1Mūsu vēstis / rubrika

Baltijas Starptautiskās akadēmijas ES informācijas centra atklāšana

Baltijas Starptautiskajā akadēmijā svi­nīgos apstākļos 7. jūnijā, piedaloties Un­gārijas Republikas vēstniekam Latvijā Gaboram Dobokajam un pārstāvjiem no Nīderlandes, Somijas un Polijas vēstnie­cībām, kā arī BSA mācību spēkiem tika atklāts Eiropas Savienības informācijas pakalpojumu centrs.

Pasākumu atklāšanā klātesošos uzru­nāja BSA valdes loceklis, asociētais profe­sors Staņislavs Buka, kurš uzsvēra centra nozīmīgumu. Akadēmijā mācās studenti no 22 valstīm, kas iepazīs ES un Latviju,

ienākot šajā centrā. Zīmīgi, ka tieši 7. jū­nijā S. Buka parakstīja sadarbības līgumu ar Ungārijas koledžu (jau 71 sadarbības līgums). Savas runas izskaņā S. Buka no­vēlēja, lai šo centru apmeklētu gan vēst­nieki un ministri, gan vidusskolnieki un studenti, kā arī pateicās ES Latvijā vadī­tājai J. Šulcei un centra praktiskajiem iz­veidotājiem.

Savukārt Ungārijas vēstnieks uzsvē­ra, lai centrs veicinātu dažādu kultūras atšķirību apvienošanu, lai Latvijas un Ungārijas jaunieši gan pilsētās un laukos vairāk iepazītu viens otru un arī citas valstis.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Lat­vijā vadītāja I. Šulca akcentēja tās iespējas, ko dos jaunatklātais Eiropas Savienības informācijas centrs, kurā apmeklētāji va­rēs saņemt gan praktiskus padomus, gan saņemt informatīvus materiālus un kon­sultācijas saistībā ar ceļošanu, apdrošinā­šanu un cita veida informāciju saistībā ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm.

Akadēmijā studē skaitliski visvairāk kaimiņvalstu un citu valstu studenti, salī­

dzinot studējošo skaitu citās mūsu valsts augstskolās.

I. Šulca uzdāvināja vērtīgas grāmatas par ES mūsu kolēģei, minētā centra vadī­tājai A. Mitei.

Pasākuma noslēgumā A. Mite apbal­voja vizuālās identitātes koncepcijas iz­strādes un realizācijas projekta „ES in­formācijas pakalpojumu centrs Baltijas Starptautiskajā akadēmijā Rīgā un tās re­ģionālajās filiālēs” konkursa dalībniekus.

Radošā grupa: I. Gailīte un D. Šuhi­nova ieguva 1.vietu, bet par izcīnīto vie­tu godināja G. Račkovski un R. Kručinu. Abu radošo grupu vadītāja BSA pasnie­dzēja N. Dziedātāja.

Atzinības rakstus par iesaistīšanos ES dienu organizētajā pasākumā Vērmaņ­dārzā saņēma brīvprātīgā darbā iesaistītie studenti V. Mikolaņeca, J. Krohmaļnaja un O. Dmitrijeva.

Pasākumu vadīja BSA Studentu parla­menta prezidents K. Laucis un BSA stu­dente E. Ansone.

Z. Fogels

Mūsuvēstis

Baltijas Starptautiskās akadēmijas un Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskolas laikraksts 4/2011

NUMURĀ: Iepazīt sevi. Saruna ar BSA docētāju A. Gabrieljanu . .4.–5. lpp.

Mēs – BSA Rēzeknes filiāle . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6. lpp.

Starptautiski zinātniski praktiskā konference “Tūrisma attīstības perspektīvas Krievijas Federācijā” . . . . . . . . . . . . . . . 8. lpp.

Izstāde Vērmaņdārzā krievu kultūras dienu laikā . . . . . . 11. lpp.

Iveta Šulca, Andra Mite, Staņislavs Buka

Ungārijas Republikas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs

Olga Dmitrijeva, Violeta Mikolaņeca un Jeļena Krohmaļnaja

2Mūsu vēstis / Aktualitātes

Очередная встреча молодых интеллектуалов

Последние дни весны. Время, когда мысли переполняют эмо­ции грядущего лета и порой бывает так сложно сосредото­читься, чтобы наконец закончить все накопившиеся дела и смело окунуться в беззаботную пору отпусков и каникул. Но не смотря на все сложности и капризы нашего времени, сре­ди нас есть те, которым не безразличны проблемы, которые ищут решения, которые предлагают перспективы, они идут в ногу с временем, временем – вызовов и возможностей.

Так с 26 по 28 мая в городе Резекне проходила междуна­родная научно­практическая конференция молодых ученых и студентов, организаторами которой выступили Балтий­ская Международная академия (БМА) совместно с Резек­ненской Высшей школой (РВШ) и Латгальским филиалом Академии художеств Латвии. Мероприятие объединило представителей из разных стран. В конференции участво­вали студенты и преподаватели из Турции, Грузии, Литвы,

Пушкин как наше «завтра»Так называется одна из статей в кни-ге «Философия и эстетика русской литературы», которую в день рожде-ния А. С. Пушкина в Балтийской ме-ждународной академии презентовал известный филолог и философ Евге-ний Костин.

Ранее ее презентация с успехом прош­ла в Москве и Вильнюсе. В ней отра­жены материалы исследования фило­софского и эстетического своеобразия русской литературы и культуры. Ее автор, преподаватель Балтийской международной академии, который ра­нее был заведующим кафедры русской литературы Вильнюсского университе­та, поясняя название статьи, посвящен­ной основоположнику новой русской литературы, напомнил слова Гоголя о том, что Пушкин­ это русский человек, который в своем развитии явится нам через 200 лет. Поэтому он не только

прошлое, но и будущее духовного мира русского человека.«Мы не нужны Пушкину,­ резонно пи­шет Костин в своей статье. ­Он нас не знает. Он нужен нам». Мнение автора поддержал и пред­седатель Сената БМА Станислав Бука, который отметил, что мысли и идеи А. С. Пушкина актуальны и сегодня и бу­дут волновать завтра, ибо они сильнее пространства и времени. Они волнуют наших студентов. Они близки и нашим преподавателям. Его ценят и любят не только в России и Латвии. Согласен с ним и литовский изда­тель Витас Петрошюс, который многое сделал для того, чтобы книга на рус­ском языке увидела свет в Литве.­Она вызвала большой интерес не толь­ко у русской, но и у литовской интелли­генции, отметил он на презентации.­ А спрос превысил наше предложение. Кроме идей А. С. Пушкина, в кни­ге, изданной литовским издательством

«VAGA» («Борозда») автор анализиру­ет особенности творчества Ф. Тютчева, М. Шолохова, И. Бродского других рус­ских писателей и поэтов. И на каждо­го из них у автора свой неповторимый взгляд.

Петр АНТРОПОВ

Председатель Сената БМА С. Бука поздравляет автор книги Евгения Костина с

новым творчески успехом. Фото Ю. Житлухина

3Mūsu vēstis / Aktualitātes

Laikraksta “Mūsu vēstis” redakcijas adrese: Rīga, Lomonosova ielā 4, 117. kab., LV – 1019.Tālr. 67100242. E – pasts: zigurds.fogels@bsa.edu.lv

России, Украины, Белоруссии, Латвии. Название конферен­ции Время – вызовов и возможностей очень ярко отрази­лось в темах выступающих.

Большинство участников принимали участие в подго-товке конференции, заранее присланные работы , а их ока-залось 84 реферата от 102 авторов, были опубликованны в аккуратное издание, которое по окончанию конференции осталось в виде научно-памятного сувенира.

Проблемы обсуждаемые во время конференции заранее были поделены по секциям. Всего проводилось пять сек­ций: предпринемательская деятельность; правоведенье; педагогика и психология; экология, природоведенье, инже­нерия и IT; культурология, история, философия и искусст­во. Все выступающие студенты учавствовали в конкурсе, им так же была данна возможность оценивать друг друга. Оценвалась презентация выступления, демонстрационный материал, компетентность в исследуемой проблеме. Состя­зание за первое место проходило в каждой секции, позднее по итогам конкурса были определены победители, которым в качестве главного приза было вручено приглашение в по­ездку в Брюссель с посещением Европейского парламента. Поездка состоится в сентябре этого года.

Радостные известия привезут домой семь студентов. Ими оказались студентки Резекненского филиала БМА Лиана Бекере и Карина Важная, студентки РВШ Синтия Дексне и Екатерина Зараковска, студент Латгальского филиала Академии художеств Латвии Кристап Вишс, студентка Российского государственного педагогического универси­тета им. Герцена Ирина Назарова, студентка Белорусского государственного университета Алеся Тябус.

Во время проведения конференции поддержку оказали местные структуры: гостям города была представленна воз­можность посетить городскую думу, где происходила реги­страция участников конференции и пленарное заседание. На пленарном заседании выступили председатель Сената БМА Станислав Бука, мэр города Резекне Александр Бар­ташевич, ректор Резекненской высшей школы Эдмундс Тей­румниекс, так же особый гость представитель генерального консульства России в Даугавпилсе.

В своем выступлении Станислав Бука раскрыл суть кон­ференции поделившись профессиональным взглядом на положение высшего образования и состояния экономиче­ской политики Балтийских стран в 21 веке.

Выступающие отметили важность проведения подобно­го типа конференций и их значимость для регионального развития и повышения уровня науки и культуры вцелом.

Программа конференции была хорошо спланирована, участникам была представленна возможность посетить

Латгальский краеведческий музей, также была организо­ванна обзорная экскурсия по городу на автобусе.

В ходе конференции студентам были предложены по­сещения по выбору еще двух мероприятий. Семинар с провакационным названием Лекгко ли быть молодым? провел асоц. профессор психологии Олег Никифоров. Участники прошли психологический тест – лед был сло­ман, и до завершения семинара в аудитории присутство­вала атмосфера тепла и доверия. Все получили удовольст­вие от занимательной беседы, финалом стал раздавшийся в коридоре звонок. Тема Лекгко ли быть молодым? оста­ется актуальной.

Мастер класс проводила доцент БМА Наталия Сотикова. Здесь на участников произвели впечатление проблемы мар­кетинга, примерно так же звучало и само название мастер класса Маркетинг впечатлений: потенциал, перспектив-ность, практика. Цель мастер класса была на примерах успешных проектов из латвийской и зарубежной практики показать, какую реальную выгоду может принести бизнесу маркетинг впечатлений.

Подитоживая, наверно надо отдать должное и поблаго­дарить всех, кто принял участие в организации, всех кто пересек сотни киллометров и приехал выступить с своими идеями, всех кому не безразличны проблемы нашего обще­ства, проблемы нашего времени; ведь именно такие меро­приятия нас объединяют и направляют на самый светлый путь, на путь к знаниям.

Максим ГодуновСтудент 2 курса Программы Управления туристическим

и гостиничным бизнесом

4

Iepazīt seviSaruna ar BSA docētaju Armenu Gabrieljanu

Esmu dzimis 1972. gadā Erevānā, kur nodzīvoju 23 gadus. Armēnijas galvaspil­sētā pabeidzu vidusskolu un nolēmu do­ties studēt uz Baltijas Starptautisko akadē­miju, tolaik (BKI).

Par ko bērnībā sapņoja un par ko vēlē-jās kļūt mazais Armens?Sākumā vēlējos kļūt par lidotāju, vēlāk par ārstu.

Pats interesantākais notika vēlāk, kad es jau biju iestājies Baltijas Starptautiskajā akadēmijā (tolaik BKI) blakus bija vēl lid­mašīna un helikopteris. Tad gan nodomā­ju, tas tā zīmīgi, un atcerējos savu bērnības sapni.

Savukārt, tad, kad es iestājos Rīgas Stradiņa universitātes juridisko zinātņu doktorantūrā, atcerējos par otru bērnībā izsapņoto profesiju, kas saistīta ar medicī­nu, jo tur studē jaunie ārsti.

Tā kā abas pieminētās augststolas man atgādināja, kā var krustoties dzīves ceļi.

Kādēļ tieši izvēlējies jurisprudenci? Kad es atbraucu uz Latviju, iepazinos šeit ar vietējo likumdošanu, pats izstudē­ju Pilsonības un imigrācijas likumu u. c. normatīvos aktus, kas saistīti ar pilsoņu un nepilsoņu tiesībām. Pēc tam tas, ko laika gaitā pats biju izstudējis, noderēja man pašam. Tā kā daudz biju iedziļinājies likumdošanā, varēju palīdzēt un konsul­tēt savus tautiešus no Armēnijas.

Esmu dienējis Armēnijas pirmajā na­cionālajā armijā.

Man ļoti patīk Rīga un Jūrmala. Tās man ir kļuvušas par otrajām mājām.

Godīgi sakot, tā sanāca, ka sāku studēt un kļuvu par juristu un BSA pasniedzēju. Tad arī sapratu, tas ir mans un mani aiz­rauj juridiskās zinātnes.

Par docētāju strādāju jau 10 gadus.

Pastāv viedoklis, ka agrākos laikos stu-denti bija centīgāki. Kā Tu domā?Manuprāt, gan tagad, gan agrāk bija un ir labi studenti. Daudz kas atkarīgs no paša cilvēka. Ja students vēlēsies mācīties, viņš to darīs. Vēl pasniedzēju ar kādu labu jau­tājumu pacentīsies iedzīt stūrī.

Pie manis lekcijās ir daži studenti, kas ir tik zinoši, ka man ir prieks un patīkami viņiem likt labas un teicamas atzīmes.

Es šobrīd lasu cilvēktiesības un starp­tautiskās tiesības.

Mācību spēkiem ir jāseko līdzi visam jaunajam. Jālasa speciālā literatūra arī svešvalodās, un jāpublicējas gan vispārat­zītos recenzējamos izdevumos ārvalstīs, gan mūsu augstskolas izdotajā zinātniski teorētiskajā žurnālā “Administratīvā un Kriminālā Justīcija”.

Kāds ir tavs vaļasprieks?Man patīk lasīt ezoterisko literatūru un

grāmatas par antropoloģiju. Par to, kādi spēki un enerģija mums piemīt, kurus mēs neizmantojam.

Caur šo literatūru var vairāk iepazīt sevi.

Man pašam ir iecere nākotnē uzrakstīt grāmatu par antropoloģijas zinātni manā skatījumā. Esmu savācis vairākus materiā­lus par šo tēmu. Piemēram, “Antropoloģija un tiesības”, “Sociālā un vēsturiskā antro­poloģija”, “Pārvaldes antropoloģija” u.c.

Vēlos veikt tādu lielu darbu, kā saka, kādreiz pensijā.

Vēl man patīk gatavot. Priekšroku dodu kaukāziešu virtuvei. Pats gatavoju dažādas marinādes. Mans firmas ēdiens ir šašliks armēņu gaumē.

Vēl man tuva ir Ķīnas kultūra. Vēsture liecina, ka turīgie ļaudi Ķīnā algoja sev pa­vārus. Pie tam pavārus, kas ir garīgi cilvē­ki, kuri ēdienu gatavoja ar mīlestību.

Kādu mūziku tu klausies?Vairāk klausos garīgo mūziku, gregorjāņu mūziku un armēņu apustuliskās baznīcas koru dziedājumus. Tie nomierina.

Kad rakstu rakstus vai gatavojos lek­cijām šāda veida mūzika iedvesmo un sniedz iekšējo spēku.

Ar sportu tu esi uz jūs vai uz tu?Agrāk esmu nodarbojies ar paukošanu pat profesionāli. Man nedaudz pietrūka, lai es kļūtu par sporta meistara kandidātu šajā sporta veidā.

Vēl es esmu darbojies Ļ.Jengibarova vārdā nosauktajā pantomīmas teātrī Ere­vānā. Aktīvu dalību ņemu arī Armēnijas biedrības valdē Rīgā.

Kā tu atradi jautro un asprātīgo klubu, jeb kā JAK (KVN – krievu valodā) atra-

Mūsu vēstis / Intervija

5Mūsu vēstis / rubrika

5Mūsu vēstis / Intervija

da tevi?Iestājos mūsu augstskolā. Biju studējis

gadu un vēlējos kaut ko būtisku mainīt studentu sabiedriskajā dzīve, kas pirms tam nebija visai aktīva.

1996. gadā iepazinos ar vecāko kursu studentiem Andreju Vaļiņicki un Hariju Polskihu. Viņi man piedāvāja sadarbību un izveidot “Jautro un asprātīgo kluba” ko­mandu, un mēs tajā ņemtu aktīvu dalību. Es piekritu.

Uz 5 gadu augstkolas (tolaik BKI) ju­bileju, sanācām kopā ar minētajiem kolē­ģiem un uzrakstījām scenāriju jaunās JAK komandas “Brigāde no BRI” priekšnesu­mam. Komandā bijām pieci cilvēki.

Lai mūsu programmu padarītu saisto­šāku un asprātīgāku tikāmies ar vairākiem mūsu augstskolas docētājiem.

Lūdzām viņus atcerēties, atgadījumus no darba gaitām, kuriozas situācijas, jokus no studentu un pasniedzēju ikdienas.

Pēc mēneša bijām gatavi startēt. Aizgā­jām ar sagatavoto programmu pie toreizē­ja BKI rektora V. Ņikiforova, un viņš mūs atbalstīja un piekrita.

Jubilejas pasākums notika klubā “Seven Heven”. Studentu bija ļoti daudz, zāle bija pārpilna, un mūs uzņēma grandiozi.

Mēs pat paši bijām apjukuši no tik sirsnīgas uzņemšanas.

Pēc tam bijām priecīgi un laimīgi. Arī vēlāk ar atzīstamiem panākumiem

uzstājāmies staptautiskās Jautro un asprā­tīgo klubu sacensībās. 2001. gadā Minskā

tikām līdz pusfinālam, kur piedalījās spē­cīgas komandas no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.

Esam bijuši vairakkārtējie Latvijas čempioni JAK konkurencē ar jaunizveido­to komandu “Amigos ­ BKI”. Esam pieda­lījušies Baltijas valstu Jautro un asprātīgo kluba festivālā.

Mūsu augstskolas 10 gadu jubilejā pie­dalījās piecas komandas. Bija ieradušies JAK dalībnieki no Lietuvas un Igaunijas, kā arī no mūsu augstākās mācību iestādes filiālēm.

Maskavā esam tikušies ar JAK dibinātā­ju un vadītāju A. Masļakovu.

Ko tu pats uzskati par galveno savā dzī-vē?

Galvenais dzīvē – nospraust sev mērķi un pacietīgi virzīties uz to.

Tad, kad mēs sasniedzam vienu mērķi, mums ir gandarījums, mēs varam doties tālāk jau uz nākamo. Tad vari saviem dzī­ves mērķiem uzlikt nākamo latiņu un jau augstāk.

Ko Tu, Armen, novēlētu BSA darbinie-kiem un studentiem?Studentiem – iekarot zinātnes kalnu vir­sotnes.

Prast analizēt informāciju un zināša­nas, atlasīt un sabalansēt tās.

Vajag arī prast priecāties, atpūsties, dzīvot interesantu dzīvi, lai pašiem nebūtu garlaicīgi. Katram atrast savu nodarboša­nos un mērķi.

Darbiniekiem vēlu dzīvot savu dzīvi vienkārši, bet ar nevienkāršiem paņēmie­niem, dažādojot to. Lai jums izdodas!

Z.Fogels

http://www.bsa.edu.lvUzņemšanas komisija:

Lomonosova iela 4,Rīga, Latvija, LV – 1019

tālr.: (+371) 67100610e-pasts: uk@bsa.edu.lv,

http://www.bsa.edu.lvПриемная комиссия:

Латвия, Рига,ул. Ломоносова 4, LV-1019

тел. (+371) 67100610e-pasts: uk@bsa.edu.lv,

6Mūsu vēstis / Studiju un ārpusstudiju darbs

Mēs – Baltijas Starptautiskās akadēmijas Rēzeknes filiāle

Rindās kārtojas aizstāvētie diplomdarbi, savu kārtu gaida kār­tējie kursa darbi, vēl pēdējie eksāmeni, ieskaites un tad­vasaras brīvdienas arī Baltijas Starptautiskās akadēmijas Rēzeknes filiāles studentiem un akadēmiskajam personālam.

Škiet, pavisam nesen sagaidījām un pavadījām starptautiskās studentu un jauno pētnieku zinātniski praktiskās konferences „Izaicinājumu un iespēju laiks: problēmas, risinājumi, perspek­tīvas” ārzemju dalībniekus un savējos, škiet, pavisam nesen kārtojām ceļasomas topošo juriskonsultu komandai uz Starp­tautisko juristu olimpiādi Minskā vai uz Starptautisko studentu festivālu Minskā, vai uz Starptautisko Baltijas jauno žurnālistu forumu Sanktpēterburgā, jā, tas viss bijis šī viena akadēmiskā gada robežās filiālē, kurā mācās vakara nodaļas studenti gan­drīz no visa Latgales reģiona. Uzskaitīt visus, arī mazāka mē­roga pasākumus­ tā ir mūsu tradīcija kārtējā studiju gada bei­gās – studentu rīkotajos Sporta svētkos, jo tas, kurš neatskatās un neapkopo sasniegto, kurš nesaskata savu veikumu tagadnē, tas nespēs skatīties nākotnē, tam būs grūtības ieraudzīt per­spektīvu.

Arī mēs, BSA Rēzeknes filiāles ļaudis, esam atkarīgi no ekono­miskās situācijas un sociālās politikas valstī, no lielā bezdarba lī­meņa vai lejupslīdošās demogrāfiskās situācijas Latgales reģionā, bet, par spīti tam, mēs esam, mēs darbojamies un turamies kopā nu jau 10 gadus. Pa šiem gadiem esam kļuvuši par stabilu augstā­kās izglītības iestādi Latgalē, mums izveidojusies laba sadarbība ar Rēzeknes pilsētas domi, ar reģiona uzņēmējiem, mūsu stu­denti izejot prakses, arī šajā sarežģītajā laikā spēj konkurēt darba tirgū ne tikai novadā, bet Latvijā un Eiropā kopumā. Ar mūsu filiāli dažādu projektu līmenī sadarbojas Baltkrievijas, Krievijas Federācijas, Ukrainas un citu valstu augstskolas. Mūsu studen­te Indra Klīdzēja piedalījusies studentu apmaiņas programmā ERASMUS, dodot ticību un cerību pārējiem studentiem – tas ir iespējams!

Daudz studentisku atmiņu varētu apkopot par šiem 10 ga­diem: nāk prātā filiāles komandas piedalīšanās starpaugstsko­lu pasākumā Ventspilī 2005. gadā, kad starp 8 lielajām Latvijas augstskolām mūsu komanda ieguva godpilno 2. vietu. Nāk at­miņā BSA vīriešu volejbola komandas panākumi vairāku gadu

7

garumā gan rajona­novada, gan pilsētas mērogā, un vēl daudzi citi panākumi, kuri ir mudinājuši, spārnojuši mūs nest savas augstskolas vārdu tālāk un augstāk. Esam ļāvuši iespēju saviem studentiem dot atspēriena punktu darbībai nākotnē.

Tā, Sabiedrisko attiecību studiju programmas absolvente Ieva Trimalniece savas filiāles zālē rīkoja savas pirmās grāma­tas atvēršanas svētkus. Šis pasākums kļuva par ļoti dvēselisku, gaišu kopāsanākšanu, liekot visiem klātesošajiem paskatīties uz lietām, dabu, dzīvi kopumā no cita skatu punkta – no savas sirds uzrunas punkta. Aivars Arnicāns – studiju programmas „Uzņēmējdarbība” absolvents dalījās savos foto materiālos par Latgali, filiāles sienās tika atklāta viņa pirmā fotoizstāde „Lat­gales ekspedīcijas”, kas deva ierosmi piedalīties daudzās novada fotoizstādēs arī turpmāk, kļūt par to laureātu, pēc tam izveidot Dagdas kultūrvēsturisko muzeju. Mēs lepojamies ar saviem ab­solventiem, mēs priecājamies par viņu veiksmēm. Pavisam filiāli beiguši nu jau 570 absolventi, un 2. jūlijā pievienosies vēl 60 jaunie speciālisti.

Turpinās sadarbība ar Rēzeknes 2. vidusskolu un pārējām pilsētas vidusskolām, sanākot uz Karjeras dienas pasākumu, lai

iepazītos ar darba iespējām reģionā, ar bezdarba problēmas risinājuma iespējām, ar informāciju, kura ļauj vērtēt, secināt un atrast savu vietu mūsdienu laikā un telpā.

Sākusies interesanta sadarbība dažā­dā līmenī ar Rēzeknes Augstskolu, par ko liecina līdzorganizatoru ieguldījums, sagatavojot tikko notikušo starptautis­ko konferenci, studentu rīkoto konkursu „Erudīts”. Ceram, ka šie labie resursu ap­vienošanas pasākumi nesīs labumu visam mūsu novadam un augstākās izglītības ie­guves iespējām Latgales reģionā kopumā.

Filiāles studenti ir aktīvi iesaistījušies Rēzeknes pilsētas rīkotajos pasākumos: reģionālajā izstādē „Izglītība 2011”, „Lat­gales uzņēmējs–2010”.

Pa 10 pastāvēšanas gadiem uz filiāles bāzes notikušas 4 starptautiskas zinātniski praktiskās konfe­rences, kuras tikušas kupli pārstāvētas ar ārzemju kolēģiem un jaunajiem pētniekiem, arī ar Latvijas daudzu augstskolu dalībnie­kiem.

Jebkurā augstākās izglītības iestādē viens no tās darbības stūrakmeņiem ir akadēmiskais personāls. Kā atzīmējuši gan paši studenti, gan nu jau mūsu absolventi – Rēzeknē ir vislabākie pa­sniedzēji, ar sapratni, profesionālismu, ar pretimnākšanu. Šis, nu jau gandrīz aizvadītais akadēmiskais gads devis mūsu filiālei un akadēmijai 2 jaunus ekonomikas zinātņu doktorus – Jekaterina Vozņuka un Sergejs Ignatjevs nu ir akadēmisko aprindu vidū atzīti ekonomisko zinātņu pētnieki. Docenti turpina celt savu profesionālo meistarību, piedaloties starptautiskajās zinātniski praktiskajās konferencēs, publicējot rakstus starptautiski atzītos izdevumos, kā arī Sergejs Ignatjevs nupat atgriezies no pasnie­dzēju pieredzes apmaiņas ERASMUS programmas ietvaros Poli­jā. Daudz labu vārdu pelnījuši visi no esošajiem un no bijušajiem pasniedzējiem, kuri devuši ieguldījumu studentu zināšanu līme­ņa celšanā, praktisko iemaņu nostiprināšanā un tīri cilvēcisko vērtību nodošanā.

Lai izdotos, lai sanāktu, vajag pavisam nedaudz – paiet solīti pretī viens otram, mēģināt ne tikai dzirdēt, bet gan saklausīt, mē­ģināt ne tikai redzēt, bet saredzēt, mēģināt ne tikai just, bet izjust.

Mums visiem kopā tik daudz kas izdosies, vajag tikai ļoti vēlē­ties īstenot to, kas neliek mieru un laužas uz āru, un piepildīt to visu ar darba prieku, smaidu un labestību.

Sakot paldies par sadarbību visiem tiem, kuri bija ar mums kopā šajos 10 pastāvēšanas gados un, cerot uz jauniem kopējiem darbiem turpmāk.

Anna KapačaBaltijas Starptautiskās akadēmijas Rēzeknes filiāles lektore, metodiķe

Mūsu vēstis / Studiju un ārpusstudiju darbs7

8Mūsu vēstis / Zinātniskais darbs

Starptautiski zinātniski ­ praktiskā konference “Tūrisma attīstības perspektīvas Krievijas Federācijā”

2011. gada 26. maijā Sankt­Pēterburgas Vadības un ekonomikas akadēmijā norisi­najās XIV Starptautiskā zinātniski – prak­tiskā konference “Tūrisma attīstības per­spektīvas Krievijas Federācijā”.

Sankt­Pēterburgas Vadības un eko­nomikas akadēmijas studiju programma “Kultūrsociālais serviss un tūrisms” un programmas direktore Natālija Ivanova aicināja arī Baltijas Starptautiskās aka­dēmijas pasniedzējus un studentus aktīvi piedalīties augstākminētajā konferencē.

BSA studiju programmu “Tūrisma un viesmīlības vadība”, “Kultūras projektu va­dība”, “Tiesību zinātne”, “Uzņēmējdarbība”, “Sabiedriskās attiecības”, “Datordizains”, kā arī BSA Daugavpils filiāles studenti at­caucās sadraudzības augstskolas aicināju­mam, – trīsdesmit divi Baltijas Starptautis­kās akadēmijas studenti devās uz Sankt­Pe­terburgu, lai klātienē piedalītos XIV Starp­tautiskā zinātniski – praktiskā konferencē.

Studentiem bija iespēja ņemt dalību konferences norisē, kurā piedalījās vado­šie Sankt­Peterburgas un Ļeņingradas ap­gabala tūrisma nozares speciālisti, zināt­nieki, kuri veic pētījumus tūrisma jomā, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, augst­skolu pasniedzēji:

• Ph.D., profesors M. Biržakovs, Starptautiskās tūrisma akadēmijas prezidents,

• N. Isajevs, Tūrisma komitejas Stra­tēģiskās plānošanas un investīciju nodaļas vadītājs,

• J. Bočarova, Ļeņingradas apgabala Sporta, Tūrisma un Jaunatnes poli­tikas komitejas galvenā speciāliste,

• V.Šaļneva, Krievijas izstādes “Sankt­ Pēterburgas Ekspresis”, vadītāja,

• A. Muravjovs, uzņēmuma “Sankt­Pēterburgas tūrisma klubs” direk­tors,

• N. Jabločkovs, Interneta vietnes “Informācijas sistēmas” direktors,

• A. Astaškovs, Sanktpēterburgas Her cena Pedagoģiskās universitā­tes docents

• un citi speciālisti.

Konferences pārtraukumā BSA studen­tiem bija iespēja iepazīties ar Vadības un ekonomikas akadēmijas muzeju un biblio­tēku.

Zinātniskās publikācijas, kuras pie­vēršas sociāli ekonomiskajiem aspektiem mūsdienu tūrisma nozarē, tika publicētas krājumā “Tūrisma attīstības perspektīvas Krievijā”. Šajā krajumā tika publicēti:

BSA studiju programmas “Tūrisma un viesmīlības vadība” I. Jefimkinas, N. Pala­tinas, K. Ščukinas, A. Žavaronokas; studi­ju programmas “Kultūras projektu vadība” T. Zadereckas, J. Isahanovas; studiju prog­rammas “Uzņēmējdarbība” N. Ustimenko studentu ziņojumi.

Nākamajās dienās, kuras tika pavadītas Sankt­Pēterburgā, studentiem bija iespē­ja ne tikai apmeklēt ievērojamākos pilsē­tas kultūras un vēstures objektus, bet arī aizbraukt un klātienē izbaudīt Pēterhofas burvību un Puškinas valdzinājumu. Īpašs notikums bija iespēja piedalīties Sankt­Pē­terburgas pilsētas svētku pasākumos.

Paldies BSA Senāta priekšsēdētājam S. Bukam un studiju programmas

“Tūrisma un viesmīlības vadība” direktorei M. Gunarei par atbalstu

īstenot šo braucienu!

p.s. studentiem, kuriem šoreiz nebija iespējas pie-dalīties – tāda būs nākamajā studiju gadā...

Ilona Geide, BSA Studiju centra vadītāja

Foto: Oļesja Avdeviča

Foto

: Iri

na Je

fimki

na

9Mūsu vēstis / Vārds studntiem

Zinātniski praktiskā konference BiArt 10 gadu jubilejā “Galerija un galeristi: vizuālās mākslas reprezentācijas problēmas” BSA studentu galerija svin savu 10 gadu jubileju. Konferencē, kas notika 3. martā mūsu akadēmijā piedalījās: Baltijas Starp­tautiskās akadēmijas Senāta priekšsēdētājs, asociētais profesors Staņislavs Buka, Tomass Zvirbulis (Galerija „Birkenfelds”), Vik­tors Astaņins (galerija ANTIQVA), Tatjana Boguševica (PHOTO academy), Elīna Jevgraskina­Vereteņņika (BSA 4. kursa Kultūras vadības studente), Jurijs Slaviks (apvienības „Dzīvesveids” izstāžu kurators), Diāna Gubanova (galerija Figaro art), Goca Huskavi­dze (Art Gocha art-studio&galery), Ilona Šauša (BSA Kultūras vadības programmas 3. kursa studente), Airisa Pastuhova (BSA Kultūras vadības programmas 2. kursa studente), Valentīns Da­ņiļenko (mākslinieks), Ludmila un Vitālijs Jermolajevi (Art rezi-dence Inner-light). Piedāvājam mūsu laikraksta lasītājiem dažu konferences dalībnieku atsauksmes.

Отзовы участников конференции«Больше всего мне понравилось то, что представители галерей предложили нам сотрудничество, и теперь у нас есть возможность пройти практику и приобрести опыт работы.

Нам четко дали понять, что они заинтересованы в том, чтобы мы стали профессионалами своего дела. И этим они мотивировали нас работать в сфере искусства.»

Олеся Авдевич,программа «Управление культурой» 2 курс

«Конференция расставила на свои места все ранее получен­ные навыки и помогла многим понять, чего же студенты на­шей прогламмы хотят от выбранной ими прфессии.»

Анастасия Калниня, программа «Управление культурой» 2 курс

«Эта конференция показала, какой различный подход может быть в галерейном деле.

Одни считают достойным внимания именно антиквари­ат и специализируется именно на этом. Других привлекают только новые идеи и подходы к искусству. Третьи счита­ют, что галиреей может стать практически каждый объект. Четвертые успешно совмещают галерею и мастерскую, где сздают свои работы. Как делает, например, Гоча Хускивадзе, который позволяет посетителям также смотреть на процесс творчества. У каждого галериста свой, во многом уникаль­ный подход к искусству, что логично, так как каждый видит и понимает искусство по своему. Но каждый галерист стре­мится, прежде всего, сохранять и развивать его. Они считают очень важным, то что делают. Ведь организация выставок – это большой и тяжелый труд(и мы это знаем). Но зато какую ты испытываешь радость, когда видишь, с каким трепетом люди смотрят на работы, которые ты хотел до них донести.

С этим чувством мало что сравнится, и ты чувствуешь, что работал не напрасно.”

«Для меня было открытием, что, оказывается, есть такие антикварные галереи, где всегда можно достать, например Айвазовскогою. Ну а Латвия очень привлекательна своими ценами для ценителей антиквариата.

Приятно удивило и то, что в конференции приняла учас­тие и хозяйка только что открывшейся галереи. Ведь всем было интересно, с чего все начинается.

Директор галереи – Татьяна Богушевич рассказала о своём детище.

Было очень интересно узнать о специфике фотогалереи, положении фотографи и на рынке. Ведь людям сложно про­чувствовать разницу между художественной фотографией и тем, что мы видем «на каждом углу» и в фотоальбоме. Ведь среди фотографов есть свои метры, за работами которых го­няются ценители их творчества.

Я узнала о таких смешных, но важных нюансах, что ху­дожник никогда не должен демонстрировать свои работы на компьюторе. Важно увидеть именно оригинал. Вдобавок, он должен быть напечатан так, чтобы выдержать потом много­летнее хранение.» Татьана Айтулина, программа “Управление культурой” 1 курс

«Мы делаем это ради идеи»­говорили галеристы, эта фраза меня поразила и в тоже время покорила! В современном ко­рыстном мире, в котором все решается с помощью денег и делается ради денег, так сложно найти людей, которые дела­ют что­то ради идеи. Наверное, именно благодаря этим лю­дям и создается, и сохраняется настоящие искусство, благо­доря тем кто пытается передать смысл и ценность искусства, а не просто заработать на этои деньги.

Это внушает некий оптимизм, говорит о том, что все же не все можно купить!»

Линда Рейнгольд,программа «Управление культурой» 2 курс

“Nevar neatzīmēt arī atsevišķu studentu labi sagatavotās prak­tiski noderīgās prezentācijas. Pieminēšanas vērts ir Elīnas Jev­graškinas­Veretņikovas ieskats par virtuālo telpu kā mākslas priekšmeta reprezentācijas instrumentu tā virzībai mākslas tir­gū, Airisas Pastuhovas priekšlasījums par Siguldā realizēto me­tālmākslinieku simpoziju sadarbībā ar pilsētas domi un Latvijas valsts mākslas akadēmiju, kā arī Ilonas Šaušas dalīšanās pieredzē ar izaicinājumiem lietišķās mākslas ekspozīciju veidošanā vidē, kur trūkst atbilstoša izstāžu aprīkojuma.”

Ilona Šauša“Kultūras vadības” programmas

3. kursa studente

10Mūsu vēstis / Izstādes

“Konferencē piedalījos ar prezentāciju par metālmākslinieku simpoziju “Viduslaiku dzelzgriezējs” Siguldā, kuru noorganizēju pagājušajā vasarā. Esmu gandarīta par lielisko iespēju iegūt speci­fisku informāciju no pirmavotiem. Par galeriju un izstāžu darbību man bija izveidojies paviršs un virspusējs priekšstats. Izrādās – tā ir diezgan grūta spēle ar mākslu visa mūža garumā. Nezināju, ka antikvariāts ir ģimenes bizness, kas mantojams no paaudzes pa­audzē. Vēl joprojām saviem kolēģiem mēdzu stāstīt par dzirdēto, un ieraugu viņu sejās tādu pašu pārsteigumu, kāds bija manējais. Ja būtu iespēja iegādāties šīs konferences materiālus, labprāt tos nopirktu. Paldies pasniedzējai S.Hajenko par iespēju piedalīties šādā konferencē. Noteikti izmantošu izdevību un piedalīšos šā­dās BSA organizētajās konferencēs arī turpmāk.”

Arisa Pastuhova“Kultūras vadības” programmas

2. kursa studente

«Ушедшие, но не забытые…»Человеческая жизнь была бы совершенно великолепна, если бы в один момент она не заканчивалась. Смерть. Что мы о ней знаем? А что значит творца для его творчества?

Эти вопросы задаёт выставка на которой экспонируются работы художников, которые, к сожалению, ушли из жизни. Это выставка памяти. На ней собраны самые интересные ра­

боты Ивана Иванова, Геннадия Суханова, Елены Антимоно­вой и 15 других авторов.

Кроме картин зрителям так же предоставлены фотома­териалы и пресса тех лет. Эти небольшие статьи помогают лучше узнать и понять мастеров, которые уже не с нами, но оставили нам самое дорогое, что у них было, это своё твор­чество, своё восприятие мира.

Интересным ещё и является то, что все эти художники ещё при жизни выставлялись в галерее “BIART”. И это для нас огромная честь иметь возможность собрать их всех вме­сте и выставить снова.

На открытие выставки пришло много людей и, как не странно, среди них были не только близкие друзья и родст­венники художников, но и совершенно посторонние люди, которые пришли только затем, чтобы познакомиться с твор­чеством этих художников.

Так всё­таки, что же такое смерть? Конец жизни? Да в ка­ком­то роде это конец жизни человеческой, но возможно это только начало его жизни духовной. Ведь его творчество и его деяния сохраняются в будущем. Так что, наверное, глупо счи­тать смерть концом всего это всего. Человеческая память и душа будет жить вечно.

Анастасия Калниня программа «Управление культурой» 2 курс

Izstāde BSA. Izstāde - veltījums, pieminot neaizmirstamos māksliniekus

Neparasti plaša un dažādu autoru vei­dota izstāde vienmēr ir Notikums. Taču šī izstāde ir satikšanās vieta – mēs esam aicināti uz sarunu ar Pagātni. Mēs tie, kuri esam Tagadne un būsim Nākotne, satiekam tos, kuri ir Pagātne. Un pēkšņi dzimst trausla dzīsla, kura savieno mūs visus un mēs ļaujamies neparastam un il­gam ceļojumam izjūtu pasaulē.

Izstādes autoru darbi ir atklājums un izaicinājums vienlaikus skatītājam. Atklājums – neparasti bagātai kolekcijai, izaicinājums  – neapjukt un pilnvērtīgi novērtēt izstādes darbus. Daudzus māksliniekus esam jau satikuši iepriekš rīkotajās galerijas BiART izstādēs, citi ir mums neredzēti. Taču izstāde atstāj kolorītas vienkopības sajūtu – darbi papil­dina viens otru, katrs nākamais mozaīkas gabaliņš iegulst savā vietā un mēs varam pilnvērtīgi novērtēt plašu, ļoti atšķirīgu mākslinieku darbu retrospekciju.

Izstāde ir veidota kā apliecinājums mākslinieku mūžībai, apliecinājums, ka augstvērtīgai Mākslai nav vecuma „cenza”. V.Zimina, V.Šuvalovas, J.Antimonovas darbos skatītājam tiek piedāvāta pilnīgi atšķirīga skaistuma interpretācija­ no ekspresīvām, kolorītām, pilnasinīgām krāsām V.Šuvalovas gleznās („Arlekīns”) līdz pieklusinātam grafikas skanējumam J.Antimonovas („Muzikanti”) perfekta­jos, smalkajos, niansētajos zīmējumos. V.Zimins piedāvā spēli ar abstrakciju un

krāsu triepieniem („Piruete”). F.Šalajeva nedaudz naivie tīģeru portreti („Tīģera portrets”), kuru veido krāsu un līniju har­monija, kura pāraug izteiktā fotogrāfijas efekta radīšanā. Taču visus māksliniekus vieno māka veidot zīmējumu, kurš pa­tiesi un dziļi uzrunā skatītāju. Un nav iespējams izvēlēties kādu kurš patiktuvairāk, nevar izvēlēties kādu, kurš būtu svarīgāks. Kaleidoskopiskais gleznu piedāvājums katram ļauj atrast savu Īpašo „bildi” un uzkavēties pie tās atkal un atkal. Šī izstāde ir atradusi savu jauno skatītāju, ir devusi iespēju satikties tik atšķirīgiem māksliniekiem un arī skatītājiem. Un noteikti šī ir izstāde, kura liek atgriez­ties atkal un atkal. Jo iepriekšējā reizē nav kaut kas pamanīts, iepriekšējā reizē, kāda nianse ir paslēpusies. Un katra jau­na tikšanās sniedz jaunu atklājumu un prieku.

Maruta Jackeviča, Kultūras vadības programmas, 4.

kursa studente

V. Š

uval

ova

“Dzī

vība

s kok

s”.

11Mūsu vēstis / Izstādes

Выставка в Верманском парке в рамках Дней русской культуры «Искусство... Часто ли мы сталкиваемся с ним в нашей по­вседневной жизни!? Скорее нет, все что окружает нас в наши будни, скорее продукты массовой культуры, если, конечно, вы не работаете и музее или галерее.

Наверное, именно поетому выставка, которая прошла в Верманском парке, привлекла внимание стольких людей, просто проходящих мимо. Наблюдать за тем, как люди реагируют на работы сестер Панкратьевых, было доволь­но интересно, так как реакция у всех была разной. Кто­то просто проходил мимо, спеша по своим делам, кто­то про­ходя все­же «цеплялся взглядом» за работы, и замедлял шаг. Были и те, кто подолгу рассматривал все картины, после чего интересовался авторами работ и даже возмож­ностью приобрести их. Самая удивительная реакция, на нашу необычную выставку была у детей, совсем малень­ких. Они еще говорить толком не начали, но именно они останавливались, удерживая маму или папу за руку, за­ставляя их остановиться, и долго смотрели на картины. Кто­то смеялся, кто­то просто долго смотрел, разинув рот. Малышам некуда спешить, они не обременены про­блемами, заботами, они живут «здесь и сейчас», поэтому они не думают, есть ли у них минутка, остановиться и по­смотреть, они просто останавливаютя и смотрят. Вот бы нам всем научиться просто смотреть и замечать то пре­красное, что нас окружает!.»

Линда Рейнгольд, программа «Управление культурой» 2 курс

«Это наша первая выставка на открытом воздухе. Ощуще­ние совершенно иное. Картины, освещенные солнцем, смо­тряться по другому, они как­будто оживают и играют с про­хожими. Люди проходящие мимо, рассматривают картины. Их реакция удивляет, они начинают улыбаться, их настро­ение заметно улучшается. Выставлять работы на улице в солнечный день очень хорошее решение, чтобы привлечь к ним внимание. Это дает возможность людям познакомится с живописью, не тратя денег на посещение музея или гале­реи. Здесь на улице, реакция людей значительно лучше. И так как это парк, гораздо больше людей могут увидеть эти работы, запомнить наших молодых художниц – Наталью и Екатерину Панкратьевых, чьи выставки проходили в нашей галерее BIART. А здесь, всего лишь за 1 час возле нашей эк­спозиции остановилось больше 100 человек, что говорит о заинтересованности их творчеством.

По моему мнению, такие выставки надо устраивать не только в Дни русской культуры, а при каждой удобной воз­можности!»

Светлана Пушкарева,программа «Управление культурой» 1 курс

Datums Diena Laiks09.07.11. sestdiena 11.00

16.07.11. sestdiena 11.00

23.07.11. sestdiena 11.00

13.08.11. sestdiena 11.00

27.08.11. sestdiena 11.00