu iespējas īstenot mērķtiecīgus pasākumus un jaunus paraugprojektus.

Darbība: sadarbība ar trešām valstīm

Sadarbība ar trešām valstīm, jo īpaši Krieviju un Baltkrieviju, ar HELCOM un Ziemeļu dimensijas vides

partnerības starpniecību.

Paraugprojekti

PRESTO (sk. darbību “Notekūdeņu attīrīšanas uzlabošana”).

Reģionālās barības vielu piesārņojuma slodzes novērtēšana un prioritāro projektu

apzināšana, lai mazinātu barības vielu nonākšanu Baltijas jūrā no Baltkrievijas. Projektā tiek

noteikti prioritārie ieguldījumi un vairotas vietējās iespējas mazināt barības vielu nonākšanu

Baltijas jūrā Ziemeļu dimensijas vides partnerības kontekstā, īpašu uzmanību pievēršot

lauksaimniecībai, komunālajiem notekūdeņiem un rūpniecībai, tostarp fosforu saturošu

mazgāšanas līdzekļu ražošanai un izmantošanai. Galvenais virzītājs: NEFCO. Termiņš:

2013. gads.

Darbība: uzlabot datus par barības vielu slodzi

115

Atbalstīt centienus, lai datus par barības vielu slodzi padarītu pilnīgākus un uzticamākus, jo tas noteiks,

cik sekmīgs būs monitorings kā līdzeklis, lai samazinātu barības vielu slodzi. Datu vākšanas procesi

pašlaik ir nepietiekami, un tas liedz pilnīgi izprast eitrofikācijas stāvokli Baltijas jūrā. HELCOM strādā

pie ka barības vielu piesārņojuma novērtējumu saskaņošanas visā reģionā.

Paraugprojekti

Iespējas sākt paraugprojektu sadarbībā ar HELCOM, lai palīdzētu vākt un novērtēt datus par barības

vielu slodzi Baltijas jūras mērogā, veicot papildu pasākumus datu kvalitātes, pilnīguma un konsekvences

uzlabošanai, tostarp sagatavošanās darbu, lai saskaņotu ziņošanu HELCOM par attiecīgajām ES

direktīvām.

116

Prioritārā joma — kuģošanas drošība un drošums

PJ “Drošums” — kļūt par vadošo reģionu kuģošanas drošības un drošuma jomā

Koordinē: Dānija un Somija

http://pa13.dma.dk

Baltijas jūras reģions ir ļoti atkarīgs no kuģošanas iekšējās tirdzniecības un importa un eksporta nolūkos.

Tāpēc Baltijas jūra ir viena no jūrām ar vislielāko satiksmes slodzi pasaulē. Kuģošanas apjomi reģionā

pēdējos gados ir pieauguši un veido līdz 15 % no pasaules kravu pārvadājumu satiksmes. Paredzams, kā

nākamajos gados satiksmes intensitāte palielināsies vēl vairāk.

Turklāt stratēģiskā stāvokļa dēļ Baltijas jūras reģions ir kā radīts naftas pārvadājumiem, jo īpaši no

Krievijas. Pa Baltijas jūru transportētās naftas apjoms ir ievērojams. Laikposmā no 2000. gada līdz

2007. gadam naftas pārvadājumi caur Dānijas Lielo beltu vairāk nekā divkāršojās un sasniedza 171 mt.

Neraugoties uz finanšu krīzi, 2011. gadā satiksme saglabājās augstā līmenī un pārvadājumu apjoms

sasniedza 167 mt47. Naftas pārvadājumu apjoms Somu līcī 2010. gadā bija aptuveni 160 mt

salīdzinājumā ar 80 mt 2000. gadā48. Paredzams, ka naftas pārvadājumu pieaugums vēl kādu laiku

turpināsies.

Lai gan ir tendence izmantot arvien lielākus tankkuģus, pieaug arī piekrautu tankkuģu skaits. 2005. gadā

aptuveni 2706 tankkuģi šķērsoja Lielo beltu. Līdz 2011. gadam to skaits bija palielinājies līdz 567249.

Vērojama arī tendence palielināties sašķidrinātās dabas gāzes (SDG) pārvadājumiem, ko veic SDG kuģi.

Tomēr Baltijas jūras ūdeņi ir grūti kuģojami ūdeņi. Jūra pārsvarā ir diezgan sekla, un iebraukšana jūrā

notiek pa līkumotajiem un šaurajiem Dānijas jūras šaurumiem un Ķīles kanālu, kas ir pasaulē

noslogotākais mākslīgais ūdensceļš. Ziemā ar ledu klātie ūdeņi sarežģī kuģošanas apstākļus, kas ietekmē

jūras pārvadājumu drošumu un uzticamību. Toties jūras vide ir neaizsargāta tās daļēji slēgto ūdeņu un

blīvi apdzīvoto piekrastu dēļ. Ja notiek nelaime, ir svarīgi, lai būtu pieejami labi strādājoši meklēšanas

un glābšanas dienesti un iespējas reaģēt uz naftas noplūdēm, lai glābtu cilvēku dzīvību un mazinātu

jūras piesārņojumu.

47 Avots: HELCOM.48 Avots: Somijas Vides institūts / Somijas VTT tehniskās pētniecības centrs. 49 Avots: HELCOM.

117

http://pa13.dma.dk/

Augsts kuģošanas drošības un drošuma līmenis palīdz sasniegt ESSBJR vispārējos mērķus, proti, attīrīt

jūru un palielināt labklājību, un to var daļēji panākt, stiprinot reģionālo sadarbību. Vīzija ir šāda: Baltijas

jūrai jākļūst par vadošo reģionu kuģošanas drošības un drošuma jomā.

Pašreizējais augstais kuģu satiksmes intensitātes līmenis un tās paredzamais pieaugums palielina risku,

ka nākotnē varētu notikt vairāk nelaimes gadījumu, ja netiks ieviestas uzlabotas kuģošanas drošības un

drošuma procedūras. Vajadzīgo procedūras uzlabojumu pamatā ir satiksmes pārvaldības un vadības

pasākumi, kas ietver kuģu kustības uzraudzību, nolūkā novērst bīstamu situāciju rašanos.

Jūras uzraudzības dati, ko savākušas dažādas jūrniecības iestādes, bieži tiek izmantoti konkrētam

mērķim atsevišķā sektorā. Tāpēc ir vajadzīga labāka informācijas apmaiņa starp sektoriem un pāri

robežām. Tas ļautu efektīvāk izmantot resursus un uzlabotu drošību, palielinātu vides aizsardzību un

drošību jūrā, uzlabotu ES jūras robežu aizsardzību un ļautu efektīvāk reaģēt uz nelaimes gadījumiem.

Saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) noteikumiem meklēšanas un glābšanas

dienestus organizē dalībvalstis katra atsevišķi, un tā sekas var būt pārklāšanās plānošanā, jaudu kopīga

izmantošana nepietiekamā mērā, nepietiekami koordinēta uzraudzība un saskaņotu standartu un

terminoloģijas trūkums operatīvajā un izglītības jomā.

Visu Baltijas jūras robežvalstu interesēs ir mazināt jūrā notiekošu nelaimes gadījumu risku un jūras

piesārņojumu, tostarp bīstamo vielu noplūdi. Efektīvākas un saderīgākas uzraudzības, monitoringa un

maršrutēšanas sistēmas, jo īpaši jūras baseinu līmenī, kā izklāstīts ES Integrētajā jūrniecības politikā,

ievērojami uzlabotu kuģošanas drošību un drošumu.

Turklāt cilvēkfaktors (kas ir sarežģīts un daudzšķautņains jautājums, kurš ietekmē cilvēku labklājību

jūrā) tieši ietekmē kuģošanas drošību un drošumu un jūras vidi. Šā jautājuma atrisināšana, kas daļēji

panākams, uzlabojot mācību līmeni, varētu samazināt kuģošanas negadījumu skaitu Baltijas jūras

reģionā.

Jau ir izveidota platforma reģionālajai sadarbībai kuģošanas drošības un drošuma jomā HELCOM

sadarbības ietvaros, pamatojoties uz Helsinku konvenciju50, kurā aplūkots plašs jautājumu klāsts saistībā

ar kuģošanas drošību un gatavību reaģēt naftas noplūžu gadījumos Baltijas jūras reģionā. Saskaņā ar

minēto konvenciju viens no HELCOM pienākumiem ir darboties kā platformai saskaņotai IMO

noteikumu īstenošanai reģionālā līmenī. Arī citi reģionāli forumi darbojas praktiskā vai politiskā līmenī.

Pats par sevi saprotams, ka jāņem vērā esošie sadarbības veidi, lai apzinātu trūkumus un radītu sinerģiju,

kā arī izvairītos no centienu dublēšanās reģionā.

50 Helsinku konvenciju ir parakstījušas un ratificējušas Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija, Zviedrija, Krievijas Federācija un Eiropas Savienība.

118





rādītājiem.

Mērķis/apakšmērķis Rādītājs Atskaites punkts Uzdevums/termiņš Datu avoti

Politikas mērķis:jūrā notiekošu negadījumu skaita samazināšana.

Negadījumu skaits jūrā.

2009. gads (vidējais negadījumu skaits no 2009. gada līdz 2012. gadam 35 gadu periodā).

Izmērāma jūrā notiekošu negadījumu samazināšanās/sarukuma tendence uz 1000 kuģiem līdz 2020. gadam.

HELCOM gada statistikas dati.

Sadarbības mērķis Nr. 1:uzlabot ilgtermiņa plānošanu.

Kopīga, reģionāla scenārija izstrāde un izmantošana attiecībā uz kuģošanas drošību un drošumu.

Atsauces gads/mērķa gads: 2011. (gads, kad pieņemts lēmums izstrādāt kopīgu reģionālu scenāriju).

Scenārija regulāra atjaunināšana, sākot no 2013. gada.

Scenāriji kuģošanas drošības un drošuma pilnveidošanai Baltijas jūras reģionā, ko publicē prioritāro jomu koordinatori 2012. gadā.

Sadarbības mērķis Nr. 2:palielināt pārrobežu un starpnozaru sadarbību un informācijas apmaiņu starp jūrniecības iestādēm un citām attiecīgām ieinteresētajām personām, lai uzlabotu kuģošanas drošību un drošumu.

Paraugprojektu rezultātu un ieteikumu īstenošana.

Situācija 2009. gadā, pirms projektu/ESSBJR sākšanas.

Līdz 2020. gadam izveidota 1) vienota informācijas apmaiņas vide (CISE) starp jūrniecības iestādēm un krasta apsardzi, 2) krasta apsardzes pastāvīga reģionālās sadarbības sistēma, 3) Baltijas jūras reģiona e-kuģošanas ekspertu forums.

Jāapstiprina.


Politiskās apspriedes un politikas saskaņošana

Turpmāk aprakstītajiem pasākumiem prioritārajā jomā, kas skar kuģošanas drošību un drošumu, ir

svarīga nozīme, lai varētu īstenot vīziju “Baltijas jūras reģions — vadošais reģions kuģošanas drošības

un drošuma jomā”. Minētās pasākumi jāveic līdztekus pastāvīgam politiskajam dialogam prioritārajā

jomā, kā arī īstenojot paraugprojektus. Papildus turpmāk minētajiem projektiem prioritārās jomas

119

http://www.dma.dk/Policy/EUStrategyBalticSeaRegion/Meeting%20documents/Scenarios%20for%20the%20Development%20of%20Maritime%20Safety%20and%20Security%20in%20the%20Baltic%20Sea%20Region.pdf



http://www.helcom.fi/shipping/accidents/en_GB/accidents/

http://www.helcom.fi/shipping/accidents/en_GB/accidents/

koordinatori regulāri izskatīs priekšlikumus par jauniem paraugprojektiem, kam ir liela makroreģionāla

ietekme, kas veicina ESSBJR mērķu sasniegšanu un kas ir saistīti ar vienu vai vairāku prioritārās jomas

darbību īstenošanu.

Pasākumi atbilst vairākām citām starptautiskām un ES rīcībpolitikām, tostarp (bet ne tikai) šādām:

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) darbs;

Eiropas Savienības Integrētā jūrniecības politika;

Helsinku komisijas darbs, jo īpaši tās 2007. gadā pieņemtais Baltijas jūras rīcības plāns;

pasākumi, ko īsteno citi reģionālie forumi, piemēram, Baltijas jūras valstu padome (BJVP),

Baltijas jūras Parlamentārā konference, Baltijas jūras Hidrogrāfijas komisija;

Starptautiskās bāku asociācijas (IALA) darbs saistībā ar e-kuģošanas attīstīšanu u. c.

Prioritārās jomas darba mērķis ir nostiprināt un papildināt šīs rīcībpolitikas reģionālā līmenī, vienlaikus

izvairoties no centienu dublēšanās.

Transversālie pasākumi, kas atbalsta visas prioritārās jomas darbības, ir minēti turpmāk.

Paraugprojekti

Izveidot zināšanu un inovācijas centru kuģošanas drošības un drošuma jomā. Projekta mērķis

ir palielināt zināšanu nodošanu starp dažādām ieinteresēto personu grupām kuģošanas drošības

un drošuma jomā. Virsmērķis ir efektīvāk izmantot šajā jomā pabeigto, notiekošo un gaidāmo

projektu rezultātus un ieteikumus un tādējādi stimulēt inovāciju un uzņēmējdarbību, kā arī radīt

jaunas idejas un produktus Baltijas jūras reģionā. Tas tiks darīts, veicinot ilgtermiņa sadarbību

starp dažādām ieinteresēto personu grupām un projektiem kuģošanas drošības un drošuma jomā

(Baltijas Jūras zinātnes parka projekts). Galvenie virzītāji: Blēkinges reģions, Zviedrija, un

Blēkinges Tehnoloģiju institūts. Termiņš: 2014. gada 31. decembris.

Darbība: izveidot kopīgu jūrniecības pārvaldības sistēmu un uzraudzības, informācijas un

izlūkdatu apmaiņas vidi attiecībā uz Baltijas jūru atbilstoši norisēm ES līmenī

Izveidot integrētu ziņošanas un pārraudzības sistēmu tīklu saistībā ar visām jūrniecības darbībām, tādām

kā kuģošanas drošība, kuģošanas drošums, jūras vides aizsardzība, zivsaimniecības kontrole, muita,

robežkontrole un tiesībaizsardzība, vienlaikus ievērojot attiecīgās datu aizsardzības prasības. Turklāt

jāapzina visi trūkumi un neatbilstības jomās, kurās jau notiek vai nākotnē varētu tikt veidota sadarbība

starp civilajām un militārajām struktūrām. Tīklā būtu jāizmanto pašreizējās un turpmākās sistēmu

integrācijas iniciatīvas un izmēģinājumi, ņemot vērā norises ES līmenī.

Īstenojot ieteikumus par uzlabotu informācijas apmaiņu starp jūrniecības iestādēm, kuri gūti no

veiksmīgi pabeigtajiem projektiem “Jūras uzraudzība Ziemeļos” un “Baltijas jūras jūrlietu

120

funkcionalitātes”, tiks veicināta pastāvīgas informācijas apmaiņas ieviešana starp dalībvalstu iestādēm

ES līmenī. To turpina attīstīt ar Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta (MARE ĢD) sadarbības

un Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta (ENTR ĢD) uzraudzības projektu starpniecību.

Dalībvalstis ir aicinātas aktīvi piedalīties šo projektu īstenošanā un pēcuzraudzībā. Tas cita starpā radītu

pamatu turpmākai sadarbībai projektos prioritārajā jomā “Noziedzība”.

Šīs darbības īstenošanai būtu jāizstrādā paraugprojekti. Priekšlikumi par jauniem projektiem tiek īpaši

gaidīti šādās jomās:

paraugprakses izmēģināšana sadarbībai starp politikas, muitas, robežkontroles, jūras

meklēšanas un glābšanas iestādēm Baltijas jūras valstīs. Tas nozīmē, ka jānosaka vienota nozaru

riska analīzes definīcija, lai veicinātu operatīvo resursu sadali.

Darbība: uzlabot sistēmu koordināciju saistībā ar kuģu kustību un kuģu satiksmes uzraudzību un

apsvērt jaunu sistēmu izveidi

Turpināt uzlabot koordināciju un informācijas apmaiņas mehānismus starp esošajām sistēmām, lai

nodrošinātu to efektīvu sadarbspēju. Piekrastes valstīm būtu kopīgi jāapsver, vai jāievieš jauni pasākumi

(kustības/satiksmes sadales sistēmas / obligātās ziņošanas sistēmas). Lēmumi par šādiem pasākumiem

jāpieņem, pamatojoties uz risku un pasākumu efektivitātes analīzi, kā pamatā ir oficiāls drošības

novērtējums un pētniecības projekti. Kopīgi jāizmanto uzlabotās satelītu navigācijas sistēmas,

piemēram, Galileo, lai atbalstītu pozicionēšanu un navigāciju jūrā, jo īpaši tādām vajadzībām kā

automātiskās identifikācijas sistēmas, kuģu satiksmes dienesti, bīstamo kravu uzraudzība, ostu

pievedceļi, ostas un šauri ūdensceļi, kā arī meklēšanas un glābšanas darbiem vajadzīgās drošības

sistēmas.

Paraugprojekti

Paātrināt galveno kuģošanas ceļu un ostu atkārtotu kartēšanu, par ko panākta vienošanās

HELCOM ietvaros, lai nodrošinātu, ka kuģošanas drošību neapdraud informācija no

nepiemērotiem avotiem. Galvenais virzītājs: HELCOM sadarbībā ar Starptautisko Hidrogrāfijas

organizāciju ar tās Baltijas jūras Hidrogrāfijas komisijas starpniecību. Termiņš progresa

ziņojumam: 2013. gads.

Kuģošanas ceļu un e-kuģošanas attīstīšana Baltijas jūrā. Projekta mērķis ir sniegt konkrētu

ieguldījumu efektīvā, drošā un videi nekaitīgā jūras transportā. Tas tiks darīts, izstrādājot,

demonstrējot un izplatot novatoriskus e-kuģošanas pakalpojumus kuģniecības nozarē, kuri var

veidot pamatu starptautiskai izmantošanai nākotnē. Vēl viena pamatdarbība šajā paraugprojektā

būs hidrogrāfisko datu kvalitātes nodrošināšana attiecībā uz būtiskākajām kuģošanas teritorijām

Baltijas jūras Zviedrijas un Somijas ūdeņos, un tā kopā ar citām eksperimentālām darbībām

palīdzēs uzlabot kuģošanas drošību un optimizēt kuģošanas ceļus. (Projekts “Jūras maģistrāles

121

un elektroniskā kuģošana pēc izlūkdatiem jūrā” (Monalisa), kura budžets ir EUR 22,4 miljoni

un ko 50 % apjomā līdzfinansē Eiropas transporta tīkla (TEN-T) programma.) Galvenais

virzītājs: Zviedrijas Jūras administrācija. Termiņš: 2013. gada 31. decembris.

Darbība: kopīgi piemērot uzraudzības rīkus

Kopīgas uzraudzības rīkiem ietver krasta radarus, automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS), kuģu

novērošanas sistēmas (VMS), kuģu tāldarbības identifikācijas un sekošanas sistēma (LRIT), zemes

novērošanas satelīti un jūras patruļa Baltijas jūras reģionā. Dalībvalstis reģionā un Eiropas Jūras

drošības aģentūra turpinās sadarboties, lai izsekotu piesārņojuma nelikumīgai nopludināšanai no

kuģiem51. Būtu jārisina dialogs starp attiecīgajām iestādēm, tostarp bruņotajiem spēkiem, lai izpētītu

iespēju reģionālā līmenī kopīgi izmantot valsts aktīvus.

Šīs darbības īstenošanai var izstrādāt paraugprojektus.

Darbība: kuģošana ziemā

Uzlabot kuģošanas drošību, efektivitāti un ekoloģisko ilgtspēju ziemā, pastiprinot sadarbību starp

attiecīgajām iestādēm, pārvadātājiem un pētniecības institūtiem. Stratēģisko sadarbības jomu piemēri ir

šādi: metožu izstrāde oficiālu drošības novērtējumu veikšanai; infrastruktūras optimizēšana kuģošanai

ziemā, tostarp ledlaušanas resursi; vajadzīgo ledlaušanas jaudu nodrošināšana un intelektisko transporta

sistēmu (ITS) risinājumu izstrāde kuģošanai ziemā.

Paraugprojekti

Nodrošināt drošu un efektīvu kuģošanu ziemā Baltijas jūras reģionā. Projekta mērķis ir

uzlabot kuģošanas efektivitāti, drošību un ekoloģiskos raksturlielumus ziemā Baltijas jūrā.

Nolūks ir atrisināt pašreizējās un nākotnes problēmas, nodrošinot atbilstošus ledus laušanas

resursus Baltijas jūras reģionam un attīstot sadarbību, lai uzlabotu ziemas kuģošanas sistēmas

funkcionalitāti. Projekts “Jūras maģistrāles kuģošanai ziemā” (WINMOS). Galvenais virzītājs:

Zviedrijas Jūras administrācija. Termiņš: 2014. gada 31. decembris.

Darbība: nodrošināt, ka kuģi, jo īpaši tie, kas pārvadā piesārņojošas (piemēram naftu) un

bīstamas preces, atbilst visaugstākajiem kuģošanas drošības standartiem, ņemot vērā iespējamās

drošības prasības attiecībā uz jaunu dzinēja degvielu pārvadāšanu

Paraugprojekti

Pasākumi, lai mazinātu risku, ko rada bīstamu preču pārvadāšana pa jūru. Naftas

pārvadājumi Baltijas jūrā rada transnacionālu risku jūras videi. Bez tam naftas pārvadājumi pa

51 HELCOM un CleanSeaNet iniciatīvas ietvaros saskaņā ar Direktīvu 2005/35/EK.

122

jūru ir apdraudēti no drošības viedokļa. Lai efektīvi salīdzinātu dažādas drošības sistēmu

vadības iespējas, ir vajadzīgs rūpīgs sistēmas pašreizējā stāvokļa novērtējums. Turklāt iespēju

salīdzināšanai būtiski ir riska novērtējumi, kuru pamatā ir reālistiski satiksmes pieauguma

scenāriji, negadījumu iespējamība un to potenciālās sekas. (“To risku mazināšana, kurus rada

naftas pārvadājumi pa jūru, izmantojot holistiskas drošības stratēģijas” (MIMIC) ir starptautisks

projekts, ko vada Somija un līdzfinansē Eiropas teritoriālās sadarbības IV A Centrālā Baltijas

programma.) Galvenais virzītājs: Kotkas Jūras pētniecības centrs, Somija. Termiņš progresa

ziņojumam: 2013. gada decembris.


Veikt oficiālu riska novērtējumu par sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) pārvadātājiem un ostas

infrastruktūrai (iespējams, iekļaujot darbības ar bunkuriem un kravām) Baltijas jūras

reģionā. SDG pārvadājumi pa jūru energopatēriņa vajadzībām ir kļuvuši par aizvien

nozīmīgāku tirgu, arī Baltijas jūras reģionam. Pieredze ar negadījumiem saistībā ar SDG kuģiem

un SDG termināļiem ir ļoti neliela. Ir vajadzīgs oficiāls riska novērtējums (ORN) par šo

pārvadājumu veidu Baltijas jūras reģionā. Nolūks ir identificēt jebkurus preventīvus pasākumus

un noteikumus saistībā ar drošību un drošumu. ORN būtu jāiesaista ieinteresētās personas gan

no valdības, gan no nozares, lai izstrādātu paraugprocedūras, situatīvos plānus, vadlīnijas un

likumdošanas stimulus. Galvenais virzītājs: jānosaka. Projektu izstrādātāji ir aicināti iesniegt

priekšlikumus rīcībai šajā darbības virzienā atbilstoši šai prioritārajai jomai.

Darbība: nodrošināt, ka uz kuģiem nodarbinātā apkalpe ir labi apmācīta, t. i., ievērojot ES

centieniem nodrošināt kvalitatīvu kuģošanu un 2009. gadā pieņemto ES trešo kuģošanas drošības

paketi. Lielākā daļa negadījumu notiek cilvēka kļūdu dēļ — tas ir faktors, ko var daļēji novērst,

palielinot jūrnieku kompetenci.

Paraugprojekti

Izstrādāt plānu, lai samazinātu negadījumu skaitu zvejniecības nozarē. To varētu sasniegt,

uzlabojot veidu, kādā vāc un analizē informāciju par negadījumiem, uzlabojot mācību un

informētības veicināšanas programmas, apmainoties ar paraugpraksi un izstrādājot specifiskus

pasākumus zvejnieku drošības palielināšanai. Galvenais virzītājs: Baltijas jūras reģionālā

konsultatīvā padome. Termiņš progresa ziņojumam: 2014. gads.

Šīs darbības īstenošanai var izstrādāt vairāk paraugprojektu.

123

PJ “Drošība” — aizsardzība pret ārkārtas situācijām un negadījumiem uz sauszemes

Koordinē: Zviedrija un Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) Sekretariāts

http://www.cbss.org/Civil-Security-and-the-Human-Dimension/priority-area-14

Galvenais jautājums šajā prioritārajā jomā ir sadarbība civilajā aizsardzībā makroreģionālā un pārrobežu

kontekstā, kur: a) valstis ir savstarpēji saistītas ģeogrāfiskā tuvuma, funkcionālās savstarpējās atkarības

vai citu apstākļu dēļ, b) ir vajadzīga palīdzība vai c) kopīgas pieejas un pārrobežu mācību procesi

acīmredzami radītu pievienoto vērtību.

Makroreģionālās civilās aizsardzības stratēģijas pamatā jābūt visus apdraudējumus aptverošai pieejai, un

tai jāietver viss civilās aizsardzības cikls, t. i., profilakse, gatavība, reaģēšana un atjaunošana. Tai jābūt

vērstai uz apdraudējumiem un ārkārtas situācijām, pamatotai uz sadarbību, kas notiek ES Civilās

aizsardzības mehānisma ietvaros, un jāņem vērā ES sadarbība profilakses jomā, t.sk. Komisijas

paziņojums “Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai” un Padomes turpmākie

secinājumi par riska novēršanu un novērtēšanu.

Gaidāms, ka klimata pārmaiņas palielinās iespējamību, ka nākotnē ekstremālas meteoroloģiskas

parādības mūs piemeklēs aizvien biežāk. Citas nopietnas ārkārtas situācijas ar pārrobežu ietekmi var

izraisīt dabas un tehnoloģiskās katastrofas, terorisms, tostarp ķīmiskais, bioloģiskais, radioloģiskais un

kodolterorisms, un tehnoloģiskās, radioloģiskās vai vides avārijas, kā arī lipīgo un nelipīgo slimību

radītie veselības apdraudējumi. Līdztekus ārkārtas situācijām un plašiem apdraudējumiem Baltijas jūras

reģionā lielas izmaksas rada arī ikdienas negadījumi, kuri izraisa mirstību, saslimstību un invaliditāti.

Reģionā ir ļoti lielas atšķirības izraisa ikdienas negadījumu izraisītas saslimstības ziņā, un to nosaka

valsts, reģions, neaizsargātās grupas un vide. Ikdienas negadījumu izraisīti miesas bojājumi nerodas

“tāpat vien”; drīzāk uzvedības kultūrā, apkārtējā vidē vai veselības aprūpes sistēmā ir kas tāds, kas

būtiski ietekmē šādu miesas bojājumu skaitu un sekas, un tas nozīmē, ka šādi miesas bojājumi ir

novēršami.

Efektīvāka savstarpējā palīdzība un pastāvīga Baltijas jūras valstu sadarbība profilakses, gatavības un

reaģēšanas jautājumos civilajā aizsardzībā var palielināt dalībvalstu iespējas risināt pārrobežu

apdraudējumus vai ārkārtas situācijas reģionā un uzlabot iedzīvotāju drošību vietējā līmenī. Svarīgi ir arī

mobilizēt visus sabiedrības spēkus, lai uzlabotu sabiedrības informētību, piemēram, par iniciatīvu

“Awareness and Preparedness for Emergencies at the Local Level” (“informētība un gatavība ārkārtas

124

http://www.cbss.org/Civil-Security-and-the-Human-Dimension/priority-area-14

situācijām vietējā līmenī”) jeb APELL, kas kombinācijā ar citiem līdzīgiem augšupējiem procesiem būtu

jāizmanto visā Baltijas jūras reģionā. Šī pieredze varētu arī noderēt par paraugu rīcībspējas

pilnveidošanai citos makroreģionos.

Darbam šajā prioritārajā jomā jābūt pārredzamam, atklātam un jābalstās līdzšinējos sasniegumos, kas

gūti sadarbībā civilajā aizsardzībā Baltijas jūras reģionā. Šajā saistībā BJVP Civilās aizsardzības

ekspertu tīkls nodrošina ekspertu zināšanas. Ņemot vērā BJVP Civilās aizsardzības tīkla ieteikumus, ir

izveidota starptautiska un reprezentatīva konsultatīvā grupa, kas sniedz atbalstu un norādes prioritārās

jomas koordinatoram. Šajā grupā var iesaistīties citi partneri, tostarp trešo valstu pārstāvji, kas vēlas

sniegt ieguldījumu konsultatīvās grupas darbā. Turklāt šīs prioritārās jomas koordinatori centīsies

sadarboties ar citu prioritāro jomu un horizontālo darbību koordinatoriem, jo īpaši prioritārajā jomā

“Drošums”, kurā ir daudz kopīgi pētāmu jautājumu, kā arī prioritārajās jomās “Lauksaimniecība” un

“Veselība” un horizontālajās darbībās “Teritoriālā plānošana”, “Kaimiņvalstis”, “Iesaiste” un

“Ilgtspējīga attīstība”. Tiks nodibināti arī citi sakari, lai apmainītos ar idejām un paraugpraksi starp

dažādu prioritāro jomu projektiem.

Rādītāji un uzdevumi




rādītājiem.

Mērķis/apakšmērķis

Rādītājs Atskaites punkts Uzdevums/termiņš Datu avoti

Apstākļiem un vajadzībām pielāgota makroreģionālā SADARBSPĒJA starp glābšanas dienestiem valsts un pārrobežu līmenī BJR.

Kopīgas mācības un treniņi ar skaidru mērķi uzlabot sadarbspēju.

Situācija 2012. gadā: mērķtiecīgas mācības nenotiek.

Mācības un treniņi sākti līdz 2014. gadam.

PJK ziņojums par prioritārās jomas īstenošanu.

125

INSTITUCIONALIZĒTA sadarbība civilās aizsardzības jomā BJR.

To BJR valstu skaits, kuras piedalās makroreģionālās darbības struktūrās.

Situācija 2012. gadā:1) esošie divpusējās un trīspusējās sadarbības procesi un vienošanās;

2) izveidota Ziemeļvalstu sadarbība civilās aizsardzības (uz sauszemes un jūrā), kodoldrošības un kuģošanas drošības jomā, tostarp nolīgumi;

3) Baltijas jūras valstu Civilās aizsardzības tīkla funkcionālā padome.

Visas BJR valstis pilnībā piedalās pieprasījuma virzītā forumā makroreģionālo risku novērtēšanai un attiecīgu Baltijas jūras reģiona mēroga projektu sākšanai līdz 2020. gadam.

Operatīvo standartprocedūru skaidra definēšana, kad ir vajadzīga pārrobežu palīdzība, līdz 2014. gadam.

PJK ziņojums. Priekšizpēte par ESSBJR 14. prioritārās jomas institucionalizēšanu (ESSBJR Rīcības plāns 2009. gadam), kas jāpabeidz 2013. gada pirmajā pusē.

BJR — vadošais reģions civilās aizsardzības sadarbības jomā starp ES makroreģioniem.

Baltijas Līderības programmas dalībnieku skaits.

Situācija 2012. gadā: nav ieviestas programmas.

Baltijas Līderības programmā piedalās pārstāvji no visām BJR valstīm līdz 2014. gadam.

Prioritārās jomas (PJ “Drošība”) koordinators.Zviedrijas Institūts — Baltijas Līderības programmas ziņojumi/statistikas dati.


Darbība: attīstīt kopēju makroreģionālu profilakses un gatavības pieeju attiecībā uz plašiem

apdraudējumiem un ārkārtas situācijām

Izstrādāt metodes sadarbības uzlabošanai starp dažādām vietējām, reģionālām un valsts aģentūrām,

kurām ir kāds uzdevums ārkārtas operācijās saistībā ar plašiem apdraudējumiem un ārkārtas situācijām,

un lai palielinātu sinerģiju ar ES civilās aizsardzības mehānismu. Sadarbības metodes būtu jādefinē

plaši, iekļaujot sabiedrības izpratnes vairošanu, situatīvo plānošanu, katastrofu scenārijus, sakaru

sistēmas un instrumentus, tostarp agrīnās brīdināšanas sistēmas, tehnoloģiju izmantošanu, kopīgas

mācības un treniņus.

126

Paraugprojekti

Izstrādāt riska scenārijus, pamatojoties uz riska novērtējumiem, un apzināt trūkumus saistībā

ar visiem galvenajiem apdraudējumiem Baltijas jūras reģionā, lai varētu prognozēt iespējamās

katastrofas, tādējādi padarot iespējamu ātru un efektīvu ES reaģēšanu, izmantojot ES civilās

aizsardzības mehānismu. Galvenais virzītājs: Baltijas jūras valstu padomes Sekretariāts.

Termiņš progresa ziņojumam: 2013. gada janvāris.

Stiprināt mācības un treniņus sadarbībā ar Baltijas jūras reģiona valstīm, tostarp katastrofu

riska novēršanā un pārvaldībā. Pamatojoties uz projektu, izstrādāt scenārijus un apzināt

trūkumus, kā arī izmantot esošās finansējuma avotu iespējas atbilstīgi Civilās aizsardzības

finansējuma instrumentam. Galvenais virzītājs: Baltijas jūras valstu padomes Sekretariāts un/vai

Zviedrijas Civilās aizsardzības aģentūra (MSB). Termiņš progresa ziņojumam: jānosaka.

Komisijas priekšlikums par paraugprojektu

Izstrādāt reģionālu katastrofu zaudējumu datubāzi par visiem galvenajiem apdraudējumiem Baltijas

jūras reģionā, lai uzlabotu zināšanu bāzi un informācijas apmaiņu un informētu lēmumu pieņēmējus par

galvenajām jomām, kurās vajadzīga vienota riska novērtēšanas metode. Galvenais virzītājs: jānosaka.

Termiņš progresa ziņojumam: jānosaka.

Darbība: uzlabot kopēju pilsētu drošības un profilakses pieeju Baltijas jūras reģionā

Daudzas apdzīvotas vietas Baltijas jūras reģionā saskaras ar līdzīgiem apdraudējumiem, tāpēc ļoti

svarīga ir informētības veicināšana un profilakses uzlabošana. Tomēr daudzos gadījumos vislabāko

jauno praksi var apgūt transnacionālā sadarbībā. Baltijas jūrās reģionā ir vairāki transnacionāli pilsētu,

reģionu un citu vietējo dalībnieku tīkli, kas ir sevišķi piemēroti informētības vairošanai, profilakses

stratēģiju izstrādei, drošu pilsētu un apdzīvotu vietu pieeju izveidei.


APELL (Awareness and Preparedness for Emergencies at the Local Level (“informētība un

gatavība ārkārtas situācijām vietējā līmenī”) izmantošana, lai risinātu ar ikdienas negadījumiem

saistītās problēmas Baltijas jūras reģionā. Galvenie virzītāji: dalībvalstis un/vai starpvaldību

struktūra, kas jānosaka.52 Termiņš progresa ziņojumam: jānosaka.

Efektīvas mācības un paraugprakses apmaiņa pilsētvides drošības jomā ar vietējā pilsētu tīkla

starpniecību. Tīkls dod iespēju apmainīties ar informāciju par pilsētvides drošību visā Baltijas

jūras reģionā, uzzināt par vietējām stratēģijām, dalīties pieredzē, analizēt pašvaldību funkcijas

un darbības un veidot jaunu drošības pārvaldību pilsētās, kas vairāk orientēta uz vietējo

iedzīvotāju vajadzībām. Galvenais virzītājs: Baltijas pilsētu savienības (BPS) Vietējās drošības

komisija. Termiņš progresa ziņojumam: jānosaka.

52 Galvenais virzītājs tiks noteikts pēc semināra 2012. gada novembrī, ko organizēs BJVP Sekretariāts un MSB.

Darbība: veicināt dialogu un vienotu pieeju attiecībā uz civilo aizsardzību Baltijas jūras reģionā

Civilajā aizsardzībā iesaistītajiem un citām ieinteresētajām personām Baltijas jūras reģionā ļoti svarīgas

ir pamatīgas zināšanas un izpratne par valsts un starptautiskām (tostarp ES) sistēmām un finansējuma

avotiem. Tas ir nepieciešams priekšnoteikums tādu darbību kopīgai organizēšanai, kuras veicina

zināšanu nodošanu un informācijas apmaiņu, pateicoties formālajai un neformālajai izglītībai un

apmācībai un kopēju procedūru un standartu izstrādei. Tas var veicināt iniciatīvas, kas vērstas uz jaunām

jomām un sadarbības veidiem, piemēram, starp iestādēm, kam ir dažādas kompetences un jurisdikcijas,

un publiskā un privātā sektora partnerībām.

Paraugprojekti

Izveidot galveno civilajā aizsardzībā iesaistīto 1tīklu Baltijas jūras reģionā, izmantojot Baltijas

Līderības programmu, un nodrošināt tiem rīkus un informāciju, kas vajadzīga, lai pārvaldītu

pārrobežu sadarbību un projektus starp dažādām organizācijām starpkultūru kontekstā.

Galvenais virzītājs: Zviedrijas Institūts. Termiņš progresa ziņojumam: 2013. gada 30. jūnijs.

128

Prioritārā joma attiecībā uz tīru kuģošanu

PJ “Kuģošana” — kļūt par tīras kuģošanas paraugreģionu

Koordinē: Dānija

http://pa4.dma.dk

Baltijas jūras reģionā tirdzniecība ir lielā mērā atkarīga no jūras transporta. Jebkurā brīdī Baltijas jūrā ir

vairāk nekā 2000 kuģu. Pēdējos gados ir pieaudzis gan kuģu skaits, gan lielums, un pašlaik kuģu

satiksme veido līdz 15 % no pasaules kravu pārvadājumu satiksmes. Turklāt paredzams, kā nākamajos

gados kuģu satiksmes intensitāte palielināsies vēl vairāk.

Tomēr Baltijas jūras vide ir ekoloģiski trausla, jo tās ūdeņi ir sekli un daļēji slēgti, bet piekrastes ir blīvi

apdzīvotas. Kuģošana ir ļoti efektīvs transporta veids, ja mēra emisijas uz tonnām kravas, tomēr jūras

transports ir nozīmīgs gaisa piesārņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju avots. Lai gan kuģošana ir

ekonomiski lēta un videi nekaitīga, ja mēra pārvadāto preču tonnās, tai var būt nelabvēlīga ietekme uz

vidi, jo tā rada emisijas gaisā un tās gaitā var notikt naftas, bīstamo vielu un citu atkritumu nelikumīga

un nejauša nopludināšana. Vēl viena nozīmīga kuģošanas izraisīta problēma ir svešu organismu

introducēšana ar kuģu balasta ūdeņiem un korpusiem, kas var ļoti nelabvēlīgi ietekmēt ekoloģiski

trauslo Baltijas jūru un tās endēmiskās sugas.

Pašlaik tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas emisiju mazināšanai no kuģu dzinējiem, un vienlaikus tiek

izmēģinātas mazāk piesārņojošas degvielas. Faktiski Baltijas jūras reģionā darbojas pasaules vadošie

kuģniecības uzņēmumi un jūrniecības aprīkojuma ražotāji.

Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO) 2005. gadā noteica Baltijas jūru par īpaši jutīgu jūras

teritoriju un par pirmo īpašo SOx emisijas kontroles zonu (SECA) ar sēra emisiju ierobežojumiem

saskaņā ar MARPOL konvenciju53 (VI pielikums). Tas ir stabils pamats pasākumu īstenošanai, lai

nodrošinātu kuģošanas ilgtspēju Baltijas jūrā. Ņemot vērā jūras satiksmes būtisko nozīmi Baltijas jūrā

un kaitīgo ietekmi uz jūras vidi, Baltijas jūras reģiona valstīm ir svarīgi rīkoties kopīgi, lai mazinātu

kuģu radītu piesārņojumu, vienlaikus maksimāli palielinot jūras transporta pozitīvo ietekmi uz reģionu.

Arī ātrai NOx emisiju kontroles zonas (NECA) noteikšanai Baltijas jūrā ir būtiska nozīme eitrofikācijas

un gaisa piesārņojuma mazināšanā un tīras kuģošanas veicināšanā reģionā. Tīrai kuģošanai veltītā

prioritārā joma kopā ar Baltijas jūras vides aizsardzības komisiju (HELCOM) ir attiecīgo ieinteresēto

personu forums, kas nodrošina koordināciju un sadarbību šo mērķu sasniegšanā.

53 MARPOL ir 1973. gadā pieņemtā Starptautiskā Konvencija par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar 1978. gada protokolu.

129

http://pa13.dma.dk/

Tīrāka kuģošana Baltijas jūrā un augsts kompetences līmenis tīras kuģošanas tehnoloģijās reģionā palīdz

sasniegt stratēģijas vispārējos mērķus, proti, attīrīt jūru un palielināt labklājību, un to var daļēji panākt,

nostiprinot reģionālo sadarbību. Vīzija ir šāda: Baltijas jūrai jākļūst par tīras kuģošanas paraugreģionu.

Jūras telpiskās plānošanas pilnveidošana Baltijas jūras reģionā var noderēt, īstenojot ar tīru un drošu

kuģošanu saistītus pasākumus.





rādītājiem.

Mērķis/apakšmērķis


Politikas mērķis: samazināt emisijas, ko rada kuģošana Baltijas jūrā, lai gan ir paredzams, ka palielināsies jūrniecības darbību intensitāte.

Rādītājs: emisijas gadā, ko rada kuģu satiksme Baltijas jūrā, pamatojoties uz aplēsēm no automātiskās identifikācijas sistēmas, kas uzrauga kuģu kustību.

Emisijas 2009. gadā.

Vispārēja emisiju samazināšanās tendence.

HELCOM gada statistikas dati.

Sadarbības mērķis: izveidot modernizētas notekūdeņu pieņemšanas iekārtas Baltijas jūras pasažieru ostās, apmainoties ar pieredzi un paraugpraksi un īstenojot ieguldījumus un sadarbību starp kuģniecības nozari, ostām un komunālo notekūdeņu attīrīšanas

Tādu jaunu ostu skaits, kurās ir modernizētas notekūdeņu pieņemšanas iekārtas.

Pirmās un otrās prioritātes ostas, kas jāmodernizē saskaņā ar HELCOM Ceļvedi, kuru 2010. gadā pieņēma ministru sanāksmē.

http://www.helcom.fi/stc/files/Moscow2010/PortReceptionFacilities.pdf

Ostu pieņemšanas iekārtas ir modernizētas vēlākais līdz 2015. gadam, Starptautiskā Jūrniecības organizācija ir attiecīgi informēta, kā rezultātā tiek piemērots neattīrītu notekūdeņu nopludināšanas aizliegums atbilstoši MARPOL IV pielikumā noteiktajai Baltijas

HELCOM (sadarbības platforma ostu pieņemšanas iekārtu jautājumos).

130




iekārtām. jūras īpašajai zonai.

Politiskās apspriedes un politikas saskaņošana

Lai gan ir vēlams starptautiskos kuģošanas noteikumus pieņemt globālā līmenī Starptautiskajā

Jūrniecības organizācijā (IMO), ES atkarībā no progresa sarunās par vairākiem galvenajiem jautājumiem

turpinās novērtēt, vai ir vajadzīga rīcība ES līmenī vai specifiski Baltijas jūras reģionā. Ņemot vērā šā

jautājuma sarežģītību, par prioritāti uzskata dialogu ar attiecīgajiem dalībniekiem ārpus ES, un ir atzīts,

ka “tīra kuģošana” ietver arī jūrai veltīto vides noteikumu īstenošanu, tostarp vides uzraudzību un

emisiju kontroles sistēmas.

Darbības prioritārajā jomā, kas attiecas uz tīru kuģošanu, jāīsteno, risinot politisku dialogu prioritārās

jomas un/vai attiecīgu forumu ietvaros un īstenojot konkrētus paraugprojektus. Šīs darbības atbilst

vairākām citām starptautiskām un ES politikām, tostarp šādām (bet ne tikai):

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) darbs saistībā ar kuģu radītajām emisijām gaisā

un tīru kuģošanu, jo īpaši Starptautiskā konvencija par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu

(MARPOL) un tās pielikumi;

attiecīgie ES tiesību akti vides jomā;

HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns, kas pieņemts 2007. gadā;

ES Integrētā jūrniecības politika. Saskaņā ar šo politiku Baltijas jūras pārveidošana par “tīras

kuģošanas” paraugreģionu ietvers virkni pasākumu, kuru mērķis ir mazināt kuģošanas ietekmi

uz vidi, tostarp inovāciju ieviešanu kuģu būves nozarē un jūrniecības aprīkojuma ražošanā un

elektroapgādi no krasta ostās;

šīs prioritārās jomas darba mērķis ir nostiprināt un papildināt šo politiku reģionālā līmenī,

vienlaikus izvairoties no centienu dublēšanās. Ņemot vērā tās globālo raksturu, kuģniecības

nozarē parasti ir vēlami starptautiski noteikumi un standarti. Neraugoties uz šo principu,

atsevišķas problēmas var skart tikai Baltijas jūras reģionu, vai arī tās var labāk vai ātrāk atrisināt

reģionālā līmenī, kas savukārt var kalpot par paraugu jauniem sadarbības veidiem un

risinājumiem globālā līmenī.


Darbība: mazināt kuģu radīto piesārņojumu un izbūvēt nepieciešamos objektus krastā

Šīs darbības mērķis ir mazināt kuģu radīto piesārņojumu, un te ietilpst gan pasākumi uz kuģiem, gan

vajadzīgā infrastruktūra uz sauszemes. Pateicoties starptautiskai sadarbībai tādos forumos kā

Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO), ES un HELCOM, ir ieviesti jauni noteikumi, kas palīdz

131

aizsargāt jūru un virzīties uz tīrāku kuģošanu. HELCOM 2007. gada 15. novembrī pieņemtajā Baltijas

jūras rīcības plānā (BJRP)54 ir iekļauta īpaša sadaļa par jūrniecības darbībām, piemēram, tehnoloģijām

piesārņojuma mazināšanai ostās. Starptautiskā līmenī ar MARPOL (VI pielikums) 2008. gadā tika

ieviesti stingrāki nosacījumi attiecībā uz sēra dioksīda (SOx) emisijām Baltijas jūrā (sēra saturs jebkurā

degvieleļļā, ko izmanto kuģos Baltijas jūrā (kas ir SOx emisiju kontroles zona); no 2010. gada 1. jūlija

SOx emisijas nedrīkst pārsniegt 1,00 % m/m, un no 2015. gada 1. janvāra robežvērtība būs 0,10 % m/m).

Tādējādi līdz 2015. gadam SOx emisija tiks būtiski samazināta.

Attiecībā uz slāpekļa oksīda (NOx) emisijām MARPOL (VI pielikumā) ir paredzēta jūras teritoriju kā

NOx emisijas kontroles zonu izveide. Jaunajos noteikumos būs noteikts, ka kuģiem, kas būvēti

2016. gadā un vēlāk, jāsamazina emisijas par aptuveni 80 %. Baltijas jūras reģiona valstis HELCOM

ietvaros jau ir apņēmušās ierosināt IMO noteikt Baltijas jūru par NECA, un ir pabeigta tehniskās

dokumentācijas izstrāde par Baltijas NECA. Tomēr galīgais lēmums par to, kad iesniegt priekšlikumu

IMO, joprojām nav pieņemts; sk. turpmāk sniegto aprakstu par paraugprojektu “Ieviest diferencētas ostu

nodevas atkarībā no kuģu ietekmes uz vidi”.

Kā atskaites punktu izmantojot Baltijas jūras trauslo stāvokli un jaunos noteikumus, šīs darbības mērķis

ir sekmēt pāreju uz tīru kuģošanu, proti, veicināt sadarbību, izstrādāt jaunas metodes un tehnoloģijas un

demonstrēt un praksē izmēģināt jaunus risinājumus, kas mazina kuģošanas radīto piesārņojumu Baltijas

jūras reģionā un aiz tā robežām.

Ir ir vēl daudzas citas iespējas, kā mazināt kuģu radīto piesārņojumu. Šādi pasākumi varētu ietvert plašu

iniciatīvu klāstu, tostarp šādās sfērās: piedziņai un palīgdzinējiem izmantotās degvielas veids, uz kuģiem

uzstādītās izplūdes gāzu attīrīšanas tehniskās iekārtas, kārtība un darbības uz kuģiem, lai mazinātu

degvielas patēriņu, pasākumi saistībā apaugšanas novēršanu un balasta ūdeņiem un korpusu

konstrukcija. Nozīmīgs uzdevums ir modernizētu notekūdeņu pieņemšanas iekārtu izveide Baltijas jūras

reģiona pasažieru ostās, kas ir arī svarīgs ESSBJR mērķis.

Vienlīdz svarīgi ir ar sauszemi saistītie tīras kuģošanas aspekti. Kad kuģis atrodas ostā, jābūt iespējai

izslēgt dzinējus un tā vietā elektroenerģiju operācijām ostā saņemt no tīra energoapgādes avota, kas

atrodas uz sauszemes. Tāpat arī kuģu atkritumi tiek izkrauti ostās, tāpēc svarīga nozīme ir spējai

pieņemt un atbildīgi pārstrādāt dažādu veidu atkritumus. Nozīmīgs uzdevums ir modernizētu

notekūdeņu pieņemšanas iekārtu izbūve Baltijas jūras reģiona pasažieru ostās, kas ir arī svarīgs ESSBJR

mērķis. Par šķērsli tīrākai kuģošanai nedrīkst kļūt tas, ka ostās nav pietiekamā daudzumā pieejama flotes

degviela ar zemu sēra saturu vai citas mazāk piesārņojošas degvielas, piemēram sašķidrināta dabasgāze

(SDG).

54 http://www.helcom.fi/BSAP/en_GB/intro/.

132

http://www.helcom.fi/BSAP/en_GB/intro/

Būtu jāapsver iespēja regulēt ostu nodevas atkarībā no kuģu ietekmes uz vidi un to radītajām emisijām,

vēlams sadarbībā ar privāto sektoru, lai nodrošinātu dzīvotspējīgus uzņēmējdarbības modeļus.

Svarīgi ir arī stimuli izvēlēties vistīrāko pieejamo pārvadāšanas iespēju. Ir vairāki veidi, kā piedāvāt

šādus stimulus, tostarp pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju indeksācija atbilstoši to radītajai ietekmei

uz vidi. Vēl viens piemērs pasākumiem uz sauszemes, kas palīdz mazināt degvielas patēriņu, ir

optimizēt informāciju, ko no sauszemes sūta kuģim par tā iecerēto maršrutu un ātrumu, lai tas laikus

sasniegtu savu galamērķi.

Paraugprojekti

Veicināt pasākumus, lai samazinātu emisijas no kuģiem un stiprināt krasta elektroapgādes iekārtu

attīstību vai emisiju attīrīšanu visās lielākajās ostās Baltijas jūras krastos. To izmantošana jāveicina arī

ar ekonomiskiem stimuliem, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Šis paraugprojekts

sastāv no divām pamatdarbībām.

Tīra kuģošana Baltijas jūrā — CLEANSHIP. Projekta Cleanship mērķis ir apzināt

risinājumus, kā mazināt kuģu radītās emisijas, lai nodrošinātu kuģniecības nozares ilgtspēju un

sauszemes transporta savienojumus, kā paredzēts jaunajos IMO noteikumos. Tālab projekta

mērķis ir veicināt HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanu, un tiek plānots sešos

pilotprojektos izstrādāt vispārēju tīras kuģošanas stratēģiju. Projekta pamatelements ir

koordinēta Baltijas jūras rīcības plāna īstenošana un kopīgi centieni veidot videi nekaitīgu

infrastruktūru, piemēram, krasta elektroapgādi, SDG iekārtas un notekūdeņu pieņemšanas

iekārtas ostās. Projekts tiks īstenots sadarbībā ar privāto sektoru uz brīvprātības pamata.

Galvenais virzītājs: Trelleborgas osta. Termiņš: 2013. gada 31. decembris.

Baltijas jūras valstu sadarbība, lai mazinātu kuģu un ostu radītās emisijas, attīstot uz

zināšanām un inovācijām pamatotu konkurētspēju — INNOSHIP. Projekts Innoship veicina

novatorisku transnacionālo pieeju attiecībā uz dažādo jūrniecības nozares vajadzību un interešu

apmierināšanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgākai un ekonomiski

dzīvotspējīgai Baltijas jūras resursu apsaimniekošanai. Projekts nodrošinās vajadzīgās zināšanas

un paraugpraksi politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem nacionālās un transnacionālās

politikas, stratēģiju un konkrētu pasākumu izstrādē un kopīgā īstenošanā, lai izpildītu

starptautiskās emisiju samazināšanas prasības. Tiks izstrādāti praktiski paraugi un rīki, lai

novērtētu vajadzīgo emisijas samazināšanas mērķu ekonomiskās sekas un veicinātu brīvprātīgus

pasākumus un ekonomiskus stimulus emisiju samazināšanas risinājumiem vietējā, valstu un

Baltijas jūras līmenī55. Galvenais virzītājs: Somijas Baltijas institūts. Termiņš: 2013. gada

31. decembris.

55 http://www.baltic.org/projects/bsr_innoship/.

133

http://www.baltic.org/projects/bsr_innoship/

Veicināt pasākumus, lai savāktu kuģu radītos atkritumus (pastiprināti piemērojot HELCOM

"netiešās maksas" sistēmu par to ostas iekārtu izmantošanu, kas īpaši paredzētas mašīntelpu

naftu saturošo atkritumu, notekūdeņu un atkritumu pieņemšanai). Ir svarīgi, lai galvenās ostas

īstenotu vienotu un pārredzamu pieeju. Turklāt jāuzlabo atkritumu pieņemšanas iekārtu

pieejamība Baltijas jūras ostās, lai tās varētu pieņemt visus atkritumus, tostarp notekūdeņus.

HELCOM dalībvalstis ir vienojušās par Ceļvedi notekūdeņu pieņemšanas iekārtu

modernizēšanai Baltijas jūras reģiona pasažieru ostās. Minētais ceļvedis jāīsteno pēc iespējas

drīzāk, vēlams līdz 2013. gadam, bet vēlākais līdz 2015. gadam56. Projekts ir izstrādāts ciešā

saistībā ar nu jau pabeigto paraugprojektu “Likvidēt notekūdeņu novadīšanu jūrā no kuģiem”;

sk. pielikumu. Galvenais virzītājs: HELCOM. Termiņš: 2015. gads.

Ieviest diferencētas ostu nodevas atkarībā no kuģu ietekmes uz vidi (pastiprināti piemērojot

HELCOM “netiešās maksas” sistēmu). HELCOM Baltijas jūras rīcības plānā (BJRP) ir iekļauta

īpaša sadaļa par jūrniecības darbībām, kas veicina, piemēram, tehnoloģijas, lai samazinātu kuģu

radīto gaisa piesārņojumu. HELCOM ministru sanāksmē Maskavā 2010. gadā tika nolemts

strādāt pie tā, lai iesniegtu Baltijas jūras valstu kopīgu priekšlikumu IMO nolūkā pieprasīt NOx

emisijas kontroles zonas statusa piešķiršanu Baltijas jūrai, ņemot vērā rezultātus, kas gūti

HELCOM pētījumā par Baltijas jūras NECA ekonomisko ietekmi, un rosināt un atbalstīt ideju

par NECA citās jūras teritorijās, jo īpaši Ziemeļjūrā. Plānots, ka Baltijas jūras valstis iesniegs

IMO divus dokumentus — NECA dokumentu un tehnoloģiju pārskata dokumentu. Abi

dokumenti ir sagatavoti, un galīgā dokumentu iesniegšana ir plānota IMO Jūras vides

aizsardzības komitejas sanāksmē Nr. 65 (paredzams, ka tā notiks 2013. gada jūlijā). Galvenais

virzītājs: HELCOM. Termiņš: 2013. gads.

Palielināt kompetenci attiecībā uz sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) iekārtām reģionā

(MarTech LNG — jūrniecības kompetenču, tehnoloģiju un zināšanu nodošanu par SDG Baltijas

jūras reģiona dienvidu daļā). Projekta mērķis ir nodrošināt, ka zināšanas par SDG tehnoloģiju

tiek nodotas tām valstīm reģionā, kuras pašlaik būvē SDG termināļus. Svarīgi ir nodrošināt

rīcībspējas veidošanu un nodot zināšanas par šo tēmu uzņēmumiem reģionā, lai panāktu, ka

turpmākā ekspluatācija un apkope var notikt pašu spēkiem. Projektā aplūkota iespējamā

piegādes ķēde, kurā ietilpst reģiona mazie un vidējie uzņēmumi, kam ir izdevība iemantot

lietpratību par SDG tehnoloģijām SDG termināļu izbūves laikā, kā arī zinātniskās iestādes.

Gaidītais rezultāts ir reģionāla kopa, kam piemīt lietpratība SDG jomā un kas var izmantot

uzņēmējdarbības iespējas, kuras paver jaunais SDG tirgus. Galvenais virzītājs: Klaipēdas

zinātnes un tehnoloģiju parks, Lietuva. Termiņš: 2014. gada decembris.

Kuģu vides ietekmējuma indeksēšana (tīras kuģošanas indekss — kvantificēts reāllaika

pārskats par kuģu ekoloģiskajiem raksturlielumiem). Kravu īpašnieki arvien vairāk ietekmē 56 Kā nolemts HELCOM ministru sanāksmē Maskavā 2010. gadā, sal. ar http://www.helcom.fi/stc/files/Moscow2010/HELCOM%20Moscow%20Ministerial%20Declaration%20FINAL.pdf.

134

http://www.helcom.fi/stc/files/Moscow2010/HELCOM%20Moscow%20Ministerial%20Declaration%20FINAL.pdf

http://www.helcom.fi/stc/files/Moscow2010/HELCOM%20Moscow%20Ministerial%20Declaration%20FINAL.pdf

savu preču loģistikas ķēdes. Galvenie faktori ir efektivitāte un izmaksas, kā arī uzticamība un

ilgtspēja. Tīras kuģošanas indeksu datubāzē kuģi un kuģu īpašnieki ir klasificēti pēc to

ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Lai mazinātu to korporatīvo “ekoloģisko pēdu”, kravu

īpašnieki var izmantot tīras kuģošanas indeksa sniegto informāciju jūras transporta iepirkumos.

Projektā ir jau iesaistīti gandrīz 50 kuģniecības uzņēmumi un indeksēti gandrīz 2000 kuģu. Ir

iecerēts paplašināt kravu īpašnieku tīklu un piesaistīt vairāk kuģniecības uzņēmumu, vienlaikus

šo koncepciju izvērst arī citviet Eiropā, lai kļūtu 35 gadu laikā par pašfinansētu organizāciju.

Galvenais virzītājs: Tīras kuģošanas tīkla asociācija. Termiņš: 2015. gads.

Iepriekšminētie projekti aptver plašu jautājumu klāstu, kas saistīts ar tīru kuģošanu, tomēr vēl nav

aptverti visi temati. Prioritārās jomas koordinators gaida priekšlikumus par jauniem paraugprojektiem,

jo īpaši tiem, kas veltīti atjaunojamu vai mazāk piesārņojošu dzinēju degvielu izmantošanai, statistikas

datiem par notekūdeņiem un kuģu radītiem atkritumiem, kā arī saistīto infrastruktūru ostās, kā arī par

attiecīgajām definīcijām, un balasta ūdeņiem un citiem jautājumiem, kas vēl nav aplūkoti.

135

PJ “MVU” — veicināt uzņēmējdarbību un nostiprināt MVU izaugsmi

Koordinē: Dānija

BJR ir jāveido izaugsmei labvēlīgi apstākļi. Reģionā jāsniedz lielāks un efektīvāks uzņēmējdarbības un

MVU attīstības atbalsts, kā arī jāiedibinās ciešākai sadarbībai starp uzņēmumiem, zinātniskajām

iestādēm un publiskām iestādēm valstu un reģionālā līmenī. Šādas iniciatīvas ir svarīgas, lai sasniegtu

ESSBJR politiskos mērķus, jo īpaši 3. mērķi “palielināt BJR labklājību” un apakšmērķus “ESSBJR kā

stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas veicinātāja”, “Uzlabota Baltijas jūras reģiona konkurētspēja

pasaulē” un “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”.

Darbības un paraugprojekti prioritārajā jomā “MVU” ir vērsti uz uzņēmējiem un MVU, un īpašajām

problēmām, kas tiem rodas saistībā ar pārrobežu sadarbību, piekļuvi tirgiem un finansējumam,

cilvēkresursiem un zināšanām. Īpašas darbības cita starpā var būt analītiskais darbs, makroreģionālu

publiskā un privātā sektora partnerību izveide, kopīgas iniciatīvas uzņēmējdarbības, tirdzniecības un

ieguldījumu veicināšanas jomā un kopīgu izmēģinājuma un demonstrējumu objektu izveide un

mārketings.

Darbības un paraugprojekti prioritārajā jomā “MVU” ir vērsti uz būtiskām sabiedrības problēmām, kā

klimata pārmaiņas, ilgtspējīga izaugsme, resursefektivitāte, un uz konkrētām uzņēmējdarbības nozarēm,

kurām ir ievērojamas izaugsmes iespējas BJR, jo īpaši ekonozarēm, biotehnoloģiju, medicīnas iekārtām,

radošajām nozarēm, pārtikas ražošanas nozari un jūrniecību, kā arī jūras resursu ilgtspējīgu un

novatorisku izmantošanu uzņēmumu un uzņēmēju vidū.

Visi pasākumi prioritārajā jomā “MVU” tiks cieši saskaņoti ar pasākumiem citās iepriekšminēto

apakšmērķu prioritārajās jomās, jo īpaši prioritārajā jomā “Inovācija”. Pasākumos prioritārajā jomā

“MVU” tiks arī izpētītas sinerģijas ar pasākumiem ES līmenī, piemēram, Mazās uzņēmējdarbības aktu,

Eiropas inovācijas partnerībām un Jūras nozaru izaugsmes programmu, un attiecīgā gadījumā tiks

izmantotas finansējuma iespējas, ko sniedz kohēzijas fondi un ES programmas, tādas kā LIFE, Septītā

pamatprogramma un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (“Apvārsnis 2020” un COSME pēc

2013. gada).

Pievienoto vērtību rada darbības, kas palīdz risināt problēmas, kuras rodas ieinteresētajām personām

BJR, jo īpaši runājot par jaunu kontaktu un stratēģisku partnerību nodibināšanu ar citiem dalībniekiem

BJR.

136

Piemērs, kā ESSBJR ir radījusi pievienoto vērtību ieinteresētajām personām, ir finansiālais atbalsts, lai

izveidotu Baltijas jūras reģiona jūras atjaunojamu energoresursu tīklu.

Lindø Jūras atjaunojamo energoresursu centrs (LORC), kas ir vadošais zināšanu,

inovācijas, izmēģinājumu un demonstrējumu centrs “zaļo” jūras tehnoloģiju jomā, ir

saņēmis ES tehnisko atbalstu saskaņā ar ESSBJR, lai uzņemtos vadību tādu

uzņēmumu un zinātnisko institūciju makroreģionāla tīkla izveidē BJR, kuri ir

ieinteresēti kopīgi rast jaunus izaugsmes un inovācijas veidus "zaļo" jūras

tehnoloģiju nozarē. Tīkls būs kā sākumpunkts, lai izpētītu iespējas, ko sniedz

lieljaudas lāzermetināšanas metodes, un sāktu kopīgas darbības. Lieljaudas

lāzermetināšanas metodes var samazināt liela mēroga konstrukciju ražošanas ilgumu

un izmaksas, un kopīgas iniciatīvas šajā jomā var veicināt produktivitātes

palielināšanos un tādējādi arī "zaļās" jūras tehnoloģijas un citu BJR nozaru

konkurētspēju pasaulē.

Tīkls palīdzēs apvienot visus vadošos procesa dalībniekus BJR "zaļās" jūras tehnoloģijas nozarē un

maksimāli izmantos to savstarpēji papildinošās kompetences, lai padarītu BJR par pasaulē vadošo videi

"zaļās" jūras tehnoloģijas centru. Tas arī nodrošinās pamatu kopīgu pieteikumu iesniegšanai par ES

finansējuma saņemšanu pētniecībai un izstrādei, tādējādi veicinot inovāciju un izaugsmi ilgākā termiņā.

Šis piemērs apliecina ekonomisko potenciālu, ko rada BJR galveno procesa dalībnieku un ieinteresēto

personu iesaistīšana kopīgu projektu izstrādē un īstenošanā. Augsts iesaistīšanās līmenis palīdzēs radīt

pamanāmu un ilgstošu ietekmi uz sociālekonomiskajām norisēm BJR.

Galvenās problēmas, ko apzinājuši prioritārās jomas “MVU” koordinatori, ir šādas:

sadarbība starp procesa dalībniekiem BJR. Ir jāveicina sadarbība starp galvenajiem procesa

dalībniekiem BJR tajās uzņēmējdarbības jomās, kurās ir liels izaugsmes un inovācijas

potenciāls;

jāatbalsta uzņēmējdarbība un inovācija BJR, jo īpaši strauji augoši uzņēmumi un ekoinovācija

visās nozarēs, tostarp jūras un jūrniecības nozarēs;

ir vajadzīgas kopīgas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt informētību pasaules līmenī par

daudzajām BJR piedāvātajām iespējām;

piekļuve finansējumam joprojām ir nozīmīga problēma uzņēmējiem un MVU. Tomēr šis ir

transversāls jautājums un tāpēc risināms ESSBJR ietvaros.


137


uzdevumu izstrādei, uzraudzībai un pēckontrolei. Tiks noteikts ierobežots skaits rādītāju, kas atspoguļos

prioritāšu galvenos mērķus. Tie tiks papildināti ar attiecīgiem uzdevumiem un termiņiem, atskaites

punktu un statistikas datu/informācijas avotiem.

Kā rādītāji šai PJ tiks izmantotas šādas trīs jomas:

1) ģeogrāfiskais aptvērums, ko novērtē, salīdzinot ar izvirzīto mērķi katrā paraugprojektā iesaistīt

dalībniekus no vismaz četrām dažādām valstīm (vidēji);

2) pievienotā vērtība, ko gūst ieinteresētās personas; to novērtē ikgadējā apsekojumā, salīdzinot ar

izvirzīto mērķi panākt, ka vismaz 75 % iesaistīto struktūru uzskata, ka to dalība paraugprojektā rada

pievienoto vērtību;

3) laikus sākšana un pabeigšana, ko novērtē, salīdzinot ar izvirzīto mērķi pabeigt vismaz astoņus

paraugprojektus līdz 2014. gada 31. decembrim.


Darbība: veidot platformas izaugsmei

Šī darbība veicinās makroreģionālu platformu izveidi stratēģiskai sadarbībai jomās, kurās ir augsts

izaugsmes un inovācijas potenciāls. Mērķgrupa ir uzņēmēji, MVU un zinātniskās institūcijas BJR.

Paraugprojekti

Reģionāla platforma stratēģiskai sadarbībai "zaļās" jūras tehnoloģijas nozarē. Šā projekta

virsmērķis ir izveidot reģionālu platformu "zaļās" jūras tehnoloģijas nozarē, lai atbalstītu

pārrobežu sadarbību starp galvenajiem procesa dalībniekiem BJR un paaugstinātu šādas

sadarbības līmeni. Galvenais virzītājs: LORC, Dānija. Termiņš: 2013. gada decembris.

Padarīt Baltijas jūras reģionu par vadošo reģionu projektēšanas jomā. Šā projekta

priekšlikuma virsmērķis ir izveidot reģionālu platformu videi projektēšanas jomā, lai atbalstītu

pārrobežu sadarbību starp galvenajiem procesa dalībniekiem BJR un paaugstinātu šādas

sadarbības līmeni. Galvenais virzītājs: Dānijas Uzņēmumu iestāde. Termiņš pabeigšanai:


Baltijas biznesa arēna (BBA) ir projekts, kas veido MVU domātas platformas, lai atbalstītu

sadarbību inovācijā, tirdzniecībā un eksportā ar kopīgām pārrobežu piegādēm, utt. Tas var

ietvert citas darbības, kuru mērķis ir vienkāršot noteikumus un procedūras un mazināt šķēršļus

iekšējā tirgū. No BBA pasākumiem var minēt šādus: ir partneru meklēšanas forums maziem un

vidējiem uzņēmumiem Baltijas jūras reģionā, tiešu sanāksmju, apspriežu un zināšanu apmaiņas

veicināšana starp MVU, kas iesaistās eksporta tirgū, iespējamo partneru izpēte atbilstoši

ārpakalpojumu plāniem vai partneru meklēšana, lai palielinātu piekļuvi pētniecības un izstrādes

138

zināšanām. Zviedrijas Ekonomikas un reģionālās izaugsmes aģentūra ir aizsākusi BBA un

turpmāk kā partneris sadarbosies ar Zviedrijas Institūtu. Galvenais virzītājs: Baltijas Attīstības

forums. Termiņš: jānosaka.

Darbība: efektīvs atbalsts uzņēmējdarbībai un inovācijai

Šīs darbības virsmērķis ir nodrošināt faktu materiālu un jaunus stimulus efektīvu pasākumu izstrādei, lai

atbalstītu uzņēmējdarbību un inovāciju BJR, tostarp izveidot un attīstīt spēcīgas ekosistēmas

uzņēmējiem un kopīgus izmēģinājuma un demonstrējumu objektus. Mērķgrupa ir politikas veidotāji,

uzņēmēji, MVU un kopu vadītāji BJR.

Paraugprojekti

Uzņēmējdarbības kā priekšmeta iekļaušana mācību programmās. Šā projekta virsmērķis ir

formulēt stratēģiju ciešākai sadarbībai BJR, lai veicinātu izglītošanu uzņēmējdarbībā. Tas

veicinās labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām valstīm vai reģioniem, ņemot vērā esošās

ES iniciatīvas šajā jomā, jo īpaši tās, kas saistītas ar Mazās uzņēmējdarbības aktu. Galvenais

virzītājs: Valsts izglītības aģentūra, Dānija. Termiņš: 2013. gada decembris.

Darbība: dzīvot videi draudzīgi

Šī darbība atbalstīs ekoinovāciju un resursefektivitāti BJR, jo īpaši sadarbības projektus, kuros iesaistīti

MVU un zinātniskās institūcijas no BJR.

Paraugprojekti

Padziļināt sadarbību vides tehnoloģijās, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Lai

stiprinātu MVU vides tehnoloģiju sektorā, jārada zināšanu un tehnoloģijas kritiskā masa,

iesaistot gan pētniecību un tehnoloģiju attīstību, gan uzņēmumus. Kopīgajās darbībās jāietver

pastiprināta sadarbība eksporta veicināšanā. Galvenais virzītājs: Polija. Termiņš progresa

ziņojumam: jānosaka.

Īstenot projektu "Inovācija mazos un vidējos uzņēmumos, lai panāktu ilgtspējīgu ražošanu".

Mērķis ir palielināt MVU inovācijas potenciālu, lai uzlabotu to ilgtspējīgas ražošanas procesus,

tādējādi palielinot uzņēmumu peļņu un vienlaikus samazinot ekonomiskās un vides izmaksas.

(Projektu finansē no Baltijas jūras reģiona programmas saskaņā ar ERAF mērķi “Teritoriālā

sadarbība”; kopējais budžets ir EUR 3 miljoni trīsarpus gados). Galvenais virzītājs: Vācija.

Termiņš progresa ziņojumam: 2013. gada decembris.

Padarīt Baltijas jūru par ekoefektīvu reģionu, piemēram, izveidojot videi draudzīga publiskā

iepirkuma tīklu, kurā var dalīties labā praksē un pieredzē. Visās BJR dalībvalstīs būtu jāizveido

koordinācijas punkti, lai vairotu zināšanas un izplatītu informāciju. Galvenie virzītāji: Vācija un

Zviedrija. Termiņš progresa ziņojumam: 2013. gada decembris.

139

Darbība: globālas iespējas

Šī darbība veicinās MVU internacionalizāciju BJR un pārrobežu sadarbību starp uzņēmējdarbības

organizācijām, vietējām, reģionālām, valstu iestādēm un tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanas

struktūrām BJR.

Paraugprojekti

Baltijas piegādes. Šajā projektā tiek izveidotas MVU atbalsta struktūras uzņēmumiem, lai

veicinātu piekļuvi starpreģionāliem piegādes tirgiem Ziemeļaustrumeiropā. Ar to tiek izveidots

arī reģionālo attīstības aģentūru, uzņēmējdarbības attīstības organizāciju, valdības aģentūru un

zinātnisko institūciju pakalpojumu tīkls, kas palīdzēs maziem un vidējiem uzņēmumiem apzināt

jaunas uzņēmējdarbības iespējas un apvienot spēkus pāri reģionu robežām, lai gūtu pastāvīgus

panākumus starpreģionu piegādes tirgos. Šajā nolūkā projekta ietvaros ir izveidots Eiropas

Uzņēmējdarbības atbalsta tīkls (www.eubizz.net) kā virtualizēta un personalizēta pakalpojumu

infrastruktūra, kurā tīkla partneri piedāvā inovācijas, tirgus attīstības un mācību pakalpojumus.

Tirgus ir vērsts uz trim nozarēm — jūrniecības nozari, pārtikas nozari un enerģētikas nozari.

Galvenais virzītājs: Vācija. Termiņš progresa ziņojumam: 2013. gada decembris.

MVU internacionalizācija, izmantojot vērtību ķēdes. Projektā tiks vākti un analizēti dati par to

politikas pasākumu un projektu ietekmi, kuri veicinājuši MVU internacionalizāciju, pateicoties

integrācijai makroreģionālās un globālās vērtību ķēdēs. Tiks ņemtas vērā esošās iniciatīvas šajā

jomā vietējā, valsts un ES līmenī un attiecīgās ESAO darbības, kā arī tiks ierosinātas un

īstenotas kopīgas iniciatīvas BJR. Galvenais virzītājs: Dānijas Uzņēmumu iestāde, Dānija.

Termiņš: 2013. gada decembris.

140

http://www.eubizz.net/

PJ “Tūrisms” — makroreģiona vienotības nostiprināšana ar tūrisma starpniecību

Koordinē: Meklenburga–Priekšpomerānija (Vācija)

Tūrisms ir ļoti svarīgs Eiropas ekonomikai — ir aptuveni 1,8 miljoni tūrisma uzņēmumu, kas nodarbina

aptuveni 9,7 miljonus cilvēku. Tas veido piecus procentus no nodarbinātības un iekšzemes kopprodukta

ES. Būtiska nozīme ir jūras un piekrastes tūrismam. Tā kā tūrisms ietekmē arī pakalpojumu un produktu

pieprasījumu citās nozarēs, tā netiešais devums makroreģionālajā attīstībā ir daudz lielāks.

Izaugsme tūrisma nozarē ir veicinājusi ekonomikas atlabšanu Baltijas jūras reģionā. Starptautisko

ceļojumu skaits Eiropā 2011. gadā pieauga par 4 %. Vislielākais pieaugums notika trijās Baltijas

valstīs — Latvijā 31 %, Lietuvā 25 % un Igaunijā 15 %. Ceļotāju skaita pieaugums no Ķīnas, Indijas un

Krievijas ir mērāms divciparu skaitļos.

Lauku teritorijās līdztekus lauksaimniecībai tūrisms bieži ir svarīga nozare, kas nodrošina izaugsmi un

nodarbinātību. Tas piedāvā ekonomisku stimulu palikt laukos un raisa cilvēkos lepnumu par tradīcijām

un kultūras un dabas mantojumu. Tas veicina ieguldījumus infrastruktūrā un transportā un tādējādi

palīdz īstenot līdzsvarotu teritoriālo attīstību reģionā.

Papildus šiem faktoriem pasaulē konkurētspējīgas tūrisma vides attīstība Baltijas jūras reģionā ir

atkarīga arī no ciešas sadarbības ar citām nozarēm, piemēram, informācijas un sakaru tehnoloģiju un

vides un veselības aprūpes nozari. Tūrisma tendences pielāgojas sociālajām, tehnoloģiskajām un

globālajām tendencēm, piemēram, demogrāfiskajām pārmaiņām, klimata pārmaiņām un vides

problēmām vai agrāk par “jaunietekmes valstīm” dēvēto valstu ekonomiskajai augšupejai. Tāpēc tūrisms

nepārtraukti mainās un attīstās. Mūsdienās šai nozarei arvien vairāk nākas pielāgoties vecu cilvēku,

invalīdu un vientuļo ceļotāju prasībām. Tā jāattīsta un tās resursi jāpatērē ilgtspējīgi, un vēlams, lai tā

nekaitētu klimatam.

Pateicoties viedajām vidēm, ceļotājiem laikus var saņemt aktuālo informāciju. Arvien būtiskākas kļūst

tiešsaistes platformas un sociālie plašsaziņas līdzekļi. Turklāt palielinās pieprasījums pēc tematiskiem

augstas kvalitātes produktiem kultūras, dabas, sporta un izglītojošās izklaides (“edutainment”) jomā.

Tāpēc tūrisma nozarei jau pēc būtības jābūt ilgtspējīgai, novatoriskai un uzņēmīgai.

Sadarbībā, kas reģionā notiek tūrisma jomā, būtu jāiesaista arī valstis, kas nav ES dalībvalstis,

piemēram, Norvēģija, un Krievijas Federācijas daļas, kas robežojas ar Baltijas jūru. Šajā saistībā būtu

141

jāizmanto esošie un jaunie veidojumi, piemēram, Baltijas jūras tūrisma forumi, “Turku process” un

Baltijas dienvidaustrumu reģiona modernizācijas partnerība, kas atrodas Baltijas jūras valstu Padomes

pārziņā.

Ilgtspējīgu un novatorisku tūrisma produktu un pakalpojumu radīšana un popularizēšana pārrobežu un

transnacionālā līmenī saistībā ar specifisku tematiku ne tikai palīdzēs veidot reģiona kā tūrisma

galamērķa tēlu galvenajos tirgos — uzsverot kopējo kultūras un dabas mantojumu un vēsturi, sadarbība

tūrisma jomā varētu sasaistīt ekonomisko ieguvumu ar viedokli par reģionu kā par vienotu atskaites

punktu makroreģiona iedzīvotāju identitātē.

Tūrisms Baltijas jūras reģionā joprojām ir sadrumstalots un nesadarbīgs. Tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, tūrisma nozarē ir atšķirīgs attīstības un sadarbības līmenis, un attiecīgi arī gatavība sadarboties

transnacionālā līmenī nav vienāda. Galvenie iemesli ir resursu un zinātības pieejamība, finansējuma

instrumentu struktūra, ilgstoši sadarbības modeļi, jo īpaši Skandināvijā, un makroreģiona pieejamība.

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros sadarbība tūrisma nozarē projektos notiek pārsvarā

pārrobežu līmenī, un tādējādi tai ir ierobežots ģeogrāfiskais aptvērums. Centieniem labāk sasaistīt

tūrisma projektus transnacionālā līmenī ir vajadzīgi papildu stimuli, arī nodrošinot atbilstošu piekļuvi

finansējumam. Būtu arī jānostiprina to projektu uzņēmējdarbības perspektīva, kuri saņem finansējumu,

piemēram, iesaistot sadarbībā privātā sektora partnerus; tas varētu palielināt projekta rezultātu ilgtspēju.

Svarīga ir arī saikne ar izglītības iestādēm, lai uzlabotu prasmes un attīstītu kvalitatīvu tūrismu no

pakalpojumu viedokļa.


Pašlaik tūrismam reģionā trūkst visaptveroša institucionālā un politiskā regulējuma. Esošās tūrisma

sadarbības struktūras, piemēram, darba grupas vai projekti, attiecas uz īpašām interesēm un tēmām, ir

īslaicīgas vai pārejošas, vai arī tām trūkst vēlamā makroreģiona ģeogrāfiskā aptvēruma.

Tūrisma politika un ar tūrismu saistītie pasākumi tiek attīstīti un notiek pārsvarā bez kopējiem mērķiem,

pieejām un standartiem makroreģiona līmenī. Attiecīgi tūrisma nozarē nav vienotu mērķu un rādītāju, uz

kuriem varētu paļauties prioritārā joma “Tūrisms”.

Mērķiem jābūt pamatotiem ar prioritārās jomas vispārējiem mērķiem.

1. Attiecībā uz sadarbības dimensiju par mērķi jāizvirza reālas iespējas tīklu izveidei starp visām

Baltijas jūras valstīm tūrisma jautājumos, šādus tīklus nodrošinot un izmantojot citu faktoru

starpā kā prioritārās jomas “Tūrisms” darba nozīmīgu rezultātu. Ilgtermiņā vēlama varētu būt

institucionalizēta sadarbības regulējuma izveide tūrismam, bet pagaidām tas šķiet nereāli.

142

2. Attiecībā uz politisko dimensiju mērķim jābūt vērstam uz to, lai palielinātu pieejamo kopīgi

izstrādāto tūrisma stratēģiju un politikas dokumentu skaitu attiecībā uz visaptverošām/visu

iekļaujošām stratēģijām un to dokumentu skaitu, kas attiecas uz specifiskākiem tūrisma

mērķiem, tostarp jūras un piekrastes tūrismu.

Rādītāji:

1. Sadarbības dimensija — to forumu (konferenču, sanāksmju, semināru utt.) skaits, kuri paredzēti

dialogam par sadarbību tūrisma jomā, piedaloties ieinteresētajām personām, kas pārstāv Baltijas

jūras valstis;

2. politiskā dimensija — kopīgi izstrādāto tūrisma stratēģiju vai politikas dokumentu skaits

Baltijas jūras reģionā.

Atsauces gads: 2009.


uzdevumu izstrādei, uzraudzībai un pēckontrolei. Tiks noteikti uzdevumi un termiņš, atskaites punkts un

statistikas datu/informācijas avoti, kas saistīti ar iepriekš norādītajiem rādītājiem.


Darbība: veicināt tūrisma jomā ieinteresēto personu tīklu un kopu izveidi

Šajā tīklu izveides darbībā jāiesaista privātie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, publiskās iestādes

un daudzpusējās sadarbības struktūras visā Baltijas jūras reģionā. Tālab jāizmanto visas esošās ar

tūrismu saistītās tīklu iniciatīvas, tostarp ikgadējais Baltijas jūras tūrisma forums (BJTF).

Šīs darbības īstenošanai ir vajadzīga arī ilgtermiņa pieeja, un īstenošana notiek pārsvarā prioritārās

jomas “Tūrisms” koordinatora līmenī. Ir izveidota cieša sadarbība ar daudzpusējās sadarbības

struktūrām, kas ir svarīgas sadarbībai tūrisma jomā reģionā, tostarp ar ieinteresētajām personām, kas

popularizē BJTF. Pateicoties šai sadarbībai, ir panākta vienošanās 2012. gada novembrī un 2013. gadā

rīkot BJTF sadarbībā ar prioritāro jomu “Tūrisms”. Šī sadarbība notiek, lai institucionalizētu BJTF un

izveidotu to kā pastāvīgu forumu sadarbībai tūrisma jomā Baltijas jūras reģionā nākotnē. Šajā nolūkā ir

nepieciešams, lai forumu atbalstītu galvenās tūrisma jomā ieinteresētās personas, kā arī atbilstošs

finansiālo resursu līmenis. Attiecīga transnacionāla projekta finansēšana ES plānošanas periodā no

2014. līdz 2020. gadam varētu būt būtisks solis institucionalizētas sadarbības struktūras attīstīšanā.

Vienlaikus jāpaplašina un jāpastiprina sadarbība ar galvenajām ieinteresētajām personām. Jāizmanto

tādi finansējuma instrumenti kā sākuma kapitāla instrumenti, ja tie ir pieejami un atbilstoši, lai vēl

vairāk attīstītu kopēja tūrismam paredzēta sadarbības foruma koncepciju un profilu. No šīm darbībām,

143

iespējams, varētu izveidot atbilstošu projektu virkni, kas attiecīgā gadījumā kļūtu par paraugprojektu

prioritārajā jomā “Tūrisms”.


Reģionālo tūrisma inovācijas centru tīkls Baltijas jūras reģionam. Kompetenču un zinātības

identificēšana dažādajās reģiona jomās, veicot pētījumu par aptvertajām izpētes jomām un

iespējām, pieejamajām kompetencēm, iesaistot Krieviju (jo īpaši Sanktpēterburgas reģionu) un

Norvēģiju, izpratne par dažādajām inovācijas sistēmām un struktūrām, kā arī par esošajiem

tīkliem starp tūrisma un citām uzņēmējdarbības nozarēm (piemēram, enerģētika, veselība,

mājokļu un būvniecības nozare, tīrās un vides tehnoloģijas, jūrniecības nozare). Pamatojoties uz

konstatējumiem, izveidot sadarbību/tīklus starp reģionālām inovācijas kopām, gūstot savstarpēju

labumu no abpusējām kompetencēm, veicot zināšanu nodošanu, atrodot vislabākos partnerus

attīstības darbībām un daloties paraugpraksē, lai atbalstītu BJR tūrisma nozares atjaunošanu,

izaugsmi un konkurētspēju. Galvenie virzītāji: Dienvidrietumu Somijas Reģionālā padome un

Turku Touring / Tūrisma un pieredzes pārvaldības zināšanu centrs. Sagatavošanās un

plānošanas posms 2013. gadā, darbības posms 2014. gadā.

Darbība: mobilizēt visu potenciālu ilgtspējīgam tūrismam Baltijas jūras reģionā

Attīstot kopējas stratēģijas un pieejas, kuru pamatā ir ekoloģiskā un sociālā atbildība, un izmantojot

dažādu ieinteresēto personu, tostarp Krievijas, apņemšanos, sadarbība varētu ietvert paraugprakses

apmaiņas veicināšanu, standartu saskaņošanu, reģionālās tirgvedības un zīmolveides darbības, kopīgu

tūrisma produktu un projektu attīstīšanu reģionā.

Paraugprojekti

Veicināt Baltijas jūras kruīza kuģu operatoru organizētas ilgtspējīgas sauszemes ekskursijas,

proti, īstenot pilotprojektus, lai izstrādātu vadlīnijas ilgtspējas kritēriju piemērošanai produktam

formātu “sauszemes ekskursijas”. Pēc pilotpasākumu īstenošanas un novērtēšanas ir paredzēts

piedāvāt standartizētu procesu šim produktam, lai veicinātu rezultātu izplatīšanu kruīza kuģu

nozarē. Galvenais virzītājs: AIDA Cruises, Vācija. Termiņš progresa ziņojumam: 2013. gada

jūlijs.

Popularizēt kultūras un dabas mantojumu, sekojot līdzi tūrisma attīstības norisēm un

tendencēm Baltijas jūras reģionā. Publiskā un privātā sektora partneru sadarbība būs vērsta uz

tūrisma produktu attīstīšanu un laišanu tirgū. Paraugprojekts būs daļa no Baltijas reģiona

dienvidu daļai domātā projekta Enjoy South Baltic!. Tas tiks attiecināts uz visu Baltijas jūras

reģionu, proti, tiks izplatīti projekta rezultāti un sakopojot kopās attiecīgos tīklus un projektus.

Galvenie virzītāji: Pomoržes vojevodistes Maršala birojs; Pomoržes Tūrisma padome, Polija.

Termiņš progresa ziņojumam: 2014. gada jūnijs.

144

Izstrādāt stratēģijas ilgtspējīgam tūrismam, izmantojot pieejamos informācijas avotus,

piemēram, YEPAT datubāzi57 vai Ziemeļvalstu Kultūras punktu. Turklāt AGORA 2.0 projektā58

partneri no Baltijas jūras reģiona (arī Baltkrievijas) sāks īstenot pilotprojektus, lai uzlabotu

dabas, kultūras un vēstures mantojuma pieejamību tūrismam un noteiktu vienotas reģiona

identitātes elementus. Galvenais virzītājs: Greifsvaldes Universitāte, Vācija. Termiņš

pabeigšanai: 2013. gada jūlijs.


Piesaistīt tūristus lauku, jo īpaši piekrastes rajoniem, popularizējot kopīgas ilgtspējīgas lauku

un piekrastes tūrisma paketes (piemēram, lauku saimniecības, gastronomiskais tūrisms,

pārgājieni, ziemas sporta veidi, dabas tūrisms) un izveidojot tīklu, kurā ir dalībnieki no tūrisma

nozares, pētniecības un izglītības jomas, vietējā un publiskā sektora, lai izplatītu un apmainītos

ar paraugpraksi un zinātību attiecībā uz produktiem, pakalpojumiem un to pieejamību.

57 www.yepat.info.58 AGORA 2.0 apkopo instrumentus un informāciju par ilgtspējīgu tūrismu un padara tos pieejamus ieinteresētajiem lietotājiem. Šīs informācijas avots ir partneri, kuri pārstāv visas trīs ilgtspējas dimensijas, dažādus administrācijas un tūrisma pārvaldības līmeņus un dažādas tematiskās intereses, projektus, dalībniekus un ieinteresētās personas tūrisma jomā; www.agora-tourism.net.

145

PJ “Transports” — uzlabot iekšējos un ārējos transporta savienojumus

Koordinē: Lietuva un Zviedrija

Baltijas jūras reģionā transports ir īpaši svarīgs, jo attālumi — gan iekšējie, gan līdz pārējai Eiropai un

visai pasaulei — ir ļoti lieli un satiksmes apstākļi bieži vien ir sarežģīti (meži, ezeri, sniegs un ledus

ziemā utt.). Izejvielas un saražotās preces, kas iegūtas no bagātīgajiem dabas resursiem reģiona tālākajās

ziemeļu daļās, ir pieprasītas pasaules tirgū. Šis reģions, kas daļēji atrodas Eiropas saimnieciskā centra

nomalē, ir ļoti atkarīgs no preču ārējās tirdzniecības un no starptautiskas zināšanu un pakalpojumu

apmaiņas. Tāpēc tā labklājībai un ekonomikas izaugsmei ļoti svarīga ir labi funkcionējoša transporta

sistēma apvienojumā ar lielākas uzmanības pievēršanu teritoriālās attīstības un novietojuma struktūrai.

Ņemot vērā tādus apstākļus kā 80 miljoni cilvēku lielā teritorijā, pasaulē atzītas industrijas ļoti dažādās

nozarēs, konkurētspējīga ekonomiskā un zinātniskā jauda, bet salīdzinoši nelieli pilsētu reģioni, ir arī

jāuzlabo pieejamība reģionā, lai nostiprinātu kopējā Baltijas tirgus potenciālu.

Turklāt Baltijas jūra ir jutīga ekosistēma, tāpēc transporta infrastruktūru attīstībā vides apsvērumi ir ļoti

svarīgi. Tas, ka Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO) ir noteikusi Baltijas jūru par īpaši jutīgu

jūras teritoriju (PSSA), dod iespēju izstrādāt specifiskus pasākumus Baltijas jūrai, lai nodrošinātu jūras

transporta ilgtspēju.

Baltijas jūras reģiona ģeogrāfijas dēļ pārvadājumu veikšana ir īpaši sarežģīta. Iekšējo un ārējo transporta

savienojumu uzlabošanai, palielinot efektivitāti un maksimāli samazinot transporta sistēmu ietekmi uz

vidi, jāsekmē lielāka Baltijas jūras reģiona konkurētspēja un jāvairo tā pieejamība un pievilcība.

Viens no ESSBJR pamatelementiem ir iespēja radīt pievienoto vērtību reģionam, koordinējot darbības,

kuru mērķis ir atvieglot robežu šķērsošanu. Īpaši aktuālas ir darbības, kas saistītas ar robežu šķērsošanas

infrastruktūru un procedūrām uz robežas starp ES un tās kaimiņvalstīm. Reģions gūst labumu no tranzīta

kravu plūsmām un ES un aizrobežu iedzīvotāju lielākas mobilitātes. Pienācīga uzmanība un atbalsts

jāatvēl reģionālām iniciatīvām, kuru mērķis ir novērst caurlaidspējas nepietiekamību.

Viens no stratēģijas pamatmērķiem ir ilgtspējīgas transporta sistēmas turpmāka attīstīšana

makroreģionā. Transporta jomā veiktajām darbībām ir svarīga ietekme uz vidi un ekonomiku, tādējādi

veicinot arī citu stratēģijas mērķu sasniegšanu.

146

Jaunākās tendences par labu inovācijai un videi nekaitīgiem transporta risinājumiem izpaužas praksē,

īstenojot “zaļo koridoru” iniciatīvas, kas apvieno dažādas ieinteresētās personas un darbības, lai

nodrošinātu videi nekaitīgākus starptautiskus loģistikas pakalpojumus.

Viens no Baltijas jūras reģiona transporta sistēmas risināmiem uzdevumiem ir kopīgā plānošanas

procesa uzlabošana reģionā, nodrošinot valstu stratēģiskajiem plānotājiem vairāk iespēju tikties un

mācīties citam no cita. Šajā procesā ir svarīgi, lai būtu vienots viedoklis par transporta sistēmas

turpmākajām problēmām un plānošanas rīki, kam var uzticēties visas valstis.

Pašlaik pieejamie rīki ir nepietiekami, un trūkst zināšanu apmaiņas starp valstu stratēģiskajiem

plānotājiem. Šāds bija galvenais secinājums, kas izdarīts ES finansētajā projektā “Baltijas transporta

perspektīva 2030. gadā” (BTO 2030), kuru pasūtīja visu Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstu satiksmes

ministrijas.

Ir sākti vairāki vērtīgi pētījumi un procesi, cita starpā gan transnacionālā līmenī – iesaistot kaimiņvalstis,

ar Ziemeļu dimensijas Transporta un loģistikas partnerību (ZDTLP) –, gan valstu līmenī ar

iepriekšminēto BTO 2030, gan reģionālā līmenī ar tādām iniciatīvām kā transporta projektu kopa, kas

veltīti ilgtspējīga, multimodāla un videi nekaitīga transporta koridoriem (Transbaltic, Scandria vai

AustrumuRietumu transporta koridors). Viens no šīs prioritārās jomas mērķiem būs uzlabot šajos

dažādajos procesos iegūtās informācijas un zināšanu apmaiņu un koordināciju, lai palīdzētu

stratēģiskajiem plānotājiem sagatavot efektīvākus ieteikumus par infrastruktūru un transporta sistēmām

Baltijas jūras reģionā, gan reģiona iekšienē, gan ārpus tā.


Prioritāro jomu koordinatoru atbildībā 2013. gadā tiks izveidota visaptveroša sistēma

rādītāju un uzdevumu izstrādei, uzraudzībai un pēckontrolei. Ja to vēl nav, tiks noteikti

uzdevumi un termiņš, atskaites punkts un statistikas datu/informācijas avoti, kas saistīti

ar iepriekš norādītajiem rādītājiem.Mērķis Ierosinātā rādītāja

nosaukums un apraksts

Atsauces vērtība (2011. gads)

Mērķa vērtības (2020. gads) Informācijas avoti attiecībā uz atsauces un mērķa vērtībām

Palielināta sadarbība kopīgā infrastruktūras plānošanā un īstenošanā.

Starptautisku transporta infrastruktūras projektu īstenošana atbilstoši TEN-T tīklam.

Jāapstiprina. Daudzpusējas vienošanās par projektu “Rail Baltica” un “Via Baltica” attīstīšanu starp EE, LV, LT, PL, FI un citu projektu attīstīšanu;pabeigti sagatavošanās darbi, ja tādi vajadzīgi (pētījumi u. tml.);modernizācijas vai būvniecības

Satiksmes ministrija, TEN-T aģentūra, attiecīgās vienošanās un pētījumi.

147

sākšana un progress, km.

Vidējā brauciena ilguma samazinājums TEN-T tīklā.

Jāapstiprina. Pasažieru un kravu pārvadājumu ilgums samazināts par 20 % 2020. gadā.Projektētā ātruma palielinājums par 20 % 2020. gadā.

Satiksmes ministrijas, dzelzceļa uzņēmumi, Eurostat.

Uzlaboti reģiona ārējie savienojumi.

ZDTLP ietvaros īstenoto projektu skaits.

Jāapstiprina. 34 (jāizlemj). ZDTLP Sekretariāts, satiksmes ministrijas.

Satiksmes plūsmas uzlabošana reģiona ārējos savienojumos.

Jāapstiprina. Īsāks gaidīšanas laiks starptautiskajās robežšķērsošanas vietās uz ES robežas ar kaimiņvalstīm;

samazināts to dienu skaits gadā, kad ir rindas starptautiskajās robežšķērsošanas vietās uz ES robežas ar kaimiņvalstīm;

palielināts to transportlīdzekļu īpatsvars, kuri izmanto elektroniskās rindas sistēmu vietās, kur tiek šķērsotas ES robežas ar trešām valstīm.

Satiksmes ministrijas, transporta apvienības,Eurostat, muitas pārvaldes.

Viedāki transporta risinājumi.

Līdzsvarota “zaļo transporta koridoru” tīkla attīstīšana59.

Jāapstiprina. Vairāki “zaļie koridori” ziemeļudienvidu un austrumu-rietumu virzienā.

Satiksmes ministrijas,TEN-T aģentūra.

Jāapstiprina.Modernizēta tehnoloģija un ilgtspējīgi loģistikas risinājumi,

“Zaļo koridoru” rokasgrāmata, katra “zaļā koridora” veiktspējas rādītājs.


Darbība: sadarboties nacionālās transporta politikas un infrastruktūras investīciju jautājumos

Jāsekmē makroreģionālā sadarbība transporta jautājumos, piemēram, saistībā ar transporta sistēmu

sadarbspēju, ledlaušanu, komodalitāti, pētniecību un izstrādi transporta jomā, jaunu risinājumu

izmantošanu, jo īpaši satiksmes vadības sistēmās (gaisa transports, autotransports, dzelzceļš, jūras

transports), kopīgu darbību veicināšanu (piemēram, ceļu satiksmes drošība) un paraugprakses apmaiņu.

Ieinteresētās personas kopīgi attīsta transporta infrastruktūras tīklus, kā noteikts TEN-T politikā (regula

par TEN-T vadlīnijām). Būtu jāapsver savienojumi ar salām, ES kaimiņvalstīm un perifēriju (tostarp

gaisa savienojumi).

59 “Zaļā koridora” definīcija tiks rūpīgi izstrādāta, lai atvieglotu ESSBJR uzraudzības procesu.

148

Gan TEN-T pamattīkls, gan visaptverošais tīkls jāīsteno laikus, piešķirot pienācīgu prioritāti TEN-T

pamattīkla koridoriem.

Jāveicina kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem un estuāriem, novēršot esošos infrastruktūras trūkumus,

lai nodrošinātu optimālus savienojumus starp dažādajiem Baltijas jūras reģioniem, tādus kā Oderas

ūdensceļš (projekts E30).

Paraugprojekti

Lielu infrastruktūras projektu savlaicīga pabeigšana makroreģionā, kā arī:

- ceļu, dzelzceļu un jūras infrastruktūras modernizēšana Zviedrijā un Somijā pāri robežām

Ziemeļu trīsstūra multimodālajā koridorā;

- Rail Baltica, kas savieno Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju (kā arī Somiju ar dzelzceļa un

prāmju satiksmi);

- Fēmarnbelta pastāvīgais savienojums starp Dāniju un Vāciju ar uzlabotu piekļuvi dzelzceļiem

no Kopenhāgenas un Hanoveres/Brēmenes caur Hamburgu (kā daļa no Green STRING

koridora);.

- Gdaņskas–Varšavas–Brno/Bratislavas–Vīnes dzelzceļa ass (dzelzceļa pārvadājumu koridors

Nr. 5);

- Gdaņskas–Brno/Bratislavas–Vīnes autoceļa ass;

- Stokholmas–Malmes–Kopenhāgenas–Hamburgas–Insbrukas–Veronas–Palermo dzelzceļa ass

(dzelzceļa pārvadājumu koridors Nr. 3);

un citi makroreģionam svarīgi projekti, piemēram:

- Brēmerhāfenes/Roterdamas–Terespoles (Polijas–Baltkrievijas robeža)–Kauņas dzelzceļa ass

(dzelzceļa pārvadājumu koridors Nr. 8);

- Via Baltica, kas savieno Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju;

- TEN-T pamattīkla AustrumuRietumu savienojumi caur Baltijas valstīm un reģiona ziemeļos;

- Botnijas koridors (sadalīts Zviedrijas daļā un Somijas daļā), kas savieno Ziemeļu asi ar

Ziemeļu trīsstūri un ar Rail Baltica;

- Ziemeļu ass;

- savienojumi ar Barenca jūras reģionu;

- multimodālās transporta asis (ZiemeļuDienvidu transporta asis: no

Skandināvijas–Vācija/Polija līdz Adrijas jūrai).

Galvenais virzītājs: attiecīgā dalībvalsts. Termiņš progresa ziņojumam: 2015. gads.

Darbība: uzlabot savienojumus ar Krieviju un citām ES kaimiņvalstīm

149

Ziemeļu dimensijas politika (Ziemeļu dimensijas Transporta un loģistikas partnerība) ir sadarbībai

piemērota platforma plašu transporta savienojumu un kravu pārvadājumu loģistikas attīstīšanai. Īpaša

uzmanība jāpievērš tam, lai likvidētu ar infrastruktūru nesaistītus trūkumus, piemēram, tos, kas saistīti ar

robežu šķērsošanu. Dalībvalstīm arī būtu jāizpēta iespējas veidot jaunus savienojumus ar Austrumiem

un Tālajiem Austrumiem (vārti uz Āziju).

Paraugprojekti

Pilnā mērā izmanto izdevības, ko paver sadarbina ar Ziemeļu dimensijas Transporta un

loģistikas partnerību. Šīs partnerības mērķis ir noteikt atbilstošās prioritātes no infrastruktūras,

sadarbspējas un robežšķērsošanas atvieglošanas viedokļa, kas varētu nostiprināt transporta

sistēmu, galvenokārt Baltijas jūras reģionā, tādējādi identificējot iespējamos finansējuma avotus

(valstu līdzekļi, ES līdzekļi, starptautiskās finanšu iestādes), kas varētu atbalstīt šādu projektu

īstenošanu. Galvenais virzītājs: ZDTLP Sekretariāts. Termiņš progresa ziņojumam: 2014. gads.

Darbība: veicināt efektīvus un ilgtspējīgus Baltijas pasažieru un kravu pārvadājumu risinājumus

Kravu pārvadājumu risinājumus var atbalstīt ar vairākām iniciatīvām, piemēram, likvidējot ar

infrastruktūru nesaistītus trūkumus, veicinot intermodālos savienojumus, izstrādājot “zaļā koridora”

koncepciju, ko panāk, īstenojot konkrētus projektus, attīstot infrastruktūru, atbalstot loģistikas

pakalpojumu sniedzējus, izveidojot saskaņotas elektroniskas administratīvās procedūras vai saskaņojot

kontroles procedūras.

Laikus izveidojot dzelzceļa kravu pārvadājumu koridorus, kas paredzēti Regulā par Eiropas dzelzceļa

tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem (Regula (EK) Nr. 913/2010), kravu pārvadājumu mezgli

Baltijas jūras reģionā tiks labāk savienoti ar plašāku dzelzceļa kravu pārvadājumu tīklu. Šāda tīkla

izveide palīdzēs pilnveidot operācijas un veicinās ciešu sadarbību starp dzelzceļa infrastruktūras

apsaimniekotājiem satiksmes vadības un investīciju jautājumos, un jo īpaši ļaus izveidot katra koridora

pārvaldības struktūru. Tajā ir paredzēts, ka kravu pārvadājumiem minētajos koridoros tiks piešķirtas

pietiekamas un uzticamas jaudas, ka tiks koordinēta dzelzceļa infrastruktūras apsaimniekošana un preču

termināļu apsaimniekošana, tiks noteikti izpildes mērķi, piemēram, punktualitāte un jauda un to

uzraudzība, ka notiks darbu koordinēšana un būs gan vieglāka piekļuve attiecīgajai informācijai, gan tās

apmaiņa. Tas palīdzēs veidot pievilcīgus un efektīvus dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumus

reģionā un ar pārējiem Eiropas reģioniem, kas ir būtiski kravu novirzīšanai uz citiem transporta veidiem.

Paraugprojekti

“Zaļo koridoru” tīkla attīstīšana nozīmē ES noteikumu, ierobežojumu un stimulu efektīvu

īstenošanu. Pamatmērķis ir palielināt transporta sistēmas efektivitāti un lietderību, tādējādi

mazinot ārējo ietekmi, emisijas, troksni, negadījumus un sastrēgumus (pašlaik norisinās vairāki

150

“zaļo koridoru” projekti un iniciatīvas: COINCO North II, GreCor, transporta projektu kopa

ilgtspējīgu, multimodālu un “zaļā transporta” koridoru jomā). Galvenais virzītājs:

AustrumuRietumu transporta koridoru asociācija. Termiņš: 2015. gads.

Programma “Easy Way” (intelektisku transporta sistēmu izmantošana, lai uzlabotu transporta

efektivitāti, piemēram, ITS pakalpojumu attīstīšana TEN-T tīklā Baltijas jūras reģionā, lai

atvieglotu pasažieru un kravu pārvadājumus). Galvenais virzītājs: Baltijas Easy Way partneru

koordinācijas grupa. Termiņš: jānosaka.

Darbība: palielināt Baltijas jūras nozīmi reģiona transporta sistēmās,

konkrētāk, apzināt un ieviest “jūras maģistrāles”60 un Marco Polo darbības; attīstīt ostas un to

pienācīgus savienojumus ar iekšzemi, jo īpaši pa dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem; sekmēt kuģošanas

pa jūru konkurētspēju un efektivitāti, ātri ieviest ES Jūras transporta telpu bez šķēršļiem un pakāpeniski

ieviest e-kravas un e-jūrniecības koncepciju; atbalstīt drošu, energoefektīvu un ilgtspējīgu tuvsatiksmes

kuģošanu un ostu darbības.

Paraugprojekti

Baltijas “Jūras maģistrāļu” tīkls ar ilgtspējīgiem transporta savienojumiem savieno Baltijas

jūras dalībvalstis ar dalībvalstīm Viduseiropā un Rietumeiropā, tostarp maršrutā pa Ziemeļjūru /

Ķīles kanālu / Dānijas šaurumiem. “Jūras maģistrāļu” projektu būtiskākie elementi cita starpā ir

uzlabota autoceļu un dzelzceļu infrastruktūra, kas savieno ostu ar iekšzemi, uzlabota

infrastruktūra ostā, ITS risinājumi, ekoloģiski pasākumi un ar kuģošanu ziemā saistītas darbības.

Pašlaik norisinās vairāki “Jūras maģistrāļu” projekti (jo īpaši KarlshamnasKlaipēdas

savienojums, kā arī KarlskronasGdiņas savienojumi). Galvenais virzītājs: Baltijas “Jūras

maģistrāles” darba grupa. Termiņš progresa ziņojumam: 2015. gads.

60 “Jūras maģistrāles” ir TEN-T tīkla jūras novirziens. Tie ir esoši vai jauni jūras pārvadājumu pakalpojumi, kas integrēti loģistikas ķēdēs “no durvīm līdz durvīm” un koncentrē kravas plūsmas uz dzīvotspējīgiem, regulāriem, biežiem, kvalitatīviem un uzticamiem tuvsatiksmes kuģošanas savienojumiem. “Jūras maģistrāļu” tīkla izmantošanai būtu jāuzņem ievērojama daļa prognozētā autoceļu kravas satiksmes pieauguma, jāuzlabo perifēro un salu reģionu un valstu pieejamība un jāsamazina sastrēgumi uz ceļiem.

151

HORIZONTĀLĀS DARBĪBAS

HD “Iesaiste” — daudzlīmeņu pārvaldības nostiprināšana, arī iesaistot pilsonisko sabiedrību,

uzņēmējus un akadēmiskās aprindas

Koordinē: Vesterbotenas un Kalmaras reģions un Baltijas jūras NVO tīkls

Šīs horizontālās darbības (HD) galvenais mērķis ir starp procesa dalībniekiem visos pārvaldības līmeņos

Baltijas jūras reģionā padziļināt dialogu par to, kā kopīgi risināt nākotnes problēmas un grūtības. Šim

dialogam jānodrošina, ka tiek iesaistīti visi attiecīgie dalībnieki, piemēram, Eiropas Komisija, valstu

ministrijas un iestādes, vietējās un reģionālās iestādes, makroreģionālās organizācijas, pilsoniskā

sabiedrība, uzņēmēji un akadēmiskās aprindas. Tiks izstrādātas metodes, kā to sasniegt. Ir svarīgi

iesaistīt visus attiecīgos dalībniekus konstruktīvi un atbilstoši to atšķirīgajām kompetencēm, lai

nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību Baltijas jūras reģionā un veiksmīgu ESSBJR īstenošanu. Tas ir īpaši

svarīgi tāpēc, ka ievērojams skaits plānoto ESSBJR Rīcības plāna pasākumu ir ļoti atkarīgi no vietējā un

reģionālā līmeņa un ietekmē ļoti daudzas nozares.

Sociālais kapitāls un sociālā uzticēšanās veido būtisku pamatu ilgtspējīgai un visiem atvērtai sabiedrībai.

Šie faktori arī rada labu vidi radošai, inovatīvai un mobilai sabiedrībai. Tāpēc pilsoniskās sabiedrības,

uzņēmēju un akadēmisko aprindu iesaistīšana stratēģijas īstenošanā ir ārkārtīgi svarīga. Piemēram,

Ziemeļvalstu sadarbība, kuras pamatā ir ciešs pārrobežu attiecību tīkls visās sabiedrības daļās, skaidri

liecina, cik svarīga ir spēcīga pilsoniskā sabiedrība un cik liela nozīme ir sadarbībai starp pilsonisko

sabiedrību un publisko sektoru.

Šajā nolūkā šīs horizontālās darbības ietvaros izstrādās metodes visu attiecīgo dalībnieku, reģionālo un

vietējo administrāciju, pilsoniskās sabiedrības, uzņēmēju un akadēmisko aprindu savlaicīgai

iesaistīšanai stratēģijas sagatavošanā un īstenošanā. Praksē šī HD pildīs konsultatīvu funkciju citām

prioritārajām jomām jautājumos par to, kā tās var panākt šādu iesaisti, lai daudzlīmeņu pārvaldība

(DLP) Baltijas jūras reģionā kļūtu par realitāti. Runājot par pilsoniskās sabiedrības iesaisti, Baltijas jūras

NVO tīkls, kas pārstāv vairāk nekā 500 NVO visā Baltijas jūras reģionā, tostarp kaimiņvalstīs —

Norvēģijā, Islandē un Krievijā —, darbosies kā resursu centrs, kas nodrošina ESSBJR ar cilvēkkapitālu

un kompetenci.

152


Horizontālo darbību vadītāju atbildībā 2013. gadā tiks izveidota visaptveroša sistēma rādītāju un



rādītājiem.


1. Pašreizējās DLP situācijas apzināšana dažādās prioritārajās jomās BJR valstīs.

Trūkst datu. Aktuālās situācijas analīze publicēta 2014. gada sākumā.

PJK un valstu koordinācijas punkti.

2. DLP rīku izstrāde ESSBJR.

Trūkst datu. 2012./2013. gadā dialogā ar PJK jautājumu apspriedīs un izvērtēs, un rezultāti tiks darīti zināmi 2013. gada beigās.

Izstrādāti DLM rīki 2–3 PJ un publicēts kontrolsaraksts, lai nodrošinātu DLP aspektu iekļaušanu programmās un projektos.

Attiecīgie PJK.

3. Vietējā un reģionālā līmeņa iesaiste Iesaistīšana ESSBJR īstenošanā.

Notiekošie vai pabeigtie paraugprojekti, 2012. gada 1. jūnijs.

To paraugprojektu skaits, kuros vadošais partneris un partneri pārstāv vietējo un reģionālo līmeni, ir palielinājies līdz 2014. gada 1. janvārim.

INTERACT mājaslapa un/vai ESSBJR Rīcības plāns ar visu paraugprojektu atspoguļojumu tiks izmantots kā avots.


Darbība: DLP definēšana un zināšanas par to

Daudzlīmeņu pārvaldība (DLP) ir jēdziens, kas nav skaidri definēts un kas dažādās valstīs un kontekstos

tiek saprasts atšķirīgi. Trūkst definīcijas, zināšanu un plānošanas par pašreizējo situāciju. Ir vajadzīgas

labākas zināšanas par ESSBJR vietējā un reģionālā līmenī un par to, kā ietekmēt un īstenot ESSBJR

kopumā un īpaši DLP aspektus.

Paraugprojekti

Pašreizējās DLP situācijas apzināšana dažādās prioritārajās jomās BJR valstīs. Horizontālo

darbību vadītāji 2013. gadā iesaistīsies dialogā ar prioritāro jomu koordinatoriem un valstu

koordinācijas punktiem, lai izpētītu un analizētu situāciju attiecībā uz atbildību par

pienākumiem dažādās prioritārajās jomās attiecīgajās BJR valstīs. Galvenais virzītājs: HDV.

Termiņš: 2013. gada beigas.

Darbība: izstrādāt rīkus DLP un pilsoniskās sabiedrības, uzņēmēju un akadēmisko aprindu

iesaistīšanai PJ un HD

153

DLP paredz nodrošināt dažādu administratīvo līmeņu integrēšanu ESSBJR attīstīšanā un īstenošanā

atbilstoši to pienākumiem. Šajā HD ir arī plašāka apņemšanās nodrošināt pilsoniskās sabiedrības,

uzņēmēju un akadēmisko aprindu iesaistīšanu ESSBJR attīstīšanā un īstenošanā. Tāpēc ir ieteicams

izveidot ieinteresēto personu darba grupas gan valsts, gan reģionālā līmenī, iekļaujot pārstāvjus no

vietējām, reģionālām un valsts iestādēm, pilsoniskās sabiedrības, uzņēmēju un akadēmiskajām

aprindām. Grupas tiks izveidotas attiecīgajās prioritārajās jomās.

Paraugprojekti

Nodrošināt DLP ņemšanu vērā, kā arī pilsoniskās sabiedrības, uzņēmēju un akadēmisko

aprindu aspektu iekļaušanu katrā no prioritārajām jomām. Līdz 2013. gada beigām HDV

piedalīsies dialogā ar katru no PJK, lai apspriestu vajadzību pēc mērķiem un rādītājiem, kas

vērsti uz visiem administratīvajiem līmeņiem un pilsoniskās sabiedrības, uzņēmēju un

akadēmisko aprindu iesaistīšanu to attiecīgajās prioritārajās jomās un paraugprojektos. Turklāt

HDV kopā ar 23 “izmēģinājuma” PJK izstrādās metodes DLP integrēšanai un pilsoniskās

sabiedrības, uzņēmēju un akadēmisko aprindu iesaistīšanai to attiecīgajās PJ, tādējādi rādot

piemēru arī citām PJ. Galvenais virzītājs: HDV. Termiņš: 2013. gada beigas.

Darbība: saziņa un informācija

Nodrošināt, ka ESSBJR gada foruma programma iesaista vietējos un reģionālos pārstāvjus un stimulē

visus līmeņus piedalīties forumā. DLP aspekti būtu jāņem vērā visā informācijā un saziņā, kas notiek

saistībā ar ESSBJR.

Paraugprojekti

Nodrošināt DLP aspekta uzsvēršanu gada forumā, kā arī pilsoniskās sabiedrības, uzņēmēju

un akadēmisko aprindu iesaistīšanu. HDV būtu jāiesaista ESSBJR 2013. gada foruma

plānošanā, lai nodrošinātu vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanu un rosinātu visu veidu

attiecīgos dalībniekus piedalīties forumā. Gada forumā piedalīsies Baltijas jūras NVO tīkls.

Galvenie virzītāji: HDV. Termiņš: 2013. gada beigas.

Darbība: Baltijas organizāciju iesaistīšana

ESSBJR attīstīšanā un īstenošanā būtu vairāk jāintegrē attiecīgās Baltijas organizācijas, piemēram, BPS,

CPMR, Baltijas jūras komisija, BJVAS, BaltMet, BJVP, Ziemeļvalstu Ministru padome un B7.

Paraugprojekti

Līdz 2013. gada beigām DHV būs veikuši dialogu ar attiecīgajām Baltijas organizācijām,

tādām kā BPS, CPMR, Baltijas jūras komisija, BJVAS, BaltMet, BJVP un B7, lai apspriestu, kā

154

to darbu varētu vairāk integrēt ESSBJR attīstīšanā un īstenošanā. Galvenie virzītāji: HDV.

Termiņš: 2013. gada beigas.

Darbība: ekspertu no NVO iesaistīšana ESSBJR sagatavošanā un īstenošanā

Baltijas jūras NVO tīkla dalībnieku vidū ir organizācijas, kurām ir pieredze, kas ir īpaši būtiska šādām

prioritārajām jomām un horizontālajām darbībām: “Barības vielas”, “Bio”, “Lauksaimniecība”,

“Kuģošana”, “Transports”, “Enerģētika”, “Tūrisms”, “Kultūra”, “Veselība”, “Izglītība”,

“Kaimiņvalstis”, “Ilgtspējīga attīstība”.

HDV 2013. gadā modernizēs savu tīmekļa vietni, lai palielinātu pārredzamību un iesaistītajām

organizācijām nodrošinātu labāku piekļuvi. HDV var ieteikt, lai NVO tiek uzaicinātas piedalīties

koordinācijas grupās vai citos prioritāro jomu pasākumos, piemēram, semināros.

Darbība: rīcībspējas veidošana NVO transnacionālās sadarbības atbalstam BJR

Lai uzlabotu NVO spēju organizēties un saņemt finansiālu atbalstu attiecīgajās dalībvalstīs, HDV

atjauninās apsekojumu par priekšnosacījumiem, kas jāizpilda, lai NVO organizētos un saņemtu

finansiālu atbalstu attiecīgajās dalībvalstīs. Šis apsekojums tiks izmantots salīdzinošai izvērtēšanai.

HDV sadarbībā ar BJVP un akadēmiskajām aprindām veiks apsekojumu par tradīcijām saistībā ar

pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu Baltijas jūras valstīs. Apsekojums palīdzēs apzināt paraugprakses

piemērus un palīdzēs palielināt dažādu dalībnieku iesaistīšanu DLP, un saskaņot un padarīt efektīvākus

dažādos pilsoniskās sabiedrības finansējuma avotus, piemēram, no ES, Ziemeļvalstu Ministru padomes

un valstu līdzekļiem.

Darbība: valstu NVO kā resurss pilsoniskās sabiedrības, uzņēmēju un akadēmisko aprindu

iesaistīšanai

Baltijas jūras valstu NVO tīkla valstu platformas sniegs tādus pakalpojumus kā informēšana, izglītošana,

tikšanās un saziņa ar iespējamajiem finansējuma saņēmējiem vai personām, kas ieinteresētas ESSBJR

īstenošanā.

Papildus minētajām darbībām un paraugprojektiem Komisija aicina īstenot tālāk aprakstīto darbību un

paraugprojektu.

Darbība: kopienu vadītas vietējā attīstības (CLLD) integrēšana ESSBJR

Plānošanas periodā 2014.2020. gadam CLLD grupas tiks izveidotas, galvenokārt pamatojoties uz

pašreizējām vietējām rīcības grupām, ko finansē no lauku attīstības programmām (bet nākotnē tās varēs

saņemt finansējumu no citām struktūrfondu programmām).

155

Paraugprojekti

Lauku attīstības tīkli, kas izveido platformu, lai pārrunātu vietējo attīstības stratēģiju aspektus,

kas saistīti ar ESSBJR, un koordinētu CLLD grupu kopīgās darbības. Galvenais virzītājs:

Ziemeļvalstu un Baltijas Lauku attīstības tīkls. Termiņš: 2016. gads.

156

HD “Kaimiņvalstis” — palielināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, lai risinātu kopīgas problēmas

Baltijas jūras reģionā

Koordinē: Turku pilsēta (Somija) un Baltijas jūras valstu padomes Sekretariāts.

www.turkuprocess.fi; www.cbss.org

Cieša sadarbība starp ES dalībvalstīm un kaimiņvalstīm valstu, reģionālā un vietējā līmenī ir svarīga, lai

kopīgi risinātu daudzas problēmas Baltijas jūras reģionā un maksimāli izmantotu tā attīstības potenciālu.

Šīs horizontālās darbības galvenais mērķis ir konstruktīvā un savstarpēji izdevīgā veidā savest kopā

ieinteresētās personas ES un kaimiņvalstīs, jo īpaši Krievijas Federācijas ziemeļrietumu teritorijās. Līdz

šim tas tika darīts, pamatojoties uz divām savstarpēji papildinošām iniciatīvām — “Turku process” un

“Baltijas jūras reģiona dienvidaustrumu daļas modernizācijas partnerība” —, tomēr tā ir atvērta jauniem

projektiem, kuros iesaista arī citas kaimiņvalstis reģionā.

“Turku process” ir kopīga pilsētu iniciatīva, ko īsteno Turku / Dienvidrietumsomijas reģionālā padome,

Sanktpēterburga un Hamburga. “Turku procesa” galvenais mērķis ir veicināt praktisku sadarbību ar

Krievijas partneriem, balstoties uz uzticību, kas gūta nozīmīgā divu pilsētu sadarbības periodā. Tajā ir

iesaistīti dažādi vietējie dalībnieki — pilsētas, reģionālās iestādes, universitātes, uzņēmumi un to

pārstāvības struktūras, pilsoniskās sabiedrības organizācijas u. c., un tādējādi tas ir daudzlīmeņu

pārvaldības piemērs praksē. Šis process ir reāla augšupēja iniciatīva, kuras pamatā ir dažādu ieinteresēto

personu apņemšanās sniegt ieguldījumu BJR attīstībā. “Turku process” un tā iniciatīvas ir process, kas

attīstās, un tajā var piedalīties ieinteresēti jauni partneri no visa BJR.

Attiecībā uz Baltijas jūras reģiona dienvidaustrumu daļu ar 2011. gada 7. jūnija BJVP Oslo ministru

deklarāciju tika aizsākta “reģiona modernizācijas programma, īpaši pievēršoties Kaļiņingradas

apgabalam un tā apkaimei”. Baltijas jūras valstu 9. samitā 2012. gada 31. maijā šī ideja tika izvērsta

plašāk: “palielināt Baltijas jūras reģiona dienvidaustrumu daļas konkurētspēju un pievilcīgumu, kā arī

nostiprināt Kaļiņingradas apgabala un citu Krievijas Federācijas apgabalu sadarbību Baltijas jūras

reģionā ar tā kaimiņvalstīm”. BJVP vecāko amatpersonu komitejai un BJVP Sekretariātam tika uzticēts

uzdevums organizēt šo pasākumu.


157

http://www.cbss.org/

http://www.turkuprocess.fi/




rādītājiem.


NB! Vairāki projekti šajā horizontālajā darbībā un projekti, ko attīsta citās prioritārajās jomās, varētu

pārklāties, ja šim riskam netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Tāpēc horizontālo darbību vadītāji

nodrošinās nepārtrauktu koordināciju ar attiecīgajiem prioritāro jomu koordinatoriem, lai ierobežotu

šo risku un efektīvāk sadarbotos.

Darbība: augstākās izglītības un profesionālo tīklu veicināšana kombinācijā ar novatoriskiem

uzņēmumiem

Ir jāizveido zināšanu tīkli, kuros iekļautas augstskolas, vietējās administrācijas un uzņēmumi,

pamatojoties uz “trīskāršās spirāles” principu. Lai kopīgi attīstītu Baltijas jūras reģionu un veicinātu

inovāciju atsevišķās nozarēs, ir vajadzīga dalīšanās pieredzē un paraugprakses izplatīšana starp ES

valstu pārstāvjiem un dalībniekiem no trešām valstīm.


Zināšanu tīkls “zaļās” saimniekošanas tehnoloģiju jomā Baltijas pilsētās. Energoefektivitātei

veltīta zināšanu tīkla izveide un paraugprakses tiešas nodošanas mehānisma izstrāde saistībā ar

energotaupību, galvenokārt būvniecības nozarē, “Turku procesa” tīkla ietvaros. Mērķis

ilgtermiņā ir attīstīt videi draudzīgas enerģijas un resursu taupības pārrobežu kopu, saskaņojot

kopējus energotaupības standartus Baltijas jūras reģionā, iesaistot uzņēmumus no dažādām

nozarēm, pilsētu pārvaldi un ekonomiskās un inženiertehniskās universitātes, un zinātniskās

institūcijas.

Darbība: ekoloģiskās pārrobežu kompetences nostiprināšana Baltijas jūras reģionā

Daudzas ekoloģiskās problēmas mūsdienās ir plašas un pārrobežu rakstura. Lai tās efektīvi atrisinātu,

svarīga nozīme ir kompetencei un spēcīgai un noturīgai sadarbībai. Pašreizējo problēmu kontekstā ir

nedrīkst zaudēt spraigumu, ir jāpalielina un jāpadziļina pašreizējā pārrobežu sadarbība, jo īpaši ar

Krieviju. Partneriem un organizācijām, kas pašlaik BJR sadarbojas, ir augsts kompetences un zināšanu

līmenis. Šajā attīstības procesā partneriem un pasākumiem sevišķi nozīmīga ir videi nekaitīgas

izaugsmes un jauno uzņēmumu stimulēšana. Lai uzlabotu praksi, ir vajadzīgs kopīgs ilgtermiņa dialogs

un attīstības process starp ieinteresētajām personām ES valstīs un trešās valstīs.


158

Izglītības, zināšanu apmaiņas un salīdzinošas izvērtēšanas iespējas iesaistīto partneru vidū,

lai uzlabotu vides pārvaldību BJR. Viens šā iespējamā paraugprojekta mērķis ir nostiprināt

vides pārvaldību Baltijā, izveidojot Baltijas ūdenssaimniecības izcilības kopu. Šādas kopas

izveide palīdzētu vairot tehnisko, operatīvo un administratīvo zinātību un sniegtu iesaistītajām

pusēm iespējas “eksportēt” šo zinātību visā pasaulē. Ūdenssaimniecības sektora attīstībai nav

iespējama bez ciešākas sadarbības un kopīgu principu izstrādes par pilsētu notekūdeņu un lauku

notekūdeņu sistēmām. Tiek arī organizēta(-s) augsta līmeņa starptautiska(-s) konferences starp

ES valstīm un trešām valstīm, lai risinātu vides problēmas Baltijas jūras reģiona pilsētās un

iesniegtu jaunus projektu priekšlikumus nākamajam plānošanas periodam.

Jaunas kūtsmēslu apsaimniekošanas ķēdes Baltijas jūras baseinā Krievijā. Koncentrētā,

rūpnieciskā un intensīvā dzīvnieku audzēšana (liellopi, cūkas un mājputni) Baltijas jūras sateces

baseinā Krievijā joprojām paplašinās. Reģionā dzīvnieku barību pārsvarā importē, bet saražotie

dzīvnieku kūtsmēsli netiek efektīvi un droši izmantoti. Tas rada lielu barības vielu pārpalikumu,

kas daudzējādi ietekmē vidi. Šā iespējamā paraugprojekta mērķis ir plānot jaunas kūtsmēslu

apsaimniekošanas ķēdes vienai līdz trim dzīvnieku audzēšanas vienībām Sanktpēterburgas

un/vai Kaļiņingradas apgabalā, izmantojot projekta partneru pieredzi lauksaimnieciskajā un

augkopības pamatražošanā, kūtsmēslu pārstrādes tehnoloģijās, kūtsmēslu izmantošanas ietekmē

uz vidi un ražošanas ekonomikā.

Darbība: ar darba tirgu saistītu darbību veicināšana, jo īpaši pārrobežu kontekstā

Baltijas jūras reģions tiek uzskatīts par ekonomiski svarīgu reģionu ES ar augstu darbaspēka mobilitāti.

Baltijas jūras reģions ir konkurētspējīgs tikai tad, ja notiek darbaspēka, ideju un preču brīva aprite. Tam

ir vajadzīga palielināta mobilitāte reģionā, lai optimāli izmantotu pieejamos resursus. Tomēr ir vairāki

risināmi jautājumi. No vienas puses, darba devējiem “uzņemošajās” valstīs ir jārisina daudzi sarežģīti

juridiski jautājumi. No otras puses, pašiem darbiniekiem ir jāzina savas tiesības un pienākumi. Un

visbeidzot, ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka “nosūtītājas” valstis zaudē savu darbaspēku, jo īpaši tad, kad

notiek pārmērīga “smadzeņu aizplūšana”. Ir vajadzīgas koordinētas darbības, lai sniegtu strukturētu

informāciju, nodrošinātu darba tirgus uzraudzību, uzlabotu paraugprakses apmaiņu (jo īpaši pierobežas

reģionos) un iesaistītu dialogā galvenos partnerus, arī no trešām valstīm.


Informācijas centru tīkls un darba tirgus uzraudzība BJR. Daži pārrobežu darba tirgus

informācijas centri ir sākuši darba tirgus uzraudzību, vai arī ir to dara tikai neilgu laiku. Ļoti

svarīgi ir turpināt šo uzraudzību un sākt to citos pierobežas reģionos. Būtiski ir izstrādāt

vienotus rādītājus, lai sagatavotu salīdzināmus datus. Reģiona darbaspēka mobilitāte strauji

mainās, un ir jāveido pasākumi un stratēģijas, kā reaģēt uz šādu pārmaiņu radītajām problēmām.

Pierobežas reģionu informācijas centri ir veidoti atšķirīgi, un pastāv atšķirīgas problēmas, tomēr

159

daudzas problēmas ir kopīgas. Būtu noderīgi mācīties no citu pieredzes un apmainīties ar

idejām, risinājumiem un metodēm.

Baltijas jūras Darba foruma sadarbība ar Krieviju. Baltijas jūras Darba forums (BJDF) —

sadarbība ar sociālā dialoga starpniecību — tika izveidots 2011. gada novembrī Hamburgā. Šā

foruma galvenais mērķis ir veicināt sociālo dialogu un trīspusējas struktūras, jo sadarbība ir

būtisks ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un sociālās attīstības elements Baltijas jūras reģionā.

Forums ir tīkls pieredzes apmaiņai un saziņai, un tā mērķis ir veicināt sadarbību starp

galvenajiem dalībniekiem (pamatojoties uz BJDF Saprašanās memorandu). Tomēr to Krievijas

partneru iesaistīšanās, kuri piedalījušies BJDF apspriedēs, nav garantēta. Tomēr Krievija kā

Baltijas jūras reģiona daļa ir svarīgs partneris, un tāpēc tā jāiesaista foruma aktīvajā darbā.

Paātrināt transnacionālās mobilitātes attīstību Baltijas jūras reģionā. Transnacionālās

mobilitātes darbībām ir izšķirīga loma procesā, kura mērķis ir Eiropā izveidot uz zināšanām

balstītu sabiedrību un ekonomiku, kas ir paraugs citiem pasaules reģioniem. Mūsdienās daudzās

valstīs darba tirgū ir vairākas problēmas, kas saistītas gan ar kvalificēta personāla trūkumu, gan

ar jau pieejamā darbaspēka nepietiekamu kompetenci. Šā iespējamā paraugprojekta mērķis ir

izveidot saturiskas kontaktu veidošanas struktūras starp Baltijas jūras reģiona pilsētām, lai

veicinātu mobilitāti. Tiks iekļautas vairākas mērķgrupas, piemēram, mācekļi sākotnējā

profesionālajā izglītībā, b) kvalificēti strādājošie, c) pedagogi, d) studenti.

Darbība: jauniešu un studentu apmaiņas un sadarbības veicināšana Baltijas jūras reģionā

Aktīvāka sadarbība starp jauniešiem un jaunatnes organizācijām, savstarpēja pieredzes apgūšana,

intensīvāka studentu un gados jauno pētnieku apmaiņa ir pamatelements, lai nodrošinātu, ka savstarpējā

sadarbība un integrācija BJR turpināsies arī nākotnē. Esošās daudzpusējās organizācijas pašvaldību

līmenī, piemēram, Baltijas pilsētu savienība un tās Jaunatnes lietu komisija, divpusējie mērķsadarbības

nolīgumi, daudzpusējās universitāšu attiecības (ieskaitot Baltijas jūras reģiona universitāšu tīklu

(BSRUN)) un divpusējie universitāšu nolīgumi, apmaiņa starp jauniešu tirdzniecības kamerām un citām

struktūrām var sniegt ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā.

Paraugprojekti

Tiek sagatavots “Turku procesa” ietvaros.

Darbība: attīstīt ilgtspējīgas pārrobežu teritorijas par labu tūrismam un ekonomikas attīstībai

Šīs darbības mērķis ir veicināt ilgtspējīgu pārrobežu tūrismu starp ES dalībvalstīm un Krieviju, attīstot

ar šo mērķi saistīto vidi un ieviešot jaunu praksi noteiktās pārrobežu teritorijās. Pirmās divas teritorijas

šādai attīstībai ir Vištīša/Lielās Romintenes dabas parks Kaļiņingradas apgabalā (pie robežas ar Lietuvu)

un Peipusa ezers Pleskavas apgabalā (pie robežas ar Igauniju). Šīs darbības mērķis ir arī izveidot darba

160

sakarus un sadarbību starp tās paraugprojektiem un paraugprojektiem, ko īsteno ESSBJR prioritārajā

jomā “Tūrisms”.

Paraugprojekti

Vištīša/Romintenes meža (Vištīša ezers/Krasnoļesje) dabas parks un tūrisma kopa. Šā projekta

mērķis ir attīstīt transnacionālu pārrobežu dabas parku ar tīklošanas modeļa starpniecību,

izveidojot saiknes starp pašvaldībām, reģionālām un vietējām iestādēm, privātiem

uzņēmumiem, ekologiem, NVO un radošo nozari Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), Lietuvā un

Polijā. Projekts tiks īstenots divu gadu laikā (2013.–2014. gadā). Šā projekta ietvaros ir

paredzēta sadarbība ar ZMP projektu radošo nozaru attīstībai Kaļiņingradas apgabalā. Turklāt ir

plāni par pieredzes apmaiņu ar Peipusa ezera pārrobežu projektiem. Galvenās darbības ir šādas:

- parka potenciāla izpētīšana un apzināšana, īstenojot vairākas starpdisciplināras pētnieku

un mākslinieku ekspedīcijas. Galvenais mērķis ir radoši vēlreiz izvērtēt dabas parku tā

vienotībā un sarežģītībā, attīstīt saiknes ar vietējām pašvaldībām, iestādēm un

iedzīvotājiem un galu galā sagatavot novatorisku multivides publikāciju;

- pārrobežu dalībnieku (pašvaldību, reģionālo un valsts iestāžu, privāto uzņēmēju, ekologu,

NVO un radošās nozares) tīkla attīstīšana;

- ilgtspējīga tūrisma modeļa attīstīšana un īstenošana dabas parkā, aktīvi iesaistot vietējos

iedzīvotājus un piesaistot īpašu tūristu mērķauditoriju — ekoloģiski domājošus jauniešus,

radošo nozari u. c.

Galvenais virzītājs: jānosaka. Termiņš: 2014. gads.

Ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīga Peipusa ezera teritorija. Šā projekta mērķis ir uzlabot

Peipusa ezera baseina vides stāvokli, izveidojot un atjaunojot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Pleskavas apgabalā un attīstot mūsdienīgu infrastruktūru mazās ostās Peipusa ezera krastā

Igaunijā. Projekts jāīsteno trīs gadu laikā, un plānotās darbības Krievijas pusē ir šādas:

- notekūdeņu attīrīšanas iekārtu inspicēšana 16 Peipusa ezera baseina teritorijās;

- notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve un pārbūve Pleskavas pilsētā un Gdovskas,

Pleskavas, Pečorskas un Palkinskas rajonos.

Igaunijā tiks izveidota mūsdienīga, vides prasībām atbilstoša infrastruktūra trīs ostās — Tartu,

Mustvē un Repinā. Kallastes ostā tiks izbūvēts doks, kas vajadzīgs kuģu remontam un apkopei.

Projektā ir iesaistīti 11 partneri no Igaunijas un Krievijas. Projekta kopējais budžets ir

EUR 8 362 897. Igaunijas ieguldījums ir EUR 2 317 477. Galvenais virzītājs: Igaunijas Iekšlietu

ministrija. Termiņš progresa ziņojumam: jānosaka.

Darbība: privātā un publiskā sektora partnerību (PPP) attīstīšana

Veiksmīgu sadarbību starp publiskā un privātā sektora pārstāvjiem uzskata par svarīgu plaukstošai

Baltijas jūras reģiona attīstībai. Tas attiecas arī uz pārrobežu sadarbību starp ES dalībvalstīm un Krieviju

161

kopīgu reģionālās attīstības mērķu īstenošanā. Šī darbība veicinās un uzlabos PPP attīstību reģionā,

pirmām kārtām jau nodrošinot kopīgus atbalsta formātus jaunām PPP iniciatīvām reģionā, iesaistot

partnerus no ES dalībvalstīm un Krievijas.

Paraugprojekti

BJVP finansiālā pilotiniciatīva (PFI). Saprašanās memorands (MoU) BJVP PFI — jauns

finansēšanas instruments ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai reģionā — tika parakstīts uzreiz pēc

Baltijas jūras valstu 9. samita Štrālzundē, Vācijā, 2012. gada 31. maijā. PFI ir projekts, kas

piedāvā finansējuma iespēju maziem un vidējiem uzņēmumiem un publiskā un privātā sektora

partnerībām. Sākotnēji tas ir vērsts uz BJDA Krievijas daļām un Ziemeļrietumkrieviju, bet tiks

attiecināts uz citām BJVP reģiona daļām atkarībā no tā, vai PFI pievienosies vēl citas

finansēšanas partneriestādes. Trīs sadarbības jomas, kas ir saistāmas ar PFI, ir šādas:

finansējums maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) inovācijas, modernizācijas un

energoefektivitātes jomā, PPP projekti, kas vērsti uz ilgtspējīgu attīstību reģionos, piemēram,

pašvaldību un reģionālā infrastruktūra, energoefektivitāte, ekoloģija un klimata aizsardzība, un

nefinansiāla sadarbība, piemēram, konferences, semināri, apaļā galda sanāksmes, mācības

saistībā ar iepriekš minētajām jomām. Galvenais virzītājs: BJVP Sekretariāts. Termiņš:

2012. gads.

Darbība: kultūras mantojums un radošās nozares

Šīs darbības mērķis ir uzlabot pārrobežu sadarbību par labu ilgtspējīgai reģionālajai attīstībai,

organizējot kultūras, kultūras mantojuma saglabāšanas un publiskus pasākumus. Tiks apkopota un

sakopota pieredze un prakse, kas gūta reģionālā kultūras mantojuma potenciāla realizēšanā, lai izveidotu

reģionālu un pārrobežu tīklu. Radošo nozaru prakse tiks apstiprināta kā pamatinstruments, lai

nodrošinātu reģionālās attīstības līmeni un veidotu kopīgu pamatu pārrobežu sadarbībai kultūras

mantojuma saglabāšanā. Tiks virzīta pieeja, kas paredz veicināt radošo nozaru attīstību kā

pamatnosacījumu reģiona labklājībai un augstai konkurētspējai. Šī darbība tiek atbalstīta ar pieeju, kas

paredz, ka radošo nozaru kopīga stratēģiska izmantošana starp ES dalībvalstīm un Krieviju var

nodrošināt augstu pievienoto vērtību, kura izpaužas kā unikāla konkurētspējas līmeņa attīstīšana un

labklājība reģionā.

Paraugprojekti

BJDA kultūras un radošo nozaru tīkls. Projekta mērķis ir sasaistīt reģionālos dalībniekus, kas

ieinteresēti attīstīt pasākumus ar sadarbības modeļu starpniecību radošajās nozarēs. Tas

nodrošinās gan forumu pieredzes vākšanai un apmaiņai, gan zināšanas, kas nepieciešamas, lai

attīstītu veiksmīgu radošo nozari un pasākumu pārvaldības praksi reģionā. Tīkla pamatā būs

162

esošā partnerība starp Kaļiņingradu un Ziemeļvalstīm, kas attīstīta saistībā ar ZMP atbalstītu

projektu, kuru vada aģentūra “Tranzīts”61. Galvenais virzītājs: jānosaka. Termiņš: 2013. gads.

BalticLab. Šis paraugprojekts ir vērsts uz gados jauniem talantiem radošajās nozarēs un uz

jaunizveidotiem projektiem Baltijas jūras reģionā. Tā mērķis ir iesaistīt jaunos Baltijas reģiona

talantus vidē, kas viņiem šķiet iedvesmojoša, un nodrošināt dalībniekiem tīklu veidošanas

iespējas, kā arī palīdzēt viņiem attīstīt prasmes un instrumentus turpmākai panākumu gūšanai.

Projekts tika sākts 2012. gadā ar tīkla veidošanas pasākumu, kurā tika noteikts BalticLab

formāts (tematiskie semināri, kas pielāgoti atbilstoši reģionālajām vajadzībām radošo nozaru un

uzņēmējdarbības jomā), kas jāīsteno 2013. gadā. Šā projekta veiksmīgas īstenošanas rezultātā

var tikt izstrādāts pēcprojekts. Galvenie virzītāji: BJVP Sekretariāts un Zviedrijas Institūts.

Termiņš: 2013. gads.

Darbība: pārrobežu sadarbības veicināšana, pateicoties jauniešu apmaiņām un apmaiņām

augstākajā izglītībā

Attīstīt iniciatīvas formālai un neformālai jauniešu apmaiņai (augstākajā izglītībā), lai nostiprinātu

reģionu savstarpējīgumu problēmu risināšanā, nolūkā kopīgi izstrādāt sadarbības modeļus, kas vērsti uz

sociālo, vides un ekonomisko partnerību veicināšanu reģionā. Tas tiks sasniegts, izveidojot apmaiņas

iniciatīvas jauniešiem un augstākās izglītības apguvējiem, kas vērstas uz reģionam īpašu svarīgu

jautājumu apspriešanu. Šīs darbība iesaistīs sadarbībā neformālos un formālos (augstākās izglītības)

apguvējus reģionā un nodrošinās nepieciešamo politisko atbalstu.

Paraugprojekti

BJVP jauniešu vasaras nometne. Projekta pamatā ir jau notiekošās jauniešu apmaiņas Baltijas

dienvidaustrumu reģionā un pieredze, kas gūta starptautiskajās neformālās izglītības apmaiņas

programmās starp ES dalībvalstīm un Krieviju. Jaunieši no BJR ES valstīm un no Krievijas tiks

aicināti tikties vasaras sesijā, lai apspriestos un apmainītos ar viedokļiem par reģionam

svarīgiem jautājumiem, kā vide, ilgtspēja, kultūras mantojums un reģiona kultūras plānošana.

Kaļiņingradā 2012. gada augustā notika pilotprojekts. Atkarībā no dalībvalstu izrādītās intereses

projekta norises vieta var tikt mainīta uz citu vietu BJDA. Galvenais virzītājs: BJVP

Sekretariāts. Termiņš: 2014. gads.

BJVP vasaras universitāte. Šajā paraugprojektā tiks organizēts vasaras seminārs augstskolu

studentiem, lai izveidotu atbilstošu platformu to jautājumu apspriešanai, kurus uzskata par ļoti

būtiskiem reģionam, tostarp par pārrobežu sadarbības iniciatīvām starp ES dalībvalstīm un

Krieviju. Šajā seminārā atklāsies reģionālās problēmas, kas saistībā ar Baltijas jūras reģionu r;up

gados jauniem nākotnes profesionāļiem un akadēmiskajiem darbiniekiem. Tas arī dos iespēju 61 Kultūras iniciatīvu atbalsta aģentūra “Tranzīts” — Kaļiņingradā mītoša NVO, kas darbojas kultūras pārvaldības, kultūras politikas un radošo nozaru jomā kopš 2002. gada; direktors Yulia Bardoun, tīmekļa vietne http://www.tranzit-kaliningrad.ru/en/.

163

http://www.tranzit-kaliningrad.ru/en/

ieinteresētajām reģiona augstskolām risināt dialogu, kas var palūdzēt ciešāk sadarboties prakses

jautājumos, lai sekmētu akadēmisko izpēti par makroreģionālo sadarbību Baltijas jūras reģionā

(organizējot arī formalizētus kopīgus kursus/programmas par jautājumiem, kas pielāgoti reģiona

vajadzībām). Galvenais virzītājs: BJVP Sekretariāts. Termiņš: 2014. gads.

Eurofaculty Pskov. EuroFaculty Pskov ir izglītojošs attīstības projekts, kas sākts 2009. gadā

Pleskavas apgabalā Krievijas rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas. Projekta mērķis

ir uzlabot universitāšu nodrošināto izglītību uzņēmējdarbības ekonomikā / uzņēmējdarbības

vadībā Pleskavas Valsts universitātē (PskovSU), kas nesen tika izveidota, apvienojot piecas

izglītības iestādes Pleskavā. Pēc gūtajiem panākumiem projekta pirmajā posmā un pamatojoties

uz BJVP ietvaros veiktā darba pozitīvu novērtējumu, dalībvalstis vienojās turpināt projekta

atbalstīšanu. Tādējādi 2012. gada septembrī tika sākts projekta otrais trīsgadu (2012.2015.)

posms ar pārskatītiem mērķiem un vēl lielāku universitāšu bāzi Baltijas jūras reģionā. Galvenie

virzītāji: Zviedrija un EuroFaculty projekta Starptautiskā ekspertu grupa Pleskavā. Termiņš:

2015. gads.

164

HD “Popularizēšana” — kopīgu popularizēšanas un reģionālās identitātes nostiprināšanas

darbību veicināšana

Koordinē: Baltijas metropoļu tīkls un Baltijas attīstības forums

www.baltmet.org; www.bdforum.org

Horizontālā darbība “Popularizēšana” uzsver reģiona priekšrocības un palīdz apvienot spēkus reģiona

iekšējā un ārējā popularizēšanā. Virsmērķis ir nostiprināt Baltijas jūras reģiona konkurētspēju un

pierādīt, ka reģions atbilst stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem kļūt par gudru, ilgtspējīgu un

visiem atvērtu reģionu.

Baltijas jūras reģiona zīmolveide un reģionālās identitātes veidošana ir ilgtermiņa plāns, kā iegūt un

saglabāt atšķirīgu, pozitīvu un konkurētspējīgu reģiona reputāciju gan reģionā, gan visā pasaulē. Šos

mērķus varētu sasniegt, īstenojot stratēģisku, saskaņotu un mērķauditorijai atbilstošu pieeju attiecībā uz

inovāciju, politikas veidošanu, starptautiskajām attiecībām un publisko diplomātiju, ieguldījumiem un

eksporta veicināšanu, tūrismu un kultūras attiecībām.

Horizontālās darbības “Popularizēšana” uzdevumi ir vākt informāciju un apspriesties par dažādiem

zīmolveides un reģiona identitātes veidošanas pasākumiem un veicināt starpnozaru sadarbību

zīmolveidē.

Baltijas jūras reģiona zīmolveide un identitātes veidošana ir bijusi iekļauta augsta līmeņa politiķu darba

kārtībā jau vairāk nekā desmit gadus. Daudzi politikas veidotāji ir piekrituši, ka Baltijas jūras reģionam

ir vajadzīga skaidrāka un konkurētspējīgāka zīmola identitāte šādu mērķu dēļ:

- lai efektīvāk veicinātu ieguldījumus;

- lai piesaistītu vairāk apmeklētāju brīvā laika un darījumu ceļojumiem un tūrismam;

- lai piesaistītu un paturētu vislabākos un gudrākos talantus;

- lai palielinātu eksporta īpatsvaru, uzlabojot “izcelsmes reģiona” efektu;

- lai izmantotu priekšrocību papildināmību starp nobriedušām un pārejas ekonomikām.

Resursu apvienošanas radītie ieguvumi ir skaidri — tā nodrošina plašāku globālo tvērumu un uzmanību,

apjomradītus ietaupījumus un palielina resursus transnacionālai produktu attīstībai.

Lai gan interese par kopīgu popularizēšanu ir liela, reģiona tirgvedība un zīmolveide vēl nav attīstīta

strukturēti un sistemātiski. Tāpat Baltijas jūras reģionam nav vienotas identitātes un atpazīstama tēla.

http://www.baltmet.org/

Reģionam nav kopējas identitātes, kas varētu atbalstīt pienācīgus zīmolveides centienus. Ļoti vajadzīgas

ir darbības, kas veicinātu kopības sajūtu reģionā. Reģiona tēls un tas, kā to uztver ieceļotāji, var ietekmēt

veidu, kā to uztver vietējie, un otrādi.

ESSBJR nodrošina satvaru koordinācijai un sadarbībai un arī ilgtermiņa perspektīvu reģiona

zīmolveidei un identitātes veidošanai. Šis satvars ir jāpiepilda ar saturu un projektiem, un dažādie

Baltijas, valstu, reģionālie un vietējie dalībnieki ir tie, kam tas jādara dažādajās prioritārajās jomās

koordinēti, iekļaujoši un sadarbojoties.

Zīmolveide un reģiona identitātes veidošana ir transversāls jautājums. Daudzas prioritārās jomas, tādas

kā “Kuģošana”, “Tūrisms”, “Kultūra”, “Inovācija” un “MVU”, ir jau noteikušas saistītās darba

programmas. Horizontālā darbība “Popularizēšana” cieši sadarbosies ar visām attiecīgajām prioritārajām

jomām un citām ieinteresētajām personām reģionā, lai uzlabotu informētību par dažādiem reģiona

zīmolveides elementiem un apvienotu attiecīgos dalībniekus nolūkā radīt papildināmību un apvienot

resursus. Ieinteresētās personas varētu būt politikas veidotāji, vietējie iedzīvotāji un eksperti no BJR

valstīm, pilsētām un reģioniem Baltijas jūras reģionā. Piemēram, tūrisma un ieguldījumu veicināšanas

aģentūras, universitātes, kultūras pasākumu organizatori un NVO varētu sniegt ieguldījumu noteikto

mērķu sasniegšanā.





rādītājiem.

Uzdevums ir palielināt kopīgu popularizēšanas un tirgvedības pasākumu skaitu ārpus Baltijas jūras

reģiona, kā arī BJR sadarbību kultūras jomā, gan reģionā, gan ārpus tā. “Kopīga popularizēšana” attiecas

uz pasākumiem, ko veic ieinteresētās personas, kuras pārstāv vismaz divas BJR valstis.

Uzdevumu var novērtēt pēc konkrētiem tirgvedības projektiem, produktiem, kampaņām un pasākumiem

(piemēram, tūrisma popularizēšana, ieguldījumu popularizēšana, BJR kā augstākās izglītības telpas

popularizēšana, transnacionāli kultūras pasākumi).

Mērķis Rādītājs Atskaites punkts

Mērķa vērtības / situācija

Informācijas avoti

Reģiona kopīga popularizēšana.

Kopīgi zīmolveides elementi Baltijas jūras reģionam, tostarp:

Kopīgu tirgvedības kampaņu,

Palielināt kopīgu tirgvedības kampaņu, pasākumu un produktu, un

Situācijas analīze “Vietu zīmolveides un popularizēšanas

- kopīgas tirgvedības kampaņas un pasākumi;- kopīgi tirgvedības produkti;- kopīga sadarbība kultūras jomā.

pasākumu un produktu, un kultūras sadarbības pasākumu skaits iepriekšējos trīs gados.

kultūras sadarbības pasākumu skaitu iepriekšējos trīs gados, līdz 2016. gadam izveidojot kopīgu satvaru saskaņotai un ilgstošai sadarbībai.

centieni Baltijas jūras reģionā”.Atjauninājums, ko reizi divos gados veic HDV.

Reģiona identitātes kopīga popularizēšana

Kopīgas vietējās ziņas BJR plašsaziņas līdzekļu telpā(Newswave dienests, līdzīgi kā PressEurope).

Tā kā pašlaik nav pakalpojumu, kas būtu pielīdzināmi NewsWave, nevar būt attiecīgu standartu (tikai polennu.dk un PressEurope kā salīdzinājums).

Tāda plašsaziņas līdzekļa izveide, kas aptver visu BJR (iepriekš tāda nav bijis).

Google Analytics — par BJR sagatavo ziņu skaits un abonentu skaits.


Darbības ietver informētības un pamanāmības veicināšanas kampaņas, politikas „apaļā galda”

sanāksmes, viedokļu aptaujas un tirgvedības kampaņas reģiona popularizēšanai, jo īpaši tūrisma,

ieguldījumu popularizēšanas un talantu piesaistes jomās. Ir plānota arī Baltijas jūras reģiona pozitīva

tēla sabiedrisko attiecību kampaņa reģiona popularizēšanai.

Iepriekšējo situācijas analīzi “Vietu zīmolveides un popularizēšanas centieni Baltijas jūras reģionā”

veica 2010. gadā BDF kā daļu no BaltMet Promo projekta, kuras vadītāja bija Helsinku pilsēta. Ar

BaltMet Promo projektu tika izmēģināta transnacionālo BJR produktu un pakalpojumu sniegšana

tūristiem, talantiem un ieguldītājiem globālajos tirgos. Projekta laikā horizontālo darbību vadītāji arī

veica pētījumu par reģiona identitātes vēsturi un vadīja vairākas tirgvedības un popularizēšanas

kampaņas.

Darbība: uzlabot kopīgu reģiona popularizēšanu

Horizontālo darbību vadītāji organizēs gada/divgadu pasākumus sadarbībā ar citiem BJR dalībniekiem,

lai sapulcinātu organizācijas no dažādu BJR interešu aprindām (pārstāvjus no valstīm, reģioniem un

pilsētām, NVO, uzņēmumiem, BJR tīkliem), nolūkā apspriest BJR jautājumus, kā arī rast sadarbības

iespējas daudzās jomās, tostarp jaunu projektu kopīgā izstrādē.

Nesen tika izveidots Baltijas jūras reģiona ieguldījumu veicināšanas aģentūru tīkls. Ir arī interese par

akadēmisko sadarbību reģionā. Tiek attīstīta konkrēta sadarbība.

167

Paraugprojekti

ONE BSR ir virsprojekts, kurā tiek apkopoti BJR zīmolveides elementi un sagatavots sīki

izstrādāts attēlu kopums, kā arī identificēts reģions. Baltijas jūras reģiona pievilcīgums, kas

veiksmīgi apliecināts attālos tirgos iepriekšējā BaltMet Promo projektā, tiek pārvērsts pielāgotos

BJR piedāvājumos tūristiem, talantiem un ieguldītājiem, sadarbojoties ar privātajiem partneriem

un vietējiem iedzīvotājiem. ONE BSR veicina dialogu par BJR zīmolveidi un reģiona identitātes

veidošanu. Galvenais virzītājs: Helsinku pilsēta. Termiņš: 2014. gada septembris.

Darbība: reģiona identitātes veidošana

Paraugprojekts

NewsWave ir reģionāla dienas ziņu tīmekļa vietne, kuras mērķis ir uzlabot informācijas

apmaiņu un pārrobežu saziņu Baltijas jūras makroreģionā, kā arī veicināt pamanāmāku reģiona

identitāti vai kopības izjūtu. NewsWave projekts piesaistīs gados jaunus vietējos ziņu vērotājus

tīmekļa vietnes rakstu sagatavošanai. Visas ziņas tiks pārdalītas saņēmēju tīklam visās valstīs

(laikrakstiem, ziņu apmaiņas birojiem un žurnāliem). Tīmekļa vietnei tiks piesaistīts tīkls, kurā

rakstus publicēs blogeri no visām valstīm. NewsWave plāno novērst informācijas trūkumu šajā

jomā un pievērsties steidzamībai ieviest ESSBJR plānā vairāk saziņas. Mērķgrupa būs reģiona

pilsoņi, uzņēmumi, politikas veidotāji, eksperti un radošā kopiena. Tīmekļa vietne būs pieejama

angļu valodā, tā būs politiski neitrāla, interaktīva, atvērta, un tajā tiks ievērotas vislabākās

publiskās žurnālistikas tradīcijas. Tiks izveidota profesionāla “plašsaziņas līdzekļu” padome.

NewsWave projekts tiek īstenots eksperimentāli kā daļa no ONE BSR projekta. Ja projekts būs

veiksmīgs, tas tiks pagarināts un izvērsts plašāk par pēcprojektu. Galvenais virzītājs: Baltijas

Attīstības forums. Termiņš: pilotposms atbilstīgi ONE BSR beidzas 2014. gada septembrī,

pagarinājuma posms: jānosaka.

168

HD “Teritoriālā plānošana” — jūras un zemes teritoriālās plānošanas izmantošanas sekmēšana

visās dalībvalstīs apkārt Baltijas jūrai un izstrādāt kopīgu pieeju pārrobežu sadarbībai

Koordinē: VASAB un HELCOM

http://www.helcom.fi/groups/en_GB/MSPWG/

Šai horizontālajai darbībai ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu saskaņotību starp darbībām un saglabātu

integrētu pieeju. Ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez skaidras izpratnes par reģiona stāvokli un

apziņas par jutīgajām teritorijām, iedzīvotājiem, ekonomisko spiedienu un citiem faktoriem. Tas attiecas

uz situāciju gan jūrā, gan uz zemes.

Darbību pieaugums Baltijas jūrā ir izraisījis konkurenci par ierobežotu jūras telpu starp tādām nozaru

interesēm kā kuģošanas un jūras pārvadājumi, grants un minerālu ieguve, jūras enerģija, ostu attīstība,

tūrisms, zivsaimniecība un akvakultūra, kā arī bažas par vidi62. Jūras teritoriālā plānošana (JTP) un

kompleksa piekrastes teritorijas pārvaldība (KPTP) ir svarīgi instrumenti un process uzlabotai lēmumu

pieņemšanai. Tā palīdz lietotājiem līdzsvarot nozaru intereses, kuras konkurē par jūras telpu, un palīdz

nodrošināt jūras teritoriju ilgtspējīgu izmantošanu, lai dotu labumu gan saimnieciskajai un sociālajai

attīstībai, gan jūras videi. Jūrniecības plānošanas un piekrastes pārvaldības (PP) sistēmas Baltijas jūrai

izstrādi, izmantojot ekosistēmas pieeju, veicina gan valsts līmenī, gan vispārīgas pārrobežu sadarbības

ietvaros, lai īstenotu JTP Baltijas jūrā, ievērojot reģionālo JTP principu kopumu, ko pieņēmušas visas

Baltijas valstis . Šie reģionālie JTP principi, kas ir pielāgoti Baltijas jūrai, atbilst vienotajiem ES

pamatprincipiem, kas noteikti Komisijas Ceļvedī par BJR.

ES un HELCOM līgumslēdzējas valstis saistībā ar HELCOM Baltijas jūras rīcības plānu ir vienojušās

izstrādāt integrētu JTP procesu. Turklāt ir veiktas vairākas iniciatīvas, lai virzītu JTP tādās struktūrās kā

VASAB, HELCOM, Baltijas jūras reģionālā konsultatīvā padome un Ziemeļvalstu Ministru padome. Ar

pašlaik pabeigtā Plan Bothnia projekta starpniecību Eiropas Komisija sāka sagatavošanās darbības, lai

izmēģinātu Baltijas JTP principu īstenošanu pārrobežu kontekstā Baltijas jūras reģionā. Vēl viens

svarīgs projekts, kas jau ir īstenots šajā sakarā, ir transnacionālais INTERREG projekts BaltSeaPlan.

Apvienotā HELCOM un VASAB Jūras teritoriālās plānošanas darba grupa, kas izveidota 2010. gadā, ir

kļuvusi par reģionālo platformu sadarbības nodrošināšanai starp BJR valstīm, lai nodrošinātu saskaņotus

62 Sk., piemēram, Pasaules Dabas fonda Baltijas ekoreģiona programmu “Nākotnes tendences Baltijas jūrā”, Pasaules Dabas fonds, 2010. gads.

169

http://www.helcom.fi/groups/en_GB/MSPWG/

JTP procesus pārrobežu kontekstā. Šis svarīgais process ir jāatbalsta visaugstākajā politiskajā līmenī

iesaistītajās valstīs.

Zemes teritoriālo plānošanu ir veikušas visas BJR valstis valsts, reģionālā un vietējā līmenī. VASAB63 ir

izveidojis kopīgu platformu, kurā partneri var tikties, veidot tīklus, apmainīties ar zināšanām un pieredzi

un ieskicēt sākotnējo kopīgo teritoriālo vīziju Baltijas jūras reģionam — “Vīzija un stratēģijas apkārt

Baltijas jūrai 2010” — (VASAB 2010), kuru par teritoriālo plānošanu atbildīgie ministri pieņēma Tallinā

1994. gadā. VASAB Ilgtermiņa perspektīva (ITP) Baltijas jūras reģiona teritoriālajai attīstībai64 ir

jaunākais ieguldījums minētā uzdevuma veikšanā, un tas būtu jāņem vērā citu prioritāro jomu

koordinatoriem, risinot jautājumus saistībā ar teritoriālajiem mērķiem, nosacījumiem un to rīcības

ietekmi. ITP ir vērsta uz jautājumiem, kam vajadzīgi transnacionāli risinājumi, tādiem kā pilsētu tīklu

veidošana un sadarbība starp pilsētām un laukiem, ārējās un iekšējās pieejamības uzlabošana un jūras

teritoriālās plānošanas attīstība.

ESSBJR īstenošanas procesa ietvaros ITP tiek īstenota, veicot vairākas īsa līdz vidēja termiņa un

ilgtermiņa darbības sadarbībā ar reģiona ieinteresētajām personām. Proti, uzmanība jāpievērš

teritoriālajām atšķirībām BJR — 1) AustrumuRietumu šķirtne, 2) ZiemeļuDienvidu šķirtne (jo īpaši

labāka ziemeļos vistālāk esošo teritoriju integrācija Baltijas jūras reģiona tīklos). ITP īstenošana būtu

jāturpina, veicot turpmākas darbības dažādās prioritārajās jomās un īstenojot transnacionālus projektus.

Piemērs ir ESPON projekts BSR-TeMo, kas nodrošinās pierādījumus par teritoriālo attīstību un kohēziju

BJR, attīstot rādītājos pamatotu uzraudzības sistēmu. Šī uzraudzības sistēma ietver politisku virzienu,

kas saistīts ar teritoriālās kohēzijas veicināšanu BJR, un metodoloģisku virzienu, kura mērķis ir attīstīt

rādītājos pamatotu sistēmu, lai uzraudzītu teritoriālo attīstību BJR.

VASAB Baltijas jūras reģiona teritoriālās plānošanas un attīstības komitejai būtu jāturpina darboties kā

koordinācijas platformai saistībā ar teritoriālās attīstības pasākumiem reģionā, cieši sadarbojoties ar

Baltijas jūras valstu padomi.





rādītājiem.

63 VASAB — Vīzija un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai — ir Baltijas jūras reģiona 11 valstu starpvaldību tīkls, kas veicina sadarbību teritoriālās plānošanas un attīstības jomā Baltijas jūras reģionā.64 To 2009. gada oktobrī Viļņā pieņēmuši ministri, kuri atbildīgi par Baltijas jūras reģiona valstu teritoriālo plānošanu un attīstību.

170

Rādītājs Atskaites punkts

Uzdevums/termiņš Datu avoti

Uz ekosistēmām pamatotu pārnozaru jūras teritoriālo plānu izstrāde un piemērošana.

Nenotiek 2011. gadā.

Izmēģinājuma plāni 2013. gadā.

Izstrāde un piemērošana visā reģionā 2020. gadā.

Eiropas Komisija, MARE ĢD, valstu ministrijas, HELCOM un VASAB Jūras teritoriālās plānošanas darba grupa, Eiropas teritoriālās sadarbības programmu ziņojumi, ja piemērojams: Plan Bothnia, BaltSeaPlan projekti.

Šīs horizontālās darbības īstenošana ir tieši saistīta ar rādītājiem un uzdevumiem ESSBJR stratēģiskajā

līmenī atbilstīgi mērķim “Glābt jūru”.

Šis rādītājs jāsaprot tā, ka Baltijas jūras valstīm būtu jātiecas izstrādāt valsts jūras teritoriālos plānus,

piemērojot uz ekosistēmām pamatotu pieeju, un ka plānošanai jābūt saskaņotai pāri robežām, ietverot

ciešu pārrobežu sadarbību.

Šis rādītājs ir arī saistīts ar rādītājiem un uzdevumiem ESSBJR stratēģiskajā līmenī atbilstīgi vairākiem

mērķiem, tostarp apakšmērķim “Labi transporta apstākļi” (uzlabota iekšējā un ārējā savienojamība) un

apakšmērķim “Uzlabota Baltijas jūras reģiona konkurētspēja pasaulē” (pozitīva ietekme uz vidējā IKP

un tautas attīstības indeksa atšķirību mazināšanu starp reģiona dalībvalstīm ar vislabākajiem un

vissliktākajiem rādītājiem).

Šīs horizontālās darbības vispārējais mērķis ir sasniegt teritoriālās kohēzijas mērķi BJR līdz

2030. gadam, t. i., panākt, ka reģions ir labi integrēts un saskanīgs makroreģions un ir pārvarējis

sociālekonomiskās attīstības atšķirības starp tā individuālajām daļām, kā arī pārvērtis vispārējās

problēmas par vērtībām.


Paraugprojekts

PartiSEApate — daudzlīmeņu pārvaldība JTP (jūras teritoriālajā plānošanā) visā Baltijas

jūras reģionā. Projekta galvenais mērķis ir attīstīt Baltijas pieeju attiecībā uz jūrniecības

jautājumiem, kam ir teritoriāls virziens un pārrobežu dimensija (t. i., aizsargājamas dabas zonas,

tīklu savienojumi, kuģošanas joslas), un tādējādi izveidot transnacionālu tīklu daudzlīmeņu

pārvaldībai JTP. Partneri izstrādās JTP un pārvaldības modeļa institucionālā regulējuma

koncepciju saskaņotai pārrobežu jautājumu plānošanai (ieskaitot transnacionālās apspriedes,

JTP datu apmaiņas tīklu), kas sniegs ieguldījumu politikas lēmumos, kurus pieņem ministru

līmenī BJR valstīs. Projekta pamatā ir esošā tīkla, HELCOM un VASAB JTP darba grupas un

171

šādu pabeigto Baltijas projektu rezultāti: PlanBothnia, BaltSeaPlan, PlanCoast, East-

WestWindow un BaltCoast. Projekts tika izstrādāts atbilstīgi minētajos projektos izdarītajiem

konstatējumiem, lai veicinātu un uzlabotu uz rezultātu vērsto transnacionālo centienu kvalitāti

un izpildi jūras teritoriālajā plānošanā. Projekts sastāv no diviem pīlāriem. Pirmā mērķis ir

esošo, ar pārrobežu JTP saistīto BJR dokumentu, vadlīniju un principu izmēģināšana praksē.

Otrais pīlārs ir paredzēts, lai nostiprinātu ieinteresēto personu transnacionālo iesaistīšanos BJR

JTP. Projektu aizsāka iestādes, kas atbildīgas par BJR JTP, zinātniskā sabiedrība un nevalstiskās

organizācijas. Projektam pievienojās kopumā 11 partneri gandrīz no visām BJR valstīm.

HELCOM un VASAB JTP darba grupa ir uzņēmusies projekta konsultatīvās grupas pienākumus.

Projektam tika piešķirts līdzfinansējums no ES Baltijas jūras reģiona programmas 2007.–

2013. gadam. Projekts ilgst no 2012. gada jūnija līdz 2014. gada septembrim. Galvenais

virzītājs: Jūrlietu institūts Gdaņskā, Polijā. Termiņš: 2014. gads. Progresa ziņojums: HELCOM

ministru sanāksmē 2013. gadā un VASAB ministru konferencē 2014. gadā.

172

HD “Ilgtspējīga attīstība un bioekonomika”

Koordinē: Baltijas jūras valstu padomes Sekretariāts attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību

Ziemeļvalstu Ministru padome attiecībā uz bioekonomiku

www.cbss.org; www.norden.org

1. Ilgtspējīga attīstība

Ilgtspējīgas attīstības koncepcija un politiskais pamatprincips paredz saskaņot ekonomiskos, vides un

sociālos mērķus. Daudzas no ilgtspējas problēmām mūsdienu pasaulē ir aktuālas arī Baltijas jūras

reģionā. Dažas no tām ir pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas, klimata pārmaiņas un dabas resursu

nepietiekami ilgtspējīga izmantošana jūrā un uz zemes. ANO konference “Rio+20” atzīst vajadzību

turpināt ilgtspējīgas attīstības racionalizēšanu visos līmeņos, integrējot ekonomiskos, sociālos un vides

aspektus un atzīstot to savstarpējo saikni, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās65.

Horizontālās darbības mērķis ir atbalstīt Baltijas jūras reģiona kļūšanu par ilgtspējīgu un pārtikušu

makroreģionu, izplatīt paraugpraksi un palīdzēt novatoriskas prakses attīstīšanā horizontālās darbības

tēmu īstenošanā, sadarbojoties ar attiecīgajām prioritārajām jomām ESSBJR ietvaros atbilstoši

stratēģijai “Eiropa 2020”, tās resursefektivitātes paraugprojektiem, ierosināto Septīto vides rīcības

programmu un ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju “ES IAS”. Šī horizontālā darbība paredz īstenot

transnacionālu, integrētu un pārrobežu pieeju vispārējās ilgtspējīgas attīstības problēmas risināšanā,

sasaistot pašreizējo publisko, nozaru un NVO transnacionālo sadarbību, reģionālos izstrādes un

pētniecības projektus un citus pasākumus ESSBJR ietvaros, kā arī apzinot un novēršot iespējamos

trūkumus un attīstot jaunu potenciālu.

Pasākumiem šajā horizontālajā darbībā pamatā ir ilgtspējīgas attīstības pamattēma, pievēršoties klimata

pārmaiņām un veicinot Baltijas jūras reģionu kā “zaļu” reģionu.

Šīs horizontālās darbības mērķi ir šādi:

1) palielināt koordināciju un sinerģiju starp iniciatīvām un projektiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu

attīstību Baltijas jūras reģionā;

2) veicināt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, kā arī ilgtspējīgu dzīvesveidu Baltijas jūras reģionā;

65 2012. gads, ANO konferences “Rio+20” apkopojuma dokuments “Nākotne, kādu vēlamies”, http://sustainabledevelopment.un.org/futurewewant.html.

173

http://www.norden.org/

http://www.cbss.org/

3) konsolidēt konstatējumus un izplatīt labus piemērus, metodes un pieredzi šajā jomā plašākai

mērķauditorijai Baltijas jūras reģionā, kā arī veicināt pēcuzraudzības pasākumus un integrējošas

starpnozaru politiskās apspriedes un politikas virzienu saskaņošanu Baltijas jūras reģiona valstīs;

4) atbalstīt Baltijas jūras reģionu, tam kļūstot par reģionu, kas pielāgojas pārmaiņām un rada zemas

oglekļa dioksīda emisijas;

5) sakopot jau esošās iniciatīvas un projektus klimata pārmaiņu pielāgošanās un mazināšanas jomā

un veicināt zinātnes un politikas dialogus;

6) izveidot tīklus un dialogu starp dalībniekiem pāri valstu robežām un starp nozarēm Baltijas jūras

reģionā, lai attīstītu kopīgas datu un zināšanu bāzes, metodes un stratēģijas attiecībā uz

makroreģionālo pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu.




termiņš, atsauces vērtība un statistikas datu/informācijas avoti, kas saistīti ar turpmāk norādītajiem

rādītājiem.

Mērķis/apakšmērķis Rādītājs Atsauces vērtība (2012. gads)

Mērķa vērtības/termiņš

Informācijas avoti attiecībā uz atsauces un mērķa vērtībām

Sadarbība: palielināta sadarbība un sinerģija BJR starp publiskā sektora un NVO sadarbības iniciatīvām, projektiem un ieinteresētajām personām, kuru darbība saistīta ar ilgtspējīgu attīstību.

Makroreģionālo projektu skaits, kā rezultātā notiek ilgtspējīgas attīstības mērķu integrācija valstu, reģionālos vai vietējos rīcības plānos.

Jāapstiprina. 30. Atbildīgās ministrijas BJR valstīs, ES teritoriālās sadarbības programmas BLA21F; ICLEI; BONUS programma.

Klimata pārmaiņu mazināšana: kļūt par reģionu, kurā ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis.

BJR īpatsvars no atjaunojamiem energoresursiem saražotās ES enerģijas patēriņā un siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis.

1990. gada līmeņi.

Atjaunojamo energoresursu mērķa īpatsvara sasniegšana BJR valstīs, kā paredzēts ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā, līdz 2020. gadam.SEG mazināšanas

Eurostat.

174

Energoefektivitātes indekss.

Vidējais rādītājs BJV reģionam 2010. gadā = xy %66.

mērķu sasniegšana ne-ETS nozarēs BJR valstīs līdz 2020. gadam67.

Stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktais mērķis attiecībā uz energoefektivitāti līdz 2020. gadam būtu jāpielāgo BJV68.

Eurostat gada dati, kas pieejami ar 2 gadu laika nobīdi.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām: kļūt par reģionu, kas pielāgojas paredzamajai klimata pārmaiņu ietekmei.

Makroreģionālā stratēģija attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām (CCAS) un tās rīcības plāns izstrādāts un un apstiprināts BJR valstīs; valstu klimata pārmaiņu pielāgošanās politiku pieņemšana.

0

0

Jāapstiprina.

Pamatprojekts sagatavots līdz 2013. gadam.

Visas BJR ES dalībvalstis ir apstiprinājušas CCAS līdz 2020. gadam.

Visas BJR ES dalībvalstis ir pieņēmušas klimata pārmaiņu pielāgošanās politikas līdz 2020. gadam.

BALTADAPT projekts.

BJR valstu atbildīgās ministrijas.

Pārskatīti/pieņemti transnacionāli un valstiski politikas dokumenti, kuros aplūkota klimata pārmaiņu ietekme BJR.

Jāapstiprina. Skaits līdz 2015. gadam.

Valstu ministrijas, Eiropas Komisija.

66 Prognozes, kas veiktas 2007. gadā, liecināja par, ka ES primārais enerģijas patēriņš 2020. gadā būs 1842 miljoni tonnu. (Direktīva par energoefektivitāti, ar ko atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK un groza Direktīvu 2009/125/EK.)67 Kā paredzēts Komisijas lēmumā, ar ko nosaka dalībvalstu gada emisiju sadali. 68 Katra dalībvalsts izvirza orientējošu valsts energoefektivitātes mērķi, pamatojoties vai uz primārās, vai galīgās enerģijas patēriņu, primārās vai galīgās enerģijas ietaupījumiem vai energointensitāti. Samazinājums par 20 % nozīmētu 1474 Mtoe 2020. gadā, t. i., par 368 Mtoe mazāk salīdzinājumā ar prognozēm.

175


Darbība: ““zaļā” ekonomika”

Baltijas jūras reģionam ir lielas iespējas būt par “zaļās” ekonomikas paraugu un būt pasaulē vadošajam

reģionam tādās jomās kā zināšanu ietilpīgu produktu un pakalpojumu attīstīšana, ekoinovācijas, kā arī

vides tehnoloģija, kas var palielināt konkurētspēju un radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas, kuras

vienlaikus mazina negatīvo ietekmi uz vidi. Turklāt “zaļāka” ekonomika dažādos pakalpojumus un

produktus un sniegs iespēju radīt jaunas darbavietas, vienlaikus aizsargājot un saglabājot bioloģisko

daudzveidību un dabas resursus un veicinot cilvēku labklājību un vienlīdzību.

Pēdējo desmit gadu laikā daudzas Baltijas jūras reģiona valstis ir ieguvušas pieredzi ilgtspējīgu

enerģētikas risinājumu un videi nekaitīgu tehnoloģiju attīstīšanā dažādās jomās, tostarp lauksaimniecībā,

mežu apsaimniekošanā, ūdens apsaimniekošanā, atkritumu apsaimniekošanā, veselīga dzīvesveida

veicināšanā. Tomēr gan sociālekonomiskās norises, gan ilgtspējīgas prakses īstenošana notiek ļoti

atšķirīgi. Lai BJR kļūtu izturētspējīgāks pret nākotnes vides, sociālajām un ekonomiskajām problēmām,

jāizstrādā makroreģionālas pieejas šādu problēmu risināšanai.

Darbības mērķis ir atbalstīt Baltijas jūras reģiona kļūšanu par “zaļu” reģionu, tādējādi “uzlabojot cilvēku

labklājību un sociālo taisnīgumu, vienlaikus ievērojami samazinot vides riskus un ekoloģisko

nepietiekamību”69.

Paraugprojekti

Baltijas “zaļais” publiskais iepirkums (Baltijas ZPP) sadarbībā ar PJ “MVU”. Publiskais

iepirkums nodrošina 1620 % IKP Eiropā. Pieņemot pārdomātus lēmumus, šis lielais publiskā

sektora naudas apjoms var likt tirgum darboties ilgtspējīgākā virzienā.

Ilgtspējīgs iepirkums var stimulēt inovāciju un pārvērst publisko sektoru par virzītājspēku

“zaļās” ekonomikas attīstībā. Ar Baltijas ZPP tiks izveidota plaša spēju veidošanas programma

“zaļā” publiskā iepirkuma jomā (ZPP) galvenajās iepirkuma institūcijās (GIP) visā Baltijas jūras

reģionā, pamatojoties uz kopīgi izmantotiem mācību materiāliem un iepirkumu darbībām plašos

publiskajos iepirkumos visā Baltijas jūras reģionā. Novatorisku, ekoloģiski efektīvu produktu un

pakalpojumu pirkšana būtiski mazinās vides piesārņojumu un palielinās nepieciešamo zinātību

un spējas. Galvenais virzītājs: Zviedrijas Pētniecības padome, SEMCO. Termiņš: 2013. gada

31. decembris.

EFFECT — BJR platforma dialogam par energoefektivitātes un resursefektivitātes

jautājumiem. EFFECT galvenais mērķis ir plānot, veicināt un izplatīt labas prakses risinājumus

69 UNEP, 2011. gads, “Virzība uz “zaļo” ekonomiku: ceļš uz ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu — kopsavilkuma ziņojums politikas veidotājiem”. www.unep.org/greeneconomy.

176

http://www.unep.org/greeneconomy

ekoefektivitātes jomā, lai piesaistītu un stimulētu pilsētas, ciemus un BJR apakšreģionus, kā arī

citus attiecīgos dalībniekus vietējā, reģionālā, valsts un Baltijas līmenī kopīgi izstrādāt un

īstenot politikas un konkrētas darbības energoefektivitātes, resursefektivitātes, ilgtspējas un

izturētspējas uzlabošanai, vienlaikus veicinot “zaļāku” ekonomiku. Ilgtermiņā šīs darbības

veicinās izturētspējīgas sabiedrības veidošanu un Baltijas jūras reģiona kā “zaļa” reģiona

popularizēšanu. Galvenais virzītājs: CBSS-Baltic21. Termiņš: 2015. gada 31. augusts.

Izveidot ilgtspējīgu pilsētu un ciematu tīklu. Projekta mērķis ir apmainīties ar zināšanām un

labu praksi, kas gūta videi draudzīgā pilsētu pārvaldībā. Galvenais virzītājs: Zviedrija. Termiņš:

2015. gada 31. augusts.

Ekociemati. Projekta “Ekociemati” mērķis ir veicināt ekociematu kā ilgtspējīgāka dzīvesveida

attīstību Baltijas jūras reģiona lauku teritorijās. Galvenais virzītājs: Lietuva. Termiņš:


Iespējamie paraugprojekti un darbības70

REALS — izturētspējas un ekoloģijas pieejas dzīvās vides ilgtspējai. Projekta mērķis ir dalīties

pieredzē saistībā ar ekotehnoloģijām lauku attīstībai un popularizēt ideju par ilgtspējīgākām

dzīvesveida pieejām BJR pilsētu un lauku iedzīvotāju vidū.

Papildus paraugprojektiem citi paredzamie horizontālās darbības rezultāti ir šādi:

- palielināta koordinācija un sinerģija starp iniciatīvām, kas saistītas ar dažādiem ilgtspējīgas

attīstības aspektiem;

- attiecīgo projektu sakopošana;

- paraugprakses un pieredzes izplatīšana šajā jomā, kā arī starpnozaru politisko apspriežu

veicināšana.

Turpmāk ir uzskaitīti piemēri. Konference “Zaļāka” lauksaimniecība “zilākai” Baltijas jūrai”

(GABBS). Šī ir BJR mēroga agrovidei veltīta konference, kuras mērķis ir dalīties zināšanās un labas

prakses piemēros starp lauksaimniecības un vides nozari par paraugpraksi agrovides nozarē BJR, lai

glābtu jūru uz zemes. Konference tiek organizēta sadarbībā ar BJR projektiem (Baltic Manure, Baltic

Compact, Baltic Deal un Beras), kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību, kā arī prioritārajām jomām “Barības

vielas” un “Lauksaimniecība”.

Darbība: “klimata pārmaiņas un to mazināšana”

Klimata pārmaiņas, iespējams, ir šobrīd visaktuālākais vides jautājums pasaulē. Klimata pārmaiņu

ietekme jau ir redzama — gan Baltijas jūras reģionā, gan pasaulē. Daudzas valstis ir krasi samazinājušas

savas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādējādi īstenojot savu pamatprioritāti vides jomā. Tomēr ir

70 Uzskaitītie paraugprojekti ir pārsvarā idejas, un būtu vēl jāapspriež un par tiem jāizlemj Ekspertu grupai ilgtspējīgas attīstības jautājumos “Baltic 21”.

177

vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka klimata pārmaiņas nepārsniedz 2 °C robežu. Mūsu

reģionam ir lielas inovācijas iespējas atjaunojamo energoresursu jomā, izmantojot jūru, vēju un

biomasu, kas var mazināt mūsu atkarību no fosilā kurināmā, un tam ir ārkārtīgi liels potenciāls

energoefektivitātes jomā.

Paraugprojekti

Pilnīgi īstenot ES un Krievijas energoefektivitātes iniciatīvu, jo īpaši ES un Krievijas

enerģētikas dialoga kopīgās ES un Krievijas tematiskās grupas par energoefektivitātes

jautājumiem ikgadējās darba programmas, kas jāīsteno kopīgi ES un Krievijai. Galvenais

virzītājs: Eiropas Komisija, Enerģētikas ĢD. Termiņš: jānosaka.

Darbība: “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”

Klimata pārmaiņas šobrīd ir viens no visaktuālākajiem vides jautājumiem. Baltijas jūra un tās piekrastes

zonas ir specifisks ekoreģions, un var paredzēt, ka arī klimata pārmaiņu ietekme būs specifiska.

Tādējādi visas BJR piekrastes valstis ir neaizsargātas pret klimata pārmaiņām, kas var ietekmēt cilvēku

drošību, vidi un konkurētspēju. Reaģējot uz klimata pārmaiņām, svarīgi ir izstrādāt ne tikai pasākumus

šādu pārmaiņu un siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai, bet arī stratēģijas attiecībā uz pielāgošanos

klimata pārmaiņām, kas notiek pašlaik un ir paredzamas nākotnē.

Baltijas jūras reģionā jau tiek īstenotas vairākas valsts, reģionālas un vietējas iniciatīvas saistībā ar

pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tomēr ir vajadzīga turpmāka rīcība. Tāpēc, lai atrisinātu ar

pielāgošanos klimatam saistītās problēmas, ir vajadzīga sadarbība starp valstīm un starp nozarēm BJR.

Makroreģionālas, ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītas stratēģijas un rīcības plāna izstrāde un

īstenošana nostiprinās šādu sadarbību, pamatojoties uz izpratni par specifisko ietekmi BJR un šādas

ietekmes novēršanu. Valsts, reģionāliem un vietējiem dalībniekiem ir jāsadarbojas kopīgos pielāgošanās

centienos, arī veicot informācijas apmaiņu, kopīgi izmantojot vispārējās zināšanas un datubāzes,

izstrādājot un īstenojot valsts stratēģijas un rīcības plānus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un daloties

paraugpraksē attiecībā uz konkrētām BJR nozarēm ar pierādītu ekonomisko, sociālo un ekoloģisko

dzīvotspēju.

Jānodrošina, ka stratēģijas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām atbilst rīcībai ES līmenī, kā arī

Eiropas Komisijas Baltajai grāmatai par pielāgošanos. Šo jautājumu varētu skatīt Ietekmes un

adaptācijas vadības grupā, kas ierosināta Baltajā grāmatā.

178

Nodrošinot ES mēroga iniciatīvu papildināmību, reģionālās stratēģijas uzmanības centrā jābūt pārrobežu

intereses jautājumiem reģionā, piemēram, izstrādājot stingrāku pierādījumu bāzi attiecībā uz klimata

pārmaiņu ietekmi un sekām, uzlabojot informētību par vajadzību rīkoties, nodrošinot un novērtējot

progresu (izmantojot rādītājus kā progresa novērtēšanas kritērijus), kā arī iesakot agrīnu rīcību, lai

nodrošinātu, ka pielāgošanās tiek integrēta galvenajās politikas jomās; tas nozīmē, ka politikas virzieni

jāpārskata, ņemot vērā klimata pārmaiņu apdraudējumus un apsverot pielāgošanās rīcības iespējas.

Turklāt varētu apsvērt Krievijas iesaistīšanu operatīvajās darbībās, kas saistītas ar kopīgu centienu

attīstīšanu saistībā ar visa Baltijas jūras reģiona stratēģiju, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

Paraugprojekti

BALTADAPT. Mērķis ir izstrādāt Baltijas jūras reģiona mēroga pielāgošanās stratēģiju un

rīcības plānu. Stratēģija būs makroreģionāla un vērsta uz jūras un piekrastes zonām Baltijas

reģionā. Galvenais virzītājs: Dānija; par stratēģijas izstrādi atbildīgais: Zviedrija. Termiņš:

2013. gads.

Iespējamie paraugprojekti71

Pielāgošanās klimata pārmaiņām un civilā drošība (sadarbībā ar prioritāro jomu “Drošība”).

Ieguvumu un izmaksu analīze par pielāgošanos klimata pārmaiņām Baltijas jūras reģionam

un kopīgu, zinātniski pamatotu platformu izveide un izmantošana politikas un nozaru dialogam,

integrējot pielāgošanos klimatam citos ilgtspējīgas attīstības aspektos (sadarbībā ar attiecīgajām

prioritārajām jomām).

Sadarbība klimata pārmaiņu jomā, ja var izveidot sadarbību starp skolām un universitātēm,

kas darbojas šajā jomā (sadarbībā ar PJK “Hamburga” prioritārajā jomā “Izglītība”).

71 Uzskaitītie paraugprojekti ir pārsvarā idejas, un būtu vēl jāapspriež un par tiem jāizlemj Ekspertu grupai ilgtspējīgas attīstības jautājumos “Baltic 21”.

179

2. Bioekonomika

Baltijas jūras reģionam ir viss, kas vajadzīgs, lai kļūtu par pasaulē vadošo reģionu ilgtspējīgā biomasas

ražošanā un biomasas vērtību ķēdē. Mums ir liela biomasas koncentrācija, labi attīstīta infrastruktūra,

tehnoloģiskās zināšanas un zināšanas par vidi, kā arī senas sadarbības tradīcijas reģionā. Tomēr ir

jāattīsta sadarbībā visā reģionā un visās nozarēs. Tāpat ir arī jānostiprina sadarbība starp pētniecību un

inovāciju, publiskajām organizācijām un privātuzņēmumiem makroreģionālā, valsts un vietējā līmenī.

Bioekonomikas koncepcija paredz saskaņot ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Daudzas no

pašreizējām globālajām ilgtspējīgas bioekonomikas attīstības problēmām ir aktuālas arī Baltijas jūras

reģionā. Šādas problēmas citu starpā ir iedzīvotāju skaita pieaugums, pieaugošais pieprasījums pēc

pārtikas, atjaunojamiem energoresursiem nozarei un enerģētikai, klimata pārmaiņas un īpaši dabas

resursu nepietiekami ilgtspējīga izmantošana jūrā un uz zemes. ANO konference “Rio+20” atzīst

vajadzību turpināt ilgtspējīgas attīstības racionalizēšanu visos līmeņos, integrējot ekonomiskos, sociālos

un vides aspektus un atzīstot to savstarpējo saikni, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību visās tās

dimensijās72.

Globālā mērogā bioekonomika ir saistīta ar pāreju no ekonomikas, kas pamatojas uz fosilo kurināmo, uz

ekonomiku, kas vairāk pamatojas uz bioloģiskiem kurināmā veidiem. Tādējādi šīs horizontālās darbības

mērķis ir izpētīt, kā šo pāreju var izmantot kā instrumentu ilgtspējīgas attīstības īstenošanai. Palielināts

pieprasījums pēc pārtikas, bioenerģijas un citiem bioproduktiem rada lielas ekonomiskās izaugsmes

iespējas. Tomēr tas arī ir saistīts ar neilgtspējīgas attīstības riskiem. Ir skaidrs, ka ir jāveicina

ekonomiskās izaugsmes nošķiršana no vides degradācijas. Tāpēc šajā horizontālajā darbībā galvenā

uzmanība būs pievērsta ilgtspējīgiem risinājumiem visā vērtību ķēdē, sākot no biomasas, līdz pārtikai,

bioenerģijai un bioproduktiem, izvērtējot tās potenciālu radīt risinājumus ilgtspējīgai ekonomikas,

sociālajai un vides attīstībai.

Lai to izdarītu, ir jāapvieno spēki un dalībnieki no publiskā un privātā sektora, izveidojot ciešākas

partnerības. Šī horizontālā darbība palīdzēs sasniegt ESSBJR vispārējos mērķus, proti, veicināt ilgtspēju

un labklājību. Tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta ilgtspējīgai biomasas ražošanai pārtikas, šķiedru un

enerģijas ieguves vajadzībām un tās izmantošanai vides, tehniskajā, sociālajā un ekonomikas jomā, to

sasaistot ar ilgtspējīgu reģiona attīstību.

Šī horizontālā darbība ir cieši saistīta ar attiecīgajām ESSBJR prioritārajām jomām un atbilst stratēģijām

“Eiropa 2020” un “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Bioekonomika”73. Šī horizontālā darbība paredz

72 2012. gads, ANO konferences “Rio+20” apkopojuma dokuments “Nākotne, kādu vēlamies”, http://sustainabledevelopment.un.org/futurewewant.html. 73 Eiropas Komisijas dienestu darba pavaddokuments dokumentam “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika”, COM(2012)60 final.

180

http://sustainabledevelopment.un.org/futurewewant.html

īstenot transnacionālu, integrētu un pārrobežu pieeju vispārējās bioekonomikas problēmas risināšanā,

sasaistot pašreizējo publisko, nozaru un NVO transnacionālo sadarbību, reģionālos izstrādes un

pētniecības projektus un citus pasākumus ESSBJR ietvaros, kā arī apzinot un novēršot iespējamos

trūkumus un attīstot jaunu potenciālu.

Šīs horizontālās darbības mērķi ir šādi:

1) atbalstīt Baltijas jūras reģiona virzību uz bioekonomiku;

2) izpētīt, kā palielināto pieprasījumu pēc pārtikas, bioproduktiem rūpnieciskai izmantošanai un

bioenerģijas pārvērst ilgtspējīgos risinājumos visā vērtību ķēdē; palielināt koordināciju un

sinerģiju starp iniciatīvām un projektiem, kas saistīti ar bioekonomiku Baltijas jūras reģionā;

3) veicināt ilgtspējīgu biomasas ražošanu un izmantošanu Baltijas jūras reģionā;

4) sakopot jau esošās darbības un projektus bioekonomikas jomā un veicināt zinātnes un politikas

dialogus;

5) apvienot spēkus un dalībniekus no publiskā un privātā sektora, izveidojot ciešākas partnerības;

6) izveidot tīklus un dialogu starp dalībniekiem pāri valstu robežām un starp nozarēm Baltijas jūras

reģionā, lai attīstītu kopīgu datu un zināšanu bāzi, metodes un stratēģijas uz zināšanām

pamatotai ilgtspējīgai bioekonomikai;

7) konsolidēt konstatējumus un izplatīt labus piemērus, metodes un pieredzi šajā jomā plašākai

mērķauditorijai Baltijas jūras reģionā, kā arī veicināt pēcuzraudzības pasākumus un integrējošas

starpnozaru politiskās apspriedes un politikas virzienu saskaņošanu Baltijas jūras reģiona

valstīs.





rādītājiem.

181

Mērķis/apakšmērķis Rādītājs Atsauces vērtība (2013. gads)

Mērķa vērtības/termiņš

Informācijas avoti attiecībā uz atsauces un mērķa vērtībām

Sadarbība: palielināta sadarbība un sinerģija BJR starp publiskā sektora un NVO sadarbības iniciatīvām, projektiem un ieinteresētajām personām, kuru darbība saistīta ar bioekonomiku.

Makroreģionālo publiskā sektora, NVO un pētniecības un izstrādes projektu skaits, kā rezultātā notiek bioekonomikas mērķu integrācija valstu, reģionālos vai vietējos rīcības plānos.

0Iestādes, pētniecības iestādes un organizācijas BJR valstīs.

Bioekonomika: ilgtspējīgas bioekonomikas attīstība Baltijas jūras reģionā.

BJR bioekonomikas iniciatīvas.

0 50 (jāapstiprina) Iestādes, pētniecības iestādes un organizācijas BJR valstīs.


Darbs bioekonomikas jomā BJR varētu radīt forumu pieredzes apmaiņai un diskusiju veicināšanai par

ilgtspējīgu attīstību Eiropas un pat pasaules līmenī. “Lai maksimāli palielinātu dabas resursu ilgtspējīgu

izmantošanu un veicinātu pozitīvu ietekmi uz sociālekonomiku, vidi un klimata pārmaiņām, svarīgi būs

sadarboties ar pasaules līmeņa partneriem, lai ātrāk attīstītu ar bioekonomiku saistīto izstrādi un

inovāciju visā pasaulē. Arī pasaules iniciatīva “Rio+20” atbalsta darbības bioekonomikas jomā”74.

Stratēģijā “Eiropa 2020” ir noteikts, ka bioekonomikai jākļūst par izšķirīgu elementu, lai panāktu gudru

un videi nekaitīgu izaugsmi Eiropā75.

Bioekonomikas mērķis ir sagatavoties pārejai uz sabiedrību, kurā tiek samazinātas emisijas un

palielināta resursefektivitāte, apvienojot pārtikas ražošanu ar atjaunojamo resursu ilgtspējīgu

izmantošanu rūpnieciskiem nolūkiem un vides aizsardzībai. Pāreja uz bioekonomiku nozīmē pāreju no

ekonomikas, kas lielā mērā pamatojas uz fosilo kurināmo, uz resursefektīvāku ekonomiku, kas vairāk

pamatojas uz atjaunojamām izejvielām, kuras ražo, ilgtspējīgi izmantojot ekosistēmas pakalpojumus, ko

nodrošina zeme un ūdens.

74 Eiropas Komisijas dienestu darba pavaddokuments dokumentam “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika”, COM(2012)60 final.75 Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, http://ec.europa.eu/resource-efficient-europe/index_lv.htm.

182

Ir jāizpēta, kā palielināto pieprasījumu pēc biomasas un bioproduktiem pārvērst ilgtspējīgos risinājumos

visā vērtību ķēdē, sākot no biomasas līdz pārtikai, novatoriskiem bioproduktiem un bioenerģijai. Šīs

problēmas ir cieši saistītas ar Eiropas Komisijas stratēģiju un rīcības plānu bioekonomikas jomā76.

Bioekonomikas pieejā ir apvienots plašs zinātņu klāsts (piemēram, dzīvības zinātnes, agronomija,

ekoloģija, mežzinātnes, jūras zinātnes un sociālās zinātnes), un rūpnieciskās tehnoloģijas (piemēram,

biotehnoloģija, nanotehnoloģija un informācijas un sakaru tehnoloģijas) tiek sasaistītas ar vietējām un

netveramajām zināšanām.

Ar savu transversālo būtību bioekonomikas pieeja piedāvā unikālu iespēju risināt sarežģītas un

savstarpēji saistītas problēmas, vienlaikus sasniedzot ekonomisko izaugsmi. Jānostiprina apmaiņa starp

pētniecības institūtiem, publiskām iestādēm un privātuzņēmumiem makroreģionālā, valsts un vietējā

līmenī, lai plašāk izpētītu, kā palielināto pieprasījumu pēc biomasas pārvērst ilgtspējīgos risinājumos

visā vērtību ķēdē, sākot no biomasas līdz bioproduktiem un līdz pat patērētājam.

Baltijas jūras reģionam ir liela biomasas koncentrācija, labi attīstīta infrastruktūra, tehnoloģiskās

zināšanas un zināšanas par vidi, kā arī senas sadarbības tradīcijas reģionā. Šī sadarbība būtu jāintensificē

pāri valstu un reģionu robežām un starp nozarēm.

Tādējādi šī horizontālā darbība sasaistīs esošos projektus un darbības ESSBJR ietvaros (piemēram,

paraugprojektus) un saistītās jomas (darbība ir saistīta ar (bet nav ierobežota līdz) notiekošajiem

pasākumiem, piemēram, prioritārajās jomās “Lauksaimniecība”, “Enerģētika” un “Bio”), un darbosies,

lai apzinātu un novērstu iespējamos trūkumus un attīstītu iespējas.

Šajā horizontālajā darbībā būs ietvertas šādas 7 vispārējas tēmas, kas izstrādātas un kopīgi saskaņotas

lielā ieinteresēto personu, pētnieku, uzņēmējdarbības partneru, publisko un privāto organizāciju un

pilsoniskās sabiedrības pārstāvju grupā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu konferencē par biomasas

jautājumiem, kuru organizēja Ziemeļvalstu Ministru padome 2012. gada 20. un 21. martā:

1. galvenā vieta vai centrs zināšanu pārnesei;

2. piegādes ķēde;

3. biomasas ražošanas un izmantošanas ilgtspēja no Baltijas viedokļa;

4. pārrobežu sadarbības uzlabošana un tirdzniecības šķēršļu likvidēšana;

5. biodegvielas transports un ilgtspējīgi risinājumi;

6. politikas un plānošanas rīki zemes izmantošanai saistībā ar biomasas ražošanu.

Paredzamie šīs horizontālās darbības rezultāti ir šādi:

76 Eiropas Komisijas paziņojums “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika”, COM(2012)60 final.

183

- palielināta koordinācija un sinerģija starp iniciatīvām un projektiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu

biomasas ražošanu un izmantošanu Baltijas jūras reģionā;

- semināri un konferences, kurās notiek iepazīstināšana un apmaiņa ar labākajiem piemēriem

biomasas ražošanas un izmantošanas pētniecībā, inovācijā un tehnoloģijā;

- ekspertu komisijas, kas var palīdzēt noteikt nākotnes problēmas un iespējas.


Var iesaistīt vairākus projektus vai nu kā ārējus projektus, paraugprojektus atbilstīgi šai horizontālajai

darbībai, vai sakopojot paraugprojektus atbilstīgi dažādām prioritārajām jomām. Turpmāk ir uzskaitīti

piemēri.

Ziemeļvalstu bioekonomikas iniciatīva. Ziemeļvalstu bioekonomikas iniciatīva ir pastāvīgs un

adaptīvs politikas process, kas paredzēts, lai nodrošinātu politikas saskaņotību Ziemeļvalstu

bioekonomikas attīstības atbalstīšanā. Galvenais virzītājs: ZMP. Termiņš: 2014. gads.

Baltijas jūras reģiona projekts “Bioenerģijas veicināšana II”. Projekta mērķis ir nostiprināt

attīstību, lai pietuvinātu ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un teritoriāli integrētu Baltijas jūras

reģionu bioenerģijas ilgtspējīgas izmantošanas jomā. Galvenais virzītājs: Vācija. Termiņš:

progresa ziņojumam vēl jānosaka.

Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana Baltijas jūras reģionā — EFINORD (paraugprojekts

prioritārajā jomā “Lauksaimniecība”. Galvenais virzītājs: EFINORD. Termiņš: jānosaka.

Ieguldījumu varētu sniegt arī šādi projekti:

cietās biomasas projekts (ar ZMP Darba grupu atjaunojamo energoresursu jautājumos (AGFE));

bioekonomika kā ilgtspējīgas lauku attīstības virzītājspēks;

spēju veidošana, lai novērtētu zemu emisiju darbību ietekmi uz bioekonomikas attīstību;

īpaša rīku kopuma izstrāde, lai analizētu katras bioekonomikas darbības ietekmi uz vidi,

ekonomiku un sociālajām norisēm.

184

I PIELIKUMS. PABEIGTIE PARAUGPROJEKTI77

PJ1 — Līdz pieņemamam līmenim samazināt barības vielu ieplūdi jūrā

1.1. Mazgāšanas līdzekļos esošo fosfātu likvidēšana. Projekta mērķis bija sniegt atbalstu Baltijas

valstīm, tām īstenojot HELCOM Ieteikumu Nr. 28E/7, t. i., valstu likumdošanas darbību, lai ierobežotu

fosfātu izmantošanu veļas mazgāšanas līdzekļos un automātiskajām trauku mazgāšanas mašīnām

paredzētajos mazgāšanas līdzekļos. Tas tika paveikts, sagatavojot informatīvu materiālu politikas

veidotājiem. 2011. gadā tika pieņemts ES mēroga aizliegums izmantot fosfātus veļas mazgāšanas

līdzekļos. Nobeiguma ziņojums.

PJ3 — Bīstamo vielu izmantošanas un ietekmes samazināšana

3.1. Izstrādāt instrumentus un rādītājus, lai novērtētu antropogēnā ķīmiskā stresa bioloģisko ietekmi

Baltijas jūrā (BEAST), izpētot cēloņsakarību starp ķīmisko spiedienu un bioloģisko ietekmi dažādos

bioloģiskās organizācijas līmeņos. Viens projekta rezultāts bija ieteikumu kopums bīstamo vielu

ietekmes uzraudzībai visā Baltijas jūras reģionā. Projekta ietvaros rīkojot seminārus, tika veicināta arī

tīklu veidošanas spēju palielināšana un stiprināšana (BEAST projekts, ko finansē kopīgā Baltijas jūras

pētniecības un attīstības programma “Bonus”). Galvenais virzītājs: Somijas Vides institūts. Pabeigts:

2011. gada decembrī. Nobeiguma ziņojums.

3.3. Piesārņoto nosēdumu ilgtspējīga pārvaldība (SMOCS) — projekts bija vērsts uz piesārņoto

nosēdumu ilgtspējīgas pārvaldības problēmu. Projekta mērķis bija atbalstīt bagarēšanas darbības ap visu

Baltijas jūru, izstrādājot vadlīnijas piesārņoto nosēdumu pārvaldībai, kā arī ilgtspējas novērtēšanas

praksi un lēmumu pieņemšanu par alternatīviem apstrādes veidiem un attīrīšanas tehnoloģijām. Tika

izstrādāti pamatnostādne un instrumentu kopums attīrīšanas tehnoloģijām, novērtēšanas un lēmumu

atbalstīšanas sistēmai, un dažādos apstākļos tika veiktas pārbaudes uz vietas objektā, lai validētu un

pierādītu attīrīšanas metodes. Tika izveidots ilgstošs tīkls, mijiedarbojoties ar galvenajām mērķgrupām

un iesaistošu pieeju attiecībā uz visām darba paketēm (SMOCS projekts, ko finansē Baltijas jūras

reģiona programma). Galvenais virzītājs: Zviedrijas Ģeotehniskais institūts. Pabeigts: 2012. gada

decembrī.

3.5. Bīstamo vielu kontrole Baltijas jūras reģionā (COHIBA). Projektā tika izpētīti HELCOM Baltijas

jūras rīcības plānā (BJRP) minēto 11 bīstamo vielu vai vielu grupu avoti un ieplūdes un izstrādāti

ieteikumi minēto vielu samazināšanas pasākumiem. COHIBA vispārējais mērķis bija atbalstīt BJRP

īstenošanu attiecībā uz bīstamām vielām, attīstot kopīgas darbības mērķa sasniegšanai. Projekts tika

līdzfinansēts no ES Baltijas jūras reģiona programmas 2007.2013. gadam. Galvenais virzītājs: Somijas

77 Paraugprojekti uzskaitīti atbilstīgi prioritārajām jomām, kas pieņemtas 2012. gada janvārī.

185

http://www.environment.fi/download.asp?contentid=134616&lan=en

http://www.kemi.se/Documents/Publikationer/Trycksaker/Faktablad/QandA_Phosphates_in_Detergents.pdf

Vides institūts (SYKE). Pabeigts: 2012. gadā. Papildu informācija atrodama tīmekļa vietnē

http://www.cohiba-project.net/ Nobeiguma ziņojums.

Vairāk informācijas par trim iepriekš minētajiem projektiem:

http://www.swedishepa.se/en/In-English/Start/EU-and-international-cooperation/Swedish-EPAs-work-

in-the-EU/The-Baltic-Sea-Strategy/Priority-area-3/Flagships/

PJ4 — Kļūt par tīras kuģošanas paraugreģionu

4.4. Likvidēt notekūdeņu novadīšanu jūrā no kuģiem, jo īpaši no pasažieru kuģiem, ievērojot

HELCOM priekšlikumu Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai (IMO) noteikt Baltijas jūru par

kontroles zonu notekūdeņu novadīšanai no pasažieru kuģiem, paredzot, ka kruīzu un pasažieru kuģiem

obligāti būs jāattīra savi notekūdeņi, lai likvidētu tajos esošās barības vielas, vai jānogādā tie ostu

pieņemšanas iekārtās. HELCOM dalībvalstis Somijas vadībā sāka procesu IMO, kura rezultātā

organizācijas Jūras vides aizsardzības komitejas (MEPC) 62. sanāksmē 2011. gada jūlijā tika pieņemts

galīgais lēmums noteikt Baltijas jūru par pirmo jūru pasaulē, ko IMO atzīst par īpašu zonu attiecībā uz

notekūdeņiem atbilstoši MARPOL IV pielikumam. Visiem pasažieru kuģiem, kas kuģo Baltijas jūras

īpašajā zonā, būs jāattīra notekūdeņi uz klāja, pirms to izlaišanas jūrā jālikvidē tajos esošās barības

vielas vai jānogādā tie līdz ostas pieņemšanas iekārtai (OPI). Jaunajiem un esošajiem pasažieru kuģiem

būs obligāti jānodrošina izlaišanas aizlieguma noteikumu ievērošana attiecīgi līdz 2016. un

2018. gadam. Īpašās zonas statuss tiks īstenots, kad HELCOM valstis informēs IMO, ka to pasažieru

ostās ir pieejamas atbilstošas pieņemšanas iekārtas. Galvenais virzītājs: HELCOM. Projektu var uzskatīt

par pabeigtu projekta līmenī, bet vēl tiek gaidīts oficiālais paziņojums par atbilstošām notekūdeņu

pieņemšanas iekārtām. Papildu informācija atrodama tīmekļa vietnē

http://www.helcom.fi/shipping/waste/en_GB/waste/.

4.5. Uzlabot atkritumu apstrādi uz kuģiem un ostās Baltijas Master II projekta ietvaros, pilnvērtīgāk

iesaistot dažādus dalībniekus, t. i., piekrastes valstu pašvaldības un ostas kopā ar valsts iestādēm,

pētniecības institūtiem, universitātēm un Baltijas organizācijām, un rodot praktiskus risinājumus

atkritumu apstrādes uzlabošanai. Baltijas Master II projektā, kas sākts 2009. gadā, tika risināti jautājumi

no vietējā un reģionālā viedokļa, izmantojot pārrobežu un starpnozaru sadarbību, lai rastu dzīvotspējīgus

risinājumus globālām problēmām. Projektā tika sapulcināti dalībnieki no dažādiem līmeņiem, sākot no

vietējām, reģionālām un valsts iestādēm līdz universitātēm un Baltijas organizācijām. Svarīgs projekta

elements bija saiknes izveide starp vietējo/reģionālo līmeni un valsts līmeni, lai apvienotu praktiskās

zināšanas ar stratēģisko darbu. Galvenais virzītājs: Blēkinges reģions, Zviedrija. Pabeigts: 2012. gada

janvāris. Nobeiguma ziņojums.

4.6. Veikt priekšizpēti par SDG infrastruktūru tuvsatiksmes kuģošanai. Tuvsatiksmes kuģošana

jāattīsta kā ilgtspējīga transporta alternatīva, kas ietver gan intermodālo transportu, gan beztaras kravas

pārvadājumus. Ņemot vērā plānotos pieļaujamā sēra satura samazinājumus katlu kurināmajās degvielās

186

http://www.balticmaster.org/

http://www.cohiba-project.net/publications/en_GB/publications/

http://www.cohiba-project.net/

un slāpekļa oksīdu emisiju ierobežojumus, tuvsatiksmes kuģošanas konkurētspēja ir apdraudēta, un

jāapsver jaunas tehnoloģijas. Dzinēju ražotāji ir sākuši piedāvāt sašķidrināto dabasgāzi (SDG) kā

alternatīvu benzīnam, bet šai alternatīvai nepieciešama SDG uzpildes staciju infrastruktūra. Sašķidrinātā

dabasgāze (SDG) ir klimatam un videi nekaitīga degviela, kas jāpadara konkurētspējīga, nodrošinot

efektīvu infrastruktūru un labus pamatapstākļus. Tāds bija mērķis plašam projektam, kurā cita starpā

piedalījās Skandināvijas valstis un vairāki lieli enerģētikas uzņēmumi. Projekta koordinācijas partneris

bija Dānijas Jūrniecības iestāde. Projekta mērķis bija izstrādāt ieteikumus par to, kā izveidot

infrastruktūru, kas veicina SDG kā kuģu degvielas izmantošanu. Tomēr ir identificētas arī citas svarīgas

jomas. Projekta ieteikumi ir orientēti uz šādām piecām jomām: kuģu bunkurēšana ar SDG, ekonomiskie

un finansiālie apstākļi, drošība, tehniskie un darbības apstākļi un, visbeidzot, atļaujas infrastruktūrai

krastā78. Galvenais virzītājs: Dānijas Jūrniecības iestāde. Pabeigts: 2012. gada jūnijā. Nobeiguma

ziņojums.

PJ8 — Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošana: veicināt uzņēmējdarbību, stiprināt MVU un palielināt

cilvēkresursu efektīvu izmantošanu

8.3. Ilgtspējīga ražošana, īstenojot inovāciju mazos un vidējos uzņēmumos. Projekts tika pabeigts

2012. gadā. SPIN bija EUR 3 miljonu budžeta projekts, ko atbalstīja Eiropas Savienības Baltijas jūras

reģiona programma 2007. 2013. gadam . SPIN apvienoja dažas no vissvarīgākajām iestādēm

ekoinovāciju jomā Baltijas jūras reģionā, un to atbalstīja vairākas valstu valdības, nozaru apvienības,

pētniecības struktūras un transnacionālas NVO.

PJ11 — Uzlabot iekšējos un ārējos transporta savienojumus

11.1. Īsāki lidmašīnu maršruti tika īstenoti, izveidojot “funkcionālos gaisa telpas blokus” (FAB)

Baltijas jūras reģionā (Ziemeļeiropas FAB, DānijasZviedrijas FAB un Baltijas FAB (Polijas un Lietuvas

kopīga iniciatīva)). Galvenais virzītājs: Lietuva. Pabeigts: 2012. gada decembrī.

Līdz 2012. gada 4. decembrim dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu

funkcionālo gaisa telpas bloku īstenošanu nolūkā sasniegt vajadzīgo gaisa satiksmes pārvaldības tīkla

jaudu un efektivitāti Eiropas vienotajā gaisa telpā un uzturēt augstu drošuma līmeni, kā arī veicināt gaisa

transporta sistēmas vispārējo veiktspēju un ietekmes uz vidi mazināšanu.

DānijasZviedrijas FAB tika atzīts par izveidotu un paziņots Eiropas Komisijai 2009. gadā.

Ziemeļeiropas FAB (NEFAB) ietver Igauniju, Somiju, Latviju un Norvēģiju. Valstis ir parakstījušas un

ratificējušas nolīgumus, un dokumentācija ir reģistrēta depozitārijā. Tas nozīmē, ka NEFAB tiks

izveidots atbilstoši prasībām 2012. gada decembrī.

11.2. “Zaļo koridoru” tīkla attīstīšana bija saistīta ar to ES noteikumu, ierobežojumu un stimulu

efektīvu īstenošanu, kuri paredzēti, lai vērstos pret transporta izraisītajām papildu sekām, t. i., emisijām,

78 Nobeiguma ziņojums pieejams vietnē www.dma.dk/themes/LNGinfrastructureproject/Sider/LNGinfrastructureproject.aspx.

187

http://eu.baltic.net/

http://eu.baltic.net/

http://www.dma.dk/themes/LNGinfrastructureproject/Sider/Papersandpresentations.aspx

http://www.dma.dk/themes/LNGinfrastructureproject/Sider/Papersandpresentations.aspx

http://www.dma.dk/themes/LNGinfrastructureproject/Sider/LNGinfrastructureproject.aspx

piesārņojumu, troksni, negadījumiem un sastrēgumiem. Projekti, kuros tika uzsvērts zaļo koridoru

tīkls — Transbaltic, Scandria un EWTC II —, tika pabeigti 2012. gada septembrī un decembrī.

Transbaltic bija transnacionāls projekts, kuram ES Baltijas jūras reģiona programmas

2007.2013. gadam iestādes piešķīra stratēģisku statusu. TransBaltic vispārējais mērķis bija nodrošināt

reģionāla līmeņa stimulus visaptverošas multimodālā transporta sistēmas izveidei BJR. Tas tika

sasniegts, īstenojot kopīgus transporta attīstības pasākumus un kopīgas uzņēmējdarbības koncepcijas.

Nobeiguma ziņojums.

Scandria projekts tika īstenots, sadarbojoties 19 partneriem no Vācijas un Skandināvijas, kuri vēlējās

nākotnē uzņemties pienākumu attīstīt “zaļu” un novatorisku transporta koridoru starp Baltijas un Adrijas

jūru, kā arī popularizēt jaunu Eiropas ekonomikas pamatzonu. Projekts tika strukturēts trīs tematiskos

pīlāros: transporta infrastruktūra, novatoriska loģistika, stratēģiska koridora attīstīšana. Projekta

noslēguma konference tika rīkota 2012. gada jūnijā. Nobeiguma ziņojums.

EWTC II. Projekta mērķis bija ar starptautiskās sadarbības starpniecību attīstīt un izveidot efektīvu,

drošu un videi nekaitīgu veidu, kā pārvaldīt pieaugošo to preču apjomu, kuras tiek pārvadātas no

austrumiem uz rietumiem Baltijas reģiona dienvidu daļā. Projekta mērķis bija sagatavot reģiona

ieinteresētās personas ilgtspējīgas transporta plānošanas un viedu IT risinājumu uzlabošanai transporta

jomā. Tam apvienojumā ar uzņēmējdarbības attīstību transporta nozarē ir jāstimulē ekonomiskā

izaugsme visā austrumurietumu transporta koridorā. Nobeiguma ziņojums.

PJ12 — Saglabāt un vairot Baltijas jūras reģiona pievilcību, jo īpaši izmantojot izglītības un jaunatnes,

tūrisma, kultūras un veselības jomu

12.12. Veselība: sabiedrības veselības uzlabošana, veicinot vienlīdzīgi izplatītas augstas kvalitātes

primārās veselības aprūpes sistēmas — projekts, kura mērķis ir palīdzēt palielināt valsts veselības

aprūpes sistēmas rentabilitāti un efektīvāk apkarot lipīgas slimības, kā arī risināt veselības problēmas,

kas saistītas ar sociālajiem faktoriem. Galvenais virzītājs: Ziemeļu dimensijas partnerība sabiedrības

veselības un sociālās labklājības jautājumos (ZDPSVSL) un Blēkinges Kompetences centrs, Blēkinges

novada Dome. Pabeigts: 2012. gada decembrī. Nobeiguma ziņojums vēl nav pieejams. Plašāka

informācija: www.ltblekinge.se/imprim.

12.13. Veselība: IKT veselībai. Sociālās jaudas stiprināšana, lai izmantotu e-veselības tehnoloģijas

novecojošā sabiedrībā. Interreg IV B projekts “IKT veselībai” tika pārvaldīts “e-veselības reģioniem”

tīklā, un tā mērķis bija veicināt labāku e-veselības tehnoloģiju izvietošanu, stiprinot sociālo jaudu,

pilsoņu un medicīnas profesionāļu pieņemšanu un zināšanas. Tajā tika risinātas dažas galvenās Baltijas

jūras reģiona problēmas, proti, demogrāfiskās pārmaiņas un lielās atšķirības attiecībā uz piekļuvi

veselības aprūpes pakalpojumiem un to kvalitāti. Galvenais virzītājs: Flensburgas Lietišķo zinātņu

universitāte. Pabeigts: 2012. gada decembrī. Nobeiguma ziņojums vēl nav pieejams. Plašāka

informācija: www.ictforhealth.net vai www.ehealthacceptance2012.net.

188

http://www.ehealthacceptance2012.net/

http://www.ictforhealth.net/

http://www.eastwesttc.org/ewtc/reports-and-results.aspx

http://www.scandriaproject.eu./

http://www.transbaltic.eu/reports-results/

12.2. Izglītība: BSR-Quick. Projekta BSR–Quick mērķis bija nodrošināt kvalifikāciju mazo un vidējo

uzņēmumu īpašniekiem, absolventiem un darbiniekiem. Projekts ietvēra akadēmisko izglītību (divkārši

bakalaura studiju kursi) un arodmācības. Izveidojot universitāšu tīklu, tika izveidota trūkstošā saikne

starp MVU un akadēmisko jomu. Papildus izglītībai un mācībām projekts arī sniedza novatoriskus

risinājumus atsevišķiem uzņēmumiem. Galvenais virzītājs: Hanse Parlament e.V. Hamburg, Vācija, ar

40 partneriem no visām BJR valstīm, tostarp uzņēmējdarbības organizācijām, universitātēm un

Ploytechnics, valsts pārvaldes iestādēm. Pabeigts: 2012. gada decembrī. Nobeiguma ziņojums.

12.3. Izglītība: apzināt šķēršļus, kas kavē pētnieku un studentu mobilitāti BJR, un pastiprināt

sadarbību reģionā mobilitātes jomā. Ir sagatavots ziņojums, kurā aprakstīti mobilitātes šķēršļi. Tika

organizēta konference sadarbībā ar BDF un Ziemeļvalstu Ministru padomi un sagatavoti ieteikumi.

Mācību mobilitātes jautājums ir ļoti svarīgs Eiropas līmenī, bet tas būtu jārisina ar nākotnes

paraugprojektiem, tos izmantojot kā rīku sadarbības un kvalifikācijas palielināšanai. Galvenie virzītāji:

Dānija, Lietuva un Vācija. Pabeigts: 2010. gada decembrī.

PJ13 — Kļūt par vadošo reģionu jūras drošības un aizsardzības jomā

13.1. Baltijas jūras jūrlietu funkcionalitātes. Projektā bija ietverti valstu “krasta apsardzei līdzīgi”

pakalpojumi ES dalībvalstīs un trešās valstīs saskaņā ar kuģošanas drošības, kuģošanas drošuma,

piesārņojuma novēršanas un reaģēšanas Baltijas jūrā prasībām. Galvenais virzītājs: Somijas robežsardze.

Pabeigts: 2011. gada 31. decembrī. Nobeiguma ziņojums.

13.2. Kļūt par pilotreģionu jūras uzraudzības sistēmu integrācijai. Šā jūrniecības politikas

pilotprojekta un sagatavošanas darbības vispārējais mērķis bija izstrādāt un izmēģināt mehānismus

informētības par jūrniecības situāciju uzlabošanai, veicot operatīvās informācijas apmaiņu starp visām

Baltijas jūras valstu ministrijām un aģentūrām, kas atbildīgas par jūrā notiekošo darbību uzraudzību.

Viens īpašs mērķis bija izstrādāt tehniskās saskarnes, kas droši ļauj visām valstīm pievienoties kopējam

situācijas pārskatam, kurā ietverta ierobežotas pieejamības informācija par tiesībaizsardzību un cita

informācija. (Projekts “Jūras uzraudzība Ziemeļos” (MARSUNO).) Galvenais virzītājs: Zviedrijas krasta

apsardze. Pabeigts: 2011. gada 31. decembris. Nobeiguma ziņojums.

13.4. Kļūt par e-kuģošanas pilotreģionu, izveidojot vienu vai vairākas e-kuģošanas izmēģinājuma

zonas, lai pakāpeniski izveidotu e-kuģošanas sistēmu integrētu tīklu Eiropas piekrastes ūdeņiem un

tāljūrai (projekts “Efektīva, droša un ilgtspējīga satiksme jūrā” (EfficienSea). Galvenais virzītājs:

Dānijas Jūrniecības iestāde. Pabeigts: 2012. gada janvārī. Nobeiguma ziņojums.

PJ14 — Nostiprināt reaģēšanas spēju jūras negadījumu laikā, lai pasargātu no lielām avārijām

14.2. Apzināt esošo reaģēšanas jaudu jūras piesārņojuma gadījumā un izstrādāt apakšreģionālos

plānus sadarbībai pārrobežu reaģēšanas jomā, pamatojoties uz kuģošanas negadījumu integrētā riska

novērtējumu. (BRISK projekts, ko finansē no transnacionālās programmas “Baltijas jūras reģions”, kurš

ir daļa no mērķa “Teritoriālā sadarbība”.) Šā trīsgadu projekta vispārējais mērķis bija palielināt visu

189

http://www.efficiensea.org/

http://www.marsuno.eu/events/news-list/the-marsuno-project-has-ended/

http://www.cbss.org/Civil-Security-and-the-Human-Dimension/baltic-sea-maritime-functionalities

Baltijas jūras valstu sagatavotību reaģēšanai uz plašiem naftas un bīstamu vielu izšļakstījumiem, ko

radījusi kuģniecība, un uzlabot apakšreģionālo sadarbību. Projekta rezultātā tika veikts kuģošanas

negadījumu riska novērtējums, apzināta vides neaizsargātība pret piesārņojumu un sagatavoti jauni

daudzpusēji nolīgumi par reaģēšanu uz piesārņojumu jūrā. Projekts tika īstenots HELCOM Reaģēšanas

grupas pārziņā, sadarbojoties ar Ziemeļvalstu Ministru padomi (informācijas biroju Kaļiņingradā).

Galvenais virzītājs: Admiral Danish Fleet galvenā pārvalde. Pabeigts: 2012. gada aprīlī. Papildu

informācija atrodama tīmekļa vietnē http://www.brisk.helcom.fi/. Nobeiguma ziņojums.

PJ15 — Samazināt pārrobežu noziedzības apjomu un nodarīto kaitējumu

15.1. Veikt draudu izvērtējumu Baltijas jūras reģionam — saskaņā ar organizētās noziedzības draudu

izvērtējuma metodoloģiju — par organizēto noziedzību un robežu drošību, un ilgāka termiņa draudu

izvērtējumu par kritisko infrastruktūru. Galvenais virzītājs: Eiropols sadarbībā ar BSTF un Baltijas jūras

Reģionālās robežkontroles sadarbības iestādi, un FRONTEX attiecībā uz ārējām robežām (koordinē

Somija). Pabeigts: 2010. gada decembrī. Drošības apsvērumu dēļ ziņojums nav publiski pieejams.

15.2. Izveidot vienotu valsts koordinācijas centru katrā dalībvalstī, kas 24 stundas diennaktī un 7 dienas

nedēļā koordinē visu to valsts iestāžu darbu, kuras pilda ārējās robežas kontroles uzdevumus (atklāšana,

identificēšana, izsekošana un pārtveršana), un spēj veikt informācijas apmaiņu ar centriem citās

dalībvalstīs un ar FRONTEX. Izveidot vienotu valsts robežu uzraudzības sistēmu, kas integrē

uzraudzību un dod iespēju 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā izplatīt informāciju starp visām

iestādēm, kuras iesaistītas ārējās robežas kontroles darbībās visās vai (atkarībā no riska analīzes) dažās

ārējās robežas daļās. (EUROSUR 1. posms.) Šis paraugprojekts ir saistīts un ir jau pabeigts ar

13. prioritāro jomu (“Kļūt par vadošo reģionu kuģošanas drošības un drošuma jomā”), jo īpaši tās jūras

uzraudzības un tiesībaizsardzības 13.1. paraugprojektu “Baltijas jūras jūrlietu funkcionalitātes —

BSMF” un 13.2. paraugprojektu “Kļūt par pilotreģionu jūras uzraudzības sistēmu integrācijai —

MARSUNO”. Galvenais virzītājs: Somija. Pabeigts: 2012. gada decembrī.

15.4. Apvienot resursus sadarbības koordinatoru nosūtīšanai uz trešām valstīm un starptautiskām

organizācijām, lai Baltijas jūras reģionā apkarotu nopietnus pārrobežu noziedzības veidus, tādus kā

narkotiku tirdzniecība, cita starpā apsverot iespēju turpmāk attīstīt Padomes lēmumu par kopīgu to

sadarbības koordinatoru izmantošanu, kurus Baltijas jūras reģiona dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes

norīkojušas darbam ārvalstīs. Galvenais virzītājs: Somija. Pabeigts: 2010. gada decembrī. Ziņojums nav

publiski pieejams.

190

http://www.brisk.helcom.fi/publications/en_GB/publications/

II PIELIKUMS. TABULA — KĀ PRIORITĀRĀS JOMAS UN HORIZONTĀLĀS DARBĪBAS IR SAISTĪTAS AR KATRU MĒRĶI

PJ “

Bar

ības

vie

las”

PJ “

Apd

raud

ējum

i”

PJ “

Lau

ksai

mni

ecīb

a”

PJ “

Kuģ

niec

ība”

PJ “

Dro

šum

s”

PJ “

Dro

šība

”

PJ “

Tra

nspo

rts”

PJ “

Ene

rģēt

ika”

PJ “

Tūr

ism

s”

PJ “

Kul

tūra

”

PJ “

Noz

iedz

ība”

PJ “

Tir

gus”

PJ “

Inov

ācija

”

PJ “

MV

U”

PJ “

Ves

elīb

a”

PJ “

Izgl

ītība

”

HD

“T

erito

riāl

ā pl

ānoš

ana”

HD

“K

aim

iņva

lstis

”

HD

“Ie

sais

te”

HD

“Il

gtsp

ēja”

HD

“Po

pula

rizē

šana

”

1. mērķis: glābt jūru ✔ ✔Skaidrs ūdens ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule

✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔

Tīra un droša kuģošana ✔ ✔ ✔ ✔ ✔Labāka sadarbība ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔2. mērķis: nodrošināt reģiona pieejamību

✔ ✔

Labs transports ✔ ✔ ✔ ✔ ✔Uzticami enerģijas tirgi ✔ ✔ ✔Saiknes izveidošana starp iedzīvotājiem

✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔

Labāka sadarbība pārrobežu noziedzības un nelegālas tirdzniecības apkarošanā

✔ ✔

3. mērķis: palielināt labklājību ✔ ✔Vienotais tirgus ✔ ✔ ✔ ✔“Eiropa 2020” ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔Konkurētspēja pasaulē ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔Klimata pārmaiņas ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔

✔ Tumšs ķeksītis — PJ vai HD ir vērsta galvenokārt uz šo apakšmērķi✔ Gaišs ķeksītis — PJ ir vērsta arī uz šiem apakšmērķiem, lai gan ne tik tieši

192

Date post:	19-Aug-2020
Category:	Documents
Upload:	others
View:	0 times
Download:	0 times